2. IAP: vidējā termiņa attīstības plānošanas
dokuments
• aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības
pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem 7 gadiem;
• paredzētie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā
uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus
ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm;
• Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Ministru kabinetam
informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu (ietekmes
novērtēšanu):
1)
2)
2017.gadā - starpposma ziņojums;
pēc pamatnostādņu darbības perioda beigām - gala ietekmes novērtējums
• paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams kārtējām
gadam piešķirto un papildu pieprasītā valsts budžeta līdzekļu
ietvaros, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu
finanšu instrumentu līdzekļu ietvaros
3. IAP: vidējā termiņa attīstības plānošanas
dokuments
Izglītības politika ir saistīta ar citām nozarēm Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības,
Vides un reģionālās attīstības, Labklājības u.c. ministriju
īstenoto politiku, un to īstenotie uzdevumi ir iekļauti
attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos.
IAP primāri plānota IZM tiešā atbildībā esošo
uzdevumu īstenošana, pamatojoties uz IZM pieejamo
finansējumu (uzdevumu/pasākumu plānā norādīts
plānotais valsts budžets, ESF/ERAF un citu ārvalstu
finanšu instrumentu finansējums).
7. IAP: PAREDZĒTIE PASĀKUMI, AKTIVITĀTES
1. IZGLĪTĪBAS VIDE
2. INDIVĪDA KOMPETENCE
1.
Kompetencēs balstīts
saturs un metodika
mācību
1.
Karjeras izglītības
sistēmas izveide
atbalsta
2.
Darbs pie nacionālās kvalifikācijas
izstrādes un to sasaistes ar EKI
2.
Preventīvu un kompensējošu
pasākumu
īstenošana
priekšlaicīgi izglītības sistēmu
atstāšanas riskam pakļautajām
grupām
3. EFEKTĪVĀ PĀRVALDĪBA
1.
Izglītības
kvalitātes
veikšana
mācību
uzlabošanai
monitoringa
kvalitātes
2.
Jauni izglītības kvalitātes indikatori
3.
Atbalsts
starptautiski
atvērtai
augstskolu, koledžu un studiju
virzienu akreditācijai
3.
Augstākās
izglītības
pārstrukturizēšanas pasākumi
4.
Pedagogu kvalitātes, atalgojuma
un motivācijas sistēma
3.
4.
5.
Profesionālo izglītības iestāžu
cilvēkresursu kompetences
Profesionālās izglītības īsās (1
līdz 1,5 gadi) programmas
VIIS attīstība (tajā skaitā sistēmas
sasaiste ar augstāko izglītību)
4.
5.
6.
Latvijas akadēmiskā
kapacitāte
Bērnu un jauniešu pilsoniskā
apziņa un 21.gs. prasmes (soft
skills)
Jauns pedagogu darba samaksas
modelis
5.
Interešu
(ārpusstundu)
izglītības attīstība
6.
Augstākās izglītības finansēšanas
modeļa izstrāde un ieviešana
6.
Atbalstu pedagogiem darbā ar
talantīgajiem bērniem
7.
7.
Pieaugušo izglītības atbalsta
nodrošināšana un pilnveide
Uzlabota izglītojamo vajadzībām
atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās
izglītības pakalpojuma pieejamību
reģionālā un valsts līmenī
8.
Pašvaldību izglītības iestāžu tīkla
sakārtošana t.sk. speciālās izglītības
iestāžu tīklu sakārtošana
9.
Starptautisko mācībspēku piesaiste
augstākajā un profesionālajā izglītībā
7.
personāla
Modernas
mācību
nodrošināšana
vides
8.
Mācību līdzekļu un
aprīkojuma iegāde
tehniskā
9.
Mācību
vides
uzlabošana
Profesionālajā izglītībā atbilstoši
tautsaimniecības nozaru attīstībai
10. Jauniešu ar speciālām vajadzībām
un citu sociālā riska grupu
jauniešu integrācijas pasākumi
11. Agrīnā
speciālo
diagnostika
vajadzību
8.
9.
Nodarbināto
profesionālās
pilnveide
iedzīvotāju
kompetences
Atbalsts mūsdienīgu latviešu
valodas kā otrās un kā
svešvalodas apguves pilveide
10. Atbalsts
studiju
programmu
konsolidēšanai, veidojot kopīgas
programmas
8. IAP: atbalsta jomas un saņēmēji
• Pašvaldību skolas: tīkls un infrastruktūra, IKT nodrošinājums (moderna
mācību vide);
• Pedagogi: kompetences pilnveide (21.gs.prasmes, jauns izglītības
saturs, motivācija)
• Izglītības saturs un kvalitāte:
1. jauni standarti un vadlīnijas; iekļaujoša izglītība un draudzīga mācību vide
2. Profesionālās izglītība: saikne ar darba devējiem/tirgus vajadzības (duālā jeb
darba vidē balstītas mācības) un pievilcība (infrastruktūra, skolu tīkls, 50/50)
3. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma (starptautiskais, nacionālais un
individuālais līmenis)
4. Atbalsts diasporai
5. Kultūrizglītības pakalpojumi (saikne ar izglītību), kultūrvēsturiskā mantojuma
apguve un nacionālās identitātes veidošana
•
Atbalsts jauniešiem: jauniešu garantijas, iesaiste darba vai mācībās
(agri pametušie, sociālās atstumtības riska grupa, karjeras izglītība)
9. IAP: atbalsta jomas un saņēmēji
• Augtākās izglītības iestādes: finansēšanas modelis un
pārvaldība
• Akadēmiskais personāls: kompetences pilnveide
• Starptautiskā konkurētspēja un internacionalizācija:
mobilitāte, akadēmiskā personāla piesaiste
• Izglītības saturs: studiju programmu klasifikācija, satura
pilnveide, saikne ar darba tirgus vajadzībām, t.sk. nozaru
pārstrukturizācijas pasākumi)
• Pieaugušo (mūžizglītība) iesaistes palielināšana: modelis,
saikne ar darba tirgu, PIKC kapacitātes stiprināšana)
11. IAP rezultāti: IZGLĪTĪBAS VIDE
Rezultatīvais rādītājs
Bāzes vērtība
(gads)
Skolēni ar augstiem mācību rezultātiem (15
4,2%, 8%, 4,3%
gadīgie; PISA 5.un 6.līmenis), % lasītprasmē,
(2012)
matemātikā, dabaszinātnē.
Skolēni ar zemiem mācību rezultātiem (15
17%, 20%, 12,3%
gadīgie; PISA 1.un zemāks līmenis), %
(2012)
lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs
Budžeta vietu īpatsvars dabas zinātnēs un
41%
inženierzinātnēs (%) no kopējā budžeta vietu
(2013)
skaita
Absolventu (bakalauru un maģistru) bezdarba
7,5%
līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas procentos
(2013)
no visu mācību iestāžu absolventu bezdarba
līmeņa (%)
Pedagogu īpatsvars, kas ieguvuši 4.un 5.kvalitātes
8%
pakāpi (%)
(2012)
Skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto
9,8
datoru ISCED 1-3 (kas nav vecāks par 5 gadiem)
(2012)
Integrēto izglītojamo skaita ar speciālajām
4%
vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās izglītības
(2012)
iestādēs ISCED 1-3 (%) no kopējā izglītojamo
skaita
2017.gads
2020.gads
4,5%, 8%, 5,5%
7%, 8%, 8%
16%, 20%, 12%
13%, 15%, 10%
50%
55%
6,5%
5,2%
10%
20%
7
3
10%
33%
12. IAP rezultāti: INDIVĪDA KOMPETENCE
Rezultatīvais rādītājs
Bāzes vērtība
(gads)
n/i
2017.gads
2020.gads
1/700
1/600
Obligātās izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti
nevienā izglītības iestādē īpatsvars (%)
5,4%
(2013)
4,4%
3%
Skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju
īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi, (%)
10,6%
(2012)
10,2%
10%
Dziesmu un deju svētku procesā un pilsoniskajās aktivitātēs
iesaistīto skolēnu skaits (%) no kopīgā vispārējās izglītības
iestādēs esošā izglītojamo skaita
Bērnu un jauniešu, kas iesaistīti neformālās izglītības
aktivitātēs īpatsvars (%)
Jauniešu centru skaits/ iesaistīto jauniešu skaits dienā, kas
apgūst jauniešu centros dažādas prasmes neformālās
izglītošanās ceļā
Pasākumu skaits diasporas latviešu valodas un kultūras
apguvei
Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25-64 gadu
vecumā (%)
Atbalstu saņēmušo latviešu valodas kā otrās un kā
svešvalodas pedagogi, kuri strādā ar pieaugušajiem skaits
70%
(2013)
75%
80%
68%
(2013)
86 /3 440
- 6 880
71%
75%
86 /3 440
- 6 880
86 /3 440
- 6 880
73
93
9,5%
15%
70
90
Karjeras konsultanta (vispārējās un profesionālās izglītības
iestādēs) attiecība pret pašvaldībā dzīvojošiem jauniešiem
44
(2013)
6,9%
(2012)
116
(2013)
13. IAP rezultāti: EFEKTĪVĀ PĀRVALDĪBA
Rezultatīvais rādītājs
Izglītības iestāžu, kas iesaistītas izglītības kvalitātes
monitoringā īpatsvars (%)
Izveidota vienota pieaugušo izglītības sistēma
Izveidota augstākās izglītības iestāžu absolventu darba
gaitu monitoringa sistēma
Novērtēto izglītības iestāžu vadītāju īpatsvars
Izveidota un uzturēta augstākās izglītības kvalitātes
novērtēšanas nacionālā aģentūra
Valsts izdevumi izglītībai gadā % no IKP
Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā
vidējās izglītības pakāpē
Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu
vecumā ar augstāko izglītību)
Izglītojamo/pedagogu proporcija pašvaldībā
Ārvalstu studentu, kas studē grāda, kvalifikācijas
iegūšanai īpatsvars no kopējā studentu skaita (%)
Augstskolu absolventu, kas studiju ietvaros ir studējuši
vai bijuši praksē ārvalstīs % īpatsvars no kopējā
absolventu skaita
Bāzes vērtība
(gads)
2017.gads
2020.gads
50%
100%
1
1
1
1
40%
100%
1
1
6,01%
7,01%
60/40%
50/50%
38%
40%
10,35/1 pilsētā
un 8,12/1 novadā (2013)
11/1 pilsētā
9/1 novadā
12/1 pilsētā un
10/1 novadā
2,9%
2757/94474 (2012)
6%
8%
13,7%
(2012)
15%
20%
0
(2013)
0
(2013)
0
(2013)
0
(2013)
0
(2013)
ISCED-0 0,8%, ISCED-1 1,4%
ISCED-2-4 1,9%,
ISCED-5-6 0,6% (2010.)
61/39%
(2012)
37%
(2012)
15. IAP:
IAP projekts izstrādāts sadarbībā ar:
Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrību
Latvijas Izglītības vadītāju
arodbiedrību
Latvijas Darba devēju konfederāciju
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameru
UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju
Augstākās izglītības padomi
Latvijas Studentu apvienību
Latvijas Pašvaldību savienību
Reģionālās plānošanas reģionu
pārstāvjiem
projekta izstrāde
Pamatnostādņu projekta izstrādē aktīvi
iesaistījušies:
Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju asociācija
biedrība „Latvijas Vecāku kustība”
„Junior Achievement – Young
Enterprise Latvija (JA-YE Latvija)”
Latvijas Komercbanku asociācija
sadarbībā ar Swedbank
Privātpersonu finanšu institūtu
Izglītības tehnoloģiju asociācija
Pašvaldību izglītības pārvaldes
izglītības iestāžu pārstāvji
kā arī privātpersonas
16. IAP: projekta apspriešana
IAP projekta izstrāde IZM darba grupā
21.08.2013.
izskatītas un diskutētas konsultatīvajā padomē “Izglītība
visiem”
09.09.2013.
sabiedriskā apspriede, tikšanās ar sociālajiem partneriem
14.11.2013.
izsludināts VSS
11.12.2013. un
13.12.2013.
16.12.2013
starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksmes
28.12.2013.
starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksme
07.01.2014.
MK sēdē apstiprinātas (No 325 saņemtajiem iebildumiem:
MKK sēde
•
•
310 iebildumi ņemti vērā; 12 iebildumi daļēji ņemti vērā (Rektoru
Padome–4, LM–1, LDB–4, VM–1, PKC-2)
3 iebildumi nav ņemti vērā (Rektoru Padome – 1, LIZDA – 1, VM – 1)
EK komentāri (iespējami precizējumi, atkārtota izskatīšana MK),
Izskatīšana un apstiprināšana Saeimā
Hinweis der Redaktion
Konsultatīvajā padomē “Izglītība visiem” piedalās apmērām 40 NVO, pārstāvot visus izglītības līmeņus un veidus