SlideShare ist ein Scribd-Unternehmen logo
1 von 44
Bioloģija 9. klaseiCilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna Kontakti: andris_ziemelis@inbox.lv
1. tēma: Vispārējās ziņas par cilvēka ķermeni(4st.)
3. Un 4. Stundas apakštēmasŠūnu darbība	vielmaiņa	augšana	attīstība	kairināmība un uzbudināmība	vairošanāsAudi	segaudi	saistaudi	muskuļaudi	nervaudi
Šūnu darbība
Vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā; Vielmaiņa jeb metabolisms; Vielmaiņa = asimilācija (anabolisms) + disimilācija (katabolisms); Asimilācija – vielu biosintēze; Disimilācija – vielu noārdīšanās.
Augšana Ir šūnas palielināšanās uz uzņemtās barības rēķina;
Attīstība Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā. Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos; Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
Kairināmība un uzbudināmība Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju; Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā); Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos: Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji); Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
Vairošanās Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus pēcnācējus; Vairojas daloties; Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi; Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
Šūnu darbība
Mitoze No vienas mātšūnas veidojas divas identiskas meitšūnas Telafāze Anafāze Metafāze Profāze
Mitoze
Mejoze Dzimumšūnu dalīšanās; Hromosomu skaits samazinās uz pusi
Mejoze
Audi
Audi  Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu; Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties. Zīdītājiem izšķir: Segaudi Saistaudi Muskuļaudi Nervaudi
Audi Segaudi Saistaudi Muskuļaudi Nervaudi
Segaudi Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus; Segaudus iedala: Segepitēlijā; Dziedzerepitēlijā; Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā! Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
Segaudi Segepitējis Dziedzerepitēlijs
Segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis. Galvenā funkcija: aizsargfunkcija Nodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
Dziedzerepitēlijs Dziedzerī veidojas īpašas vielas – sekrēti; Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeri Iekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
Saistaudi  Ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Veido ķermeņa balstu Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijas Saistaudi ir: Retikulārie audi; Asinis Irdenie saistaudi un taukkaudi Blīvie saistaudi Skrimšļaudi Kaulaudi
Retikulārie audi Jeb tīklainie audi; Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
Asinis Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs; Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa); Asins ķermenīši: Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports; Leikocīti – aizsargfunkcija Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
Asinis
Irdenie saistaudi un taukaudi Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju; Ar šo audu starpniecību barojas citi audi; Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus; Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos; Ādā irdenie saistaudi veido zemādu; Citos orgānos zemgļotādu. Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
Irdenie saistaudi - taukaudi
Blīvie saistaudi Mehāniskā funkcija; Veido īsto ādu, cīpslas, saites
Skrimšļaudi Izturīgi un elastīgi audi; Izpilda balsta funkciju
Kaulaudi  Visblīvākie audi Ir izturība un cietība
Muskuļaudi Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt; Izšķir: Gludos muskuļaudus; Šķērssvītrotos muskuļaudus; Sirds muskuļaudus Gludie muskuļaudi Šķērssvītrotie muskuļaudi Sirds muskuļaudi
Gludie muskuļaudi Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku; Nepakļaujas mūsu gribai; Atrodas iekšējos orgānos.
Šķērssvītrotie muskuļaudi Gribai pakļauti; Saraujas strauji;
Sirds muskulis Nepārtraukti strādā,  Nav pakļauts gribai; Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
Nervaudi Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu vadīšanai.  No nervaudiem ir veidoti nervi; Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām: Nervu šūnām Glijas šūnām
Nervu šūnas Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu šūnu; Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda); Nervu šūnu sauc par neironu;
Neirons Ir ķermenis un vismaz viens izaugums; Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti; Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metri Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
Neirons  Aksons Dendrīti Sinapse
Sinapse Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai šūnai; Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli; Signāls iet tikai vienā virzienā;
Sinapse
Glijas šūnas Piešķir smadzenēm formu; Balsta nervu šūnas un to izaugumus; Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija; Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.
Esam gatavi 1. kontroldarbam

Weitere ähnliche Inhalte

Was ist angesagt?

asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmasasinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
Andris-Ziemelis
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
Andris Ziemelis
 

Was ist angesagt? (20)

11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
Asinsrite
AsinsriteAsinsrite
Asinsrite
 
šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
B 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijasB 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijas
 
Vielmaiņa
VielmaiņaVielmaiņa
Vielmaiņa
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
Skelets
SkeletsSkelets
Skelets
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
 
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmasasinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
 
10 29 audi
10 29 audi10 29 audi
10 29 audi
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
 
11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
 
B 10 3_ievads
B 10 3_ievadsB 10 3_ievads
B 10 3_ievads
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
 
B 10 8_augi
B 10 8_augiB 10 8_augi
B 10 8_augi
 
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimesAugi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
 
Asinis
AsinisAsinis
Asinis
 

Andere mochten auch

Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Andris-Ziemelis
 
Annual Program Progress Card
Annual Program Progress CardAnnual Program Progress Card
Annual Program Progress Card
Mosharaf Hossain
 
Anexo 12 pc 66707 alimentação (1)
Anexo 12   pc 66707 alimentação (1)Anexo 12   pc 66707 alimentação (1)
Anexo 12 pc 66707 alimentação (1)
Miguel Rosario
 
Online safety web project description
Online safety web project descriptionOnline safety web project description
Online safety web project description
chrisswanson
 
территория здоровья 2011
территория здоровья 2011территория здоровья 2011
территория здоровья 2011
elvira38
 
First Day
First Day First Day
First Day
jmori1
 
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & CharlesInanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
MrsPrentice
 

Andere mochten auch (17)

Lielie dati-planētas-nervu-sistēma
Lielie dati-planētas-nervu-sistēmaLielie dati-planētas-nervu-sistēma
Lielie dati-planētas-nervu-sistēma
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
 
Anatomija 1tema
Anatomija 1temaAnatomija 1tema
Anatomija 1tema
 
Anatomija ievadtema
Anatomija ievadtemaAnatomija ievadtema
Anatomija ievadtema
 
Dns un gēnu aktivitāte
Dns un gēnu aktivitāteDns un gēnu aktivitāte
Dns un gēnu aktivitāte
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
 
Cilvēka uzbūve
Cilvēka uzbūveCilvēka uzbūve
Cilvēka uzbūve
 
Annual Program Progress Card
Annual Program Progress CardAnnual Program Progress Card
Annual Program Progress Card
 
Learn OpenStack from trystack.cn
Learn OpenStack from trystack.cnLearn OpenStack from trystack.cn
Learn OpenStack from trystack.cn
 
Harish book slide
Harish book slideHarish book slide
Harish book slide
 
Compare mysql5.1.50 mysql5.5.8
Compare mysql5.1.50 mysql5.5.8Compare mysql5.1.50 mysql5.5.8
Compare mysql5.1.50 mysql5.5.8
 
Anexo 12 pc 66707 alimentação (1)
Anexo 12   pc 66707 alimentação (1)Anexo 12   pc 66707 alimentação (1)
Anexo 12 pc 66707 alimentação (1)
 
BID NEXT 20 Mei Presentaties OCW Werkgroepen (DRAFT)
BID NEXT 20 Mei Presentaties OCW Werkgroepen (DRAFT)BID NEXT 20 Mei Presentaties OCW Werkgroepen (DRAFT)
BID NEXT 20 Mei Presentaties OCW Werkgroepen (DRAFT)
 
Online safety web project description
Online safety web project descriptionOnline safety web project description
Online safety web project description
 
территория здоровья 2011
территория здоровья 2011территория здоровья 2011
территория здоровья 2011
 
First Day
First Day First Day
First Day
 
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & CharlesInanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
Inanimate Alive Episode 5 by Kye & Charles
 

Ähnlich wie Anatomija 1tēma 2daļa (7)

Skeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūraSkeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūra
 
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
 
Bioloģija darba lapa
Bioloģija darba lapaBioloģija darba lapa
Bioloģija darba lapa
 
Ieteikumi no www.RigaBrain.com kā meditēt ikdienā un uzturvielas līdzsvarotao...
Ieteikumi no www.RigaBrain.com kā meditēt ikdienā un uzturvielas līdzsvarotao...Ieteikumi no www.RigaBrain.com kā meditēt ikdienā un uzturvielas līdzsvarotao...
Ieteikumi no www.RigaBrain.com kā meditēt ikdienā un uzturvielas līdzsvarotao...
 
Temperaments
TemperamentsTemperaments
Temperaments
 
1. pielikums. Pasaules lielākajai mācību stundai. Cēsu Pilsētas vidusskolas 1...
1. pielikums. Pasaules lielākajai mācību stundai. Cēsu Pilsētas vidusskolas 1...1. pielikums. Pasaules lielākajai mācību stundai. Cēsu Pilsētas vidusskolas 1...
1. pielikums. Pasaules lielākajai mācību stundai. Cēsu Pilsētas vidusskolas 1...
 
Riga brain ieteikumi
Riga brain ieteikumiRiga brain ieteikumi
Riga brain ieteikumi
 

Anatomija 1tēma 2daļa

  • 1. Bioloģija 9. klaseiCilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna Kontakti: andris_ziemelis@inbox.lv
  • 2. 1. tēma: Vispārējās ziņas par cilvēka ķermeni(4st.)
  • 3. 3. Un 4. Stundas apakštēmasŠūnu darbība vielmaiņa augšana attīstība kairināmība un uzbudināmība vairošanāsAudi segaudi saistaudi muskuļaudi nervaudi
  • 5. Vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā; Vielmaiņa jeb metabolisms; Vielmaiņa = asimilācija (anabolisms) + disimilācija (katabolisms); Asimilācija – vielu biosintēze; Disimilācija – vielu noārdīšanās.
  • 6. Augšana Ir šūnas palielināšanās uz uzņemtās barības rēķina;
  • 7. Attīstība Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā. Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos; Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
  • 8. Kairināmība un uzbudināmība Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju; Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā); Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos: Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji); Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
  • 9. Vairošanās Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus pēcnācējus; Vairojas daloties; Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi; Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
  • 11. Mitoze No vienas mātšūnas veidojas divas identiskas meitšūnas Telafāze Anafāze Metafāze Profāze
  • 13. Mejoze Dzimumšūnu dalīšanās; Hromosomu skaits samazinās uz pusi
  • 15. Audi
  • 16. Audi Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu; Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties. Zīdītājiem izšķir: Segaudi Saistaudi Muskuļaudi Nervaudi
  • 17. Audi Segaudi Saistaudi Muskuļaudi Nervaudi
  • 18. Segaudi Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus; Segaudus iedala: Segepitēlijā; Dziedzerepitēlijā; Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā! Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
  • 20. Segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis. Galvenā funkcija: aizsargfunkcija Nodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
  • 21. Dziedzerepitēlijs Dziedzerī veidojas īpašas vielas – sekrēti; Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeri Iekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
  • 22. Saistaudi Ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Veido ķermeņa balstu Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijas Saistaudi ir: Retikulārie audi; Asinis Irdenie saistaudi un taukkaudi Blīvie saistaudi Skrimšļaudi Kaulaudi
  • 23. Retikulārie audi Jeb tīklainie audi; Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
  • 24. Asinis Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs; Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa); Asins ķermenīši: Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports; Leikocīti – aizsargfunkcija Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
  • 26. Irdenie saistaudi un taukaudi Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju; Ar šo audu starpniecību barojas citi audi; Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus; Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos; Ādā irdenie saistaudi veido zemādu; Citos orgānos zemgļotādu. Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
  • 28. Blīvie saistaudi Mehāniskā funkcija; Veido īsto ādu, cīpslas, saites
  • 29. Skrimšļaudi Izturīgi un elastīgi audi; Izpilda balsta funkciju
  • 30. Kaulaudi Visblīvākie audi Ir izturība un cietība
  • 31. Muskuļaudi Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt; Izšķir: Gludos muskuļaudus; Šķērssvītrotos muskuļaudus; Sirds muskuļaudus Gludie muskuļaudi Šķērssvītrotie muskuļaudi Sirds muskuļaudi
  • 32. Gludie muskuļaudi Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku; Nepakļaujas mūsu gribai; Atrodas iekšējos orgānos.
  • 33. Šķērssvītrotie muskuļaudi Gribai pakļauti; Saraujas strauji;
  • 34. Sirds muskulis Nepārtraukti strādā, Nav pakļauts gribai; Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
  • 35.
  • 36. Nervaudi Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu vadīšanai. No nervaudiem ir veidoti nervi; Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām: Nervu šūnām Glijas šūnām
  • 37. Nervu šūnas Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu šūnu; Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda); Nervu šūnu sauc par neironu;
  • 38. Neirons Ir ķermenis un vismaz viens izaugums; Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti; Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metri Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
  • 39. Neirons Aksons Dendrīti Sinapse
  • 40. Sinapse Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai šūnai; Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli; Signāls iet tikai vienā virzienā;
  • 42.
  • 43. Glijas šūnas Piešķir smadzenēm formu; Balsta nervu šūnas un to izaugumus; Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija; Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.
  • 44. Esam gatavi 1. kontroldarbam