"Elektrotrauma" RSU Medicīnas fakultātes 6.kursa 16.grupas studente Laura Andersone

1. Elektrotrauma
RSU Medicīnas fakultātes
6.kursa 16.grupas studente
Laura Andersone

2. Epidemioloģija
ASV 3-5% no visiem apdegumu pacientiem.
Eiropā incidence variē, atkarībā no reģiona.
Incidences pīķi:
• bērni <6 gadiem (zema sprieguma traumas);
• jauni vīrieši darbspējīgā vecumā (augsta
sprieguma traumas).

3. Elektrotraumas klasificē pēc:
1)enerģijas avota (elektrisks/zibens);
2) strāvas veida (maiņstrāva/līdzstrāva);
3) strāvas sprieguma:
• augstsprieguma (>1000V);
• zemsprieguma (<1000V);
• virsaugstsprieguma (>10 000V).

4. Ievainojuma smagumu nosaka:
• strāvas spriegums (augsta/zema sprieguma)
• strāvas veids (līdzstrāva/maiņstrāva)
• ceļš cauri organismam
• ekspozīcijas ilgums
• elektrotraumas tips
• audu pretestība

5. Strāvas stiprums
Zems spriegums
Augsts spriegums
http://spiff.rit.edu/classes/phys213/lectures/transform/transfor
http://www.motherearthnews.com/renewable-energy/fuelsm.html
for-electricity.aspx
http://www.pinterest.com/parraelectric/for-the-kids-electrical-safety/
http://www.turbosquid.com/3d-models/3d-modelblowdryer-hair-dryer/329820
http://www.cheappowertoolshq.com/
http://www.dreamstime.com/royalty-free-stock-image-warning-electricfence-image14985956
http://www.vieglifantazet.lv/lv/library/catalog_1/text/30.html?p=533

6. Strāvas veids
Līdzstrāva
Maiņstrāva

7. Ceļš cauri organismam
http://www.mjms.ukim.edu.mk

8. Ekspozīcijas ilgums
Atkarīgs no:
• strāvas stipruma;
• strāvas veida;
• etieloģiskā faktora novēršanas ātruma.

9. Ekspozīcijas ilgums
Strāvas stiprums
1-4 mA – tirpšana, durstīšanas sajūta;
3-4 mA – “palaišanas” strāva bērniem;
6-8 mA – “palaišanas” strāva sievietēm;
7-9 mA – “palaišanas” strāva vīriešiem;
16-20 mA – skeleta muskulatūras tetānija;
20-50 mA – elpošanas muskuļu paralīze;
50-120 mA – ventrikulāra fibrilācija.

10. Elektrotraumas tips
1) Tiešs kontakts ar strāvas avotu;
2) Elektriskās arkas – starp 2 savstarpēji
nesaistītiem objektiem;
3) Zibšņa veida strāva – termiskā enerģija no
elektriskās arkas veido apdegumu, bet
elektriskā strāva organismā nenonāk.

11. Audu pretestība
Dažādiem audiem piemīt dažāda pretestība, kas nosaka
strāvas izplatīšanās ātrumu un dziļumu audos.
• Lielākā rezistence piemīt:
- kauliem;
• Vidēja pretestība piemīt:
- ādai (atkarīgs no tās
stāvokļa);
- cīpslām;
- taukaudiem;
• Vismazākā pretestība
piemīt:
- nervaudiem;
- muskuļaudiem;
- gļotādām;
- asinīm, asinsvadiem.

12. Galvenie elektrotraumas
mehānismi:
I Elektriskās enerģijas pārveidošanās termiskajā ->
masīva audu destrukcija, koagulācijas nekroze;
II Tiešs audu bojājums, elektriskajam laukam
izmainot šūnu miera potenciālu -> netermāli šūnu
membrānu pārrāvumi; tetānija;
III Mehāniski ievainojumi (kritieni/spēcīgas
muskuļu kontrakcijas).

13. Audu un orgānu bojājumi
Āda – apdegumi (I-III (IV) pakāpe);
http://www.vicburns.org.au/initial-management/electrical-injury-and-burns.html

14. Audu un orgānu bojājumi
Ādas apdegumi var būt minimāli, bet var slēpt
smagus dziļo audu un orgānu bojājumus!
Jāmeklē ieejas un izejas punkti!
https://www.osha.gov/SLTC/etools/construction/electrical_incidents/bur
n_examples.html
http://emedicine.medscape.com/article/770179-overview

15. Audu un orgānu bojājumi
Muskuļi – tūska, sāpes, kontrakcijas, spazmi,
mionekroze, compartment sindroms.
Asinsvadi – trombu veidošanās, vazokonstrikcija,
tromboze, mikrocirkulācijas bojājumi, išēmija.
Nervi – vājums, parestēzijas, paralīze, nejūtīgums.
Elpošanas sistēma – elpošananas muskuļu paralīze
tetānijas rezultātā, elpošanas centra paralīze.

16. Audu un orgānu bojājums
Sirds – sīnusa tahikardija, aritmijas, ventrikulāra
fibrilācija, asistolija, miokarda nekroze/infarkts,
sirds apstāšanās.
Smadzenes – krampji, hemorāģijas, traucēta
īstermiņa atmiņa, bezsamaņa, išēmija,
uzbudināmība, personības izmaiņas, miega
traucējumi.

17. Audu un orgānu bojājums
Nieres – mioglobinūrija, akūta nieru mazspēja,
akūta tubulāra nekroze.
Kauli – locītavu mežģījumi, lūzumi.
Ausis – bungādiņas plīsums, hemorāģijas.
Acis – katarakta.

18. Pirmā palīdzība
Ja iespējams, pārtraukt etioloģiskā faktora
iedarbību.
Pārliecināties par savu drošību!

19. Pirmā palīdzība
-novērtē dzīvībai svarīgo funkciju stāvokli (ABCDE);
- anamnēzes ievākšana (no pacienta/apkārtējiem);
- ja aizdomas par galvas/kakla traumu vai nav ziņu par to, nodrošina
mugurkaula kakla daļas imobilizāciju;
- nepieciešamības gadījumā veic intubāciju;
- KPR;
- apdegumus pārklāj ar apdegumu pārsējiem/steriliem palagiem;
- atsāpināšana!
- kardiomonitorēšana!
- lūzumu/mežģījumu imobilizācija!
- pievada skābekli;
- i/v šķidrumu ievade.

20. Stacionārā
- precīzas anamnēzes ievākšana!
- rūpīga izmeklēšana;
• āda;
• orgānu sistēmas (sirds, nieres!);
• neiroloģija;
• skeletomuskulārā sistēma (lūzumi, mežģījumi,
compartment sindroms!).

21. Stacionārā
Laboratorie izmeklējumi:
- Asinsanalīzes:
• PAA;
• asinsgrupa, Rēzus faktors;
• koagulogramma;
• elektrolītu līmenis asinīs;
- Urīna analīze (mioglobinūrija!);
- Bioķīmija
• seruma mioglobīns;
• kreatinīnfosfokināze (muskuļu bojājums!);
• pankreatiskie un aknu enzīmi.

22. Stacionārā
Instrumentālie izmeklējumi
- EKG!
- Rtg;
- CT vai MRI (galvas trauma, izmaiņas uzvedībā,
neskaidri traumas apstākļi).

23. Ārstēšana
Cirkulācijas nodrošināšana:
- nevajadzētu izmantot tikai Pārklenda formulu, ja
konstatē
• mioglobinūriju;
• apdegumus;
• pierādīti/ir aizdomas par dziļo audu bojājumu.
Nepieciešams apmēram 1,7x lielāks šķidruma
daudzums, lai ‘izskalotu’ organismu!

24. Ārstēšana
Ieteicamie i/v šķīdumi: RiLac, 0,9%NaCl.
Ieteicams monitorēt un uzturēt diurēzi:
Mioglobinūrijas gadījumā:
- 70-100ml/h vai 1-1,5ml/kg/h pieaugušajiem, līdz izzūd
mioglobinūrija;
Pēc mioglobinūrijas izzušanas:
- 50ml/h vai 0,5-1ml/kg/h
Jānodrošina venozā pieeja (centrāla/perifēra)!

25. Ārstēšana
Diurēzes nodrošināšana
-mioglobinūrijas gadījumā, kas neizzūd 3h laikā
pie adekvātas šķidruma terapijas;
- pastiprina urīna izdali, lai izvairītos no tubulāras
nekrozes un akūtas nieru mazspējas.
• mannitols 50-200g/24h i/v
• furosemīds 20-40mg i/v
Devu pielāgo, lai uzturētu diurēzi 30-50ml/h

26. Ārstēšana
Diurēzes nodrošināšana
Apsver urīna alkalizēšanu ar sodas bikarbonātu ->
paātrina urīna attīrīšanos no mioglobīna.

27. Ārstēšana
Apdegumu ārstēšana
-neatliekamas nekrotomijas (esharotomijas,
atslogojošie griezieni) +/- fasciotomijas
• cirkumferenciāli apdegumi (II-II pak.)
• gandrīz cirkumferenciāli apdegumi (III pak.)
ar distālo ķermeņa daļu perfūzijas traucējumiem,
compartment sindroma pazīmēm.

28. http://lifeinthefastlane.com/trauma-tribulation-005/
https://umem.org/educational_pearls/88/
http://bestpractice.bmj.com/best-practice/monograph/412/resources/image/bp/9.html

29. Ārstēšana
Apdegumu ārstēšana
-siltuma nodrošināšana!
- pretsāpju trapija!
- antibakteriāla terapija;
- apdegumu pārsēji;
- šinēšana (kontraktūru profilakse);
- stingumkrampju profilakse.

30. Ārstēšana
Sirdsdarbības traucējumi
Zema sprieguma traumas gadījumā parasti nenovēro
novēlotus sirdsdarbības traucējumus.
Augsta sprieguma traumas gadījumā jāveic
kardiomonitorēšana (ilgums diskutabls).
Sirdsdarbības traucējumu gadījumā uzsāk attiecīgu
farmakoterapiju (antiaritmiskie līdzekļi, bradikardizējošie
līdzekļi u.c.).

31. Klīniskais gadījums

32. Zēns, 9 gadi
Stājas neatliekamā kārtā 13.09.2013.
- ar rokām pieķēries augstsprieguma vadiem
- guvis abu plaukstu un apakšdelmu
IIB-III pakāpes apdegumus (~8%);
vaļēja plēsta brūce uz labā apakšstilba
http://www.ambonsall.com/NSWResusBurnsFluids.htm

33. 13.09. veic neatliekamu nekrotomiju (atslogojošos
griezienus) abām rokām; PĶBA lb apakšstilbam.
18.09. lb. apakšdelma debridement,
revaskularizācija ar brīvu lēveri (ALT); kr.
apakšdelma, plaukstas debridement, kr. plaukstas
revaskularizācija ar v.saphena
20.09. kr. plaukstas un apakšdelma defektu
segšana ar ALT lēveri

34. 30.09. nekrektomija; autodermoplastika.
01.10. lb.apakšdelma lēvera revīzija,
reanastomoze.
08.10. lb.rokas 5.pirksta amputācija, plaukstas
defekta slēgšana ar filejas lēveri, elkoņa bedres
defekta slēgšana ar rotētu lēveri.

35. 13.09.-02.10. ITN
- sirdsdarbība ritmiska, stabila, pastāvīga tahikardija
(107-132x’)
- elpo spontāni
- diurēze saglabāta
- anēmijas dēļ veiktas asins pārliešanas
- analīzēs: leikocitoze, anēmija, CRO , urea un
kreatinīns – N
- 26.09. pārved uz nodaļu

36. Nodaļā:
-Stāvoklis apmierinošs, stabils;
- veic regulāru pārsiešanu ar apdegumu ziedi un
Braunol šķidrumu;
- 07.09. no brūces izsēj Acinetobacter baumanii

37. 13.09.2013.

38. 18.09.2013.

39. 04.10.2013.

40. 14.10.2013.

41. Izmantotā literatūra
1)
2)
3)
4)
5)
6)
7)
8)
9)
10)
Arnold G. Coran,
Anthony Caldamone,
N. Scott Adzick,
Thomas M. Krummel,
Jean-Martin Laberge, Robert Shamberger, Pediatric Surgery, Seventh Edition ,Vol 1, Elsevier
Health Sciences, 2012. gada 30. janv. - 848 lappuses
Gjorgje Dzhokic, Jasmina Jovchevska, Artan Dika Electrical Injuries: Etiology, Pathophysiology and
Mechanism of Injury, Macedonian Journal of Medical Sciences. 2008 Dec 15; 1(2):54-58.
doi:10.3889/MJMS.1857-5773.2008.0019
Prem Puri , Michael Höllwarth, Editors, Pediatric Surgery Diagnosis and Management, Springer
Dordrecht Heidelberg London New York, 2009, 973lpp
http://www.cetri.org/electrical_injury.html
www.medscape.com
http://www.merckmanuals.com/professional/injuries_poisoning/electrical_and_lightning_injurie
s/electrical_injuries.html
http://www.vicburns.org.au/initial-management/electrical-injury-and-burns.html
Brett Arnoldo, MD,* Matthew Klein, MD† Nicole S. Gibran, MD, Practice Guidelines for the
Management of Electrical Injuries, Copyright © 2006 by the American Burn Association. 1559047X/2006
http://www.intechopen.com/books/forensic-medicine-from-old-problems-to-newchallenges/epidemiology-and-diagnostic-problems-of-electrical-injury-in-forensic-medicine
Wright RK. Electrical injuries. eMedicine. 25 July 2007. Retrieved 10 Aug 2007.
<http://www.emedicine.com/emerg/topic162.htm>.

42. Izmantotā literatūra
11) Price TG, Cooper MA. Electrical and lightning injuries. In: Rosen’s Emergency Medicine:
Concepts and Clinical Practice, 6th Edition. Ed. Marx JA, et al. Philadelphia: Mosby Elsevier, 2006:
2267-2277
12) Kobernick M. Electrical injuries: pathophysiology and emergency management. Annals of
Emergency Medicine. 11(11):633-8, 1982 Nov.
13) Jain S, Bandi V. Electrical and lightning injuries. Critical Care Clinics. 15(2):319-331, 1999 April.

43. Paldies par uzmanību!
Paldies par uzmanību