Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.

1. 1

2. 2
PREZENTĀCIJAS SATURS
▪ Latvijas novadu demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas
raksturojums un prognozes;
▪ Kas nosaka budžeta izdevumu atšķirības Latvijas pašvaldību
starpā?

3. 3
LATVIJĀ PAŠVALDĪBAS SPĒLĒ BŪTISKU LOMU SABIEDRISKO PAKALPOJUMU
NODROŠINĀŠANĀ
AVOTS: EUROSTAT, VALSTS KANCELEJA
Pašvaldību budžeta izdevumi ES dalībvalstīs 2017. gadā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
Malta
Kipra
Īrija
Grieķija
Luksemburga
Spānija
Portugāle
Ungārija
Slovākija
Beļģija
Bulgārija
Lietuva
Vācija
Slovēnija
Austrija
Rumānija
Igaunija
AK
Latvija
ESvid.
Čehija
Francija
Horvātija
Nīderlande
Polija
Itālija
Somija
Zviedrija
Dānija
% no IKP % no kopējiem budžeta izd.
Pašvaldībās
un
pašvaldību
iestādēs
Citviet
sabiedriskajā
sektorā
Privātajā
sektorā
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1,000
Nodarbināto skaits 2016. gadā (tūkst.)

4. 4
VIDĒJAM IEDZĪVOTĀJU SKAITAM PAŠVALDĪBĀ IR TENDENCE SAMAZINĀTIES,
PALIELINOT PAŠVALDĪBU NEVIENDABĪBU
AVOTS: CSP, *LB APRĒĶINI
320%
330%
340%
350%
360%
370%
380%
390%
12
13
14
15
16
17
18
19
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019*
2020*
2030*
2040*
Vidējais iedz. skaits Variācijas koeficients (labā ass)
Vidējais iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās no 2010. līdz 2040.
gadam (tūkst.)

5. 5
2018.g. sākumā:
Mazākās pašvaldības: Baltinavas novads
(1000 iedz.), Alsungas novads (1322 iedz.),
Mērsraga novads (1478 iedz.)
Lielākās novadu pašvaldības: Ogres novads
(33083 iedz.), Talsu novads (28071 iedz.),
Tukuma novads (27901 iedz.)
RAUGOTIES UZ IEDZĪVOTĀJU SKAITU, NOVADU TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS
IR NEVIENDABĪGS
6
33
20
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
22000
24000
>24000
AVOTS: CSP
Novadi dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2018.g. s.

6. 6
TURKLĀT MAZO NOVADU SKAITS TURPINĀS PIEAUGT (OPTIMISTISKAIS
SCENĀRIJS)
Novadi dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2018.g. un 2040.g. s.
14
33
2040
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
22000
24000
>24000
AVOTS: CSP DATI, LB APRĒĶINI
35%
65%
2018
Zem 4000 iedz Virs 4000 iedz
43%
57%
2040

7. 7
TURKLĀT MAZO NOVADU SKAITS TURPINĀS PIEAUGT (PESIMISTISKAIS
SCENĀRIJS)
Novadi dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2018.g. un 2040.g. s.
18
32
2040
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
22000
24000
>24000
AVOTS: CSP DATI, LB APRĒĶINI
35%
65%
2018
Zem 4000 iedz Virs 4000 iedz
45%
55%
2040

8. 8
NOVADU STARPĀ PASTĀV NE TIKAI IEDZĪVOTĀJU SKAITA, BET ARĪ
EKONOMISKO AKTIVITĀTI RAKSTUROJOŠU RĀDĪTĀJU ATŠĶIRĪBAS
AVOTS: RAIM DATUBĀZE, VID
Teritorijas attīstības līmeņa indekss
reģionālā dalījumā
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
Latvijā Kurzemes
r.
Vidzemes
r.
Latgales r. Zemgales
r.
Rīgas r.
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) uz iedz.
vidēji gadā (2014.-2018. g.)
46.2%
20.9%
0.0%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
0
50
100
150
200
250
300
zem 4000 no 4000 līdz
10000
Virs 10000
vid. gadā EUR
% no pašvaldībām, kurās ĀTI ir zem 1 EUR gadā (labā ass)

9. 9
ĢIMENES AR BĒRNIEM KONCENTRĒJAS EKONOMISKI JAUDĪGĀKOS
NOVADOS; VĀJI ATTĪSTĪTOS NOVADOS LIELĀKI DEMOGRĀFISKIE IZAICINĀJUMI
AVOTS: RAIM DATUBĀZE, CSP
Līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars Latvijas novados (2018.g.) un teritorijas attīstības līmeņa
indekss (2017.g.)
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
-3.0 -2.0 -1.0 - 1.0 2.0 3.0
Līdzdarbspējasvecumaiedz.īpatsvars2018.g.
Teritorijas attīstības līmeņa indekss 2017. g.

10. 10
VIRKNĒ NOVADU DARBASPĒKA PIEEJAMĪBAS PROBLĒMA VAR KĻŪT KRITISKA
Novadu skaits dalījumā pēc darbaspējas iedzīvotāju skaita 2018., 2030. un 2040. g. s.
8
6
4
31
32
20
18
16
17
12
10
19
9
12
8
7
6
10
2
6
5
5
3
5
18
19
22
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 110
204020302018
1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000 8000 >8000
AVOTS: CSP, LB APRĒĶINI

11. 11LATVIJAS NOVADU DEMOGRĀFISKĀS UN EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS
RAKSTUROJUMS UN PROGNOZES:
▪ Demogrāfisko faktoru ietekmē mazo novadu skaits turpinās pieaugt;
▪ Pašvaldību iespējas nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem ierobežos ar
novecošanu saistītais papildus slogs to budžetiem, jo īpaši mazajos
novados;
▪ Aizvien vairāk iedzīvotāju koncentrēsies ekonomiski jaudīgākos novados,
mazajām pašvaldībām nespējot piesaistīt nozīmīgas uzņēmumu
investīcijas.

12. 12NO EKONOMIKAS TEORIJAS SKATPUNKTA OPTIMĀLA VALSTS TERITORIĀLĀ
IEDALĪJUMA IZVEIDE NAV VIENNOZĪMĪGA, TĀDĒĻ JĀVĒRTĒ EMPĪRISKI
DECENTRALIZĀCIJAS
PRIEKŠROCĪBAS (OATES, 1972)
DECENTRALIZĀCIJAS TRŪKUMI
(PRUD'HOMME, 1995)
Lēmumu pieņemšana mazās
teritoriālās vienībās ļauj vietējai
pašvaldībai labāk izprast iedzīvotāju
vajadzības un attiecīgi pielāgot
sniegto pakalpojumu klāstu
Augstas pastāvīgās izmaksas;
Kvalificēta darbaspēka trūkums;
Augstākas administratīvās
izmaksas

13. 13
Novadu pašvaldību budžetu izdevumu sadalījums 2017. g.
Uzturēšanas
izdevumi*
79%
Kapitālie
izdevumi
21%
11%
12%
10%
49%
10%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Uzturēšanas izdevumi
Sociālā aizsardzība
Izglītība
Atpūta, kultūra un reliģija
Veselība
Pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana
Vides aizsardzība
Ekonomiskā darbība
Sabiedriskā kārtība un drošība
Aizsardzība
Vispārējie valdības dienesti
*bez iemaksām PFIF
IZDEVUMI IZGLĪTĪBAI IR PĀRLIECINOŠI LIELĀKAIS PAŠVALDĪBU BUDŽETU
UZTURĒŠANAS IZDEVUMU POSTENIS
AVOTS: VK DATI, LB APRĒĶINI

14. 14
Vidējie pašvaldību budžeta uzturēšana izdevumi dalījumā pa funkcijām, EUR uz iedz.
(2017.g.)
PAŠVALDĪBU BUDŽETU TĒRIŅOS REDZAMA NOZĪMĪGA VARIĀCIJA
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
Vispārējie valdības
dienesti
Teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana
Atpūta, kultūra un
reliģija
Izglītība Sociālā aizsardzība
Minimums Maksimums
AVOTS: CSP UN VK DATI, LB APRĒĶINI

15. 15
MAZOS NOVADOS IZDEVUMI UZ IEDZĪVOTĀJU MĒDZ BŪT AUGSTĀKI NEKĀ
CITVIET
AVOTS: CSP UN VK DATI, LB APRĒĶINI
Uzturēšanas izdevumi uz iedz. Latvijas novados 2017.g. (EUR)
800
900
1000
1100
1200
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
100
110
120
130
140
150
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
90
100
110
120
130
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
400
450
500
550
600
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
100
110
120
130
140
150
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
80
90
100
110
120
Mazie novadi Vidēja izmēra novadi Lielie novadi
Kopā Administrācija Sociālā aizsardzība
Izglītība Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana Atpūta, kultūra un reliģija

16. 16
METODOLOĢIJA
𝒍𝒏𝒀 𝒑,𝒄,𝒕 = 𝝁 + 𝝆(𝒍𝒏𝑷𝒐𝑷 𝒑,𝒕) + 𝝅 𝒂,𝒄 𝑹 𝒂,𝒄,𝒑,𝒕 + 𝜶𝒋 𝑫𝒋,𝒑,𝒕 + 𝜷 𝒎 𝑮 𝒎,𝒑,𝒕 + 𝜸𝑭 𝒑,𝒕 + 𝜽 𝒕 + 𝜺 𝒑,𝒕, kur
• 𝒍𝒏𝒀 𝒑,𝒄,𝒕 logaritms no pašvaldības p uzturēšanas izdevumiem uz iedzīvotāju attiecīgai funkcijai c, laika
periodā t (deflēti ar vid. pašvaldības darbinieku algu);
• 𝒍𝒏𝑷𝒐𝑷 𝒑,𝒕 logaritms no iedzīvotāju skaita pašvaldībā;
• 𝑹 𝒂,𝒄,𝒑,𝒕 attiecīgo izdevumu funkciju raksturojošie snieguma rādītāji;
• 𝑫𝒋,𝒑,𝒕 citi demogrāfiskie un administratīvie faktori (zem un virs darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars;
apdzīvotības blīvums un pagastu skaits);
• 𝑮 𝒎,𝒑,𝒕 ģeogrāfiskie rādītāji (attālums līdz tuvākajai republikas pilsētai; vai novads atrodas pie Latvijas
robežas; reģions, u.c.);
• 𝑭 𝒑,𝒕 PFIF dotācijas īpatsvars budžeta ieņēmumos
Dati:
Izmantota informācija par 110 Latvijas novadu pašvaldībām periodā no 2014. līdz 2017. gadam
(440 novērojumi); Datu avoti: CSP, Valsts kase, VARAM, PMLP, BTAC, IZM, LM, u.t.t.

17. 17
EKONOMETRISKĀ ANALĪZE APSTIPRINA NEGATĪVU SAKARĪBU STARP
IEDZĪVOTĀJU SKAITU UN PAŠVALDĪBU IZDEVUMIEM UZ IEDZĪVOTĀJU
Iedzīvotāju skaits (ln) Vispārējie valdības
dienesti
Izglītība Sociālā aizsardzība
Baseline -0.185*** -0.129*** -0.103*
2014-2016 -0.171*** -0.134*** -0.110*
2015-2017 -0.197*** -0.134*** -0.092
2014, 2016-2017 -0.193*** -0.121*** -0.109*
2014-2015, 2017 -0.176*** -0.129*** -0.095
Bez Rīgas reģiona -0.333*** -0.177*** -0.213***
Bez Kurzemes reģiona -0.100** -0.132*** -0.128*
Bez Vidzemes reģiona -0.169*** -0.178*** -0.108*
Bez Latgales reģiona -0.103** -0.109** -0.109
Bez Zemgales reģiona -0.178*** -0.133*** 0.008
Piezīmes: *** nozīmīgs ar 99% ticamību; ** nozīmīgs ar 95% ticamību; * nozīmīgs ar 90% ticamību. Atkarīgais mainīgais koriģēts ar vid. algas
atšķirībām pašvaldībās. Aprēķinos izmantotas robustas standartnovirzes.
Iedzīvotāju skaita ietekme uz izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, gadu, funkciju un dažādu
specifikāciju dalījumā (Latvijas novadu pašvaldībās 2014-2017)
AVOTS: LB APRĒĶINI

18. 18NOVĒRTĒTO SAKARĪBU VAR ATTĒLOT AR LĪKNES PALĪDZĪBU;
VIRKNE NOVADU ATRODAS LĪKNES "DĀRGAJĀ GALĀ"
AVOTS: CSP, LB APRĒĶINI
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
600
700
800
900
1,000
1,100
1,200
1,300
1,400
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
22000
24000
26000
28000
30000
32000
34000
Uzturēšanasizdevumiuziedzīvotāju
Iedzīvotāju skaits
Novadu
skaits (labā
ass)
Koef=0.15
Sakarība starp kopējiem uzturēšanas izdevumiem uz iedzīvotāju un
iedzīvotāju skaitu pašvaldībās

19. 19
IEGUVUMS NO LIELĀKĀM NOVADU PAŠVALDĪBĀM
AVOTS: LB APRĒĶINI *- pieņemot, ka efektivitātes uzlabojums visās funkcijās būtu līdzīgs novērtētajam izglītībā, sociālajā aizsardzībā un vispārējos valsts dienestos.
Potenciālais uzturēšanas izdevumu ietaupījums gadā pie dažāda vidējā novadu iedzīvotāju skaita, kas būtu
izmantojams citām attīstības vajadzībām (M EUR)
18
78
137
26
111
196
0
50
100
150
200
250
10,000 15,000 20,000
Vidējais iedz. skaits novadā
Izglītība, sociālā aizs., visp. dienesti Visas funkcijas

20. 20KAS NOSAKA BUDŽETA IZDEVUMU ATŠĶIRĪBAS LATVIJAS PAŠVALDĪBU
STARPĀ?
▪ Pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana mazos novados izmaksā dārgāk;
▪ Šī sakarība ir noturīga analizēto pašvaldību sniegto pakalpojumu griezumā;
▪ Tā kā demogrāfisko tendenču rezultātā mazo novadu skaits pieaugs,
pašvaldību funkciju nodrošināšana esošajā apjomā izmaksās arvien
dārgāk;
▪ Virzība uz lielākiem novadiem ļautu izbrīvēt vairāk līdzekļus pašvaldību
budžetos attīstības vajadzībām.