Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta ekspertu sagatavots apkopojums par korporatīvo dāvanu kultūru, tiesiskajiem aspektiem un ilgtspējīgām alternatīvām.

1. 1
Korporatīvo dāvanu kultūra škērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par
sadarbību partneriem un klientiem jēgpilni?
Korporatīvo dāvanu kultūras pirmsākumi meklējami laikā, kad sāka attīstīties tirdzniecība – tirgotāji
izmantoja dāvanas, lai lobētu savas intereses – piesaistītu potenciālo sadarbības partneru, klientu
uzmanību un “nostiprinātu” sadarbību. Mūsdienās šajā ziņā nekas būtiski nav mainījies, ja neskaita to, ka
korporatīvo dāvanu daudzveidība gadu gaitā ir būtiski palielinājusies, kā arī tās kļuvušas arī par nozīmīgu
reklāmas kanālu. Tomēr zināmas nianses ir.
Kāpēc korporatīvās dāvanas ir svarīgas?
Pastāv uzskats, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem.
To apliecina dažādu starptautisku pētījumu dati:
• 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo
biznesa partneri, turklāt – kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē (“Forbes”, 2019).
• 61% patērētāju atzīst, ka dažādas dāvanas un īpašie piedāvājumi ir efektīvākais veids, kā
uzņēmumi var veicināt mijiedarbību ar saviem klientiem. Šis aspekts tiek vērtēts pat augstāk nekā
ērts iepirkšanās process (50%), ātra un efektīva klientu problēmu risināšana (45%) u.c. (“Loyalty
Barometer Report: What Consumers Think of Loyalty & Reward Programs”, 2019).
• 82% uzņēmumu darbinieku atzīst, ka dāvanas, ko saņem no darba devēja (īpaši tas attiecas uz
Ziemassvētku dāvanām), uztver kā atzinību par labi paveiktu darbu – tās veicina viņu lojalitāti
darba devējam, kā arī motivē strādāt vairāk, produktīvāk (“Paragon”, 2019).
Tiesa, ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē uzņēmēju pateicība saviem klientiem, sadarbības partneriem un
arī darbiniekiem par veiksmīgu sadarbību, lojalitāti u.tml., bija visai “pieticīga” – galvenokārt pildspalvas,
piezīmju klades, atslēgu piekariņi un vīns, pēdējās pāris desmitgadēs korporatīvo dāvanu piedāvājums ir
būtiski mainījies – tajā ir šķietami viss, sākot no rakstāmpiederumiem, pārtikas produktiem, apģērba un
beidzot ar gleznām, koncertu biļetēm, segām, dārglietām, viedierīcēm u.tml. Vēl vairāk – uzņēmumi savā
ziņā pat sacenšas savā starpā par to, kurš savus klientus, sadarbības partnerus un darbiniekus pārsteigs
pēc iespējas oriģinālākā veidā. Īpaši izteikti šī sacensība novērojama Ziemassvētku laikā.
Jāpiebilst, ka gan šī sacensība, gan arī dāvināšanas tradīcijas mākslīga uzturēšana (ir uzņēmumi, kuros
dāvanas tiek dāvinātas dāvināšanas pēc – ja man dod, arī man ir jādod pretī; ja kāds no maniem
priekštečiem ieviesa korporatīvu dāvanu dāvināšanas tradīciju, man tā noteikti ir jāturpina) veicina to, ka
liela daļa korporatīvo dāvanu mēdz iegult skapju un noliktavu plauktos, tiek pārdāvinātas radiem,
draugiem, kolēģiem vai aizceļo uz izgāztuvi faktiski uzreiz pēc to saņemšanas.
Starp nejēdzīgākajām korporatīvajām dāvanām visbiežāk tiek minētas tādas lietas kā: dažādi korporatīvie
suvenīri, anti-stresa bumbas, lēti plastmasas izstrādājumi, cimdi un zeķes, loterijas biļetes, slikts vīns, kā
arī jebkura lieta, uz kuras labi redzamā vietā ir uzdrukāts uzņēmuma logotips.
Ņemot vērā, ka korporatīvās dāvanas gan tiešā, gan netiešā veidā pilda uzņēmuma reklāmas funkcijas, to
sasaiste ar uzņēmumu ir svarīga. Zīmolvedības eksperti norāda, ka logotipa uzdrukāšana ir vienkāršākais
risinājums. Vienlīdz efektīvi, bet dažkārt arī daudz efektīvāk, ir integrēt dāvanās, to noformējumā
saņēmēja iniciāļus, kas konkrēto lietu ļauj padarīt personiskāku.
Tāpat neitrālāki un nereti arī atmiņā paliekošāki par logotipiem ir dažādi uzņēmuma vēstījumi, piemēram,
oriģināli saukļi. (“Forbes”, 2019)
Kādas dāvanas sagaida klienti, sadarbības partneri un darbinieki?
Kā izriet no dažādu starptautisko pētījumu (piemēram, “Advertising Specialty Institute”, 2019; “Corporate
Gift IQ Survey”, 2018 u.c.) datiem, starp iecienītākajām dāvanām korporatīvajā vidē ir kalendāri, apģērbs,
ēdiens un dzēriens, kancelejas un elektronikas preces un citas vairāk vai mazāk ikdienā noderīgas lietas.

2. 2
Uzņēmumu darbinieki novērtē arī tādas dāvanas kā papildu brīvdienas, iespēju svētku vai pirmssvētku
dienās beigt darbu agrāk u.tml.
Tomēr vienas no populārākajām korporatīvajām dāvanām vidū ir dāvanu kartes. Visbiežāk gan dāvinātas,
gan saņemtas tiek restorānu, mazumtirdzniecības veikalu dāvanu kartes, kā arī kartes uz dažādiem
izklaides pasākumiem.
Īpaši labprāt dāvanu kartes no saviem darba devējiem dāvanā saņem darbinieki. Tomēr tās nereti tiek
pasniegtas arī sadarbības partneriem un klientiem, neraugoties uz to, ka daudzviet pasaulē dāvanu kartes,
līdzīgi kā skaidra nauda, tiek uzskatītas par nepieņemamu dāvanu.
Piemēram, ASV dāvanu kartes klientiem, partneriem un darbiniekiem paredzēto dāvanu klāstā iekļauj teju
60% uzņēmumu, bet dāvanā no saviem esošajiem un potenciālajiem partneriem, darba devējiem u.tml.
šīs kartes ļoti labprāt saņemtu teju katrs trešais strādājošais.
Lai arī Latvijā pētījumi par iekārojamākajām dāvanām korporatīvajā vidē nav veikti, situācija, visticamāk,
ir līdzīga, par ko liek domāt 2019.gada rudenī “Ikea Latvija” veiktās aptaujas dati. No tiem izriet, ka
iekārojamākā dāvana Ziemassvētkos ir dāvanu kartes – tās vēlētos saņemt 35% Latvijas iedzīvotāju.
Alkohola loma korporatīvo dāvanu kultūrā
Alkohols ir viena no populārākajām korporatīvajām dāvanām visā pasaulē, tostarp Latvijā. Piemēram, ja
paanalizē sociālajos tīklos pieejamās diskusijas par to, kas tad īsti ir “jēdzīgākās” dāvanas biznesa vidē,
rodas iespaids, ka Latvijā alkohols ir pirmajā vietā. Argumentācija: ja dāvinātājs trāpīs ar marku, izcili –
izdzeršu pats; ja netrāpīs – izdzirdīšu saviem draugiem vai pārdāvināšu tālāk, jo kādam noteikti noderēs.
Ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz vidi, alkoholu, līdzīgi kā saldumus u.c. pārtikas produktus, var uzskatīt
par jēgpilnām dāvanām. Taču, ja skatās no lietderības viedokļa, situācija ir nedaudz citāda, jo ar šādu
dāvanu var aizvainot dāvanas saņēmēju, kā arī radīt nepareizu priekšstatu par sevi un savu uzņēmumu.
Piemēram, cilvēks, kurš nelieto alkoholu un saldumus, visticamāk, nebūs sajūsmā, saņemot dāvanā vīnu
vai šokolādi. Veģetārietis nebūs sajūsmā par gaļas, zivs, siera delikatešu izlasi, bet vegāns – par
piparkūkām, kuru glazūra pagatavota no olu baltumiem, vai ādas siksnas, maka. Cilvēks, kuram bail no
augstuma, nejūsmos par lēcienu ar izpletni vai lidojumu ar deltaplānu, bet cilvēks, kuram ir alerģija no
riekstiem, – riekstu un žāvētu augļu maisījumu, zemesriekstu cepumiem u.tml.
Korporatīvās dāvanas un likums
Latvijas likumdošana attiecībā uz korporatīvajām dāvanām – ko drīkst vai nedrīkst dāvināt, kādā vērtībā
u.tml. – ir visai skopa. Likums neierobežo ne vienu – nedz dāvinātājus, nedz arī dāvanu saņēmējus, ja
neskaita valsts amatpersonas, kurām ir jāievēro protokols:
• dāvanu pieņemšanas ierobežojumi amatpersonām;
• Valsts pārvaldē nodarbinātā rīcības kodekss (skat. III paragrāfu - interešu konflikts un dāvanas).
Tomēr šīs likumdošanas “nepilnības” nenozīmē, ka biznesa vidē var dāvināt un saņemt dāvanā jebko.
Nepiemērota dāvana var radīt kriminālatbildības riskus ne vien valsts amatpersonām, bet arī
komercuzņēmumu pārstāvjiem. Proti, šāda dāvana var pamudināt darbinieku rīkoties neapdomīgi, izraisot
interešu konfliktu. Piemēram, 15% ASV strādājošo atzīst, viņu objektivitāti lēmumu pieņemšanas procesā
var ietekmēt jebkāda dāvana, bet 13% norāda, ka viņu lēmumu var ietekmēt tikai vērtīgas dāvanas (“UHY
Advisors”, 2016).
Tāpat nepiemērotu dāvanu var uztvert kā komerciālu uzpirkšanu, par ko daudzviet pasaulē, tostarp
Latvijā, dāvinātājam var tikt piemērots cietumsods. Tādējādi nepiemērotas dāvanas var radīt arī
nopietnus reputācijas riskus.

3. 3
Vai ziedi var tikt kvalificēti kā nepiemērota dāvana? Lietišķās etiķetes eksperti norāda – ja tiek ievērota
mērenība, noteikti nē. Ziedu dāvināšanas etiķete paredz, ka korporatīvajām dāvanām piemēroti ir vidēja
izmēra grieztie ziedi neitrālās krāsās. Koši, pārmērīgi gari ziedi, kā arī ļoti apjomīgi ziedu pušķi var radīt
nevēlamus pārpratumus.
Mērenība ziedu dāvināšanā ir atrunāta arī Valsts pārvaldē nodarbināto rīcības kodeksā. Tomēr Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji uzsver: kaut likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā” nosaka, ka ziedi (kā grieztie, tā arī podos) nav uzskatāmi par dāvanu, katrai valsts
iestādei ir izstrādāts savs ētikas kodekss, kurā var būt noteikti papildu ierobežojumi attiecībā uz dāvanu
saņemšanu (lielākā daļa organizāciju šos dokumentus ir publicējušas savās interneta vietnēs).
Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kodekss paredz, ka tās darbinieki nedrīkst pieņemt
dāvanās neko, tostarp lietas, kas iepriekš minētā likuma izpratnē par dāvanām netiek uzskatītas:
• ziedus;
• suvenīrus, grāmatas vai reprezentācijas priekšmetus, ja no vienas personas gada laikā saņemto šo
lietu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;
• apbalvojumus, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;
• jebkurus labumus un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldību institūcija, kurā attiecīgā persona pilda
amata pienākumus;
• pakalpojumus un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti,
kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.
Domājot par korporatīvajām dāvanām ārvalstu klientiem un partneriem, nenoliedzami, ir jāņem vērā arī
kultūru atšķirības, lai kādu neaizvainotu, neradītu pārpratumus. Piemēram, Japānā korporatīvās dāvanas
ir neatņemama biznesa sarunu sastāvdaļa, tāpēc, ja ieradīsieties pie esošā vai potenciālā sadarbības
partnera, biznesa klienta bez dāvanas, to var uztvert par necieņas izrādīšanu. Skandināvu valstīs biznesa
vidē par sliktu toni tiek uzskatītas dārgas, pārspīlētas dāvanas, bet musulmaņu valstīs – alkohols. Savukārt
klientiem un partneriem no Ķīnas nav ieteicams dāvināt pulksteņus, jo šīs valsts iedzīvotāji ir ļoti māņticīgi
– pastāv uzskats, ka pulksteni dāvina mirstošam cilvēkam vai tad, ja novēl kādam nāvi.
Plašāka informācija par korporatīvajām dāvanām un likumu pieejama advokātu biroja “COBALT”
prezentācijā.
Kā kontrolēt korporatīvo dāvanu plūsmu uzņēmumā?
Efektīvākais risinājums – izstrādāt korporatīvās vadlīnijas, proti, oficiālu, visiem organizācijas darbiniekiem
saistošu dokumentu, kurā skaidri jādefinē jaunie “spēles noteikumi”: uzņēmums ievieš tā dēvēto “0
dāvanu politiku” (pārtrauc korporatīvo dāvanu dāvināšanas un saņemšana praksipilnībā) vai tikai ierobežo
to, piemēram, dāvanas klientiem, sadarbības partneriem un/vai darbiniekiem turpmāk dāvinātas netiek,
taču darbinieki trešo pušu dāvinātās dāvanas svētkos un ikdienā pieņemt drīkst bez ierobežojumiem vai
noteiktas summas ietvaros u.tml.
Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem šajā dokumentā ir pēc iespējas detalizētāk jāapraksta visi ar
korporatīvo dāvanu dāvināšanu un saņemšanu saistītie jautājumi, tā ierobežojot improvizācijas iespējas:
• vai un kāda veida dāvanas uzņēmuma darbinieki var trešajām pusēm, kā arī saņemt paši
(piemēram, vai ierobežojumi ir attiecināmi arī uz dzimšanas dienas dāvanām);
• kam un kādā situācijās drīkst pasniegt dāvanas – gan esošajiem un potenciālajiem klientiem un
sadarbības partneriem vai tikai vieniem vai otriem, vai tikai esošajiem klientiem un sadarbības
partneriem; ja tikai klientiem – visiem bez izņēmuma, tikai lielākajiem vai tikai potenciālajiem
u.tml.;
• no kā un kādās situācijās drīkst pieņemt dāvanas (piemēram, ir uzņēmumi, kuri kategoriski atsakās
pieņemt dāvanas no potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem);

4. 4
• izņēmuma gadījumi, kādos darbinieki drīkst pieņemt dāvanas, kuras citos apstākļos pieņemt
aizliegts;
• ja runa ir par korporatīvo dāvanu dāvināšanu – kāda veida dāvanas un kādas summas robežās ir
jāizvēlas konkrētās situācijās, savukārt, ja runa ir par dāvanu saņemšanu – cik vērtas dāvanas
darbinieki drīkst pieņemt un vai ir kādi ierobežojumi attiecībā uz saņemto dāvanu vērtību noteiktā
laika periodā – mēnesī, gadā u.tml.;
• kurš darbinieks vai kura uzņēmuma struktūrvienība ir atbildīga par korporatīvo dāvanu politikas
ievērošanas uzraudzību uzņēmumā (t.sk. dāvanu novērtēšanu), lai darbinieki zina, kur/pie kā
vērsties jautājumu gadījumā;
• vai un kā tiek reģistrētas saņemtās dāvanas un ko ar tām iesākt (šādas sistēmas ieviešanas
būtiskākais pluss – darbinieks tiek atbrīvots no atbildības par dāvanas turpmāko likteni);
• kā rīkoties situācijās, ja uzņēmuma iekšējā politika paredz, ka darbinieks dāvanas pieņemt
nedrīkst, taču dāvana tiek atsūtīta pa pastu/ar kurjeru vai arī atnesta un vienkārši atstāta,
neņemot vērā tās saņēmēja iebildumus;
• iespējamā darbinieku atbildība, ja šī politika netiek ievērota (sankcijas) u.tml.
Lai arī kādu stratēģiju uzņēmums izvēlētos, ieviešot korporatīvo dāvanu politiku – atteikties no dāvanām
pilnībā vai tikai daļēji, svarīgi ir laikus nokomunicēt izmaiņas kā darbiniekiem, tā arī klientiem un
sadarbības partneriem, aicinot trešās puses respektēt šo uzņēmuma lēmumu. Turklāt tas ir jāizdara
profesionāli – izskaidrojot iemeslus. Pārtraucot korporatīvo dāvanu dāvināšanu bez jebkādiem
paskaidrojumiem, publiskajā telpā var izveidoties nepareizs priekšstats par uzņēmumu. Piemēram, šāds
lēmums var tikt uztverts kā nepārprotams signāls tam, ka konkrētā organizācija ir nonākusi finansiālās
grūtībās.
Jāpiebilst, ka darbiniekus ir vēlams iepazīstināt ar jauno uzņēmuma politiku ne vien informatīva
paziņojuma formā e-pastā, iekšējā avīzē vai uzņēmuma iekšējā tīklā, bet arī organizējot apmācības.
Savukārt partnerus un klientus var aicināt parakstīt līguma pielikumu par to, ka viņi apņemas ievērot
uzņēmuma ētikas kodeksu, tostarp korporatīvo dāvanu politiku.
Tāpat, lai izvairītos no pārpratumiem (īpaši gadījumos, kad organizācijā ir noteikti ierobežojumi
darbiniekiem attiecībā uz korporatīvo dāvanu saņemšanu), ir vēlams publicēt uzņēmuma korporatīvo
dāvanu politiku tā interneta vietnē, lai ikviens interesents var ar to iepazīties.
Jēgpilnu korporatīvo dāvanu raksturojošie faktori
Jēgpilna dāvana, pirmkārt un galvenokārt, ir dāvana, kuras mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību. Tādējādi,
lai arī kāds būtu dāvanas saturs – kāda lieta no klasiskā prezentreklāmas priekšmetu piedāvājuma vai kas
īpaši oriģināls, ir jāņem vērā piecas būtiskas lietas. Pirmkārt, vai izvēlētā dāvana ir ar stāstu. Otrkārt, vai
tai ir praktisks pielietojums. Treškārt, vai tā ir kvalitatīva. Ceturtkārt, vai tā ir piemērota saņēmējam (atbilst
viņa personībai, interesēm, vajadzībām u.tml.). Un, piektkārt, vai tev pašam šāda dāvana sagādātu prieku.
Dāvanas stāstu veido ļoti dažādi aspekti, tostarp konkrētās lietas izcelsme. Piemēram, starptautiskā
lidosta “Rīga”, izvēloties korporatīvās dāvanas saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem,
vērtē ne vien šo lietu vizuālo noformējumu un funkcionalitāti, bet arī to, kur, kā un no kā tās ir ražotas.
Priekšroka tiek dota dabiskai produkcijai ar mērķi veicināt veselīga dzīvesveida attīstību, kā arī vietējiem
sociālajiem uzņēmumiem, tā sniedzot atbalstu cilvēkiem no dažādām sociālā riska grupām – senioriem,
cilvēkiem ar invaliditāti u.tml. (investīcijas vietējā kopienā).
Raugoties no uzņēmuma pozicionējuma viedokļa, nozīmīga loma ir arī attieksmes jautājumam – kāpēc,
kam un kurā brīdī kaut kas tiek dāvināts. Proti, novērojumi liecina, ka korporatīvās dāvanas nereti tiek
pasniegtas ne vien dažādos svētkos, bet arī ikdienā, lai “nogludinātu” pārpratumus, uzņēmuma
darbinieku, sistēmu kļūdas u.tml. Taču šādai stratēģijai nosacīts efekts ir tikai īstermiņā. Uzņēmumam ir
jābūt labam nevis ar dāvanām, bet ar pakalpojumu servisu un kvalitāti. Dāvanām nav jākalpo kā
atpirkšanās līdzeklim par sliktu servisu!

5. 5
Tāpat, raugoties no resursu patēriņa viedokļa, ir jāņem vērā arī dāvanas ietekme uz vidi. Un šajā gadījumā
nozīme ir ne vien dāvanas saturam (jo nejēdzīgāka, nekvalitatīvāka dāvana, jo lielāka iespējamība, ka tā
nonāks atkritumos drīz pēc saņemšanas), bet arī iesaiņojumam. Iemesls – fokusējoties uz dāvanas saturu,
uz oriģinalitāti tās pasniegšanā, uzņēmuma zīmola atrādīšanā utt., par iesaiņojuma lomu bieži vien tiek
piemirsts: tā ir par daudz, tas nav dabai draudzīgs u.tml.
Pētījumi liecina, ka, saiņojot dāvanas pārdomāti un “zaļi” (piemēram, izmantojot iesaiņojumam
vairākkārtēji pārstrādājamus materiālus, dabas materiālus u.tml.), patērētā iepakojuma apjomu iespējams
samazināt par ~80%. Piemēram, “Latvijas Zaļais punkts” korporatīvās dāvanas saiņo praktiskos, gaumīgos
Latvijā ražotos auduma maisiņos, kas tiek šūti no auduma atlikumiem, kas uzņēmuma sadarbības
partnerim rodas ražošanas procesā.
Plašāka informācija par “zaļi pakotām” korporatīvajām dāvanām atrodama “Latvijas Zaļais punkts”
prezentācijā.
Dažas idejas jēgpilnu korporatīvo dāvanu konceptam:
• Dāviniet praktiskas lietas ar stāstu. Piemēram, pildspalvai kā tādai ar dāvanu ir visai attāls sakars.
Īpaši, ja uz tās uzdrukāts uzņēmuma logotips. Taču, ja uz pildspalvas būs uzdrukāts kāds vēstījums,
piemēram, “Izraksti mani tukšu!”, un tā tiks pasniegta kopā ar īpaša dizaina pierakstu kladi lielo
dzīves mērķu fiksēšanai vai arī ar oriģinālu pastkaršu komplektu un aicinājumu apsveikt svētkos
sev tuvus un mīļus cilvēkus ar īstu, ar roku rakstītu kartīti, tā iegūs pavisam citu vērtību.
• Dāviniet personisku attieksmi, bet nepārspīlējiet. Piemēram, izveidojiet sev pierakstu kladi vai
ieviesiet uzņēmumā īpašu sistēmu (šim nolūkam var izmantot klientu vadības sistēmu jeb CRM),
kurā regulāri fiksējiet lietas, kas ir saistošas jūsu klientiem, sadarbības partneriem – kas viņiem
patīk, kas viņus aizrauj utt. Pievērsiet uzmanību detaļām! Dažkārt nozīme ir pat tam, kādai tējai
vai kafijai, kādas krāsas pildspalvai utt. dod priekšroku konkrētais cilvēks. Šīs piezīmes lieti noderēs
brīžos, kad būs jāizvēlas dāvanas klientiem un sadarbības partneriem. Lai radītu vēl pozitīvāku
iespaidu, pievienojiet dāvanām nevis drukātu, bet ar roku rakstītas apsveikuma kartītes.
• Dāviniet izvēles iespējas. Piemēram, piedāvājiet klientiem, partneriem un darbiniekiem iespēju
izvēlēties tīkamāko lietu no iepriekš definēta saraksta. Šādu korporatīvo dāvanu politiku praktizē
uzņēmumi daudzviet pasaulē. Latvijā šāda prakse ir sastopama reti, taču ir. Piemēram,
organizācija “Mammamuntetiem.lv” saviem klientiem un partneriem pirms Ziemassvētkiem
iesūta grāmatu sarakstu ar aicinājumu izvēlēties sev to, kura uzrunā visvairāk. Savukārt kompānija
“4Finance” iespēju izvēlēties dāvanu no iepriekš sagatavota piedāvājuma nodrošina saviem
darbiniekiem, turklāt ne vien Ziemassvētkos, bet arī citos uzņēmumam, tā darbiniekiem nozīmīgos
notikumos.
• Dāviniet lietas, kas parāda to, ka jūsu uzņēmumam ir augsti ētikas standarti; ka tas ir sociāli
atbildīgs. Piemēram, tā vietā, lai pateiktos trešajām pusēm par uzstāšanos jūsu uzņēmuma
organizētā pasākumā vai Ziemassvētkos kārtējo kalendāru, vīna pudeli vai augļu grozu utt.,
informējiet šos cilvēkus par to, ka vēlaties pateikties par sadarbību, dāvanām paredzētos līdzekļus
novirzot labdarībai jūsu uzņēmuma un šo personu vārdā, minot konkrētu projektu. Vai arī ļaujiet
viņiem ziedot pašiem, pasniedzot dāvanā unikālo dāvanu “Draugiem Group” un “Ziedot.lv”
izstrādāto dāvanu karti.
Savukārt, ja jūsu uzņēmums dod priekšroku materiālām dāvanām, izvēlieties lietas ar pievienoto
vērtību – nevis Ķīnā, bet Latvijā ražotas preces (investīcijas vietējā kopienā); nevis masu
produkciju, bet mazos apjomos ražotas lietas jeb t.s. “handmade” preces; nevis rūpnieciski ražotas
lietas, bet eko produkciju u.tml. Daži piemēri:
o Uzņēmuma “Svaigi.lv” piedāvājumā iespējams atrast gan oriģinālas Latvijā ražotas
mājlietas un plašu vietējo saimnieku audzēto, ražoto pārtikas produktu klāstu – lietas,
kuru īpašo garšu rada izcelsme un attieksme, gan arī bezatkritumu jeb “zero waste”
produkciju.

6. 6
o Latvijā pirmās “zero waste” kafejnīcas “Café M” piedāvājumā ir ne tikai kafija un uzkodas.
Tajā ir arī kafijas grauzdēšanas un pagatavošanas meistarklases un oriģinālas no sveķiem
un kafijas pupiņu mizām ražotas krūzes, kas nesakarst un, nonākot atkritumos, salīdzinoši
ātri pārstrādājas.
o Latvijā radītā ergonomiskā aproce “Uppo” ir inovatīvs, funkcionāls aksesuārs, kas īpaši
piemērotas cilvēkiem, kuri ikdienā daudz strādā ar datoru. Tās ļauj izvairīties no veselības
problēmām, kas saistītas ar roku locītavu pārslodzi, jo notur plaukstu locītavas to
dabiskajā pozīcijā daudz efektīvāk par tradicionālajiem datorpeļu un tastatūru paliktņiem.
o Oriģinālas lietas ar augstu pievienoto vērtību jēgpilnām korporatīvajām dāvanām
Ziemassvētkiem tradicionāli var atrast organizācijas “Palīdzēsim.lv” stendos, kas tiek
izvietoti lielveikalos, bet apsveikuma kartītes - “SOS bērnu ciemata” labdarības veikalā.
• Dāviniet pieredzi. Piemēram, noorganizējiet pateicībā par veiksmīgu sadarbību klientiem un
sadarbības partneriem jūsu uzņēmuma dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos īpašu pasākumu. Nevis
krāšņu balli, bet informatīvi izglītojošu semināru vai meistarklasi par kādu aktuālu tēmu, gan
paužot savu ekspertīzi, gan pieaicinot ārējos ekspertus. Protams, arī neformālas sarunas šādos
pasākumos ir ļoti nozīmīgas.
• Dāviniet emocijas. Piemēram, ja ar klientu, sadarbības partneri ikdienā ir ļoti cieša sadarbība, uz
svētkiem var sagatavot īpašu ziņu lapu, avīzi utt., kurā īsi, oriģināli atspoguļota jūsu sadarbība
pēdējā gada laikā: lielākie izaicinājumi, iespaidīgākie sasniegumi, dažādi kuriozi, smieklīgi
izteicieni, vērtīgas atziņas utt. Šādas dāvanas tehniskās izmaksas būs niecīgas, kamēr tās izstrādē
investētie laika un cilvēku resursi – ievērojami. Tomēr šādai dāvanai būs augsta emocionālā
vērtība.