1. 18.maijā LU SZF publiskajā diskusijā “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?” tika prezentēts papildinātais socioloģiskais pētijums “ Mediju saturs nozīmīgi ietekmē to, kā cilvēki jūtas Latvijā”. Pirmie socioloģiskā pētījuma par “Latvijas mediju ietekmi uz Latvijas sabiedrības pašvērtējumu un sociālo pašsajūtu” rezultāti medijos tika publiskoti 2010.gada februārī . Daudziem mediju nozares pārstāvjiem radās padziļināta interese par šo pētījumu, tāpēc tika sagatavota pētījuma detalizētāka un uzskatāmāka atskaite, ar ko jūs šeit varat iepazīties. Pētījums rāda, ka pozitīvās ziņas rosina cilvēkus pašiem uzņemties atbildību un palielina pārliecību, ka Latvija ir laba vieta, kur dzīvot, savukārt negatīvās – liek justies emocionāli sliktāk. 18.maijā notika pētījuma prezentācija LU Sociālo Zinātņu Fakultātes publiskajā diskusijā “Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?”. Pētījumu prezentēja sociologs Arnis Kaktiņš, sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers. Socioloģiskā pētījuma autori veica šo darbu pēc savas iniciatīvas, uzskatot, ka fakts par mediju ietekmi ir vispār zināms, bet, kā tas tieši realizējas Latvijā un, ka medijiem būtu arī reālā darbībā jākļūst atbildīgākiem, varbūt ir atgādināšanas vērts. Socioloģisko pētījumu sagatavoja Sociologs Arnis Kaktiņš, sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers un producents Viesturs Dūle.

2. Mediju ietekme uz Latvijas sabiedrību Ziņu materiālu tests/ eksperimenta rezultāti 2010.gada maijs

3. Mediju saturs atstāj iespaidu uz to kā jūtas, domā un redz pasauli mediju patērētāji, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai tieši otrādi neko nedarīt. Hipotēze

6. Plānotā izlases struktūra LNT ziņu skatītāji 150 respondenti Panorāmas skatītāji 150 respondenti TV3 ziņu skatītāji 150 respondenti POZITĪVĀ ziņa kopā 450 respondenti LNT ziņu skatītāji 150 respondenti Panorāmas skatītāji 150 respondenti TV3 ziņu skatītāji 150 respondenti NEGATĪVĀ ziņa kopā 450 respondenti LNT ziņas kopā 300 respondenti Panorāma kopā 300 respondenti TV3 ziņas kopā 300 respondenti PAVISAM KOPĀ 900 respondenti

7. Sasniegtās izlases struktūra LNT ziņu skatītāji 154 respondenti Panorāmas skatītāji 162 respondenti TV3 ziņu skatītāji 152 respondenti POZITĪVĀ ziņa kopā 468 respondenti LNT ziņu skatītāji 142 respondenti Panorāmas skatītāji 163 respondenti TV3 ziņu skatītāji 146 respondenti NEGATĪVĀ ziņa kopā 451 respondenti LNT ziņas kopā 296 respondenti Panorāma kopā 325 respondenti TV3 ziņas kopā 298 respondenti PAVISAM KOPĀ 919 respondenti

9. Pētījuma apraksts NEGATĪVĀS ZIŅAS SATURS Pirms atbildēt uz aptaujas jautājumiem lūdzu izlasiet apmēram divas nedēļas atpakaļ LNT ziņās/ TV3 ziņās/ Panorāmā pārraidītas ziņas atreferējumu, kas bija veltīta patlaban aktuālam tematam. Krīze saldē Astrīda savā dzīvoklī mūs sagaida biezi saģērbusies un ar šalli ap kaklu. Rudens drēgnumu aiz loga jau nomainījis ziemas saltums, un viņas dzīvojamās istabas temperatūra nokritusi jau līdz 15 grādu robežai. „Vasarā bērni bija laukos, tāpēc problēmu nebija. Tagad sākās skola, salām visi kopā. Žēl noraudzīties uz dēliem, kas mājas darbus pilda sveču un segu ielenkumā.” Astrīdai un viņas ģimenei apkure atslēgta par spīti nomaksātiem rēķiniem. Maksājumi nav pienākuši no citiem dzīvokļiem un iemesls tam ir pavisam vienkāršs. Tajos neviens nedzīvo. Astrīdas bēdu stāsts sākās pirms pusotra gada, kad ar kredīta palīdzību viņa iegādājās plašu dzīvokli Debeskalnu moderni izplānotajā namā. Viņu toreiz nemulsināja fakts, ka viņas ģimene ir vienīgā, kas apdzīvos visu kāpņu telpu. „Kad ievācos jaunajā miteklī, bijām trīs ģimenes visā mājā,” atceras Astrīda. Gāja laiks, plīsa nekustamā īpašuma burbulis, sākās krīze. No 40 dzīvokļiem aizņemti bija tikai deviņi. Apsaimniekotājs sasauca sapulci un ar skābu sejas izteiksmi paziņoja – naudas man nav, par siltumu maksāsim vai nu par visu māju, rēķinu summu sadalot solidāri vai tā tiks atslēgta nemaksāšanas dēļ. „Kaimiņi iebilda, sākās tracis. Apsaimniekotājs solījās, ka naudu atradīs,” atceras Astrīda. Gāja laiks un tieši apkures sezonas sākumā siltā ūdens cirkulācija radiatoros apstājās. Apsaimniekotājs no atbildības nav vairījies, taču siltuma uzņēmuma priekšā bija bezspēcīgs. Sākās problēmas arī ar bankas maksājumiem, jo tukšos dzīvokļus pārdot nebija izdevies. Pat par pazeminātu cenu. „Mēs esam burbuļa plīšanas upuri,” norāda Astrīda, kura vairs necer, ka apburtais loks ar krītošiem ienākumiem un pieaugošām izmaksām tik ātri noslēgsies. „Mums atliek pārdzīvot ziemu un atkal gaidīt vasaru.”

10. Pētījuma apraksts POZITĪVĀS ZIŅAS SATURS Pirms atbildēt uz aptaujas jautājumiem lūdzu izlasiet apmēram divas nedēļas atpakaļ LNT ziņās/ TV3 ziņās/ Panorāmā pārraidītas ziņas atreferējumu, kas bija veltīta patlaban aktuālam tematam. No krīzes iziet sausām kājām Kad pirmoreiz satikām Astrīdu, viņa savā dzīvoklī mūs sagaidīja biezi saģērbusies un ar šalli ap kaklu. Rudens drēgnumu aiz loga bija nomainījis ziemas saltums, un viņas dzīvojamās istabas temperatūra sasniedza 15 grādu robežu. Astrīdai un viņas ģimenei apkuri atslēdza par spīti nomaksātiem rēķiniem. Maksājumi nebija pienākuši no citiem dzīvokļiem un iemesls tam ir pavisam vienkāršs. Tajos neviens nedzīvoja. Astrīdas bēdu stāsts sākās pirms pusotra gada, kad ar kredīta palīdzību viņa iegādājās plašu dzīvokli Debeskalnu moderni izplānotajā namā. Viņu toreiz nemulsināja fakts, ka viņas ģimene ir vienīgā, kas apdzīvos visu kāpņu telpu. „Kad ievācos jaunajā miteklī, bijām trīs ģimenes visā mājā,” atceras Astrīda. Gāja laiks, plīsa nekustamā īpašuma burbulis, sākās krīze. No 40 dzīvokļiem aizņemti bija tikai deviņi. Apsaimniekotājs sasauca sapulci un ar skābu sejas izteiksmi paziņoja – naudas man nav, par siltumu maksāsim vai nu par visu māju, rēķinu summu sadalot solidāri vai tā tiks atslēgta nemaksāšanas dēļ. „Sākumā visi bija šokā, taču tā kā mūsu mājā dzīvo uzņēmīgi ļaudis, kopā meklējām risinājumu.” Un tāds tika atrasts. Iedzīvotāji izvirzīja mājas vecāko, kurš kopā ar apsaimniekotāju runāja ar banku un siltuma piegādātāju. Lai nepieļautu maksātnespēju, viens no mājas iedzīvotājiem bez maksas sakārtoja visus juridiskos jautājumus un sekoja līdzi pārrunām. Pēc pāris nedēļu intensīva darba banka piekrita pagarināt kredītlīnijas līgumu ar apsaimniekotāju, parāds, kā arī priekšapmaksa par pakalpojumu līdz sezonas beigām pēc izdevīgākiem nosacījumiem ar siltuma piegādes uzņēmuma tika nomaksāts, bet, pateicoties pārējo mājas iedzīvotāju aktivitātei, šajā laikā par apsaimniekotāja piedāvātu pazemināto cenu izdevās pārdot vēl septiņus dzīvokļus.„Mēs katrs sniedzām savu ieguldījumu,” divu mēnešu sadarbību ar kaimiņiem atceras Astrīda. „Šī nosacītā nelaime mūs savā starpā satuvināja, kas visticamāk nebūtu noticis citos apstākļos.”

11. Eksperimenta rezultāti

12. Kam jāuzņemas atbildība? * t-tests, p < 0,05 * *

13. Cik lielā mērā Latvija ir šāda? * * * t-tests, p < 0,05

14. Kā jūtas TV ziņu skatītāji? * t-tests, p < 0,05 * * *

15. Cik lielā mērā TV ziņu skatītāji ir savas dzīves noteicēji? * * t-tests, p < 0,05

17. Secinājumi Šī eksperimenta rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības grupu atbildēs uz atsevišķiem anketas jautājumiem. Tātad var apgalvot, ka hipotēze , ka mediju saturs atstāj iespaidu uz to kā jūtas, domā un redz pasauli mediju patērētāji, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai tieši otrādi neko nedarīt, IR PIERĀDĪTA !

18. Paldies par uzmanību!