Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2013.gada 2. novembris

1. LAUKU MĀKSLINIECISKĀS PAŠDARBĪBAS
ATSPOGUĻOJUMS REĢIONĀLAJĀ PRESĒ:
NOVADU KULTŪRAS ROSĪGUMA ‘KVALITATĪVĀ
SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE’ (KSA)
Jānis Daugavietis, LU SPPI
Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konference „Kultūras
krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2. novembris

2. Ievads
Daļa no LU
Socioloģijas
nodaļā
izstrādāta
promocijas
darba
«Amatiermāksla
Latvijā: kopienas
attīstība un
kultūrpolitika».
Šorīt - vienas metodes aprobācija.

3. Ietvars un teorija
• Ilgtspējīgas attīstības pieeja
• Sociālā kapitāla teorija (R.Patnams)
• Kopienas attīstības un kultūras līdzdalības pieejas

4. Mērķis un uzdevumi
Ģenerēt hipotēzes (kādi nosacījumi veido rosīgu vietējo kultūras dzīvi?).
Uzdevumi:
(1) noteikt novadu kultūras rosīgumu (balstoties atspoguļotajam presē);
(2) noteikt rosīgas kultūras dzīves faktorus un to konfigurācijas
(izmantojot KSA)

5. Reģionālās preses analīze

6. Reģionālās preses analīze (1)
Avīzes, kas izveidojušās padomju laikos kā savu rajonu
(Ludzas, Krāslavas un Saldus) laikraksti. Populārākie laikraksti
savās teritorijās (~5000-5500).
Sociāli-ekonomiski atšķirīgi reģioni - Kurzeme un Latgale.
Atšķirīga amatiermāksla?
Atšķirīgs novadu ‘teritorijas attīstības indekss’ (indikatori: IKP,
bezdarba līmenis, IIN apmērs uz vienu iedzīvotāju, nefinanšu investīcijas,
demogrāfiskā slodze, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits,
iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju skaita izmaiņas).
‘Noklāto teritorijo’ strukturālā līdzība.
Izlase (divi periodi):
• ‘ziemas’ (01.01.2009.-31.03.2009.)
• ‘vasaras’ (01.05.2011. - 31.07.2011.)

7. Reģionālās preses analīze (2)
Kvantitatīvi līdzīgas ‘reģionālās izlases’: 204 raksti no
176 avīžu numuriem (attiecīgi 50, 54 un 100 raksti no katras avīzes).
Kodēti* un analizēti raksti ar vietējiem (un vietējo)
kultūras un sabiedriskajiem notikumiem. Izveidota rakstu
datu bāze (nosaukums, datums, laikraksta nosaukums, numurs, lapaspuses
numurs, raksta autors)...
* kodēšana (raksta saturs dažos vārdos; atslēgvārdi; epiteti un teikumi [to daļas],
kur aprakstīti kultūras darbinieki; citāti ar to, kāda loma un funkcijas tiek piedēvētas
pašdarbībai / amatieru kultūraktivitātēm, vietējās dzīves kontekstā [gan sabiedriskās,
gan indivīdu]; citāti par to, kā aprakstīta pašdarbības, kultūras loma, nozīme, funkcijas;
rakstu galveno personāžu dzimums; aprakstīts indivīds vai/un kolektīvs; minēto
vietvārdu nosaukumi; minēto notikumu vietu un institūciju tipi; ja rakstos aprakstīti
bērni).

8. Novadu kultūras rosīgums
Astoņi novadi:
•[Aglonas], Dagdas, Krāslavas (‘Ezerzeme’);
•Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Zilupes (‘Ludzas Zeme’);
•Saldus, Brocēnu (‘Saldus Zeme’).
‘Kultūras rosīguma indekss’ - novada iedzīvotāju
skaits dalīts ar rakstu skaitu, kuros minēta kāda
novada vieta (ciems, pagasts, pilsēta).
Tikai Zilupes un Krāslavas novadiem piešķirta
vērtība (iznākums) ‘nav rosīga kultūras dzīve’.

9. ‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’
(KSA) metode (1)
Qualitative Comparative Analysis [QCA] - pieeja salīdzinošajā
pētniecībā, 80-to gadu beigās izstrādāja amerikāņu sociologs
Čārlzs Reidžins (Charles Ragin).
‘Tilts’ starp divām pasaulēm - kvantitatīvo un kvalitatīvo, norādot uz
abu specifiskajiem ierobežojumiem un piedāvājot jaunu analīzes
veidu (Ragin 1987).
KSA atšķirība no lineārajām tehnikām - fokuss uz mainīgo
konfigurācijām (Berg-Schlosser 2001: 2430). Matemātiskās loģikas
metodes (Būla algebra un kopu teorija).
Aksioma: dažādi pētāmie gadījumi ar vienādu iznākumu (output)
var atšķirties savu atribūtu kombinācijās, bet nav iespējams, ka
vienādas kombinācijas «rada» atšķirīgus iznākumus.

10. ‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’
(KSA) metode (2)
Tehnika vienkāršākajā variantā:
•gadījumam
tiek ‘piešķirts’ viens dihatomizēts iznākums (piem.,
‘demokrātija’ [„ir” vai „nav”]);
•arī pētāmo gadījumu atribūti jeb faktori tiek dihatomizēti.
Ar Būla algebras palīdzību no datiem (kopas) tiek kalkulēta
t.d. ‘patiesības tabula’ (truth table). Ja tā uzrāda pretrunu
(contradiction), t.i. gadījumus ar vienādiem faktoriem, bet
atšķirīgiem iznākumiem, tā jāatrisina.
Kritika: mainīgo dihatomizēšana ir pārlieku voluntārs process.

11. [sen nav bijis foto]

12. Kultūras rosīguma faktori
KSA uzdevums: noskaidrot rosīgai kultūrvidei būtiskus
apstākļus (faktorus).
Iespējamie faktori:
•sociāli-ekonomiskie
(ĪAT statuss; TAI; liels iedzīvotāju skaits;
liela teritorija; liels iedzīvotāju blīvums; homogēna etniskā grupa
[viens etnoss - vairāk nekā puse iedzīvotāju]; homogēna etniskā
grupa II [viens etnoss - vairāk nekā 2/3 iedzīvotāju]; latvieši [vairāk
nekā puse iedzīvotāju – latvieši]);
•sociālās aktivitātes, kultūras infrastruktūra
KN skaits).
(NVO un

13. Rezultāti
Rosīga kultūras dzīve var būt atšķirīgos novados
(liels vai mazs, daudz vai maz iedzīvotāju, blīvi vai neblīvi apdzīvots, ir
kāda lielāka pilsēta vai nav, nav būtiski novada sociāli-ekonomiskie un
kultūras rādītāji [TAI, ĪAT, KN skaits u.c.]).
Vienīgā ‘pozitīvā iznākuma’ kopas faktoru
konfigurācijā nepieciešamā vērtība (no analīzē
iekļautajām), bez kura nav iespējama rosīga kultūra,
ir:
‘latvieši’
(t.i., vairāk nekā pusei novada iedzīvotāju ir jābūt latviešiem).

14. Diskusija
Pieņēmums: pārlieku nacionālistiska valsts un
pašvaldību kultūras politika (nespēj piesaistīt etnisko
minoritāšu iedzīvotājus vai pat tos atgrūž no līdzdalības publiski
finansētā kultūras dzīvē).
Kāpēc kultūras dzīvē tik nenozīmīgi varētu būt
dažādi ekonomiskie rādītāji? Skaidrojams ar
kultūras pārvaldes modeli?
Iespējami arī citi rosīgas kultūras dzīves faktori
(piemēram, pašaizliedzīgi un aktīvi vietējie kultūras darbinieki, liels
finansējums vietējai kultūrai vai spēcīgas pilsoniskās kultūras
tradīcijas).

15. Paldies!