1. Latgolys folklorys vuokuma konkurss ” Apleicīne
2”
„ Iz vacūmošu
dzīšmu
skreinis”

2. Materiālu pīraksteja i apkūpoja:
Ilze Pugača
Kontaktinformācija:
m.t. 26659675
64563831
Bolvu nūvads,
Tilža
Ziņas par teicēju:
Vārds uzvārds - Anna Avotiņa dzim. Zelča
Dzimšanas dati - 1922.g. 17.oktobrī Kokorevā (tag.Tilžā).
Īss dzīves apraksts – uzaugusi sešu bērnu ģimenē. Lielāko daļu
bērnības pavadījusi pie vecmāmiņas Kāpesilā.
Mācījusies Tilžas Antona Skrindas sešklasīgajā pamatskolā.
Pirmais darbs kā bērnam bija govju ganīšana pie saimnieka.
Skolā gājusi četras ziemas. Apmēram līdz 1949. gadam
pārsvarā strādājusi pie saimniekiem visādus darbus. Sākoties
kolhoziem strādāja kā lopkopēja, slaucēja kolhozā „Kirovs”.
Viņa ar prieku darīja jebkuru darba, to pierāda tas, ka 1951.
gadā bija 2. vieta rajonā kā slaucējai. Vienmēr paticis dziedāt.
Daudzi gadi nodziedāti arī Tilžas katoļu baznīcas korī pie
ērģelnieka Mikeļa Laizāna. Ticība Dievam un lūgšanas ir
palīdzējušas nodzīvot garu un skaistu mūžu.
Anna ir arī čakla rokdarbniece. Savas prasmes segu aušanā
centusies nodot un iemācīt arī savām mazmeitām.
Apprecējās 1954. gadā ar Vili Avotiņu.
Ir viena meita. Priecājas par 5 mazbērniem un 3
mazmazbērniem.

3. Tauku, tauku ratiņam,
Brandavīna vērpējam.
Čīkstēt čīkst ratenīt`s,
Raudāt raud vērpējiņ`.
Liela, gara ganu meita,
Bez darbiņa ganos gāja.
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.
Citas meitas vērpa, auda,
Es pa krāsni vāļājos.
Citas meitas tautas veda,
Es pakalnu pakaļ skrēju.
Cauras zeķes uzāvusi ,
Es pa kalnu pakaļ skrēju.
Cauras zeķes uzāvusi,
Es pa kalnu pakaļ skrēju.
P.s. Dziesmu dziedāja vakaros vērpjot pie ratiņa.

4. Kādēļ, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
Citas meitas sienu pļauj,
Es nevaru grozīties.
Kādēļ, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
Citas meitas govi slauc,
Es nevaru pietupties.
*************************************************
Labrītiņu - rītiņā,
Labvakaru - vakarā.

5. Dievam devu labu rītu,
Laimai - labu vakariņu.
Dziediet meitas vakarā,
Vakarā tālu skan.
Vakarā dēlu mātes,
Iet pie loga klausīties.
Nav saulīte nogājusi,
Rasa zāles galiņā.
Nav saulīte nogājusi,
Rasa zāles galiņā.
Nav meitiņa izauguse,
Jau tautiņu rociņās.
Nav meitiņa izauguse,
Jau tautiņu rociņās.
Pērn bij` meita, šogad- sieva,
Citu gadu - māmuliņa.
Pērn bij` meita, šogad- sieva,
Citu gadu - māmuliņa.
Pērn bij` rudzi, šogad - mieži,
Citu gadu - papuvīt`.
Pērn bij` rudzi, šogad - mieži,
Citu gadu - papuvīt`.

6. Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man` aizved`.
Paliek mani bāleliņi,
Aiz upītes raudādami.
Sauc pa vārdam,
Māj ar roku -
Nāc māsiņa atpakaļ!
Nāc māsiņa atpakaļ!
Es neiešu, bāleliņi,
Vai tu sauci, vai nesauci.
Patīk manim šī zemīte,
Tīkams zemes arājiņš.
***********************************************

7. Sadyumōju sīvu ņemt,
Bet nazinu, kōdu ņemt.
Kura skaista, tei bej lapna,
Kur` bogota, tei nagoja.
Kura loba strodineica,
Tei bej` veira valdineica.
Lobōk ņemšu slinku sīvu,
Nakō veira valdineicu.
Labs ar labu sazatika, līgo, līgo,
Steidzās mani aprunāt, trādi ral lal lā,
Ka es maza augumiņa, līgo, līgo,
Grezna mana valodiņa, trādi ral lal lā.
Spēru soli, zeme rīb, līgo, līgo,
Saku vārdu, meži skan, trādi ral lal lā.
Nebēdājies tu, tautieti, līgo, līgo,
Ka es maza augumiņa, trādi ral lal lā.
Tāpat tavus kuplus matus, līgo, līgo,
Palēkdama plucināšu, trādi ral lal lā.

8. Bārenītes dziesma.
Dziedu tautu tīrumā,
Uz akmeņa stāvēdama.
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mana māmuliņa.
Gan(a) dziedu, gan(a) raudu,
Nedzird mana māmuliņa.
Sveša māte gan dzirdēja,
Tā par mani nebēdāj`.
Bīsties grēka, sveša māte,
Neraudini bārenīti!
Bārenītes asariņas,
Maksā zelta gabaliņu.
Nepūšat auksti vēji,
Man nebija villainītes.
Plānu deva sveša māte,
Bez ieloka paladziņu.

9. Vai, Dieviņ, augstu saule!
Kad vakaru sagaidīšu?
Sveša māte, ne māmiņa,
Neiedeva launadziņu.
Kāzu maršs.
Dziedāt vien es dziedātu,
Ja man otrs palīdzēt`!
Dziedāt vien es dziedātu,
Ja man otrs palīdzēt`!
Bij` māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis.
Bij` māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis.
To aizveda sveši ļaudis,
Svešu mantu gribēdami.
To aizveda sveši ļaudis,
Svešu mantu gribēdami.
Tik vien bija sveša manta
Kā pūriņa dibenā.
Tik vien bija sveša manta
Kā pūriņa dibenā.

10. Divi zelta gredzentiņi,
Trešais - mirtu vainadziņš.
Divi zelta gredzentiņi,
Trešais- mirtu vainadziņš.
Kāzu dziesma.
Kad atnāca bargais rudens,
Salna kokiem lapas trauc.
Diezgan asa izkaptiņa,
Vārpas grieza tīrumā.
Lai gan rudens laiks ir bargs,
Tomēr jauniem ļaudīm dārgs.
Kāzas, kāzas dzeriet!
Kāzas, kāzas dzeriet!
Ruksis barots diezgan trekns,
Ir saldais alus trauks.
Kā nu mums šeit trūkst?
Kā nu mums šeit trūkst?
Māsiņ` apsegt galdus steidz,
Tēvis dara alu saldu.
Kā vēl mums šeit trūkst?
Kā vēl mums šeit trūkst?
Mācītājs mūs salaulāj`,
Gredzentiņus pārmainīj`.

11. Pārinieks mēs būs.
Pārinieks mēs būs.
Nedomāj` tu, māsiņ,
Ka tu būsi saiminiece,
Tu būs` govju slaucējiņ`.
Tu būs` govju slaucējiņ`.
Es nu vīru mīļi lūdzu-
Laid pie māmiņ`s ciemoties!
Laid pie māmiņ`s ciemoties!
Laid pie māmiņ`s ciemoties!
Vīrs man skaļi atbildēja -
Kā aiziesi, tā atnāksi,
Vēl atnāksi raudādama.
Vēl atnāksi raudādama.
Tumsā naktī nebaidījos,
Pie māmiņas aiztecēju.
Pie māmiņas aiztecēju.
Pie māmiņas aiztecēju.
Tur atradu brāļus, māsas,
Vainadziņu neatradu,
Jāiet atpakaļ.
Jāiet atpakaļ.

12. Uz salmiem un siena guļ nabaga zēns,
Kas naktīs un dienās bij` pacietīgs, lēns.
Sen māmiņa mīļā ir mirusi tam,
Kas gādās šim nabagam?
No aukstuma pārņemts, pie miesām tas vārgs,
Nav zināms, ko nesīs tam nākošais rīts.
Uz žūpības kaislēm tēvs padevies sen,
Nav zināms, ko nesīs tam nākošais rīts.
Ak, māmiņ, drīz nākšu, kur eņģeļi mīt,
Un debesīs krāšņāk(i) puķītes zied.
Pie tevis tur augšā būs sāpēm reiz gals,
Un nemocīs mani bads, slimības, sals.
Atminu tevi - tā ietrīcas sirds,
Un asaru pērles uz vaidziņa mirdz.
Tad roka tver krītu un uzrakstīt steidz -
Tur nenāks vairs žūpa, kur eņģeļi mīt.
Pēc daudzām stundām atnāca tēvs,
Un atrada zēnu, kas sen jau bij` mir`s.
Par velti ir raudāt, par velti ir gaust,
Jo zēna dzīvīb` vairs nevarēs aust.

13. P.s. Teicējas piebilde - šo dziesmu iemācījos 1941. gadā.
Vecā kokle, ko sirmgalvis stīgo,
Tam par bērnību atmiņas pauž.
Redz, kā senāk viņš māmiņu mīļo,
Kā, to glāstot, pie krūtīm sev glauž.
Vecā kokle, ko sirmgalvis stīgo,
Tam par jaunību atmiņas pauž.
Redz, kā senāk, viņš mirdzošās acis,
Galvu cirtaino, liekas, tas glauž.
Vecā sirmgalvja drūmajās acīs,
Iemirdz as`ras, uz kokli tās krīt.
Teic man kokle - čukst sirmgalvja lūpas -
Kam tie skaistākie mirkļi gaist drīz?
Vecā sirmgalvja vaigi top bāli,
Pārtrūkst stīgas un kokle tam krīt…
Tikai pēdējās skaņas vēl tāli,
Lido līdzi, kur mūžība mīt.

14. Kad būs as`ras izraudātas,
Visi prieki izpriecāti.
Mīlestība izmīlēta,
Mani apņems nāves miegs.
Tad uz kapiem nenāc, draugs,
Nenāc mani modināt.
As`ras, prieki, mīlestība,
Nedrīkst mani modināt.
Lai uz kapa zied tik puķes,
Daba lai ap mani klus`.
Un lai visi, kas šeit mīļi,
Arī kapos blakus dus.

15. P.s. Teicējas piebilde - šo dziesmu dziedāja bērēs 1943. gadā.
Toli pazinu avīšu krūmu,
Voi, agri, agri, avīšu krūmu.
Boleņu pulkā boreņa bārnu,
Voi, agri, agri, boreņa bārnu.
Zamok sēdēja, gauži raudoja,
Voi, agri, agri, gauži raudoja.
Gaismeņa ausa, sauleite lēca,
Voi, agri, agri, sauleite lēca.
Sauleite lēca, kōjeņas āva,
Voi, agri, agri, kojeņas āva.
Mozgojos bōlti, dūmoju toli,
Voi, agri, agri dūmoju toli.
Dūmoju toli par jaunu meitu,
Voi, agri, agri par jaunu meitu.

16. Par jaunu meitu sagloju zirgu,
Voi, agri, agri sagloju zirgu.
Linu plūkšanas talka un tālākā apstrādāšana.
Pagājušā gadsimta 30-tajos gados linu vākšanai rīkoja
talkas. Talkā palīgā plūkt linus tika aicināti apkārtējo kaimiņu
māju ļaudis. Talkā parasti gāja neprecētie puiši un meitas (lai
tuvāk sapazītos). Talka parasti sākās ap pulksten astoņiem no
rīta. Pirms darba sākšanas saimniece deva visiem brokastis.
Talkā linus noplūca, sasēja kūlīšos un saslēja statiņos.
Tālākos darbus pie liniem darīja pašmāju saimes ļaudis.
Kad lini statiņos bija izžuvuši, ar rokām tos atpogaļoja-
nosukāja pogaļas no stiebriem. Pogaļas saveda rijā un lika uz
zārdiem plānā kārtā, lai kārtīgi izžūst. Pēc tam izkūla linsēklas-
nesa pogaļas piedarbā, izklāja zemē un mīdīja ar zirgiem
(dzenāja zirgu pa izklāto laukumu), kamēr atdalījās sēklas, tad
vēl vajadzēja izberzt ar rokām. Pēc tam sēklas lika vētījamajā
mašīnā, lai dabūtu tīras sēklas. Linsēklas pārdeva, tās dārgi
maksāja, saimnieki varēja samaksāt visādus maksājumus.
Stiebrus veda uz mārkiem un mērcēja tajos apmēram
divas nedēļas - kamēr no kauliem atdalījās šķiedra. Tad
stiebrus ņēma ārā no ūdens un izklāja uz lauka, lai tie izžūtu.
Izžuvušos stiebrus saveda piedarbā, un tie tur stāvēja, kamēr
nokūla visu pārējo labību. Tad stiebrus salika rijā izžāvēties.

17. Izžuvušos stiebrus lika speciālā mašīnā, kur kaulus saberza.
Šķiedru ar saberztajiem kauliem sakrāva blāķī. Ziemā puišiem
bija agri jāceļas un jāiet kulstīt linus (atdalīt kaulus no
šķiedras). Šķiedras varēja pārdot. Priekš dzijas vērpšanas
šķiedru vēl vajadzēja izsukāt no pakulām (tas arī bija puišu
darbs). No dabūtās tīrās šķiedras sievas vērpa dziju un auda
palagus.
Ziņas sniedza Anna Avotiņa
Pierakstīja Ilze Pugača 2012.g. februāris - aprīlis
Ziņas par teicēju:
Vārds uzvārds - Broņislava Silauniece dzim. Brakovska
Dzimšanas dati - 1926.g. 6.septembrī Doņikovas „Āboliņos”.
Īss dzīves apraksts – nākusi no godīgas, labas ģimenes. Vēl ir
māsa Anna. Mācījusies Svētūnes 4-klasīgajā skolā. Beigusi
četras klases. Pirmā darba pieredze bija ganīt govis pie
saimnieka. Kad pienāca 18 gadi, tēvs uzskatīja, ka ir jau
pieaugusi un var pati pelnīt. Vācu laikā 18 gados sāka strādāt
Baltinavas veikalā, bet no tā aizgāja projām. No 1945. gada
nostrādāja Tilžas pastā par priekšnieka vietnieci. Pāris gadus ir
strādājusi arī Tilžas mežniecībā. No 1957. gada darbs ir
sovhozā par grāmatvedi.
Ir ļoti paticis dziedāt. Dziedājusi pagasta korī, folkloras
ansamblī, izbraukāti Dziesmu svētki.
Ir 4 bērni - 2 meitas un 2 dēli. Tagad priecājas par 10
mazbērniem un 7 mazmazbērniem.

18. Es biju mātei vienīgā meita,
Kā roze dārzā ziedēju.
Uz mana kakla bij zelta krelles,
Uz maniem pirkstiem – gredzeni.
Uz maniem logiem zaļoja mirtes,
Ziedēja rozes dārziņā.
Izgāju es pie dzērāja vīra,
Pazuda viss mans dzīves prieks.
No mana kakla nobira krelles,
No maniem pirkstiem – gredzeni.
Uz mana loga nezaļo mirtes,
Nezied vairs rozes dārziņā.
Tādēļ es saku jums, jaunas meitas,
Dzērājus vīrus nepreciet!
Tādēļ es saku jums, jaunas meitas,
Dzērājus vīrus nepreciet!

19. P.s. Teicējas piebilde: mīļā papiņa bieži spēlēta dziesmiņa.
Kad vakarā viss klusi
Kad vakarā viss klusi,
Zēns steidz uz klētiņ` pusi.
Un tur pie durvīm grabinās,
Līdz durvis atverās.
Tur pretī iznāk viņa,
Kā nāra - paladziņā.
Kad zēns to mīļi sveicina,
Tā viņam nikni teic:
Vai tu traks, vai tev prāts!
Kādēļ naktī šurpu nāc?
Bet puisēns nebij` bešā,
Tam saldum` tūte ķešā.
Tas, tūdaļ tūti izvilcis,
Tai pasniedz saldumiņ`.
Tā tūdaļ tapa jautra
Un nebij` vairs tik kautra.
Kad puisēns teic- vai traucēju?

20. Tad šī tam mīļi teic:
Vai tu traks, vai tev prāts!
Mīļais, lūdzu, iekšā nāc!
Par katru saldumiņu
Tā sniedz tam atmaksiņu -
Tik mīļi, mīļi noskūpstot
Un vai pat noglāstot.
Tā gāja dienas jaukas,
Un klāt bij` rudens aukas.
Vairs puisēns negāj` klētiņā,
Jo bail` bij` aukstuma.
Bet meiča teic- par vēlu,
Drīz sagaidīsim dēlu.
Ar precēšanos pasteidzies,
Ja - nē, tad slikti ies!
Vai tu traks, vai tev prāts!
Vai no skūpstiem dzimis kāds!?

21. Uz piramīdu sienām līdz pat mūsu dienām,
Ir senu rakstu daudz.
Kad sencis rakstus klāsta,
Par daudzām meičām stāsta, ir klausīties ko daudz.
Piedziedājums:
Bet es katru dienu tik mīlu vienu,
Daudz jaukus gadus dzīvoju.
Es mīlēts tiku, bet brīvs paliku.
No manis ņemiet piemēru -
Par dziļi neskatieties acīs,
Kas div` kā uguntiņas mirdz.
Ir daudzreiz dzīvē priekšā nācis,
Kad vēlāk jānožēlo ir.
Kad savai mīļai teiksim - mēs romānu drīz beigsim-
Tā tūdaļ raudāt sāk,
tai acīs as`ras laistās,
Par skaisto dzīvi skaistās, pat akmens līdz` tai jūt.
Piedziedājums:
Bet es katru dienu tik mīlu vienu,
Daudz jaukus gadus dzīvoju.

22. Es mīlēts tiku, bet brīvs paliku.
No manis ņemiet piemēru-
Par dziļi neskatieties acīs,
Kas div` kā uguntiņas mirdz.
Ir daudzreiz dzīvē priekšā nācis,
Kad vēlāk jānožēlo ir.
Uz dusu kad dosies tu vakarā,
Un saule jau rožaini riet,
Tevi šai brīnišķā daiļumā
Kaut spētu aplaimot!
Kaut spētu, es tad pārvērstos
Par pelīti!
Pie tavas gultas pīkstētu es pī, pī, pī.
Un, ja tu teiktu - pele pīkst!
Es atteiktu- tev gulta čīkst!
Cik žēl gan, cik žēl gan, ka neesmu pelīte.

23. P.s. Teicējas piebilde - sena, reti dzirdēta dziesmiņa.
Visi man teica, ka vējiem es līdzīga.
Visi man teica, ka mīlēju daudz.
Desmit es mīlēju, deviņus aizmirsu,
Desmito aizmirst es nespēju.
Iešu uz mājiņām, pateikšu māmiņai,
Kur ir tas puisis, ko mīlēju es-
Austrumos- mājiņa, rietumos- vietiņa,
Dienvidos puisēns, ko mīlēju es!
Visi man teica, ka vējiem es līdzīga.
Visi man teica, ka mīlēju daudz.
Desmit es mīlēju, deviņus aizmirsu,
Desmito aizmirst es nespēju.

24. P.s. Teicējas piebilde - sena maza, mīļa dziesmiņa
Mazās meitenītes dziesmiņa.
Maza esmu vēl paties,
Māci man , kā saģērbties,
Uzvelc tīru kleitu,
Sapos savu meitu, mīļo, labo māmulīt!
Bet, kad ceļš uz skolu ies,
Pasacīšu tev „paldies”,
Atzīmes būs labas,
Priecāsimies abas, mīļo, labo māmulīt!
Un, kad liela uzaugšu,
Vienmēr mīļa būsi tu!
Noglāstīšu pirmos
Tavus matus sirmos, mīļo, labo māmulīt!
Šodien dziedam dziesmas šīs
Mūsu mīļām māmiņām.
Tev ar labu prātu
Sauli dāvinātu, mīļo, labo māmulīt!

25. P.s. Teicējas piezīme - dziesma noklausīta no 7. klases
meitenes, guļot slimnīcā 60-tajosgados.
Kāzinieku dziesma.
Augstu laimi jaunam pāram vēlam mēs!
Visu labu labklāšanos vēlam jums!
Šodien jums ir kāzu diena,
Visi vienā balsī sauc:
Laime jums, laime jums!
Ilgus gadus kopā dzīvot Dievs lai dod!
Un no sirds viens otru mīlēt cik vien prot!
Miers lai starp jums abiem valda
Un lai saderība salda
Pie jums mīt, pie jums mīt!
Taisna ceļa cīnīšanā pastāvēt!
Likteņam pie meklēšanas - palīdz Dievs!
Īstus draugus sevim skatīt,
Ienaidniekus no sev` kratīt
Vēlam jums, vēlam jums!
Laimes māte lai jums smaida katru brīd`!
Prieka saule lai jums uzlec katru rīt`!

26. Un vēl līdz pat kapa malai-
Mirtēm augt, rozēm plaukt!
P.s. Teicējas piebilde- sena, sena kāzu apsveikuma dziesma.
Vēls vakars apklāj zemi,
Dziļš klusums iestājās.
Tik` drūmi bālais mēness,
Uz zemi noraugās.
Nāc lejā, bālais mēness,
Mans noskumušais draugs.
Ņem dalību ar mani,
Mans likten`s sūrs un grūts.
Es dziedāt kokli ņēmu,
Lai viņu stīgotu.
Lai noskumušo sirdi,
Ar dziesmām remdētu.
Bet kokle izmirkusi,
No as`rām, neskan vairs.
Tik` dažas maigas skaņas,
Vēl skan no pagātnes.
Es saldo skaņu viļņos,

27. Vēl reizi līgotu.
Ak, reizi, tik vēl reizi,
Ko jūtu, izteiktu!
Bet vēji vārdu skaņas,
Pa gaisu aiznesa.
Un manai koklei stīgas,
Pa vienai satrūka.
Kas kaiteja nadzeivot,
Brōļa govis naganeit?
Brōļa govis lēni ēda,
Pate veju vainadzeņu.
Oi-ja-jā, tral-la-lā, pate veju vainadzeņ`.
Vainadzeņa vijējeņa
Kur vainoga lūku liks?
Es pakōru līpeņā,
Lai vej cyta vijējeņa.
Oi-ja-jā, tral-la-lā, lai vej cyta vijējeņ`.
Lai vej cyta vijējeņa
Da cytam(i) rudeņam,
Da cytam rudeņam,
Da šaidam laiceņam.

28. Oi-ja-jā, tral-la-lā, da šaidam laiceņam.
Bolta vuška purvu brida
Sudrabeņa kojeņom.
Kab man byutu tei vuškeņa,
Tōs vuškeņas villaineite.
Ai, dullai, dullai, dullaijā, tōs vuškeņas villaineite.
Saimeneica vušku cirpa,
Vylnu lyka grezelē.
Puse vylnas Andrīvam,
Par grezeles turēšonu.
Ai, dullai, dullai, dullaijā, par grezeles turēšonu.
Gudra mōte, gudra meita,
Gudri pyuru pīlūceja:
Zamu lyka lynu pūdu,
Vērsā dzeivu vucaneņu.

29. Ai, dullai, dullai, dullaijā, vērsā dzeivu vucaneņu.
Kō pacēla pyura vāku,
Vucyns ļipu kustinova.
Lai tei ļipa, kur tei ļipa,
Ka tik boltas villaineites!
Ai, dullai, dullai, dullaijā, ka tik boltas villaineites!
Man māmiņa tā sacīja.
Man māmiņa to saceja:
Tev meiteņa daudz vajag.
Vajag cymdu, vajag zeķu,
Vajag boltu villaineišu.
Pīcas spūles reitā vērpu
Ūtras pīcas vokorā. 2x
Bērziņāi skatoties,
Cymdu pori nūadeju.
Kodi roksti bērziņā,
Todi munā cimdiņā.
Pīcas spūles reitā vērpu
Ūtras pīcas vokorā. 2x

30. Kam māmiņa tu audzēji.
Kam māmiņa tu audzēji,
Zaļu bērzi pogolmā?
Es guleju dīnas vydu,
Sajoj tautas pogolmā.
Ai, māmiņa slēp kauneņu,
Sok man rūzes ravejūt.
Soki rūzes ravējam,
Mogyuneites pasējam.
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Voi es tevim apnykuse?
Ai, meitiņa, ai, meitiņa,
Voi es tautas aicinoju.
Aicin tova lobā slava,
Tovs daiļais augumiņš.
Tovs daiļais augumeņš,
Tova gudro volūdeņa.

31. Reitā agri Laima gōja.
Reitā agri Laima gōja,
Ļaudīm laimi vālādama.
Kū laimiņa man tu liksi,
Sovā gudrā padūmā?
Voi man liksi montu, slavi,
Voi pasauļa gudreibeņu?
Laima gryuši nūsapyute,
Līcās pyura dybinā.
Iznam Laima zalta kūkli,
Iznam dzīsmu gromateņu.
- Še, bērneņ, tev zalta kūkle,
še tev dzīsmu grōmateņa.
Dzīsme skoni vokorāi,
Kūkle agri reiteņai.

32. Treis vosoras attureju.
Treis vosoras attureju,
Stallī bārū kumeleņu.
Caturtā i vosorā,
Lyku sadlus mugurā.
Lyku sadlus mugurā,
Rīkstus bēru karmanā.
Rīkstus bēru karmanā,
Brauču meitu sētiņā.
Vīnu sauju meitom devu,
Ūtru meitu māmiņai.
Trešū sauju izkaiseju,
Pa pogolmu staigodoms.
Cikom meitas rīkstus losa,
Jau sauleite nūrītēja.
Tais momeņa man gulyteņu,
Timsajo naksneņā.
Lai es varu vysas runas,

33. Ar mīlokū izrunot.
Nav runiņas izrunotas,
Jau momeņa stōvi ceļ.
- Ko meiteņa nūskumusi,
nu reitiņa caldomos?
-Tev māmiņ i nazinot,
Kaida muna nūskumšona.
Pēc tū rīkstu laseišonas,
Vyss miyziņš tauteņos.
- Še , lazdiņa, tovi rīksti,
Atdūd munu vainadzeņu.
Saule jov pī rītēšanas, dorbi jov pī pabeigšonas.
Apsaovu boltas kōjas, aizgoju pī meilos mōjas.
Pī lūdzeņa vīn dagoju, meilus vārdus izrunoju.
Meilus vordus izrunoju, atbildes es nadaboju.
Piedz. Džim – lai, džim – lai, džim – lai – rūdi,
džim – lai – rūdi, ralla – lā.
Sōka sirdī dusmes celtīs, es ar kōju lūgā spertīs.
Nu tos lelos reibiešonas, soka borgi suņi rīt.
Sōka borgi suņi rīt, vecs ar rungu ōrā skrīt.
Piedz. Džim – lai, džim – lai, džim – lai – rūdi,
džim – lai – rūdi, ralla – lā.
Prūjam bāgu natsavieru, grōvī kritu apsavēļu.
Kam tūs vacūs Dīvs radeja.
Jī tik jaunim maisa delu, dora tū par škodi lelu.

34. Piedz. Džim – lai, džim – lai, džim – lai – rūdi,
džim – lai – rūdi, ralla – lā.
Šai gūda dīnā mēs jyusus sveicam,
Augstu laimi vēlejam.
Mīru, prīku, veseleibu,
Ilgus myuža godus nūdzeivot. } 2 x
Lai jyusu draugi nabyutu skauģi,
Tikai laimi, lai vālātu jums.
Prīki nū bādom lai palyktu vīnmār,
Ticeibu stipru kotru dīn.
Lai jyusu lauki zaļotu jauki,
Teirumūs vysūs lai labeiba aug.
Vōrpas lai augtu kai spriguļu vōles,
Ķirpas kai vōles teirumā.
Lyni kai kōrkli, smogi un dorgi,
Pōrdūt tyukstušim berkovā.
Sāklu kai jyuru smogu un dōrgu,
Naudiņu vysos kabatos.
Obeļi dōrzā lai augtu kai kāļi,
Ūgas kai lūdes ar klēpim var grobt.

35. Gurķeiti smuku leiku kai skruči,
Zierņus tupeņa lelumā.
Zyrgi kai lauvas, gūvis kai laivas,
Visi kai sydrobā mārcāti.
Aiteņu bōltu, aveneņu stoltu,
Ganeņu jautru kai putneņu.
Vepreiti tauku, visteņu jauku,
Gaileits, kas uzdzīd kikeregū!
Ūlas ar pyurīm, cōļus ar borīm,
Ik kotrā malteitē cepeti.
Uz jakti, kad dūdās, laime lai rūdās,
Vysa pa pilnam medejūt.
Teteri, irbes, kai krusa, lai biertu,
Stipram šovīnam nūreibūt.
Cepeti baudūt, vīsus lai gaidūt,
Jautri, lai uzdzīdam dzimtenē.
Ok pidirallā, tradirīdi rallā,
Jautri, lai uzdzīdam dzimtenē.

36. Ziņas sniedza Broņislava Silauniece
Pierakstīja Ilze Pugača 2012.g. jūlijs - septembris
Ziņas par teicēju:
Vārds uzvārds - Marianna Gļauda.
Dzimšanas dati - 1926. g. 16.maijā Nautrānu pagasta
Kristininku sādžā.
Īss dzīves apraksts: dzimusi 7 bērnu ģimenē kā sestais bērns.
Mācījusies Salnaviešu, Kristininku un Nautrānu skolā, kopā 6
klases. Bērnībā strādāja sava tēva saimniecībā. Iztikai sagādāja
paši no savas saimniecības. Padomju laikos strādājusi par
slaucēju un par veterināro sanitāri kolhozā.
Bijusi iecienīta saimniece dažādos godos - kāzās, bērēs un
citos. Šīs kulinārijas prasmes apguvusi pašmācības ceļā. Patika
strādāt rokdarbus adīt, tamborēt savas ģimenes vajadzībām.
Šuva apģērbus gan ģimenei, gan apkārtējiem ļaudīm.
Saimniekošana godos un šūšana deva ģimenei papildus
ienākumus izdzīvošanai. Arī šīs prasmes apguvusi pašmācības
ceļā.
1958. gadā apprecējās ar Antonu Aglenieku un paturēja savu
uzvārdu - Gļauda. Izaudzināti 3 bērni - divas meitas un dēls.
Tagad dzīvo Krišjāņu pagastā.

37. Upenis, avenis iudins apņēme,
Tāvs mani atdeve agri tauteņōs.
Atdūdams pīsacēja; - cīmūs bīži naīt.
Dzeivoju gadeņu, dzeivoju divus,
Trešejā gadeņā saņiemu proteņu.
Pārviertūs par dzagiuzeiti,
Skrieju iz tāva sātu.
Aizķiukoju tāva sātu
Ar žieleigu bolsu.
Moža mani tēteits izdzierd,
Pa sātu staigodoms.
Moža mani brōleits izdzierd,
Pa sātu staigodoms.

38. Broleits auzis izecieja
Mani naizdzierda.
Izdzierda moseņa
Pučis raveidoma.
-Tei jau nav dzagiuzeite,
Tei ir miusu mōsa.
Tei ir miusu mōsa,
Osorosi nūmierkusi.
Nu da prota man dagoja,
Cik gryuta dzeive dzārojam.
Par nedeli kū strodoja,
Svādin krūgā prokartoja.
Tāvs giunās nav rudzu piura,
Dāls aizvilcs aiz kula stiura.
Bej paspornē sīra druska,
Tei nūnasta dēļ zakuska.
Mōte soka – Vāģ ženeit
Lai nū krūga atjaucēt.
Svotoišonois griuta beja,
Slikti vieji ap jū piute.
Lai cik tōli svotūs brauce,
Par dzāroju acīs sauce.

39. -Ka paņemšu, Zeileit, tevi,
Paprovēt es varu sevi.
Pusgods labi prācavoja,
Sadereigi cīš dzeivoja.
Iau zam pošu goda golu,
Kotrs īt iz savu molu.
Sīva sātā prācavoja,
Veirs pa krūgu bandzavoja.
Par tries godi jīs prodzēre,
Sešis gūvs ar visīm rogim.
Bej iz golvis jam capure,
Bez kozura nūpleisuse.
Bej ustoba jam bez pokšu,
Sīva ar bārnīm naguļ nakšu.
Seši bārni skrīn pa ceļu,
Visim veizes pori ceļu.
Ak, tu, lielais balvan, dz;arojs,
Kur šū nakti tu gulieji?
Kur šū nakti tu gulieji,
Ka na krūga ciuku sātā?
Sied nu acs plikškinoj,
Ciukis apliek rukškinoj.
Lobis beja sābru ciukis,
Kas aplaiza munis liupis.
Kurš kačs – cōļus naktī grīze,

40. Lai jū pēre kaut uz vakti.
Tāpot dzārojs lai kā līdzēs,
vacos pādūs otkol grīzēs.
*****************************************
Eima, eima mēs mosiņas pa upeites molu,
Tymā pusē upeites, auga apineiši.
Pašķinu apiņus, zaļus da smirdeigus,
Pavoreju alteņu, soldonu da gordu.
Papraseju gasteņus, bogotus da skaistus,
Papraseju māmiņu sovu šūvokor.
Ed i dzer māmiņ, reitu brauc iz sātu,
Kam mani atdevi svešajā puseitē.
Svešajā puseitē,
čužajūs ļautiņūs.
Tai leju osoras, kai vosoras leits,
Tai pabōleju, kai rudeņa zōle.

41. Fidrallā, fidrallā.
Es mīlu meiteni, fidrallā, fidrallā,
Ar rozā kleitiņu, fidi ridi ridi rallallā.
Tai sārti vaidziņi, fidrallā, fidrallā,
Un zilas actiņas, fidi ridi ridi rallallā.
Tai zēna galviņa, fidrallā, fidrallā,
Tik koši zeltaina, fidi ridi ridi rallallā.
Ak, daiļā meitene, fidrallā, fidrallā,
Top mana sieviņa, fidi ridi ridi rallallā.
Es mīlu brīvību, fidrallā, fidrallā,
Es precēties negribu, fidi ridi ridi rallallā.
Bet draugs to paņēma, fidrallā, fidrallā,
Pie krūts sev piespieda, fidi ridi ridi rallallā.
Nu redzu skaidri es, fidrallā, fidrallā,

42. Ka draugi kapu rok, fidi ridi ridi rallallā.
Man draugi kapu rok, fidrallā, fidrallā,
Es kapa nebaidos, fidi ridi ridi rallallā.
Es zārkā gulēdams, fidrallā, fidrallā,
Spļauj griestos svilpodams, fidi ridi ridi rallallā.
Lai nāk tik meitenes, fidrallā, fidrallā,
Un stāda rozītes, fidi ridi ridi rallallā.
Bet nāk tik vecenes, fidrallā, fidrallā,
Un stāda pujenes, fidi ridi ridi rallallā.
Gar upes malu staigāju.
Gar upes malu staigāju ar skaistu meiteni,
Staigāju un skūpstīju tai sārtos vaidziņus.
Par agru esi uzaugusi, daiļā meitene,
Man karadienests jādienē, man sirds ir bēdīga.
Kad šķīrāmies, tad dāvāju, šo zaļo skujiņu,
Kad satikšu, tad prasīšu: - Kur liki skujiņu?
Tai skujai zari nobira no saules karstuma,
Tai meičai vaigi izbālēj no ilgas gaidīšans.
Tu esi veca jaunkundze pirms gadiem piecdesmit,
Es aizbraukšu un atvešu iekš gadiem divdesmit.

43. Apdziedāšanas dziesmas.
Kur, Anneņa, Šķiraties, zosu
tādu ņēmi, pulki,
Kur tev tāds Laidiet gulbi
gadījās? ezerā!
Mēs būt tādu Šķiraties, jūs
pasmēluši, brālīši,
Tekošā upītē. Laidiet māsu
tautiņās.
Zinu vainu
tev, Jānīt, Neraud,
Pastāstīšu neraud, mūs
Anniņai; māsiņa,
Divi dēli, Ne tevi vienu
trešā meita, tautas ved.
Vēl tie pieci Veda mani,
cerējami. ved tevi,
Vedīs citas
arīdzan.

44. Māriņa,
Māriņa.
Brist purvā,
vai nebrist?
Baltas zeķes Ko gaidiet
kājiņā. sveši ļaudis,
Iet tautās vai Ka krustiņu
neiet? nemetiet?
Laba dzīve Sveši
bāliņos. ļaudissabrauk
uši,
Salmi vien
Citas meitas vēderā.
govis slauca Še atbrauca
Es ar puisi sveši ļaudis,
kaņepēs. Še paēda
Citas meitas pīrādziņus.
pienu nesa,
Es iznesu
brēkulīti.
Acasāda tei
Veņeite
Pī tō lūga
Mūsu puiši stendereiša,
bēdājās- Ni boltoika, ni
Kur būs ņemt malnoika
līgaviņu? Kai tis lūga
Albīnei līkas stendereits.
kājas,
Tā būs laba
līgaviņa.
Visu myužu
nūdzeivoju,
Visi saka, visi Oblezeikis
saka- naredzeju.
Māriņa, Še atbrauce
Māriņa. kristamōte
Mums ir tāda Oblezeikis
zosu gane izskotā.

45. Tik tā viena
vaina bija-
Ilgi dzēra
Ne pie viena krodziņā.
es neiešu,
Kamēr savu
sagaidīšu, Sniga sniegi,
Kamēr savu putināja,
sagaidīšu, Saldēj` manu
Patīkamu tēva līgaviņu.
dēlu. Ģērbu svārkus
no muguras,
Sedzu savu
Puskociņu līgaviņu.
caunīt` dzinu, Dārgi mani
Līdz galam svārki bija,
vāverīt`. Vēl dārgāka
Pusceliņu līgaviņa.
māsiņ` vedu,
Līdz galam
tautu meitu.
Ziņas sniedza
Apnikusi Marianna
māsiņai Gļauda
Bāleliņu balta Pierakstīja
maize. Ilze Pugača
Vai tā tautu 2012.g. jūlijs -
pelavmaize septembris
Saldu medu
pārmedota?
Smuks
puisītis, stalta
gaita,
Iznesīga
valodiņa.