7. Piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu, likvidē pīlāru struktūru Eiropas Savienības pilsoņi Eiropas Savienības dalībvalstis Līgumi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgums; Romas līgumi; Vienotais Eiropas akts; Māstrihtas līgums; Amsterdamas līgums; Nicas līgums; Lisabonas līgums Pirmais pīlārs Eiropas Kopiena Eiropas Atomenerģijas kopiena Trešais pīlārs Sadarbība tieslietās un iekšlietās ES Otrais pīlārs Kopējā ārējā un drošības politika
8. “ Grupas prezidentūra” ES prezidentūru trio saskaņotās prioritātes un darbības programmas. Tādēļ uz Saeimu uzaicināti ne tikai pašreizējās ES prezidējošās valsts Spānijas vēstnieks, bet arī vēstnieki no abām nākamajām ES prezidējošām valstīm - Beļģijas un Ungārijas. Beļģija ES Padomes vadīšanu no Spānijas pārņems šī gada 1.jūlijā, bet Ungārijas ES prezidentūras pusgads sāksies 2011.gada 1.janvārī. Savukārt Zviedrija ES Padomi vadīja no 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Izveido "grupas prezidentūru". To veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienas kārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada ES Padomes darbu. Latvijas prezidentūra ES Padomē paredzēta 2015. gada pirmajā pusē. Latvija veidos "grupas prezidentūru" ar Itāliju un Luksemburgu
9. Dalībvalstu nacionālo parlamentu iesaiste tiesību aktu pieņemšanā Ja iebildumus izsaka pietiekams valstu parlamentu skaits, priekšlikumu var grozīt vai atsaukt. Pirmo reizi valstu parlamenti varēs nepastarpināti piedalīties Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā Visi ierosinātie ES tiesību akti tiks nosūtīti valstu parlamentiem. Dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Tiks ieviesta iepriekšējas brīdināšanas sistēma, un valstu parlamentiem būs 8 nedēļas, lai paustu savu nostāju gadījumā, ja tās uzskata, kas priekšlikums nav ES kompetencē.
10.
11.
12.
13.
14. Eiropas Savienības Pamattiesību harta Hartas iekļaušana negroza Eiropas Savienības pilnvaras, bet piedāvā pilsoņiem lielākas tiesības un brīvību. Sešas Hartas nodaļas aptver šādus aspektus: individuālās tiesības, kas saistītas ar cieņu; brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, tiesības, kas saistītas ar pilsoņa statusu un tiesiskumu. Eiropas Savienības institūcijām ir jāievēro hartā iekļautās tiesības. Tie paši pienākumi attiecas uz dalībvalstīm, kad tās piemēro ES tiesību aktus.
15. Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei Izmaiņas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sastāvos Saglabāt vienu Eiropas Komisijas komisāru no katras dalībvalsts. EP deputātu skaits nepārsniedz 751 No vienas dalībvalsts jābūt vismaz 6 deputātiem, bet nepārsniedzot 96 Parlamenta ietekme lēmumu pieņemšanā pieaug/izlīdzinās ar Padomi, vairāk nekā 40 jaunas jomas Eiropas Parlaments lems par visu ES budžetu kopā ar Ministru padomi Ievēlēs EK priekšsēdētāju pēc Padomes priekšlikuma Samazina no 2014. gada Eiropas Komisijas sastāvu līdz 2/3 no dalībvalstu skaita. EK sastāvs mainīsies balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu.
16. Dalībvalstu tiesības izstāties no ES Līdz šim nav bijusi atrunāta iespēja ES izstāties. 1975. gadā Lielbritānijā notika referendums par izstāšanos no Eiropas Ekonomiskās kopienas - 67,2% nobalsoja par palikšanu. 1985.gadā Grenlande kļuva par pirmo teritoriju, kas izstājās no Eiropas Ekonomiskās kopienas. 1. Pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti; 2. Pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.
Energy. Let’s save it. http://www.youtube.com/watch?v=1-g73ty9v04
23% Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka dalība ES ir laba lieta, savukārt, 37% ir viedoklis, ka ES lietas virzās pareizā virzienā, un 51% ir optimistiski noskaņots par ES nākotni LV uzskata, ka ES ir: 82% ekonomiskā vara, 78% politiskā ietekme, 9% ietekme kultūras jomā ES uzskata, ka ES ir: 73% ekonomiskā vara, 68% politiskā ietekme, 21% ietekme kultūras jomā