CIETUŠĀ TIESĪBAS,
TO NODROŠINĀŠANAS
GARANTIJAS LATVIJAS
KRIMINĀLPROCESĀ
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja A.Jermacāne

Kriminālprocesa likuma mērķis
• Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu
kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu
Krimināllikuma normu piemērošanu un
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu
bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

“noziedzīgā nodarījumā cietusī persona”
ir/nav “cietušais kriminālprocesā”
• noziedzīgā nodarījumā cietusī persona (t.i. persona,
kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums)
var nebūt cietušais kriminālprocesā
• Lai persona kļūtu par cietušo kriminālprocesā,
nepieciešami sekojoši priekšnoteikumi (KPL 95.p.)
– viņai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums (t.i. –
morālais aizskārums, fiziskas ciešanas, mantisks zaudējums,
– morālais kaitējums viņai nav nodarīts kā noteiktas
sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim;
– viņa izteikusi piekrišanu būt par cietušo kriminālprocesā
(KPL 96.p.)
– viņa atzīta par cietušo ar procesa virzītāja lēmumu

Būt vai nebūt par
“cietušo kriminālprocesā”?
• Atbilde uz šo jautājumu saistāma ar atbildi uz
jautājumu – vēlos vai nevēlos ieņemt aktīvu
pozīciju procesā?
• Atsevišķu nodarījumu gadījumā (KL 130.p.,131.,136.,157.,
159.p.1.d.,180.p., 185.p.1.d., 197.p., 260.p.1.d, u.c lietās, ko var ierosināt
tikai pēc cietušā iesnieguma) cietušai personai ir
izšķirošas iespējas ietekmēt to, vai process vispār
būs vai nebūs, turpināsies vai neturpināsies

Cietušā tiesības un pienākumi
• Tiesības – KPL 97-101.p.
• ! Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā
apjomā ! (KPL 97.p.7.d.)
• Pienākumi – KPL 103.p.
Pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās
amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas
darbībā.
Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās
tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu
atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību
piedalīties izmeklēšanas darbībā.

Cietušā tiesību vispārīgie principi
(KPL 97.)
• tiesības iesniegt kompensācijas pieteikumu;
• savu tiesību īstenošanai izmantot pārstāvi;
• izlīgt ar personu, kura viņam nodarījusi
kaitējumu;
• nepiekrist viņa attēla, kas iegūts procesuālo
darbību laikā, publiskošanai plašsaziņas
līdzekļos, ja tas nav nepieciešams n/n atklāšanai;
• piedalīties kriminālprocesā visās
kriminālprocesa stadijās

Cik liela ir noziedzīgā nodarījumā
cietušās personas iespēja ietekmēt
procesa uzsākšanu un turpināšanu?
• Cietušās personas ietekme atkarīga no
– kriminālprocesa veida
– personīgās attieksmes un pozīcijas
– juridisko zināšanu apjoma
– kvalitatīvas juridiskās palīdzības

..pirms procesa uzsākšanas
• Cietušā uzskats tiek respektēts, ja NN
ietilpst vienā no šādām kategorijām
• Tas ir publiskās apsūdzības process, taču to uzsākt
var tikai tad, ja saņemts cietušā iesniegums
• Daļēji – arī pārējo publiskās apsūdzības procesu
uzsākšanā, piešķirot pārsūdzības tiesības par
atteikumu uzsākt kriminālprocesu

NN izdarītāja un
NN cietušā
attiecības
Pirms procesa
uzsākšanas
Procesa laikā
Cietušās personas
iespējas izšķiroši
noteikt – būt vai
nebūt procesam
Izlīgums
Cietušās personas
ietekme vienkāršoto
procesa formu
piemērošanā

Cietušās personas iespējas ietekmēt vienkāršoto formu piemērošanu
Nosacīta KP izbeigšana
Prokurora priekšraksts par sodu
Vienošanās process
Lietas izskatīšana tiesā bez
pierādījumu pārbaudes
Saīsinātais process
Process neatliekamības kārtībā
KPL 417.p. – var pārsūdzēt pieņemto
lēmumu
KPL 420.p. Var piemērot tikai tad, ja
kompensējis cietušajam radīto kaitējumu
Ir tiesības izteikt viedokli par vienošanās
procesa iespējamo piemērošanu, tiesības
piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā,
tiesības pārsūdzēt pieņemto nolēmumu.
Vienošanās protokolā jāietver ar NN radītā
kaitējuma apmēru un vienošanos par tā
atlīdzināšanu
Cietušais ietekmēt nevar
Cietušais ietekmēt nevar
KPL 499. – jānoskaidro cietušā viedoklis

Cietušā tiesības piedalīties
pirmstiesas kriminālprocesā (1)
• iepazīties ar kriminālprocesa reģistru, pieteikt noraidījumu tajā
norādītajām personām;
• iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību
veikšanu;
• iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā
nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja
ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;
• likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa
veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
• likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā
pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

Cietušā tiesības piedalīties
pirmstiesas kriminālprocesā (2)
• pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to
tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas,
kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru
viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai
ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas
materiāliem;
• pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt
viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri
netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).
• aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas
liecinieka tiesības un pienākumi.

Cietušā tiesības 1.instances tiesā
• 1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;
• 2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim,
valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
• 3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;
• 4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
• 5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un
mutvārdos veiktā pārbaudē;
• 6) iesniegt pieteikumus;
• 7) uzstāties tiesas debatēs;
• 8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;
• 9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2012/29/ES
(25.10.2012.)
nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un
aizsardzības minimālos standartus
Mērķis:
nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu
atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību un
varētu piedalīties kriminālprocesā

Direktīva par cietušā tiesībām
• Tiesības saņemt informāciju no pirmā saziņas
brīža ar kompetento iestādi, t.sk.
- kāda veida atbalstu (piem. medicīnisko palīdzību,
psiholoģisko atbalstu, alternatīvo mājokli) viņi var
saņemt un no kā;
- kā un uz kādiem nosacījumiem var saņemt
juridisko palīdzību u.c. konsultāciju;
- kā un ar kādiem nosacījumiem var saņemt
kompensāciju

Direktīva par cietušā tiesībām (2)
Tiesības saņemt informāciju no pirmā saziņas brīža ar
kompetento iestādi, t.sk
- par procedūru sūdzību iesniegšanai, ja nav ievērotas viņa
tiesības;
- kontaktinformāciju saziņai par viņa lietu;
- par pieejamajiem atjaunojošās justīcijas pakalpojumiem;
- kā un ar kādiem nosacījumiem var saņemt atlīdzību par
izdevumiem, kas radušiem piedaloties kriminālprocesā

Direktīva par cietušā tiesībām (3)
• Tiesības saņemt informāciju par savu lietu,
t.sk. saņemt informāciju, kas cietušajiem ļauj zināt
pašreizējo stāvokli kriminālprocesā, izņemot
gadījumus , kad šādas informācijas saņemšana
var negatīvi ietekmēt lietas pienācīgu izskatīšanu;
• Tiesības uz piekļuvi cietušo atbalsta dienestiem
• Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas
pakalpojumu kontekstā

Direktīva par cietušā tiesībām (4)
• Tiesības saņemt atlīdzību par izdevumiem ;
• Tiesības izvairīties no saskarsmes starp cietušo
un likumpārkāpēju telpās, kur notiek
kriminālprocess, ja vien tas nav vajadzīgs
izmeklēšanas nolūkiem;

Direktīva par cietušā tiesībām (5)
• Tiesības uz cietušo aizsardzību
kriminālmeklēšanas laikā, t.sk.
- cietušā iztaujāšana bez nepamatotas kavēšanās;
- pēc iespējas mazāks cietušā iztaujāšanu skaits;
Tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (attiecas arī
uz cietušā ģimenes locekļiem)

Cietušā izšķirošas iespējas ietekmēt
procesa esamību – ieguvums vai
zaudējums?
+
• Cietušā lomas palielināšanās
• “iesaistības” sajūta
• Uzmanības neveltīšana lietām,
kuras pat iesaistītajiem nešķiet
pietiekami svarīgas u.c.
-
• Atteikšanās no sabiedrības
kopējām interesēm kā
krimināltiesiski aizsargātas
kategorijas
• Jautājums – būt vai nebūt/ tikt
sodītam vai nē nav atkarīgs no
nodarījuma būtības, bet gan
iesaistīto personu spējām
vienoties
• Bez aizsardzības paliek
personas, kuras pašas sevi
pilnvērtīgi aizsargāt nevar u.c.