Prezentācija projektā "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" notikušo kolēģu konsultāciju ietvaros. Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros. NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

1. Atjaunojošā taisnīguma izpratne
un pieejamās metodes –
kā tās izmantot savā praksē
Diāna Ziediņa,
Izlīguma, izvērtēšanas ziņojumu,
piespiedu un sabiedriskā darba departamenta
Izlīguma nodaļas vadītāja
Rīga, 2014.gada 26. februāris

2. Ko nozīmē atjaunojot taisnīgumu?
Noziegums – ievaino cilvēkus un viņu attiecības.
Šis fakts rosina atjaunot taisnīgumu, šajā procesā
iesaistot cietušo, likumpārkāpēju, kā arī sabiedrību,
lai kopīgi meklētu risinājumus, kas veicinātu
dziedināšanu, izlīgšanu un mierinājumu.
(Howard Zehr)

3. Kas ir nepieciešams, lai mazinātu kaitējumu
Cietušā vajadzības
• Laiks nomierināties
• Laiks padomāt
• Tikt uzklausītam
• Iespēja uzdot jautājumus
Kāpēc es?
Ko es izdarīju, ka tas notika ar mani?)
• Vēlme, lai pāridarītājs saprot
savas uzvedības ietekmi un
cietušā emocijas
• Patiesa un brīvprātīga
atvainošanās
• Iespēja visu vērst par labu
• Pārliecība, ka nodarījums
neatkārtosies
Pāridarītāja vajadzības
• Laiks padomāt
• Tikt uzklausītam
• Iespēja apzināties un izskaidrot
savas rīcības iemeslus
• Iespēja atvainoties
• Iespēja atlīdzināt nodarīto
• Pārliecība, ka nodarījuma sekas
ir mazinātas vai novērstas
• Cerība, ka nav nekāda
paliekoša aizvainojuma
• Pārliecība, ka dzīve turpinās

4. Nodarījums + bailes = vajadzība pēc drošības
Nodarījums + dusmas = vajadzība pēc taisnīguma
Nodarījums + bažas = vajadzība pēc kontroles
Nodarījums+ kauns = vajadzība pēc cieņas
Nodarījums + vainas apziņa = vajadzība pēc piedošanas
Vajadzību identificēšana

5. palīdz attīstīt pozitīvas attiecības
sniedz atbalstu cilvēkiem jaunu iemaņu attīstīšanā, lai tie spētu
turpmāk izdarīt atbilstošas izvēles
veicina apzināties nodarījuma sekas un domāt, kā tās vērst par
labu
mudina saprast savas un līdzcilvēku emocijas
veicina izprast savu uzvedību un kā tā ietekmē citus
Ko veicina Taisnīguma atjaunošanas pieejas?

6. Divas pieejas uzvedības maiņa
Atjaunojošā
• Kaitējums
• Problēmu risināšana
• Dialogs
• Nodarījuma seku mazināšana
• Personiskums
• Iesaistīšanās
Mērķis: nokārtot lietas pozitīvā veidā
Tradicionālā
• Likuma pārkāpšana
• Pārmetumi un vainas radīšana
• Kurš kuru?
• Sods attur
• Bezpersoniskums
• Ietekme tiek ignorēta
Mērķis: sodīt pāridarītāju

7. Atjaunojošā taisnīguma ceļvedis
/Harry Mika & Howard Zehr/
Nodarījums ievaino… taisnīgums dziedē
Fokusēšanās uz
nodarīto kaitējumu
Līdzvērtīga attieksme
Darbs pie cietušā iepriekšējā
stāvokļa atjaunošanas
Cietušā vajadzības
Likumpārkāpēja
atbildības uzņemšanās Iespēja iesaistīties
tiešā dialogā
Iespēja sabiedrībai
iesaistīties Taisnīguma
atjaunošanas procesā
Iekļaujošs un uz
sadarbību vērsts process
Cieņa

8. Kā nokļūt līdz aisberga
redzamajai daļai?
PRASMES
PROCEDŪRAS
PRAKSE
FILOZOFIJA
VĒRTĪBAS
ĒTIKA

9. Valsts probācijas dienesta prakse

10. Strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un
likumpārkāpējs un kuru vada neitrāla persona – starpnieks,
palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji
pieņemamu un taisnīgu risinājumu
Izlīguma procesa pamatā –
Taisnīguma atjaunošanas pamatprincipi
Izlīgums Valsts probācijas dienestā

11. Izlīgums
 Piedalās cietušais un likumpārkāpējs
 Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais
 Atbalsta personas
Izlīguma sanāksme (“conferencing”)
 Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz
sagatavotajiem jautājumiem noteiktā kārtībā )
 Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums
 Tiek iesaistīti profesionāļi
Metodes - izlīgums un izlīguma sanāksme

12.  Personīga un brīvprātīga dalība
 Cietušais nepilngadīgais var nepiedalīties, ja tas viņam var kaitēt
 Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu
 Nav domstarpību par nodarījuma faktiem
 Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā
 Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais
 Procesu vada apmācīts starpnieks
 Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis vai psihoterapeits
 Konfidencialitāte
 Starpnieks ievēro ētikas principus
 Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās
 Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu
Pamatprincipi:

13. • Abas metodes sniedz iespēju iesaistītajām pusēm ar
starpnieka palīdzību veidot dialogu
• Abas metodes sniedz iespēju likumpārkāpējam un cietušajam
apzināt sekas un kopā meklēt risinājumu
• Izlīgums vai izlīguma sanāksme – izlemj iesaistītās puses
Kuru metodi izvēlēties?

14.  apmācīts konfliktu risināšanā un sertificēts brīvprātīgais
probācijas darbinieks vai amatpersona
 neiesaka risinājumus
 nemoralizē
 ievēro:
– konfidencialitāti
– neitralitāti
Kurš ir izlīguma starpnieks?

15. Cietušais
Atbalstītājs
Likumpārkāpējs
Starpnieks
Atbalstītājs

16. 1. Cietušā un likumpārkāpēja sagatavošana
2. Izlīguma sēde
 Ievads (iepazīšanās, starpnieka loma, noteikumi)
 Pagātne: Kas notika?
 Tagadne: Kā notikušais ietekmēja? Kādas sekas?
 Nākotne: Kādu risinājumu redz? Vienošanās?
3. Izlīguma dokumenta rakstiska sagatavošana
4. Izlīguma sēdes noslēgums
Izlīguma process

17. Sarunas vadītājs
Klases audzinātāja
Cietušais
Sociālais pedagogs
Likumiskais
pārstāvis
Likumiskais
pārstāvis Likumpārkāpējs
Sarunas vadītājs

18. Paldies par uzmanību!