Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika
1. Inta Brikše, LU Komunikācijas studiju nodaļa, profesore
Ligita Liepiņa, LU projektu vadītāja
Māra Āriņa, Krista Bērziņa ,Arita Vīksna,
LU Komunikācijas zinātnes maģistratūras studentes
Ziņojums diskusijā
“Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika”
2011. gada 27. oktobrī
2. -2
Informācija par zinātni
-1
0
1
2 Ir nozīmīga, lai saprastu apkārtējā vidē Dod priekšstatu par ekonomikas un
notiekošos procesus ražošanas attīstības iespējām
Dod iespējas uzlabot savas vispārējās
Ir garlaicīga
zināšanas
3. -2
Interesējos par
-1
0
1
2
Zinātnes sasniegumiem regulāri Zinātni kopumā
Par kādu noteiktu jomu
Cilvēki ir dažādi un
arī viņu intereses un
vajadzības ir dažādas
4.
5. Īpašā aktivitāte 7. ietvara programmā
ZINĀTNIEKU NAKTS
• Kopš 2006. gada
• Reklamē zinātnieka profesiju
• Vienlaicīgi notiek 32 Eiropas valstīs
un ap 300 pilsētās septembra trešajā piektdienā
7. Balvas
LZA – gada un izcilo zinātnieku
Latvijas dzelzceļa gada balva
(LZA, RTU)
Baltijas Asamblejas balvas literatūrā,
mākslā un zinātnē
Rīgas balva
LZA, Rīgas Dome
Gada balvas
Latvijas Universitāte
Daugavpils Universitāte
Liepājas Universitāte u.c.
Liepājas Dome
un citas
8.
9. Pasākumi skolēniem
“Alfa” nometne
2011.g. notika 43.reizi pēc kārtas un tajā piedalījās 47 labākie
skolēni no visas Latvijas
Jauno .... skolas
Skolēnu zinātniskās konferences
13. Zinātniska zinātnes popularizēšana
Universitāšu un augstskolu
izdevniecības
konferences
zinātniskie raksti
žurnāli
Nacionālās elektroniskās datu bāzes ?
Nacionālās izdevniecības ?
17. Mediji: viedokļi
LTV ir bijis Dullais Didzis, Futoršoks, bet tagad nav
vairs neviena raidījuma. Saprotu, ka ir finansiāli ir
smagi, bet vismaz vienam televīzijas raidījumam
par zinātni būtu jābūt
Klausītājiem interese par zinātnes tēmām ir. [LR
raidījumam] “Zināmais nezināmajā” auditorija ir ap
80 tūkstošiem
Populārajai zinātnei veltīto drukāto izdevumu skaits ir
pietiekams. Mūsu tirgū īpaši nevar iespiesties
vairāk, jo tas ir darbietilpīgi un arī dārgi
18. -2
Par zinātni labāk spēj stāstīt
-1
0
1
2
ZINĀTNIEKI ŽURNĀLISTI
Populāri zinātniskā žurnāla redaktors par zinātnes žurnālistiku:
Ir problēmas, ka zinātnieki stāsta vienu, bet žurnālisti uztver ko citu,
rezultātā nav precīzi termini, ir izkropļota informācija. To arī
ietekmē laika trūkums, kad neatsūta pārlasīt uzrakstīto.
Būtu nepieciešams publikācijas principā radīt kopīgi (zinātniekam ar
žurnālistu), pārbaudot un precizējot rakstīto. Protams, ka laika
limits to ne vienmēr ļauj, bet tas būtu ieguvums.
19. Zinātniskā žurnāla redaktors par
zinātnes žurnālistiku
Pie mums nav attīstīta nozaru zinātnes žurnālistika, kurā noteikts cilvēku
loks specializējas, teiksim, farmācijā, transporta loģistikā.
[..] tā saucamie universālie žurnālisti, kas raksta par daudz dažādiem
tematiem, kas apraksta pēc noteikta šablona kaut kādus politiskus
procesus vai zinātnes norises – man ir jāsaka, ka tas komunikācijas
līmenis, kvalitāte ir un paliek tādā līmenī, kādā ir sagatavotas preses
relīzes
[..] zinātnes žurnālistika Latvijā ir ļoti specifisks nišas produkts. Normāli
sev iztiku šādā veidā var nopelnīt tikai cilvēki, kam ir augsta izpratne tajā
sfērā par kuru viņš raksta
Būtu jāveido nišu produkta tipa studiju programmas, kas noteikti
piesaistītu arī speciālistus, jau veidojot agrīnas specifikācijas (noteiktā
zinātnes žurnālistikas jomā), kādiem 5-6 cilvēkiem, reizi piecos gados, tas
atrisinātu problēmu (ka nav atbilstošas kvalitātes zinātnes žurnālistu).
20. Zinātnieki par zinātnes
komunikāciju
Delta funkcijai jāstrādā – jābūt kādam trešajam ceļam, nevar būt tikai viens,
vai otrs, nevar pasniegt bezizejas idejas – ka viss ir slikti, nav nekādu
variantu. Arī žurnālistiem tas ir uzdevums.
Žurnālistikai ir jābūt tādai, lai to varētu uzķert, bet tas, ka ir interese top
pierāda tā pati Zinātnieku nakts – mums arī šeit bija vairāk kā tūkstoš
apmeklētāju, un tur nenāk tikai studenti, tur mazi bērni tiek uz rokām nesti
un vecāki cilvēki nāk.
Vajadzētu tā vienkāršāk rakstīt, lai ir lielākai auditorijai interesanti, bet dodot
kaut kādas atsauces, kur par tēmu var uzzināt vairāk – kaut vai ar zvaigznīti
atzīmējot vietu un raksta beigās norādīt, kur var tālāk lasīt.
Dažreiz zinātnieks var būt super labs, pat Nobela prēmijas laureāts, bet viņš
nekādā ziņā nevar uzrakstīt, tāpat ar žurnālistu – tā ir profesija, bet ir
papildus jāpamācās, tāpēc zinātnes žurnālistikai vajadzētu būt atsevišķi
kaut vai tādam kursam.
21. -2
Mediji pietiekami
-1
0
1
2 Neinformē ar zinātnes finansējuma Pietiekami atspoguļo zinātnes
avotiem aktuālās problēmas
Neapmierina Neapmierina
22. -2
-1 Zinātnes žurnālistikas
0
1 galvenais uzdevums
2 ir informēt sabiedrību par aktuāliem
Ir izglītot sabiedrību
notikumiem
Skaidrot sabiedrībai sarežģītus
jautājumus, kur nepieciešams sniegt
arī zinātnieku viedokli
Medijiem ir (+1 un +2)
jāziņo, kas notiek zinātnē
– 89,4 %
vairāk jāstāsta par zinātni
– 80 %
23. -2
-1
0
1
2
Cilvēkiem ir tiesības zināt visas zinātnisko atklājumu detaļas
Mediji atspoguļo zinātnes sasniegumus, bet nerunā par iespējamajām sekām vai pat kaitējumiem
Zinātne ir cieši saistīta ar politiku
24. Zinātnes žurnālista viedoklis
Zinātniekiem ir jāveido savs PR. Viņiem
ir jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro, lai
sabiedrība zinātu, kāpēc tas ir
nepieciešams
Zinātnes žurnālistikā ir lielāka iespēja
iekulties „klusajos telefonos” nekā
atreferējot politisku notikumu.
25. Medijos ir pietiekami daudz
informācijas par zinātni
-2
-1
0
1
2
LABĀ ZIŅA:
cilvēki grib vairāk zināt
par zinātni