1. 1
Antibakteriālā terapija akūta
tonsilīta gadījumā
Mentors: Dr.J.Sokolovs
Darba autori RSU Medicīnas fakultātes V kursa studenti:
Renāta Klagiša, Marks Ronis
13.12.2014., Rīga
2. 2
Streptokoku etioloģijas faringīta/tonsilīta incidence
pasaulē tiek aprēķināta kā 3,000 - 6,000/100 000
bērnu gadā.1
Latvijā bērniem biežākā A grupas streptokoka
infekcijas forma ir akūts tonsilofaringīts.2
Tēmas aktualitāte
1.[WHO, 2009; Pechere JC, 2004 ]
2.D.Zavadska, I. Grope, Ģ. Breicis, D. Gardovska. Rekomendācijas A grupas beta hemolītiskā streptokoka
infekciju diagnostikai un terapijai. 2011.
4. 4
Akūts tonsilīts ir infekciozs iekaisums, ko ierosina
vīrusi un mazāk par pusi gadījumu baktērijas
(pieaugušajiem 5-15% gadījumu un bērniem 20-40%
gadījumu)1
.
Antibakteriālas terapijas ieguvumi ir pierādīti tikai
Streptococcus pyogenes, Corynebacterium
diphtheriae un Neisseria gonorrhoeae infekcijas
gadījumā2
.
Streptococcus pyogenes ierosina tikai daļu no
bakteriāliem iekaisumiem1
.
1.Sidell Doug, Shapiro Nina L. Acute Tonsillitis. Infectious Disorders – Drug Targets,
2012, 12, 271-276
2. Pichichero E.Michael. Treatment and prevention of streptococcal
tonsillopharyngitis. UpToDate, 2014.
5. 5
Akūts tonsilīts bieži sākas kā virāla infekcija, kuras
rezultātā attīstās bakteriāls tonsilīts.1
Str. pyogenes tonsilīts saistāms ar tādām nopietnām
komplikācijām kā:
»skarlatīna;
»akūts poststreptokoku glomerulonefrīts (PSGN);
»akūts reimatisks drudzis (ARD);
»bērnu autoimūni neiropsihiatriskie traucējumi;
»peritonsilārs abscess un sekojoša elpceļu obstrukcija.2,3,4,5
1.D. Sidell, N.L. Shapiro, Infectious Disorders – Drug Targets (Acute Tonsillitis),2012.
2. J.H. Bird, T.C. Biggs and E.V. King , Controversies in the management of acute tonsillitis: an evidence-based
review, 2014.
3. Michael E Pichichero MD ,Treatment and prevention of sterptococcal tonsillopharyngitis, UpToDate 13.10.14.
4. http://emedicine.medscape.com/article/980685-clinical
5. http://emedicine.medscape.com/article/871977-clinical#aw2aab6b3b3
6. 6
Ja tomēr akūta tonsilīta ierosinātājs
ir Str.pyogenes un antibakteriāla
terapija netiek uzsākta
7. 7
Akūts A grupas β hemolītisko streptokoku ierosināts
tonsilīts atrisinās nedēļas laikā bez antibakteriālas
terapijas*.
*Pichichero E.Michael. Treatment and prevention of streptococcal
tonsillopharyngitis. UpToDate, 2014.
8. 8
A grupas β hemolītisko streptokoku tonsilīta gadījumā
antibakteriālā terapija mazina simptomus un uzlabo
pašsajūtu jau pirmajā/otrajā terapijas dienā, kā arī
novērš komplikāciju iespējamību.1
1. A. Molinos Urién, Telephonic back-up improves antibiotic compliance in acute
tonsillitis/pharyngitis, International Journal of Antimicrobial Agents 23, 2004.
9. 9
Antibakteriālā terapija tiek nozīmēta
ar nolūku ātri uzlabot klīnisko stāvokli.
»Antibakteriāla terapija uzlabo klīnisko stāvokli tikai smagos
gadījumos, bet vieglas un mērenas gaitas akūta tonsilīta
klīnisko ainu tā neietekmē.
bailēs no komplikācijām, kaut gan
»ARD (akūta reimatiska drudža) attīstās tikai ģenētiski
predisponētiem pacientiem, kurus inficējis reimatogēns celms1
»PSGN (poststreptokoku glomerulonefrīta), kas prevalē
attīstības valstīs1
»Antibakteriālās terapijas loma PSGN profilaksē ir neskaidra1
.
Mazināt infekciozitāti. 1Pichichero E.Michael. Treatment and prevention of streptococcal tonsillopharyngitis.
UpToDate, 2014.
2. C. Pelucchi et al. Guideline for the management of acute sore throat. Clinical
Microbiology and Infection, Volume 18 Supplement 1, April 2012
10. 10
ar nolūku ātri uzlabot klīnisko stāvokli:
»Lielākā daļa pacientu izjūt uzlabojumu jau otrajā
antibakteriālās terapijas dienā!
bailēs no komplikācijām:
»Pacientu ģenētiskā izmeklēšana izmaksā ap 200 eiro. Str.
pyogenes uzsēšana – aptuveni 8 eiro, konkrētā celma
noteikšana ? eiro. Ja izvēlās PĶR metodi – tad aptuveni 40
eiro. (Penicilīna V paciņa maksā ap 6 eiro.)1
»Antibakteriālā terapija ir primāra ARD profilakse.
mazināt infekciozitāti:
»A/b terapija novērš transmisijas risku 24h pēc tās sākuma.
Lielākajā daļā gadījumu ārstēšana notiek ambulatoros
apstākļos, kur ārsts nevar nodrošināt pacienta izolāciju.
Antibakteriālā terapija tiek nozīmēta
1.E. Gulbja laboratorijas cenu lapa.
12. 12
Agrīna antibakteriāla terapija, kas uzsākta 1-2 dienas
pēc slimības simptomu parādīšanās, nelabvēlīgi
ietekmē imūno sistēmu un tiek asociēta ar slimības
recidīviem (8 reizes lielāks slimības recidīva risks)*.
Tiek nomākta antistreptolizīna O (ASLO ) un anti-
Dnase B produkcija, kas ir tipiskas antivielas, kuru
rašanos ierosina A grupas β hemolītiskais
streptokoks*.
Stratēģiska antibakteriālās terapijas aizkavēšana par
2-3 (9) dienām ir vēlama, jo ļauj attīstīties imūnās
sistēmas atbildes reakcijai, nepalielinot risku saslimt
ar akūtu reimatisku drudzi (ARD)*.
*Pichichero E.Michael. Antibiotic failure in the treatment of streptococcal
tonsillopharyngitis. UpToDate, 2014
14. 14
Ielaists bakteriāls tonsilīts var komplicēties ar elpceļu
obstrukciju, kas var prasīt ne tikai nekavējoties uzsākt
a/b terapiju bet arī sistēmisku steroīdu lietošanu.1
Šobrīd zinātniskajā literatūrā, kas paredzēta primārās
aprūpes speciālistiem, tiek atbalstīta A grupas β-
hemolītisko streptokoku infekcijas ārstēšana ar a/b
aizdomu līmenī, pamatojoties uz simptomiem –
eksudatīvs iekaisums + drudzis, disfāgija, odinofāgija,
mērena kakla limfadenopātija.2
1.D. Sidell, N.L. Shapiro, Infectious Disorders – Drug Targets (Acute Tonsillitis), 2012.
2. Cooper, J.R., Principles of appropriate antibiotic use for acute pharyngitis in adults: background. Ann. Intern. Med., 2001.
16. 16
Centor kritēriju izmantošana ļaut aptuveni novērtēt
infekcijas risku, bet neļauj noteikt diagnozi. Nav
izmantojama bērniem, kuru populācijā visvairāk A
grupas β hemolītisko streptokoku infekcijas gadījumu.1
Ātrie streptokoku noteikšanas testi sniedz pieņemamu
specifitātes līmeni (96,79%), tomēr to sensitivitāte ir
zem optimālās (64,6%).2
1.J.H. Bird, T.C. Biggs and E.V. King , Controversies in the management of acute tonsillitis: an evidence-based review,
2014.
2. Gurol Y, The sensitivity and the specifity of rapid antigen test in streptococcal upper respiratory tract infections, Int J
Pediatr Otorhinolaryngol. 2010
17. 17
Nav iespējams identificēt akūta tonsilīta izraisītāju tikai
pēc asins laboratorajiem izmeklējumiem.
Pētījumos aprakstīts, ka, piemēram, adenovīrusu un
Str. pyogenes izraisītu tonsilītu gadījumos nav
vērojama atšķirība seruma CRP, perifēro asiņu
leikocītu skaita un EGĀ rādītājos.
Tāpat 21% no pacientiem ar streptokoku izraisītu
tonsilītu CRP ir <2mg/dl.1
Leikocitārā formula,
C reaktīvais proteīns (CRP),
eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ).
1.Sun J, Keh-Gong W, Hwang B. Evaluation of the etiologic agents for acute suppurative tonsillitis in
children. 2002.
19. 19
Izmantotā literatūra
1. Sidell Doug, Shapiro Nina L. Acute Tonsillitis. Infectious Disorders – Drug
Targets, 2012, 12, 271-276;
2. Pichichero E.Michael. Treatment and prevention of streptococcal
tonsillopharyngitis. UpToDate, 2014;
3. 2. C. Pelucchi et al. Guideline for the management of acute sore throat. Clinical
Microbiology and Infection, Volume 18 Supplement 1, April 2012;
4. Pichichero E.Michael. Antibiotic failure in the treatment of streptococcal
tonsillopharyngitis. UpToDate, 2014
5. J.H. Bird, T.C. Biggs and E.V. King. Controversies in the management of acute
tonsillitis: an evidence-based review. 2014.
6. A. Molinos Urién. Telephonic back-up improves antibiotic compliance in acute
tonsillitis/pharyngitis. International Journal of Antimicrobial Agents 23, 2004.
7. Cooper, J.R. Principles of appropriate antibiotic use for acute pharyngitis in adults:
background. Ann. Intern. Med., 2001.
8. Gurol Y. The sensitivity and the specifity of rapid antigen test in streptococcal
upper respiratory tract infections. Int J Pediatric Otorhinolaryngology, 2010
Hinweis der Redaktion
Lai gan patiesā incidence varētu būt pat lielāka, jo ne visās valstīs ir obligāta str. Faringītu epidemioloģiski ziņot kā gadījumu.