1. VIDES PĀRSKATS
LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAI 2012.-2018. GADAM
1.redakcija
SIA „Vides eksperti”
2011.gads

2. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Saturs
Ievads……………………… .............................................................................................................................. 5
1. Plānošanas dokumenta mērķis ............................................................................................................. 6
2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un
rezultāti..................................................................................................................................................8
3. Situācijas analīze ................................................................................................................................ 10
3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts ................................................................................................................... 10
3.2. Vides kvalitāte ........................................................................................................................................... 26
4. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots ....................................................... 36
5. Vides stāvoklis teritorijās, kuras var ietekmēt plānošanas dokuments ............................................... 37
5.1. Ar transporta un tehnisko infrastruktūru saistītās teritorijas ................................................................... 37
5.2. Komunālo pakalpojumu un publisko telpu teritorijas ............................................................................... 38
5.3. Rekreācijas un dabas teritorijas ................................................................................................................ 38
6. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas ......................................................................... 40
7. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības mērķi ................................. 41
8. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ...................................... 45
8.1. Tiešās un netiešās ietekmes ...................................................................................................................... 45
8.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes ............................................................................................ 46
8.3. Pastāvīgās ietekmes.................................................................................................................................. 46
8.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkums ............................................................................................. 47
9. Risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai............................................................. 49
10. Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums ............................................................................... 50
11. Iespējamie kompensēšanas mehānismi ............................................................................................ 50
12. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums .................................................................... 51
13. Paredzētie pasākumi monitoringa nodrošināšanai ........................................................................... 51
14. Kopsavilkums ................................................................................................................................... 53
Izmantotā literatūra .............................................................................................................................. 55
2

3. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Lietotie saīsinājumi
AP Attīstības programma
MK Ministru kabinets
SIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums
VPVB Vides pārraudzības valsts birojs
DAP Dabas aizsardzības pārvalde
ĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorija
ES Eiropas Savienība
SVID Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze
NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
DUS Degvielas uzpildes stacija
LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs
3

4. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Terminu skaidrojums
Ietekme uz vidi – paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas
pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību,
augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu
mijiedarbību.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT) – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības,
kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas
ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un
ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un
audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Natura 2000 teritorija – ir Eiropas Savienības valstu kopīgi radīts aizsargājamo dabas teritoriju tīkls jeb sistēma,
kas Latvijā izveidota uz jau esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bāzes, tām pievienojot 122 jaunas
teritorijas.
Paredzētā darbība – aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju
plānojumu izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai
galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.
Sabiedriskā (publiskā) apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros
sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās
sabiedrības līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un sabiedriskās domas aptaujās).
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) – procedūra, kas veicama likuma „Par ietekmes uz vidi
novērtējumu” noteiktajā kārtībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un
izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes samazināšanai un novēršanai, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības
informēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumenta izstrādāšanas procesā.
Vides pārskats – atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā
(turpmāk – plānošanas dokumenti), vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā
dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta
mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.
4

5. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Ievads
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (turpmāk SIVN) veikta saskaņā ar Vides
pārraudzības valsts biroja 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.32 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma
piemērošanu”. Vides pārskats ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros „Līvānu novada
pašvaldības integrētās Attīstības programmas 2012.–2018.gadam” (turpmāk tekstā Attīstības programma)
izstrādes laikā ar mērķi novērtēt šī plānošanas dokumenta plānoto aktivitāšu un projektu īstenošanas iespējamo
ietekmi uz vidi.
LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018. gadam ir vidēja
termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes, kas nosaka pasākumu kopumu
pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Novada Attīstības programma, vērtējot to kopējā politikas
plānošanas kontekstā ir vietēja līmeņa politikas un attīstības plānošanas dokuments, kam ir nozīmīga loma
kopējā Līvānu novada attīstības kontekstā.
Vides pārskatā analizēts esošais vides stāvoklis Līvānu novadā, šobrīd aktuālākās problēmas, kā arī
Attīstības programmas nozīme esošo vides problēmu risināšanā un kopējā vides kvalitātes paaugstināšanas
veicināšanā.
Kopumā vērtējot Līvānu novada attīstības plānošanas nozare ir augstā līmenī, par ko liecina gan
iepriekš izstrādāto attīstības un politikas plānošanas dokumentu skaits, gan to kvalitāte. Plānošanas dokumenta
analīze parādīja, ka attīstības programmā piedāvātie risinājumi nākotnē dos pozitīvu ieguldījumu kopējā novada
attīstībā, vienlaikus pamazām novēršot esošās vides problēmas, uzlabojot tehnisko infrastruktūru,
sociālekonomisko situāciju un veicinot vispārējā dzīves līmeņa celšanu. Plānošanas dokumentā ticis meklēts
kompromiss starp novada ekonomisko izaugsmi, vides kvalitātes saglabāšanas un aizsardzības prasībām un
iedzīvotāju vispārējā dzīveslīmeņa paaugstināšanu.
Vides pārskatu sagatavoja SIA „Vides eksperti”, saskaņā ar LR likumu „Par ietekmes uz vidi
novērtējumu” un LR MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi
stratēģiskais novērtējums”, vērtējot SIA „ArGaumi” sagatavoto Attīstības programmas 1. redakciju.
5

6. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
1. Plānošanas dokumenta mērķis un struktūra
Līvānu novadam ir plaša līdzšinējā attīstības plānošanas pieredze vietēja līmeņa plānošanas dokumentu
sagatavošanā, tajā skaitā jāuzsver arī dažādu nozīmīgu vides pārvaldības dokumentu sagatavošanu. Svarīgākie
no tiem ir Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas (2004), Līvānu novada pašvaldības vides politikas un
integrētās vides sadarbības deklarācija (2008), Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un
rīcības vadlīnijas 2008.-2014.gadam.
Galvenā Attīstības programmas loma un uzdevums ir apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības
rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus
to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžeta
plānošanai), kā arī sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai, ārvalstu un
vietējo privāto investīciju piesaiste ) un sekmēt Līvanu novada teritorijas atpazīstamību.
Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam izstrādāta Eiropas
Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes
paaugstināšana” ietvaros.
Darbības programma 2007.–2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5.
Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību
administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un
vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana.
Attīstības programmas struktūra
Līvānu novada attīstības programma 2012.–2018.gadam ir Līvānu novada domes apstiprināts
dokuments, kurā ir noteikts Līvānu novada ilgtermiņā sasniedzamais mērķis (vīzija) un vidēja termiņa prioritātes
7 gadu periodā. Attīstības programmā noteiktās 2 vidēja termiņa prioritātes paredzēts sasniegt, īstenojot 29
uzdevumus, kas atbilstoši prioritātēm sagrupēti 6 rīcību virzienos.
Līvānu novada VĪZIJA : Līvānu novads - uzņēmējdarbība, modernās tehnoloģijas un pievilcīga vide ģimenes
labsajūtai.
Attīstības programma sastāv no piecām sadaļām – „PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS” , „STRATĒĢISKĀ
DAĻA”, „RĪCĪBAS PLĀNS”, „IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS”, „PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.–2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU”.
 Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze sniedz Līvānu novada sociālekonomiskās un vides kā
dabiska elementa daudzpusīgu vērtējumu un analīzi, papildinot to ar aktuālākajiem statistikas datiem;
 Stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu
kopums, vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;
 Investīciju plāns – investīciju projektu kopums ne mazāk kā trīs gadu periodam, norādot to sasaisti ar
atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;
6

7. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
 Ieviešanas uzraudzības plāns – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā
analizējamie uzraudzības rādītāji;
 Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem – sabiedrības iesaiste un sabiedrības līdzdalības
efektivitāte.
Vides pārskats ir Attīstības programmas neatņemama sastāvdaļa. Šajā dokumentā tiek apskatīts kā
novada attīstībai izvirzītās rīcības tiek sabalansētas ar vides aspektiem (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas,
gaisa kvalitāte, ūdeņu kvalitāte utml.) un to saglabāšanu un uzlabošanu.
Lai būtu iespējams sekot līdzi, vai izstrādātā Attīstības programma atbilst plānotajam, Līvānu novada
pašvaldība ir izstrādājusi Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību, iesaistot visas Līvānu novada
pašvaldības struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības.
7

8. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un
iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un
rezultāti
Vides pārskats ir sagatavots atbilstoši LR 2001.gada 30.maija likumam „Par ietekmes uz vidi
novērtējumu” un LR 2004.gada 23.marta MK noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi
stratēģiskais novērtējums”.
Vides pārskata projekta sagatavošanai ir izmantota:
 Līvānu novada domes rīcībā esošā informācija;
 Līvānu novada pašvaldības integrētās Attīstības programmas 2012.-2018. gadam (1. redakcija);
 Publiski pieejamā informācija un pētījumu rezultāti par vides stāvokli novadā;
 Izstrādātāju līdzšinējā pieredze stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā un vides pārskata
izstrādē;
 Starptautiskajā tīmeklī pieejamie informāciju avoti un datu bāzes, t.sk. VA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs” dati.
Vides pārskata projekta sagatavošanas procesā tika veikta komunikācija ar pašvaldības speciālistiem
un attīstības programmas izstrādātājiem, iegūstot visu pamatinformāciju, kas nepieciešama šī pārskata izstrādei.
Vides pārskata projekta izstrādē ir izmantoti šādi vides politikas veidošanas un ieviešanas pamatprincipi:
 Alternatīvu izvērtēšanas princips – nepieciešams izvērtēt, kā Attīstības programmā paredzētās rīcības
un to iespējamās alternatīvas ietekmēs vides resursus un to kvalitāti novadā;
 Atklātības princips – SIVN ir atklāts process, kas paredz interešu grupu un institūciju iesaisti,
iedzīvotāju informēšanu, organizējot sabiedrisko apspriešanu un publicējot iegūtos rezultātus,
secinājumus, kā arī izvērtējot un iekļaujot iedzīvotāju un citu interesentu priekšlikumus Vides pārskata
dokumentā vai rekomendējot Attīstības programmas izstrādātājiem kvalitatīvākas izmaiņas vai
precizējumus Attīstības programmā;
 Ilgtspējības princips – esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu
ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kas jāņem vērā plānojot tuvāko attīstību un realizējot
attīstības projektus;
 Integrācijas princips – SIVN procedūra tika uzsākta paralēli Attīstības programmas izstrādei. Šis princips
nodrošina vides prioritāšu integrēšanu plānošanas dokumentā un ļauj izvairīties no konceptuālām
kļūdām. Šādā gadījumā SIVN palīdz veikt piedāvāto rīcības virzienu analīzi un identificēt tās rīcības,
kurām no vides viedokļa nepieciešama papildus izpēte par to ietekmi.
8

9. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
 Piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi
vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir
samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību;
 Starppaaudžu taisnīgums – pašreizējai paaudzei ir jāsaglabā vai jāvairo sociālais, dabas un cilvēku
radītais kapitāls un jādod nākamajām paaudzēm iespējas attīstīties.
Atbilstoši VPVB prasībām, Vides pārskata projekts komentāru un priekšlikumu sniegšanai tiks nosūtīts šādām
institūcijām:
 Valsts Vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei;
 Dabas aizsardzības pārvaldei;
 Veselības inspekcijas Latgales kontroles daļai;
 Latgales plānošanas reģiona administrācijai;
Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas sanāksmes tiks organizētas vienlaikus ar Attīstības
programmas sabiedriskās (publiskās) apspriešanas sanāksmēm, bet pats sabiedriskās apspriešanas process
notiek paralēli kā atsevišķas procedūras. Paziņojums par Attīstības programmas un Vides pārskata sabiedrisko
apspriešanu, t.sk. sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm Līvānu novadā tiek publicēts vietējā laikrakstā un
ievietots Līvānu novada mājas lapā www.livani.lv, SIA „Vides eksperti” mājas lapā www.videseksperti.lv , kā arī
VPVB mājas lapā www.vpvb.gov.lv. Ar izstrādāto Attīstības programmu un Vides pārskatu būs iespējams
iepazīties Līvānu novada mājas lapā www.livani.lv, Līvānu novada domes ēkā, visās Līvānu novada pagastu
pārvaldēs, Līvānu novada bibliotēkās, Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā. Pēc Attīstības programmas
apstiprināšanas, 14 dienu laikā tiks sagatavots un publicēts informatīvs ziņojums par to, kā plānošanas
dokumentā ņemti vērā Vides pārskatā iestrādātie ieteikumi. Minētais ziņojums tiks publicēts pašvaldības mājas
lapā www.livani.lv. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri, kā arī priekšlikumi un/vai iebildumi tiks
iestrādāti Vides pārskata gala redakcijā, kas tiks iesniegts VPVB atzinuma saņemšanai.
9

10. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
3. Situācijas analīze
3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts
Līvānu novada kā administratīvas vienības vārds pirmoreiz izskanēja 1999.gada 21.decembrī, kad
administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts.
2009.gada administratīvās reformas ietvaros Līvānu novadam pievienojas vēl Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasts.
Šobrīd Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, no kuriem Līvānu pilsēta aizņem – 497 ha, Rožupes
pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467 ha, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts – 11 360 ha, Sutru
pagasts – 7 793 ha platību. Līvānu novadā 2011. gadā reģistrēti 13906 iedzīvotāji, tādējādi apdzīvojuma ziņā
Līvānu novads ir 25. lielākais visā Latvijas teritorijā. Tāpat kā visā Latvijā kopumā, un it īpaši Latgales reģionā, arī
Līvānu novada teritorijā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.
Līvānu pilsēta
Līvāni ir Līvānu novada centrs, kur koncentrēta lielākā daļa no novada sociālās, ražošanas, izglītības un
kultūras infrastruktūras. Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo Daugava rietumu
pusē un mitras teritorijas austrumu pusē.
Lielāko daļu teritorijas Līvānu pilsētā aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas, tāpat ir salīdzinoši daudz
dabas teritoriju – apstādījumi, skvēri, parki, kapu teritorijas (arī pieskaitāmas pie zaļajām pilsētas teritorijām),
publiskie ūdeņi. Ekonomiskajiem attīstības procesiem nozīmīga ir ražošanas uzņēmumiem piederošā zeme (7,8%
no kopējās pilsētas platības), kā arī satiksmes infrastruktūra, t.sk. dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju.
Turpmāk plānotās pilsētas attīstības tendences neparedz apdzīvojuma zonas izplešanos un jaunu
rūpniecisko teritoriju noteikšanu, bet gan kādreizējo industriālo teritoriju attīstību, paredzot to labiekārtošanu
un tās atbilstības nodrošinājumu mūsdienu ražošanas vajadzībām un kvalitātes prasībām. Līdz šim kādreizējās
industriālās zonas sakārtošana bija problemātiska, jo neskatoties uz tās novietojumu, kas saplūst ar Līvānu
pilsētas teritoriju, juridiski liela daļa šīs teritorijas atradās Jersikas pagasta robežās. Pievienojot šīs teritorijas
Līvānu novadam, ir iespējama šo teritoriju attīstības plānošana.
Kopumā Līvānu pilsētas robežās un tuvākajā apkārtnē atrodas 7 ezeri, 11 mazas upītes, bet cauri plūst
Dubnas upe un Daugava. Kopējā ūdeņu kvalitāte, izņemot Līvānu ezeru, atbilst to izmantošanai atpūtas
vajadzībām.
Rožupes pagasts
Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz Preiļiem (P
63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā
krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un
vairākām attekām.
10

11. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Atrašanās pie Līvānu – Preiļu 1.šķiras valsts autoceļa varētu nākotnē veicināt jaunu darījumu objektu
izveidi Rožupes ciemata abās ceļa pusēs.
Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes – Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte. Rožupes
pagastā ietilpst neliela daļa (16,4ha) no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegums „Dubnas paliene”,
kas ir arī NATURA 2000 teritorija.
Turku pagasts
Turku pagasta administratīvais centrs ir Zundāni, bet vēl pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunsilavas
un Turku ciemi. Turku ciems izvietojies 2.šķiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz
Mežārēm, kur ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz Līvāniem,
bet pretējā virzienā – Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi, lai nokļūtu uz A6 valsts galveno
ceļu. Dienvidaustrumos pagasts robežojas ar Neretas upi, no citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes.
Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir “Gaiņu purvs” – Natura 2000 teritorija.
Sutru pagasts
Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīga atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem – 12 km,
pagasta centrs Sutri atrodas 0,2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni – Preiļi. Sutru pagasta
svarīgākā tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība.
Rudzātu pagasts
Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga – Daugavpils.
Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet populārākā uzņēmējdarbības
forma – z/s. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā ir vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši aizsargājamā
dabas teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs, kas ir NATURA 2000 teritorija.
Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu. Pagasta teritorija
atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākais un siltākais
Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145 dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta
teritorija pieder pie Latgales augstienes Feimaņu pauguraines.
Jersikas pagasts
Pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža
(Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva – Stari un dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, pa
kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi. Laba satiksme ir viena no galvenajām
pagastu raksturojošām iezīmēm. Pamata iedzīvotāju nodarbošanās ir lauksaimniecība, daļa iedzīvotāju atraduši
darbavietas Līvānu pilsētā.
No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka
Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2 ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas
pārceltuves – Līvānu pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz
1375.gadam daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu Jersikas valsts
11

12. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad vācu krustneši Jersiku 1209.gadā
ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu.
Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka ļaudis te dzīvojuši kopš 1. g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūves
kārtas. Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta, bet lejpus
pilskalna Daugavas krastā – kapulauks. Pilskalns savas varenās aizsardzības būves – valni ar koka kamerām –
ieguva 11. gs.. Domājams, tas sakrīt ar Jersikas karaļvalsts nostiprināšanos.
3.1.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži
Lauksaimniecības zemes
Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīga lauksaimnieciskās ražošanas pieredze. Kopumā
novadā ir gan sīkas saimniecības pašpatēriņam, gan saimniecības līdz 170 liellopiem un līdz 400 ha sējplatības.
Apmēram 850 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Kopējā lauksaimniecībā
izmantojamā zeme Līvānu novadā aizņem 65 % no novada teritorijas. Šobrīd Līvānu novadā galvenās
lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības
nodarbojas ar augļkopību un dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,
ārstniecības augu audzēšana. Liela daļa no pagastu iedzīvotājiem strādā savās saimniecībās. Attīstīta
lauksaimniecība ir Rudzātu pagastā, savukārt Rožupes pagastā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par
piemājas saimniecību skaitu. Bioloģiskās saimniecības ir labs potenciāls ekotūrisma attīstībai novadā. Jau tagad
novadā ir ap 90 bioloģiskajām saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, augkopību, piena
lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.
Viena no aktuālākajām bioloģiskās lauksaimniecības problēmām ir, ka, lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģisko
saimniecību skaits, ne Līvānu novadā, ne arī citviet Latgalē nav pieejami bioloģiskās lauksaimniecības produktu
pārstrādes uzņēmumi.
No vides un sugu aizsardzības viedokļa lauksaimniecības zemju masīvi ir starptautiski nozīmīgs biotops
migrējošiem putniem, īpaši dzērvēm un zosīm. Viens no aspektiem, kas samazina bioloģisko daudzveidību
Sasnovska latvāņa izplatība. Latvāņi ir izplatīti vairākās Līvānu novada teritorijās – Jersikā (pie A6 šosejas), Turku
pagastā ( Smelcēja, Robežnieki, Kalnapurvs, Spēlesķeiri, Turki, Niedrupes ), Rožupes pagasta Mežancānos, kā arī
Līvānos pie Līvānu pilsētas robežās iepretim DUS „ RNS-D”.
Nozīmīga lauksaimniecības zemju problēma saistāma ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju
aizaugšanu ar nezālēm un to dabiskā apmežošanās. Lauksaimniecības zemēm, kuras nav plānots turpmāk
izmantot, būtu jāizstrādā apmežošanas koncepcija, kas būtu jāplāno sabalansēti ar ainaviskajiem resursiem.
Meliorācijas sistēmu uzturēšana ir zemju īpašnieku rokās, tādējādi nav informācijas par novada meliorācijas
sistēmu stāvokli, bet kopējā tendence rāda, ka īpašnieki vairumā gadījumu nekādus meliorācijas sistēmu
uzturēšanas darbus neveic.
12

13. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Meži
Kopumā mežu teritorijas aizņem 26% no visas novada kopējās platības. Līvānu novadā mežu kopplatība
ir 9928ha. Pārsvarā Līvānu novadā sastopami ir jaukto koku meži, kas sastāda 76,5% no visu novada mežu
kopplatības. Līvānu novadā meži ir svarīgs izejvielu resurss lauku attīstībā (uzņēmējdarbība) un tiem ir nozīmīga
loma apkārtējās vides aizsardzības (gaisa kvalitāte), kā arī sociālo iespēju nodrošināšanā (aktīvā atpūta, medības,
ogošana, sēņošana). Meži ir atzīti kā viena no nozīmīgākajām Latgales reģiona telpiskajām vērtībām, kas
jāsaudzē.
Plānojot novada attīstību, jāņem vērā Latvijas Valsts mežu vides politika turpmākajiem gadiem:
 Minimāla izciršana (2011.gadā pēc snieglauzēm ir izcirsti lielāki apjomi nekā bija plānots);
 Meža platību atjaunošana, kvalitatīva jaunaudžu kopšana, kā arī sēklu un stādu (meža izejmateriāla)
kvalitātes paaugstināšana, lai maksimāli nostiprinātu koku struktūru un pēc gadiem panāktu kvalitatīvu
un spēcīgu mežaudzi;
 Zinātnisko pētījumu veikšana sadarbībā ar laboratorijām un zinātniskajiem institūtiem, lai izvēlētos
efektīvākos veidus 2010.–2011.gada ziemā noliekto koku atjaunošanai vai pēc iespējas to ilgtspējīgākai
izmantošanai;
 Mistraudžu (jaukta tipa – skuju koki un lapu koki) platību palielināšana, jo ir izpētīts, ka jauktās
mežaudzēs koku saknes un vainagi, savstarpēji viens otru papildina un nostiprina.
Būtiskākās lauksaimniecības un mežu resursu problēmas:
 Lauksaimniecības zemju aizaugšana;
 Latvāņu invāzija pie A6 šosejas Jersikas pagastā, Turku pagastā un DUS „RNS-D” apkārtnē un Rožupes
pagasta Mežancānos;
 Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumu trūkums;
 Nekoptās meliorācijas sistēmas.
3.1.2. Virszemes ūdeņi
Upes
Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu iezīmē Daugava. No Līvānu dienvidu robežas līdz
1
Veiguriem atrodas Daugavas senleja. Daugavas un Dubnas ielejā tā ir 85 m virs jūras līmeņa, no upēm attālākajā
daļā tā sasniedz 96 m virs jūras līmeņa. Atsevišķu reljefa formu relatīvais augstums sasniedz 3-8 m. Ieplakas bieži
vien ir pārpurvotas, ūdeņu noteci no tām apgrūtina dažādi būvniecības gaitā izveidoti uzbērumi. Daugavas ieleja
1
Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.
13

14. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
ir 8–10 m dziļa, tajā ir paliene un 400–600 m plata 1. virspalu terase. Ielejas nogāzes visumā ir lēzenas.
Daugavas gultne šajā posmā ir taisna, 200–300m plata.
Daugavā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un Feimanka, kā arī nelielā pieteka Dabiņa. Nereta,
Daugavas labā krasta pieteka, ir 46 km gara, šķērso Turku pagasta teritoriju, tai skaitā Turku ciemu. Citas
ietekošās mazākās upītes meliorācijas rezultātā ir pārveidotas (Sumanka, Melnupīte Rožupes pagastā, Rudzātu
pagastā Melnupīte un Borovka, Taurupe Turku pagastā).
Dubnas ieleja ir sekla, gultne 60–100m plata, grīvā ar saliņām. Krasti visumā lēzeni, tikai atsevišķos
posmos stāvi. Straumes ātrums 01–0,4m/s, ir arī krāčaini posmi.
Ezeri
Līvānu novads bagāts arī ar ezeriem. Tajā atrodas Silavas ezeru virkne, kas turpinās Vīpes pagastā.
Ezeru izcelsme ir subglaciāla. Silavas ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu (Ilzites) ezers, Garais ezers. Silavu
ezeru virknes ezeri atrodas tuvu A 6 autoceļam, to apkārtne ir potenciāli pievilcīga atpūtas vietu un savrupmāju
būvniecībai, kā tas novērojams pēc intereses par nekustamajiem īpašumiem un to sadalīšanas. Purvainie
Māsānu un Skrebeļu ezeri atrodas blakus purviem, pieeja ezeriem ir ierobežota, tie atrodas mežu ielokā.
Rudzātu pagastā atrodas arī Daguma ezers, kurš ir aptuveni 59 ha liels. Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, kas ir
16,7 ha liels un Dimantu ezers ar 43,6 ha lielu platību. Līvānu ezers ir 4,5 ha liels un atrodas Līvānu teritorijas
ziemeļdaļā Daugavas ielejā. Ezera krasti ir zemi, lēzeni, smilšaini, vietām arī dūņaini. Ezera apkārtne pakāpeniski
pārpurvojas. Līvānu ezers ir Līvānu novada pašvaldības īpašums.
Pali
Ziemā upju posmi aizsalst. Ledus uzlūst marta beigās – aprīļa sākumā, kūstot ledum, rodas ledus masas
aizsprostojumi un sākas pavasara pali. Ūdens līmenis parasti ceļas strauji. Palu vidējais ilgums 10-25 dienas,
atsevišķos gados 50 dienas. Visaugstākais līmenis ir pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz aprīļa otrajā
dekādē.
Daugavā augstākais līmenis reģistrēts laika posmā no 1881. līdz 2011.gadam, kad 1931., 1951. un
1956.gadā – vairāk kā 89,5m virs jūras līmeņa (Meņķu hidrometriskajā postenī Daugavas kreisajā krastā, 0,7km
lejpus Dubnas ietekas, posteņa nulles līmenis ir 82,08 metri virs jūras līmeņa). Aprēķina maksimālais līmenis ar
varbūtību 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9m virs jūras līmeņa.
Dubnā pavasara palu vidējais līmenis par 0,3–0,5m pārsniedz palienes augšējo robežu un maksimālie
līmeņi tuvi Daugavas līmeņiem.
Palu ietekmē veidojas applūšanas draudi, kas nozīmē ūdens iekļūšanu pagrabstāvos, pamatu sēšanos
zem būvēm, gruntsūdeņu ieplūšanu kanalizācijas savācējakās, kā arī piesārņojošu vielu nonākšanu
gruntsūdeņos, upēs.
14

15. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Virszemes ūdeņu kvalitāte
Daugavas un Dubnas ūdens kvalitāti raksturo mērens organiskais piesārņojums, barības vielu saturs,
pietiekami augsts skābekļa saturs, bagāta flora un fauna, liela zivju populācija. Vasaras periodā Dubna stipri
aizaug ar meldriem un ūdenszālēm. Tā kā Dubnas upes baseinā ietilpst vairākas pašvaldības, upes aizaugšanu
veicinošu vielu avoti varētu būt meklējami ne tikai Līvānu novada teritorijā. Šajā gadījumā Līvānu novadam kā
Dubnas lejteces pašvaldībai ir būtisks baseinu princips upes pārvaldes realizēšanā, kur līdzdalību par upes
stāvokli uzņemtos arī citas baseina pašvaldības.
Daugavas un Dubnas upju ekoloģisko kvalitāti negatīvi ietekmē piesārņojošo vielu noplūde galvenokārt
no difūzajiem emisijas avotiem (notece no uzņēmumu teritorijām, no individuālā sektora, kurš nav pieslēgts
kanalizācijas sistēmai, mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm). Līvānu ezera kvalitāte tiek būtiski ietekmēta,
jo tajā ieplūst notekūdeņi no individuālajām dzīvojamajām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas
sistēmai. Līvānu ezera sliktās kvalitātes dēļ, bieži vien šajā ūdenstilpē ir noteikti peldēšanās ierobežojumi.
Rekreācijas funkcijas
Upes un ezeri Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu
savrupmāju būvniecībai, taču plānojot apbūvi un rekreācijas objektus upju tuvumā, svarīgs faktors ir upes
aizsargjoslu noteikšana teritorijām ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados.
Līvānu novadā pašlaik nav oficiālu peldvietu. Iecienītas atpūtas vietas pie ūdens ir Līvānu pilsētā pie
Dubnas, Turku pagastā pie Garā ezera, Rožupē pie Dubnas upes un Turku pagastā pie Silavu ezera, kuru izmanto
kā peldvietu, taču tas ir visai piesārņots. Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai jābūt starp
attīstības projektu prioritātēm. Piemēram, Līvānu ezers nākotnē varētu būt pilsētas atpūtas zona. Lai to
realizētu, tam jābūt nodrošinātam ar visām nepieciešamajām peldvietas prasībām un ūdens kvalitātei jāatbilst
peldūdeņu kvalitātes rādītājiem.
Būtiskākās virszemes ūdeņu problēmas:
 Pavasara pali lielākajās upēs;
 Epizodiska vāja rakstura bioloģiskā un mikrobioloģiskā piesārņojuma klātbūtne Daugavā un citās upēs,
īpaši pavasara palu un lauksaimnieciskās apstrādes posmā (pavasarī) ;
 Nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana no privātmājām;
 Peldvietu trūkums;
 Virszemes ūdeņu piesārņojums ar lokālas nozīmes neattīrītiem kanalizācijas ūdeņiem;
 Slikta peldūdeņu kvalitāte, nesakārtota rekreācijas infrastruktūra pie virszemes ūdeņiem.
3.1.3. Derīgie izrakteņi
Līvānu novads bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Novadā sastopamas dolomīta, māla, kūdras, smilts un
smilts–grants atradnes, bet visnozīmīgākais resurss ir kūdra.
15

16. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Novada teritorijā ir vairākas nozīmīgas kūdras atradnes. Lielākās kūdras atradnes ir Steperu (54500
3 3 3
tūkst. m , no tiem novērtētie 8280 tūkst. m ), Skrebeļu (Skrūzmaņu) (izpētītie krājumi 14296,5 tūkst. m ),
3 3
Māsānu (3570 tūkst. m ), Peisenieku (2940 tūkst.m ). Kūdras izstrāde notiek Skrebeļu purvā (SIA „Līvānu kūdras
fabrika”). Pie autoceļa Līvāni – Preiļi (P63) atrodas pārkraušanas punkts. Gaiņu purva kūdras atradne ir 1000 ha
3
liela, izpētītie kūdras krājumi – 4795tukst. m , kūdra atrodas 5 m dziļumā. Kūdra piemērota lauksaimniecības
2
mēslojumam. Līdz ar dabas lieguma statusu kūdras izstrāde Gaiņu purvā nav pieļaujama.
Dolomītu atradnes ir Grugulēs un Rožupē (prognozētie krājumi), un Jersikā.
Līvānu novada teritorijā atrodas trīs māla atradnes, visas atrodas Rožupes pagastā. Lielākā ir
3
Briežusalas māla atradne (944,4 ha, izpētītie krājumi 1987.gada – 42,5 milj. m ). Briežusalas māls piemērots
ķieģeļa un keramzīta ražošanai. Otra lielākā atradne ir „Rubeņi – māls” (706,9 ha, izpētītie krājumi 1989.gadā –
3 3
2,05 milj. m un novērtētie – 30,8 milj. m ). Māls piemērots ķieģeļa un keramzīta ražošanai. Līvāni – māls
atradnes platība ir 106,2 ha. Tā ir praktiski izstrādāta.
Novada teritorijā ir vairākas smilts un smilts–grants atradnes, kas netiek izmantotas, taču atradnē
Vanagsils notiek smilts–grants izstrāde.
Neliela sapropeļa atradne atrodas Silavu ezerā (platība 5 ha), kas atrodas 4–4,6m dziļumā. Sapropeļa
perspektīvie krājumi prognozēti ap 30 tonnām.
Derīgo izrakteņu ieguves ietekmes
Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir saistāms ar derīgo izrakteņu, konkrēti dolomīta ieguvi un
šīs nozares attīstību novada nākotnes perspektīvā. Pašvaldības attieksme pret attīstības procesiem ir atbalstoša,
tomēr svarīgs ir uzdevums sociālekonomisko un sabiedrības interešu sabalansēšana. Apjomīgākā
lauksaimniecības zemju transformācijas iecere derīgo izrakteņu ieguves teritorijās ir saistāma ar SIA „Mark
Invest Latvia” plānoto darbību Jersikas pagastā „Birzākos”. Šobrīd esošās dolomīta atradnes platība ir 4,28ha,
bet nākotnē, attīstot dolomīta ieguvi arī citos īpašumos, kas atrodas turpat līdzās, kopējā platība, dolomīta
ieguves mērķiem, sasniegs aptuveni 20ha. SIA „Mark Invest Latvia” norādījuši, ka plāno izstrādāt atradni
„Rudzusalas” un tikai tad sākt izstrādi nākamajā atradnē.
Šobrīd šajā teritorijā vienā no zemes gabaliem, jau noris derīgo izrakteņu ieguve. Tomēr problēma
saistāma ar to, ka līdz šim darbība, kas definējama kā derīgo izrakteņu ieguve, juridiski tikusi noformulēta kā
dīķsaimnieciskā darbība – t.i. ainavisko dīķu veidošana. Lai turpmāk izvairītos no situācijas, kad reālā darbība nav
atbilstoša sākotnējam formulējumam, Jersikas pagasta teritorijas plānojuma apbūves noteikumos (apstiprināti
ar Līvānu novada domes 2010.gada 16.novembra lēmumu Nr. 21–1) definēts, ka pieļaujamais jaunveidojamo
dīķu dziļums nedrīkstēs pārsniegt 3m.
Līvānu novada Jersikas pagasta pārvalde 2009.gada rudenī saņēma sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem
par to, ka esošajās grodu akās strauji samazinās ūdens līmenis. Kā ūdens samazināšanās iemesls tiek minēts
saimniecības „Rudzusalas” teritorijā esošā dīķa ierīkošana un dolomīta ieguve. Pieaicinot Daugavpils reģionālās
2
Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31).
16

17. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
vides pārvaldes speciālistus 2010.gada 29.aprīlī, tika veikta grodu aku apsekošana 31 viensētā, kas atrodas
Upeniekos, Birzākos un Iztekās un tiem pieguļošajās teritorijās.
Lai varētu precīzi definēt un novērtēt iespējamās ietekmes SIA „Mark Invest Latvija” darbībai –
dolomīta ieguvei, nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par esošās un plānotās dolomīta ieguves ietekmi uz
apkārtējo vidi. Iegūtie rezultāti būtu pamatojums SIA „Mark Invest Latvija” darbības turpināšanai vai
pārtraukšanai.
Dolomīta ieguves, spridzināšanas, drupināšanas un transportēšanas rezultāts varētu radīt
paaugstināta trokšņa līmeni ieguvei pieguļošajās un apkārtējās teritorijās.
Spridzināšanas darbi (dolomīta slāņa irdināšana, izmantojot spridzināšanas metodi) varētu ietekmēt
tuvāko māju iedzīvotājus. Trokšņa mazināšanai viens no risinājumiem nodrošināt visvairāk ietekmējamās mājas
ar pakešu logiem. Arī ceļu labiekārtošana un cietā seguma noklāšana māju tuvumā samazinās trokšņa ietekmi.
Lai samazinātu karjera trokšņa radīto ietekmi, paredzēts dolomīta ieguves laikā saglabāt pa atradnes izstrādes
laukuma perimetru izveidoto noņemtās grunts valni (4–6 m augsts), kas veido trokšņa ekrānu attiecībā pret
apkārtējo teritoriju.
Būtiskākās derīgo izrakteņu problēmas:
 Nepietiekami izpētīti derīgo izrakteņu resursi;
 Negatīva ietekme uz apkārtējo vidi ( hidroloģiskā režīma izmaiņas, troksnis, vibrācijas u.c. aspekti);
 Nepietiekama vietējo derīgo izrakteņu izmantošana vietējā ražošanā un ceļu uzturēšanā.
3.1.4. Aizsargājamās dabas teritorijas
Līvānu novadā ir nozīmīgas un ar īpašu dabas aizsardzības statusu apzīmētas dabas teritorijas. Šis
aspekts jāņem vērā plānojot novada attīstības pasākumus un rīcības. Līvānu novadā atrodas trīs īpaši
aizsargājamās ( Natura 2000) teritorijas:
 Dabas liegums „Lielais Pelečāres purvs” ;
 Dabas liegums „Gaiņu purvs” ;
 Dabas liegums „Dubnas paliene” ;
„Lielais Pelečāres purvs”
Daļa no purva atrodas Rudzātu pagastā. „Lielais Pelečāres purvs” ir dabas liegums (NATURA 2000).
Teritorija plešas arī Krustpils novada Atašienes pagastā, Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novada
Varakļānu pagastā. Dabas liegums dibināts 1977.gadā, platība – 5331 ha. Teritorija ietver augsto purvu. Purva
malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas
putnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c.
17

18. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
3
Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis . Teritorijai nav izstrādāts
Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Izvērtējot dabas
lieguma „Lielais Pelečāres purvs” potenciālu Līvānu novada dabas vides vērtību saglabāšanā un ilgtspējīgā
attīstībā, papildus dabas aizsardzības plānam šai teritorijai nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņas
tūrisma attīstības plānu.
„Gaiņu purvs”
„Gaiņu purvs” ir 1113 ha liels, klajš sūnu purvs, kas izveidojies uz bezakmens māla pamatnes un ir
apaudzis retām priedītēm – reti sastopama ainava, daudzu putnu ligzdošanas vieta. Nozīmīga augsto purvu
aizsardzības teritorija. Sastopami pārmitri apšu – melnalkšņu meži, kas ir aizsargājams Eiropas nozīmes
aizsargājams biotops, kā arī bērzu un skujkoku meži un tādas putnu sugas kā dzērve (Grus grus), kuitala
(Numenius arquata), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria). Saimnieciskā darbība purvā nenotiek un netiek
plānota arī turpmāk. „Gaiņu purvs” jau iepriekš ir sastapies ar ūdenslīmeņa samazināšanos un pastāv nopietns
4
drauds, ka tas var izžūt pilnībā, līdz ar to tiek apdraudēta purvā esošo biotopu pastāvēšana. Teritorijai nav
izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
„Dubnas paliene”
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija – dabas liegums „Dubnas paliene” – dibināta 2004.gadā, iekļauta
Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma kopējā platība ir 377,7 ha. Tas atrodas
Līvānu novada (16,4ha) un Vārkavas novada teritoriju daļā (361,3ha). Natura 2000 teritorija noteikta atbilstoši
ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību 79/409 EEK, un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un
floras aizsardzību 92/43 EEK”. Teritorija izveidota, lai saglabātu izcilas sugām bagātas mēreni mitrās pļavas un
upju palieņu pļavas (ES Biotopu direktīvas biotopi), kas aizņem lielas platības. Dabas lieguma „Dubnas paliene”
teritorijā ir dabiskākais palienes posms Dubnas tecējumā, kas saglabājies pēc plašās meliorācijas 20.gadsimtā,
sākot jau ar 30. –tajiem gadiem. Par spīti daudzajiem grāvjiem un taisnotajai upes gultnei, saglabājušies dabisko,
mitro un ciņaino pļavu fragmenti. Vairākas lielas vecupes un mitras ieplakas ar daudzveidīgu veģetāciju
sengultnes vietās. Apkārt krūmāji un lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā sastopamas 3 īpaši
aizsargājamas augu sugas: jumstiņu gladiola, rūgtā draudzenīte un stāvlapu dzegušpirkstīte. Stāvlapu
dzegušpirkste sastopama slapjās pļavās un grāvju malās. Augsts ligzdojošo griežu blīvums, ligzdo arī ormanītis.
Teritorijai nav izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi.
3
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011.
4
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011.
18

19. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Citas nozīmīgas dabas teritorijas:
 Jersikas pagastā atrodas Jersikas aleja 0,5ha platībā (apmēram 200 m garumā), kas ir dabas piemineklis
un atrodas aizsardzībā kopš 2005.gada;
 Nozīmīgs ir arī Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Sutros – Laipu un Velna purvi;
 Steperu (Steporu) purvs – ornitoloģiski nozīmīgs augstais purvs (3740ha), kura tuvumā saglabājušās
mazskartas pļavas. Atrodas Rudzātu, Rožupes un Sutru pagastā;
 Rudzātos – Medņu purvs ar platību 1410 ha, tas ir augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tam
raksturīgām tipiskām putnu sugām.
Pie dabas vērtībām minami divi mikroliegumi un paliels skaits dižkoku. Dižkokus skatīt 3.1. tabulā.
Mikroliegumi
Līvānu novadā VAS „Latvijas valsts meži” teritorijā noteikti divi mikroliegumi – medņu riesta
mikroliegums ar platību 74,9 ha, buferzonas platība 135 ha, apsaimniekotājs VAS „Latvijas valsts meži”
Dienvidlatgales mežsaimniecība un mikroliegums īpaši aizsargājami sugai (informācija nav publicējama
sabiedrībai) Turku pagastā.
Dižkoki Līvānu novadā (3.1. tabula)
Aizsardzības
Suga Apkārtmērs, m Atrašanās vieta
kategorija
Parastais ozols
Dižkoks 7.22 Turku pagastā
(Quercus robur L.)
Parastā goba Vietējais
3.9 Turku pagastā
(Ulmus glabra) dižkoks
Vietējais
Parastais ozols 4.2 Rožupes pagastā
dižkoks
Vietējais
Parastais ozols 4.1 Rožupes pagastā
dižkoks
Vietējais
Parastais ozols 4.0 Rožupes pagastā
dižkoks
Vietējais
Ziemas liepa 3.5 Rožupes pagastā
dižkoks
Vietējais
Ziemas liepa 3.5 Rožupes pagastā
dižkoks
Kadiķis Vietējais 1.3 Rožupes pagastā
19

20. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Aizsardzības
Suga Apkārtmērs, m Atrašanās vieta
kategorija
dižkoks
Sudrabvītols Reta suga 5.1 Rožupes pagastā
Parastais ozols Valsts nozīmes 5,25 Jersikas pagastā
dabas
(Quercus robur) piemineklis
Parastā vīksna Valsts nozīmes 4,43 Jersikas pagastā
dabas
(Ulmus laevis pall) piemineklis
Parastā egle Valsts nozīmes 3,3 Jersikas pagastā
dabas
(Pice abies) piemineklis
Baltais vītols Valsts nozīmes 4,85. Jersikas pagastā
dabas
(Salix alba) piemineklis
Parastais ozols Valsts nozīmes 6,73. Jersikas pagastā
dabas
(Quercus robur) piemineklis
Zviedrijas kadiķis Valsts nozīmes 1,05 Jersikas pagastā
(Juniperus dabas
communis) piemineklis
Parastā liepa Valsts nozīmes 5,86
dabas Jersikas pagastā
(Tilia cordata mill) piemineklis
Parastais ozols Valsts nozīmes 5,4
dabas Jersikas pagastā
(Quercus robur) piemineklis
Parastais ozols Valsts nozīmes 6,33
dabas Jersikas pagastā
(Quercus robur) piemineklis
Parastais ozols Valsts nozīmes 5,9
dabas Jersikas pagastā
(Quercus robur) piemineklis
„Jersikas aleja” Valsts nozīmes -
dabas Jersikas pagastā
piemineklis
20

21. Pašvaldība noteikusi arī virkni vietējās nozīmes dižkoku, kas tiks iezīmēti topošajā teritorijas plānojumā
un tiem tiek noteikti aizsardzības un saglabāšanas noteikumi. Piemēram, Sutru pagasta teritorijā atrodas
pagasta nozīmes dižkoks – ozols, apkārtmērs 2,96 m, (atrodas Rengentovā uz privātās zemes). Rudzātu pagasta
teritorijā atrodas trīs aizsargājami dižkoki – Kurčinu dižozols (5,6 m), Dižozols, kas atrodas 500 m no Rudzātu
ciema autoceļa Rudzāti – Steķi malā; un Rudzātu dižozols. Kurčinu dižozols atrodas pie Kurčinu mājām, ~ 7 km uz
ziemeļiem (uz Varakļānu pusi) no Rudzātiem. Ozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs sagriezies un sašķiebies. Apkārt
ozolam aug apses un egles. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes ir 5,55 m, bet augstums – 27 m. Ozola
vainags ir daļēji nokaltis.
Kopumā vērtējot Attīstības programmā ietvertās aktivitātes un plānotos realizācijas projektus, var
secināt, ka plānotā projektu virzība nepasliktinās vides kvalitāti, bet pat to uzlabos. Kā pozitīvi aspekti vērtējami
attīstības virzieni saistībā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas attīstību Līvānu pilsētā un lielākajās
novada pagastu apdzīvotajās vietās, zaļo zonu un videi draudzīgu tūrisma veidu attīstīšana, kā arī industriālās
zonas plānotā sakārtošana atbilstoši vides aizsardzības un kvalitātes kritērijiem. Liela nozīme dabas teritoriju
saglabāšanā ir Līvānu novada domes iniciatīvai vides pārvaldības ieviešanā pašvaldības ietvaros.
3.1.5. Kultūras pieminekļi un citi nozīmīgi tūrisma objekti
Līvānu novadā tūrisma attīstībai tiek pievērsta liela nozīme, kas veicina gan esošā tūrisma potenciāla
attīstību un popularizēšanu, gan attīsta jaunus vai līdz šim novadā maz apgūtus tūrisma resursus. Līvāniem
2004.gadā ir izstrādātas Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas, kā arī Līvānu novada tūrisma vīzija, kas
nosaka, ka Līvānu novads ir atpazīstams kā pievilcīgs tūrisma galamērķis, kas nodrošina sirsnīgu viesmīlību un
tūristu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus, ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto
vērtību, ko rada cilvēks ar savām zināšanām, profesionalitāti un pieredzi.
Attīstības programmā definēts, ka Līvānu novada tūrisma produktu attīstība nākotnē jābalsta uz
piecām pamatvērtībām – kvalitāti, ilgtspējību, individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un
pieredzes gūšanu.
 Kvalitāte – vienota Līvānu novada tūrisma piedāvājuma pamata veidošana un nostiprināšana,
paaugstinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni;
 Ilgtspējība – veidojot ilgtspējīgu tūrisma produktu, jāņem vērā, lai:
1) būtu ieguvumi vietējai ekonomikai,
2) attīstot tūrisma produktu tiktu nodrošināti sociāli ieguvumi vietējai sabiedrībai (piemēram, radītas jaunas
darba vietas, izveidota jauna vai uzlabota esošā infrastruktūra),
3) tiktu saglabātas dabas vērtības,
4) tiktu saglabātas kultūras vērtības un tās tiktu integrētas tūrisma produktos.
 Individualizācija – paredz tūrisma piedāvājuma radīšanu vai pielāgošanu atbilstoši katras nišas un
segmenta individuālajām vajadzībām;

22. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
 Augsta pievienotā vērtība – ar augstas pievienotās vērtības tūrisma produktiem tiek saprasti tādi
produkti, kur pievienoto vērtību rada cilvēks ar savām zināšanām un profesionalitāti. Šāda produktu
attīstīšana ir cieši saistīta tieši ar pašu tūrisma pakalpojumu sniedzēju vēlmi ieguldīt tajā savas
zināšanas, pieredzi, pašiem radot pieprasījumu un sadarboties ar citiem;
 Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana – šis tūrisma produktu pamatprincips paredz individuāli izstrādātu
vai dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības rezultātā radītu jaunu tūrisma produktu ieviešanu vai
esošo pilnveidošanu tā, lai tas dotu tūristiem iespēju līdzdarboties, iesaistīties un piedzīvot emocijas,
tādējādi gūstot jaunu, nebijušu pieredzi un kvalitatīvi aizpildītu laiku, kas veicinātu uzturēšanās ilguma
palielināšanos un pozitīvas rekomendācijas.
Līvānu novadā ir nozīmīgi kultūras pieminekļi un tūrisma objekti, kas veido lielo kultūrvēsturiskā
tūrisma potenciālu pagastā. Tūristu piesaistē svarīgi ir gan vēsturiskie objekti, gan informatīvi izglītojošie.
Nozīmīgākie Līvānu novada tūrisma resursi:
 Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi (dažāda stila baznīcas);
 Senkapi un piemiņas vietas;
 Krucifiksi;
 Pārceltuves pār Daugavu gan kā infrastruktūras, gan tūrisma resurss;
 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
 Velomaršruti un maršruti laivotājiem, meža takas;
 Ainavas un to kopas;
 Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) ;
 Viesu mājas;
 Līvānu Stikla rūpniecības mantojums.
Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca ir arhitektūras piemineklis. Baznīcas celtniecība uzsākta 1860.gadā un
pabeigta 1861.gadā. 1.Pasaules karā stipri nopostīta, bet vēlāk atjaunota. Baznīcai ir vairāki altāri. Tā ir triju
jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta.
1936.gadā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta
5
ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse).
Līvānu luterāņu baznīca. Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929.gada
6
rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932.gada maijā.
Līvānu pareizticīgo visusvēto baznīca. Tās pamatakmens baznīcas celtnei ielikts 1937.gada septembrī.
1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā baznīca tika iznīcināta, 60 gados tika nojaukts
5
Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati
6
Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati
22

23. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
kupols un baznīca netika izmantota draudzes vajadzībām. Draudze savu īpašumu atguva 1992.gadā, restaurācija
sākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto pirmskara baznīcas krustu, un no
2004.gada ir atjaunota arī draudzes darbība. Nezinātājam varētu būt grūtības ar dievnama atrašanu, jo tas
atrodas vienā no Līvānu pilsētas klusajiem rajoniem. Taču tieši mierīgā atmosfēra piešķir tā īpašo atmosfēru.
Jersikas pareizticīgo baznīca – braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, skatu piesaista neliels pareizticīgo
baznīcas stāvs. Unikālā Jersikas pareizticīgo baznīca bija cara armijas pārvietojamā baznīca, kas celta no 19.gs.
sākumā Odesā gatavotajām saliekamajām metāla konstrukcijām. Baznīca uz savu tagadējo atrašanās vietu
pārvesta un uzstādīta 1904.gadā. Pirms tam tā 1886.gadā bija uzstādīta Daugavpilī.
Madaļiņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, kas atrodas Jersikas pagastā ir celta
1821. gadā. Baznīca ir 18 m gara un 10 m plata vienjoma celtne. Tā uzbūvēta romāņu stilā no laukakmeņiem.
Baznīcā ir divas liela formāta svētgleznas: Visusvētās Jaunavas Marijas Pastāvīgās palīdzētājas svētglezna, kas ir
vecāka par baznīcu, un Sv. Marijas Magdalēnas svētglezna, kuru gleznojis mākslinieks M. Drancens 1934. gadā.
Rudzātu Sv. Kārļa Boromeja katoļu baznīca. Pirmo Elenorviles kapelu Rudzātos uzcēla 1701.gadā, bet
1972.gadā ēku pārveda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tagadējā koka baznīca būvēta 1910. – 1913.gadam ar
grāfa Plātera – Zīberga atbalstu. 20.gs. 50. Gados uzbūvēja baznīcas mūra torni.
Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca. Baznīca ierīkota un iesvētīta 1926.gadā muižas labības klētī.
Pēc 2.pasaules kara izmantoja kolhoza klēts vajadzībām. Dievnamā ir viens altāris, kurā atrodas gleznas ar Sv.
7
Izidora un Sv. Lūcijas attēlojumu. Mūsdienās atjaunotais dievnams atkal no jauna pulcē draudzes locekļus.
Zemnieku sēta „Šultes” – ir vienīgais valsts nozīmes Latgales tautas arhitektūras piemineklis Līvānu
novadā (atrodas Sutru pagastā), celts 19.gs. beigās. Māja sevī glabā daudzus muzejiskus elementus istabai, klētij,
sētai un rijai piederīgus priekšmetus un darba rīkus no pagājušā gadsimta.
Krucifiksi
Īpašu vietu Latgales kultūrvidē veido krucifiksi, mazas svētvietas ceļa malā. Latgalē pie krucifiksiem
tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī koktēlniecības pieminekļi, kas veido
raksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, un
vairāki Rožupes pagastā, tāpat Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņu
ciema krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no tiem – Lācupu
krucifikss.
7
Latvijas ceļvedis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2007, - 318 lpp.
23

24. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Senkapi un piemiņas vietas
Tās ir nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu novadā to ir daudz: Veiguru senkapi,
Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš), Zepu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš),
Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas pilskalns, Jersikas senkapi un
apmetne.
Līvānu atbrīvošanas piemineklis celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919.g.
ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Līvānu atbrīvošanas pieminekli var atplūkot arī garāmbraucot. Kā
liecina, pieredze, tad tūristus mazāk interesē ar karu saistītie pieminekļi, it īpaši, ja klāt nav cilvēks, kas par to var
pastāstīt.
Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais
ceļš no Latgales un Zemgali.
Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava) atrodas Jersikas pagastā Gosporos, savieno
abus Daugavas krastus un tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz
Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju.
Jersikas meža taka ir viena no VAS „Latvijas valsts meži” izveidotajām meža izziņas vietām, kur vides
gida pavadībā iespējams apskatīt mammas dabas krāšņo daudzveidību aizsargājamā vidē.
Ievērojamākie un apskates vērtie dabas objekti ir Jersikas Pilskalns, Jersikas liepu aleja, Dzenes kalns,
Dzeņu grava (Dzenes kalns – pilskalns).
Daugavas ielejas ainava Jersikas pagastā ir unikāla ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība.
Visgleznainākās ainavas skatāmas tieši Lauros un Kusiņos. Turku pagastā atrodas dabas liegums Gaiņu purvs, ar
reti sastopamu ainavu. Tas ir liels, klajš augstais purvs bez meža joslas. Gaiņu purvs ir bagātīgs ar dabas ainavām,
kā arī ar dažādu biotopu, dzīvnieku un putnu daudzveidību, tāpēc tajā jāizveido dabas taka, kā arī jāizveido
papildus taka starp Gaiņu purvu un Silavu ezeru, kuram ir raksturīga skaista apkārtne.
Velo maršruti
ES programmas Interreg IIIA projekta „Exciting Cycling Net” (Aizraujošs velo celiņu tīkls Baltijas valstu ezeru
zemē) ietvaros Līvānu novadā ir izveidoti četri aizraujoši velo maršruti ar atpūtas vietām:
 Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km ;
 Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km (Velosipēdu nomas punkts, Iesalnieku ezers, bijusī industriālā
teritorija Līvānos, ēdnīca „Sipres”, Dīķi, Kūdras purvs, Stikānu laipa pāri Dubnai, Līvānu atbrīvošanas
piemineklis);
24

25. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
 Maršruts „Staru loks” , distance 43 km (Latgales mākslas un amatniecības centrs, Atpūtas vieta ar
šūpolēm, Bišu dārzs, Staru laipa, Vanagu Svētas Annas baznīca, Rožupes brīvdabas estrāde, Kūdras
purvs, Viesu māja „Krasti”);
 Maršruts „Stikānu loks”, distance 20 km (Velosipēdu nomas punkts, Līvānu atbrīvošanas piemineklis,
Dubnas laipa, Viesu māja „Krasti”, Atpūtas vieta meža vidū ar šūpolēm, Silavu ezers).
Maršruti laivotājiem:
 Maršruts „Kur piedzimst Dubna?” (~95 km). Maršruts paredzēts divām dienām ar nakšņošanu;
 Maršruts „Daugavas stāsts Līvānu novadā” (~25 km).
Nozīmīgs kultūras centrs ir Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC), kas piedāvā dažādas ar
kultūrvidi un tradīcijām saistītas aktivitātes.
Būtiskākās tūrisma un rekreācijas problēmas:
 Maza ēdināšanas uzņēmumu izvēle Līvānu novadā;
 Slikta ceļu kvalitāte (grants ceļi pagastos) ;
 Nepietiekams daudzums norāžu un informatīvo zīmju novadā;
 Ielu norāžu trūkums Līvānos;
 Nepietiekams daudzums dabas taku, īpaši Natura 2000 teritorijās;
 Sabiedrisko tualešu trūkums novadā un it īpaši Līvānu pilsētā;
 Nepietiekams daudzums labiekārtošanas elementu tūrisma vietās;
 Trūkst tradicionālā kultūrtūrisma iespēju;
 Neizmantots dabas un bioloģiskās lauksaimniecības tūrisma potenciāls;
 Nav oficiālo peldvietu.
Attīstības programmā tūrisma piedāvājuma klāsta papildināšanai, piedāvāti dažādi risinājumi un
projekti. Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem Līvānu pašvaldības Līvānu aktīvā tūrisma centrs
varētu izstrādāt interesantus un aizraujošus maršrutus pa Līvānu novadu. Piemēram, zemnieku sētas apskate,
piedāvājums izbaudīt tradicionālos Latgales ēdienus un tradicionālo pirti, iepazīties ar bišu dravu un nobaudīt
svaigu medu, izzināt augu dziednieciskās spējas un nobaudīt kādu no zāļu tējām. Līvānu novadā ir plašas iespējas
attīstīt lauku tūrismu, jo blakus esošos novados nav vai ir tikai dažas lauku mājas, kas piedāvā atpūtu tūristiem.
Protams, lai veiksmīgi varētu attīstīt augstāk minētos tūrisma veidus, ir nepieciešams vietējai pašvaldībai attīstīt
vai pilnveidot jau esošo tūrisma infrastruktūru. Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un
ekotūrisma attīstībā Līvānu novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecības
izmantošanai ekotūrisma un dabas tūrisma attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt
raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas
25

26. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas un
vides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un uzlabošanai.
3.1.6. Ainavas
Novada pievilcību vairo īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas: Ainavu apvidus Līvānu viļņaine, Ošas
polderis, Dubnas upe, teritorija pie Feimankas un Dubnas satecēm. Prasības novada īpaši vērtīgo ainavisko
teritoriju aizsardzībai, ņemtas vērā Līvānu novada teritorijas plānojumā, ierobežojot nesadalāmo zemes vienības
platību dzīvojamai lauku apbūvei (0,5 ha) un lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām (2 ha). Iecienīta
atpūtas un rekreācijas vieta Steķu mežā ir VAS „Latvijas valsts meži” labiekārtotie „Tīteņi”. Rudzātu pagastā
atrodas Daguma mežs, Sutros – Vacumeņš (30 % no pagasta platības). Arī atpūtas vieta „Deduška kalns” Turku
pagastā izveidots ar VAS „Latvijas valsts meži” atbalstu, un arī ir iecienīta atpūtas vieta, kas jāatjauno un
jāsakopj.
Būtiskākās ar ainavu saistītās problēmas:
 Lauksaimniecības zemju aizaugšana;
 Atsegtu skatu nepietiekamība;
 Nav skatu laukumu;
 Mežu izciršanas lielie apjomi, samazinot ainavisko vērtību un rekreācijas resursus;
 Trūkst skaisto skatu ceļrāža bukleta formātā.
3.2. Vides kvalitāte
Nozīmīgākie vides problēmjautājumi Līvānu novadā ir: virszemes ūdeņu kvalitāte, piesārņojums no
apkures, padomju laika mantojums – bijušo ražotņu teritorijas un to potenciālais augsnes un grunts
piesārņojums, latvāņu invadētās teritorijas, plūdi, pamestas un neapsaimniekotas teritorijas, kā arī vairāku
ūdensapgādes urbumu bezsaimnieka statuss.
3.2.1. Gaisa kvalitāte
Līvānu novada atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti (katlu mājas)
un mobilie izmešu avoti (autotransports un vilcienu sastāvi, dodot apmēram 70 — 80 % no kopējā izmešu
daudzuma gaisā).
Vislielākais ar centralizēto siltumapgādi nodrošināto iedzīvotāju skaits ir Līvānu pilsētā—kopumā 60%
no pilsētas iedzīvotājiem. Sutru pagastā apkures jautājumu iedzīvotāji risina individuāli. Individuālajā un
sabiedriskajā apkurē pamatā tiek izmantota malka. Būtu jāmēģina meklēt alternatīvus apkures veidus, jo,
piemēram, Sutru pagastā turpmākajos gados vērojama malkas nepietiekamība. Turku pagasta Jaunsilavās un
Turku ciemā, Rudzātu un Jersikas pagastos centralizētā apkures vispār netiek nodrošināta. Rožupes pagasta
Rožupes ciemā ir pieslēgtas 5 mājas: Rožupes pamatskola, pašvaldības daudzdzīvokļu ēka, pagasta pārvaldes
26

27. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
administratīvā ēka, alternatīvās aprūpes centrs „Rožlejas”, kultūras nams. Pagastu daudzdzīvokļu mājas
iedzīvotāji kurina privāti, izjaucot iepriekš ierīkoto centralizēto apkures sistēmu.
Līvānu pilsētā nav nepārtrauktās darbības gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošo
izmešu daudzums tiek iegūts emisiju limitu aprēķinu ceļā. Piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijā,
ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. Pēc LVMĢC
datiem, novadā 2010.gadā no stacionāriem izmešu avotiem tika izkliedētas 4,79 t cieto daļiņu (sodrēju un
putekļu), slāpekļa oksīdi 0,072 t; slāpekļa dioksīdi 27,71 t; benzīna tvaiki 0,13 t. Šos datus veido tikai tie
uzņēmumi, kuriem ir izdotas A, B vai C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, bet neietilpst privātais
sektors. Līvānu novadā galvenais izmantotais kurināmā veids ir koksnes kurināmais – malka, šķelda un dabas
gāze. Salīdzinot ar padomju gadiem, kad Līvānos bija neskaitāmas industriālās ražotnes, šobrīd, kad ražošanas
apjomi ir nozīmīgi samazinājušies, kopējā gaisa piesārņojuma apjoms no rūpnīcām ir minimāls.
Lai izvairītos no situācijām, kad komersants darbojas bez atbilstošas kategorijas piesārņojošās darbības
atļaujas un lai nepieļautu atļaujās norādīto emisiju vidē limitu pārsniegšanu, atļauju derīguma termiņu
ievērošanu, būtu jāveic B un C piesārņojošās darbības komersantu un iestāžu stingri kontroles pasākumi.
Novada pašvaldība un iedzīvotāji atbalsta rūpniecības uzņēmumu attīstību Līvānu novadā, jo tas ļauj
mazināt bezdarba līmeni. Tomēr nereti jaunas ražotnes ienākšana pašvaldībā nes ne tikai ekonomisko
ieguldījumu, bet arī dažādas problēmas. Šobrīd viena no nozīmīgākajām gaisa kvalitātes problēmām
industriālajā sektorā ir saistāma ar SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražotni Rožupes pagastā. Uzņēmumam SIA
„Līvānu Karbons", kas atrodas Rožupes pagasta teritorijā, 2010.gada 10.septembrī Valsts vides dienesta
Daugavpils reģionālā vides pārvalde izdeva B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju Nr.DA 10 IB 0062.
2
Pamatojoties uz LR 15.03.2001. likuma „Par piesārņojumu” 32.panta (3 ).daļu, un ņemot vērā to, ka šīs atļaujas
izsniegšanas brīdī SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražotnes piesārņojošās darbības ietekme uz cilvēku veselību un
vidi nebija pietiekami noskaidrota, šī atļauja jāpārskata un atjaunota pēc gada.
3
SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražošanai tiks izmantota lapu koku koksne līdz 16 000 m /gadā (≈ 8 000
t/gadā). Uzņēmums plāno saražot līdz 2000 tonnām kokogļu gadā. Piesārņojošās darbības B kategorijas
atļaujā uzņēmums ir norādījis, ka kokogļu ražošanas procesā radušās pirolīzes gāzes, kuras nav izmantotas
tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un kokogļu atdzesēšanas sistēmā, tiks sadedzinātas retortes lāpā. Lāpas
aizdedzināšanai tiks izmantota sašķidrinātā propāna – butāna gāze, kuras izmantošanas apjoms ir neliels.
Tālāk lāpas degšanas process tiks uzturēts tikai ar koksnes pirolīzes gāzēm (bez propāna – butāna gāzes), bet
to pilnīgā sadegšana tiks nodrošināta, ievērojot nosacījumu, lai kokogļu ražošanai paredzētās tehnoloģiskās
koksnes mitrums būtu zemāks par 25 %.
Tuvākā dzīvojamā māja atrodas 50 m attālumā no SIA „Līvānu Karbons” uzņēmuma teritorijas un
apmēram 200 m attālumā no kokogļu ražošanas retortes. Rietumu un austrumu pusēs no SIA „Līvānu
Karbons” uzņēmuma teritorijas atrodas meža masīvs un lauksaimniecības zeme.
Valsts SIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veica SIA „Līvānu Karbons” kokogļu
ražotnei gaisa piesārņojošo vielu emisijas izkliedes modelēšanu ar programmu EnviMan (beztermiņa licence
Nr.0479-7349–8007, versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matemātisko modeli. Datorprogrammas
27

28. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
izstrādātājs ir Opsis AB (Zviedrija). Aprēķinos tika ņemts vērā apbūves raksturojums un vietējā reljefa
īpatnības. Izanalizējot gaisa piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinus var secināt, ka cieto daļiņu (PM 10), oglekļa
oksīda un slāpekļa dioksīda summārā (ar fonu) piesārņojuma koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes
normatīvus, kas ir noteikti LR MK 03.11.2009. noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
SIA „Līvānu Karbons” uzņēmuma piesārņojošā darbība atļauta saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, kā arī
ievērojot darbībā izmantojamo iekārtu tehnoloģiskos režīmus.
Piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumi nosaka, ka :
 Kokogļu ražotnes tehnoloģisko iekārtu darbība nedrīkst radīt traucējošus trokšņus un smakas,
radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, florai un faunai, kā arī radīt kaitējumu videi un
cilvēku veselībai (LR 15.03.2001. likuma „Par piesārņojumu” 4.p., 5.p.);
 Par traucējumiem darbībā, ieskaitot avārijas, kas varētu izraisīt vai ir izraisījušas cilvēku
dzīvībai, veselībai vai videi bīstamo piesārņojumu, vai tā risku, nekavējoties jāziņo VVD
Daugavpils RVP un citām uzraugošajām institūcijām (LR 15.03.2001. likuma „Par
piesārņojumu” 6.p.);
 Saskaņā ar LR MK 09.07.2002.noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo
darbību veikšanai” 42.p., VVD Daugavpils RVP var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators
sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju.
Nodrošināt tehnoloģiskā procesa ievērošanu kokogļu ražotnē, tajā skaitā pirolīzes gāzu pilnīgu
sadegšanu retortes lāpā. Kokogļu ražotnes darbības laikā nepieļaut vizuāli redzamo (pelēko un melno) dūmu,
kas liecina par nepilnīgu sadegšanas procesu un tehnoloģiskās shēmas neievērošanu, rašanos, kā arī nepieļaut
zalvjveida izmetes no tehnoloģiskā katla un kokogļu ražošanas retortes. Nepieļaut difūzās emisijas izmetes no
kokogļu ražotnes tehnoloģiskām iekārtām. Kā arī gadījumā, ja tiks saņemtas sūdzības par traucējošām smakām,
veikt smaku mērījumus un paredzēt pasākumus traucējošo smaku novēršanai.
Šobrīd uzņēmuma darbība ir apturēta, jo tika konstatēta pirolīzes gāzes izkliede apkārtējā vidē.
Pirolīzes gāze principā ir tvana gāze ar minimālu ūdeņraža piemaisījumu. Tvana gāze ir bezkrāsaina, bez garšas,
smaržas, degoša, ļoti indīga un toksiska gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas
procesos. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļa
monoksīds veido ļoti stabilu kompleksu ar hemoglobīnu, tāpēc tas zaudē spēju pārnest skābekli. Maisījumā ar
gaisu ir eksplozīvs, slēgtā telpā ātri rodas dzīvībai bīstama gāzes koncentrācija. Gāze intensīvi saistās ar
sarkanajiem asinsķermenīšiem (eritrocītiem) un bloķē skābekļa uzņemšanu organismā, tādējādi izraisot
saindēšanās pazīmes. Lielas koncentrācijas gadījumā arī letālas sekas. Tvana gāzes atklāšanai dzīvojamajās un
saimniecības telpās ir iespējams uzstādīt tvana gāzes signalizatoru jeb detektoru.
28

29. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Gaisa kvalitātes nozīmīgākās problēmas Līvānu novadā:
 Autotransporta intensitāte uz A6 autoceļa ( Rīgas iela);
 Dzelzceļa radītais piesārņojums;
 Kokogļu ražotnes – SIA „Līvānu Karbons” ietekme uz gaisa kvalitāti;
 Nav indikatīvo mērījuma staciju, kas ļautu noteikt gaisa kvalitātes parametrus pilsētā.
3.2.2. Ūdens apgāde un kvalitāte
Līvānos centralizēti saņemto ūdeni izmanto apmēram 63% iedzīvotāju, lauku teritorijās centralizētajai
ūdensapgādei pieslēgtas tikai sabiedriskās iestādes un neliela daļa dzīvojamo māju.
Līvānu pilsēta
Līvānos centralizēto ūdensapgādes sistēmu izmanto apmērām 63% iedzīvotāji. Pilsētas maģistrālais
ūdensvada tīkla kopējais garums 13,4 km pilsētas teritorijā. „Dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūve Līvānos”
3
ietvaros 2010.gadā izbūvēta jauna ūdens attīrīšanas stacija (ar projektēto jaudu 1800 m /dnn), t.sk. tīrā ūdens
rezervuārs, spiediena paaugstināšanas stacija. Tāpat rekonstruēta ūdens atdzelžošanas stacijas ēka, rekonstruēti
četri artēziskie urbumi, slēgtas divas artēziskās akas, izbūvēti attīrītā ūdens cauruļvadi no spiediena
paaugstināšanas stacijas līdz pieslēguma vietām Zaļā ielā un Biedrības ielā, kā arī izbūvēts skalošanas ūdeņu
kanalizācijas cauruļvads līdz pieslēgumam pilsētas maģistrālajam kanalizācijas tīklam Zaļajā ielā. Līguma ietvaros
piegādāts un uzstādīts arī dīzeļģenerators. Kopējam ūdens patēriņam un urbumu skaitam Līvānu pilsētā ir
tendence samazināties, bet, pieslēdzot individuālo dzīvojamo māju rajonus pilsētas ūdensvada tīklam, patēriņš
pakāpeniski varētu pieaugt.
Rožupes pagasts
Eiropas Savienības projekta ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie ūdens un kanalizācijas
vadi pret jauniem. Kopējais ūdensvada garums Rožupes ciematā 4,2 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciemā –
115.
Sutru pagasts
Sutru ciemā centralizēti ūdeni piegādā pagasta pārvaldes ēkai, 20 „Līvānu” tipa mājiņām, 24 – dzīvokļu
un 27 – dzīvokļu dzīvojamajām mājām. Kopējais ūdens apgādes tīkla garums ir 4,548 km. Pagasta centralizētā
ūdensapgādes sistēma nav teicamā stāvoklī, tāpēc jāpiestrādā pie ūdens kvalitātes uzlabošanas. 2008.gadā
Sutru pagasta Sutros tika uzstādīta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija. 2011.gadā tiek mainīts ūdensvads 800
m garumā „Līvānu” tipa mājiņām. Jau nomainīts 24 – dzīvokļu un 27 – dzīvokļu māju pagrabos ūdensvads 320 m
garumā. Joprojām ir nepieciešama Sutru ciema centrālā ūdensvada, kas apkalpo Līvānu tipa dzīvojamo māju
iedzīvotājus, renovācija. Pašvaldībai pieder 3 ūdensapgādes urbumi. Tie ir ierīkoti 90–tajos gados, un to dziļums
svārstās no 20–30 m.
29

30. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Tā kā ciemata centrā iedzīvotāji nodarbojas ar lopu audzēšanu, tad būtiska problēma ir kūtsmēslu un
vircas neatbilstoša uzkrāšana un glabāšana, kas notiek atklātā laukā, nevis speciālās nosegtās vircu krātuvēs.
Šāda lopu turēšanas prakse veicina organisko vielu infiltrāciju pazemes gruntsūdeņos un noteci uz virszemes
ūdenskrātuvēm, tādējādi pasliktinot gruntsūdens kvalitāti un veicinot vietējo ūdenstilpju piesārņojumu.
Kūtsmēslu neatbilstoša uzglabāšana veicina arī smaku izplatību ciemā.
Jersikas pagasts
Pašvaldības pārziņā ir centralizēta ūdensapgāde Jersikas pagasta ciemam Upenieki un Jersikas
pamatskolai. Ciemam Upenieki dzeramais ūdens tiek ņemts no 1983.gadā ierīkotās artēziskās akas, urbuma
dziļums 230 m. debits 1,2 l/sek. Tas apgādā daudzdzīvokļu māju, pagasta pārvaldes ēku, 24 privātmājas un
individuālo veikalu „Pie Ilzes”. Jersikas pamatskolai ūdens tiek ņemts no 1975.gadā ierīkotās artēziskās akas,
dziļums – 205 metri, debits 0,7 l/sek. 2011.gada augustā ir uzstādīta atdzelžošanas iekārta ciema Upenieki
artēziskajam urbumam un jauns gaisa kompresors, kas pados skābekli uz aerotanku. Lielas problēmas rada
paaugstināts dzelzs saturs ūdenī. Sakarā ar to Veselības ministrija 2010.gada 4.janvārī ir izsniegusi atļauju uz
trim gadiem par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim Līvānu novada
Jersikas pagasta Upenieku ciemam un Jersikas pamatskolai.
Rudzātu pagasts
Centralizētā ūdensapgādes sistēma darbojas Rudzātu ciematā. To izmanto aptuveni 400 pagasta
iedzīvotāji. Centralizētās ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 5,327 km. Ūdensvads ir nodots ekspluatācijā
1982.gadā. Darbojas divi urbumi: urbums Nr.2 – ierīkots 1994.gadā, dziļums 90 m, Nr.3 – ierīkots 1994.gadā,
3
dziļums 75 m. Gada jauda ūdens apgādes sistēmai 29500 m . Aptuveni 60% ūdensvada ir nomainītas caurules.
2006.gadā, ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu, ir rekonstruēta dzeramā ūdens sagatavošanas
stacija, kura nodrošina dzeramā ūdens atdzelžošanu. Jāturpina darbs pie atlikušā ūdensvada cauruļu nomaiņas.
Turku pagasts
Ciematā Jaunsilavas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidotas 1987.gadā.
Kopējais Jaunsilavu ūdensvada tīkla garums 1,381 km. Ciematā Jaunsilavas: urbums Nr.1. izbūvēts 1970.gadā,
dziļums 95 m. debits 3 l/sek, urbums Nr.2 izbūvēts 1987.gadā, dziļums 118m. debits 1,5 l/sek. Ciematā Turki:
urbums Nr.1 DB Nr 14305 indekss D 3pl. izbūvēts 1961.gadā, dziļums 45 m. debits 6,4 l/sek. 2005.gadā,
izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējuma līdzekļus, veikta atdzelžošanas iekārtu rekonstrukcija.
Šobrīd notiek Vides ministrijas ERAF darbības programmas aktivitātes ūdenssaimniecības infrastruktūras
attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novada
Jaunsilavas ciemā” izvērtēšana.
Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem piegulošo zemi,
tādēļ ir nepieciešama to konservācija. Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāv
gruntsūdens un pazemes ūdens piesārņojuma draudi. Pēdējos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā
30

31. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
un Daugavā, bet arī novada mazākajās upēs. Privātmājās izmanto grodu akas un lokālos urbumus. Par šo ūdeņu
kvalitāti ziņu nav.
Galvenās dzeramā ūdens problēmas:
 Neapsaimniekoti un netamponēti neizmantotie urbumi;
 Pazemes ūdeņu piesārņojumu draudi no nesankcionētas notekūdeņu novadīšanas;
 Nepilnīgs centralizētās ūdensapgādes tīkls Līvānos un pagastu lielākajās apdzīvotajās vietās;
 Nehermētiskas vircu bedres un krātuves;
 Notece no lauksaimniecības zemēm un rūpnieciskām teritorijām.
3.2.3. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana
Komunālos pakalpojumus Līvānos nodrošina SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, bet
novada pagastos centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pagastu komunālās
saimniecības. Pagastu ciemos centralizētajai kanalizācijai līdzīgi kā centralizētajai ūdens padevei ir pieslēgtas
sabiedriskās iestādes un daļa no daudzdzīvokļu namiem un privātajām mājsaimniecībām.
Izmantojot Kohēzijas fonda iespējas, kopējā novadāmo notekūdeņu kvalitāte novadā ir būtiski
uzlabojusies, jo ir atjaunotas un/vai rekonstruētas Līvānu pilsētas un pagastu lielāko apdzīvoto vietu
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Līvānu pilsēta
Lietus ūdens kanalizācijas sistēma Līvānu pilsētā ir ļoti nepilnīga un aptver tikai nelielu pilsētas daļu.
Kanalizācijas tīkli pārsvarā ir būvēti 1970–tajos gados, tie ir izgatavoti no keramikas cauruļvadiem. Attīrīšanas
3
iekārtas ir būvētas 1971.gadā. To projektētā jauda ir 7500 m /dnn, un tās bija paredzētas pilsētas un rūpniecības
uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai, tādēļ pēdējā laikā to kapacitāte neatbilda novadītajam notekūdeņu
daudzumam. Līvānos projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” tika uzstādītas
jaunas un mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Rožupes pagasts
Eiropas Savienības projekta ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie kanalizācijas vadi pret
jauniem. Kopējais kanalizācijas tīklu garums ir 3,5 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciemā 115. Rožupes pagastā ir
viena notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atrodas Rožupes ciemā. Attīrīto notekūdeņu kvalitāte vienmēr atbilda
visām normatīvajām prasībām. 2011.gada 19.augustā tiks pabeigta esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
rekonstrukcija. Viena no problēmām, kas saistāma ar kanalizācijas un ūdensapgādes nodrošinājumu
iedzīvotājiem ir pēdējā laikā sastopamie dabas stihiju laikā radītie elektroenerģijas piegādes traucējumi, tādēļ
vajadzētu nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi ūdenssaimniecības elektroiekārtām, kā arī
iegādāties attiecīgas jaudas elektroģeneratorus.
31

32. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam
(1.REDAKCIJA)
Sutru pagasts
Sutru ciemā, izņemot Līvānu tipa dzīvojamo māju iedzīvotājus, ir pieejama centralizēta kanalizācija.
Kopējais kanalizācijas tīklu garums 1,4 km. Pagasta notekūdeņus attīra 1983.gadā būvēta notekūdeņu attīrīšanas
iekārta. Katru gadu tiek veiktas notekūdeņu kvalitātes pārbaudes, pēc kurām konstatēts, attīrītā ūdens kvalitāte
atbilst normatīvajiem aktiem, tomēr iekārtām būtu nepieciešama rekonstrukcija.
Jersikas pagasts
Ciemā Upenieki atrodas 1983.gadā uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BIO–100 ar jaudu 100
3
m /dnn, kurām pieslēgtas Līvānu tipa dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu māja, pagasta pārvaldes ēka un
individuālais veikals. Attīrīšanas iekārtas ir novecojušas, darbojas ar nepietiekamu slodzi. Jersikas pamatskolā no
3
2006.gada darbojas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas TOPAZ–75 ar nominālo jaudu 12 m /dnn, kā arī veikta
notekūdeņu sistēmas rekonstrukcija. Lietus ūdens novadīšanas sistēmas ir tikai pie Līvānu tipa mājām.
Rudzātu pagasts
Centralizētā kanalizācijas sistēma darbojas Rudzātu ciematā. To izmanto aptuveni 400 pagasta
iedzīvotāji. Centralizētās kanalizācijas tīklu kopgarums – 3,151 km. Ūdensvads ir nodots ekspluatācijā 1982.gadā.
Pagasta teritorijā darbojas 1 attīrīšanas iekārta un 2 sūknētavas, kas ir uzbūvētas 1977.gadā. Attīrīto
notekūdeņu kvalitāte šobrīd atbilst normatīviem. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir novecojušas, nepieciešama
to rekonstrukcija.
Turku pagasts
Ciematā Jaunsilavas centralizētās kanalizācijas sistēmas izveidotas 1987.gadā. Kopējais Jaunsilavu
kanalizācijas tīkla kopgarums – 1,681 km. Notekūdeņus attīra bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās BIO 50. Ciemata
Turki ūdensvada tīkla garums 2535m, bet kanalizācijas tīklu garums 152m. Ir biežas avārijas, jo kanalizācijas tīkli
novecojuši, un neskatoties uz to, ka notekūdeņi atbilst novadāmo ūdeņu kvalitātes kritērijiem, ļoti būtiska būtu
kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.
Galvenās notekūdeņu problēmas:
 Nepietiekams centralizētās kanalizācijas sistēmas pārklājums Līvānos un pagastu ciemos;
 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovācijas nepieciešamība Turku un Rudzātu pagastos;
 Nehermētisku krājējtvertņu izmantošana privātajā sektorā;
 Nesankcionēta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē;
 Lietus notekūdeņu attīrīšanas problēma Līvānos.
32