2. Ēdamās sēnes
Cepurīte 10-20 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, izliekta, gluda, gaiši līdz
tumši brūna, sarkanbrūna, Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Stobriņi netīri balti līdz dzeltenīgi, visbeidzot olīvzaļi, ar apaļām atverēm, viegli no
cepurītes atdalāmi, stobriņu slānis biezāks par cepurītes mīkstumu. Kātiņš 10-20 cm garš,
3-8 cm resns, bāli pelēcīgs, gaiši brūngans, augšdaļā ar baltu tīklojumu. Sastopama egļu
un jauktos mežos, skābās augsnēs. Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas
novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.
Egļu baravika
- Boletus
edulis
Cepurīte 8-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna,
sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar patīkamu smaržu
un maigu garšu. Stobriņi gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes.
Kātiņš 8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar oranžām līdz sarkanbrūnām zvīņām, stingrs.
Sastopama lapu koku un jauktos mežos. Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas
novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.
Parastā
apšubeka -
Leccinum
aurantiacum
Cepurīte 5-10 cm plata sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, sarkanbrūna vai dzeltenbrūna,
vecai sēnei izbālē jauna stipri gļotaina, sausā laikā spīdīga. Virsmiziņa novelkama.
Mīkstums gaiši dzeltenīgs, biezs, mīksts, ar augļu smaržu un maigu garšu. Stobriņi gaiši
dzelteni, sākumā aizsegti ar baltu plīvuru, vēlāk olīvdzelteni, ar šaurām atverēm. Kātiņš
3-6 cm garš, 1-2 cm resns augšdaļā dzeltenīgs, apakšdaļā brūngans ar baltu, vēlāk
violetbrūnu, ādainu gredzenu. Sastopama priežu mežos. Ēdama, cepama bez iepriekšējas
novārīšanas, piemērota marinēšanai.
Parastā
sviestbeka -
Suillus luteus
Cepurīte ir izliekta, vēlāk piltuvveida. Kāts nedaudz gaišāks. Mīkstums baltgandzeltens
vai dzeltenīgs, sīksts. Šīs sēnes ļoti ilgi uzglabājas svaigas, reti kad tās bojā insektu kāpuri
vai gliemji. Nedrīkst lietot vecas, appelējušas vai citādi bojājušās gailenes, jo šādos
gadījumos tās var būt arī indīgas. Sastopamas sausos lapu un skuju koku mežos no jūlija
līdz oktobrim (pirmajām rudens salnām). Ēdamas, ar labu garšu un mazu enerģētisko
uzturvērtību, izmanto bez iepriekšējas novārīšanas.
Gailene -
Cantharellus
cibarius
Cepurīte (3)4-10 cm plata, plakani izliekta, bieži ar iedobi, vecumā ieliekta, stingra, asins
vai rozā sarkana, vidū parasti tumšāka, ar asu, gludu, vecumā reizēm īsi rievotu malu.
Virsmiziņa matēta, nav novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, vecumā dzeltē, zem
virsmiziņas sārts, ar vāju augļu smaržu un mēreni sīvu, vecumā bieži tikai rūgtenu garšu.
Lapiņas bālā okerkrāsā, šķautnēs pie cepurītes malas reizēm sārtas, ievainotas dzeltē, 2-6
mm platas, trauslas, +_ nolaidenas, dažāda garuma. Kātiņš 4-7 cm garš, 1-3 cm resns,
cilindrisks, sārts, retāk balts, skārumos vecumā reizēm dzeltē, blīvs, vecumā reizēm
dobumains, Sastopama sausos priežu vai jauktos mežos. Ēdama, piemērota sālīšanai un
marinēšanai.
Asinssarkanā
bērzlape -
Russula
sanguinea
Cepurīte 7-15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai nedaudz ieliekta, tumši
olīvzaļa līdz tumši zaļganbrūna, vidū melngana, mitrā laikā lipīgi gļotaina, gaļīga, bieza,
ar ilgi ieritinātu, vēlāk taisni izstiepušos malu, Mīkstums bāli dzeltenīgs, vēlāk brūngans,
blīvs, trausls, ar vieglu sveķu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, dedzinoši sīva.
Lapiņas bāli dzeltenīgas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, ievainojumu vietās ar melnganiem
plankumiem, ciešas, plānas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Kātiņš 2-8 cm garš, 1-3 cm
resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, mitrā laikā lipīgi gļotains, sausā -
spīdīgs. Sastopama skuju koku un jauktos mežos. Ēdama, piemērota sālīšanai un
marinēšanai. Pēc novārīšanas cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana.
Cūcene -
Lactarius
necator
Cepurīte 5-15 cm plata, sākumā plakana ar dobumiņu vidū, vēlāk izpletusies līdz sekli
piltuvveidīga, rožaina vai dzeltensārta ar sarkanīgām joslām, sākumā ar ieritinātu,
pinkainiem matiņiem klātu malu, cepurītei izplešoties, matiņi kļūst aizvien retāki.
Mīkstums balts, trausls, porains, drupans, ar terpentīna smaržu un sīvu garšu. Piensula
balta, ļoti sīva. Lapiņas bāli līdz dzeltenīgi sārtas, ciešas, zarotas, gar kātiņu nedaudz
nolaidenas. Kātiņš 3-7 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, mazliet
pūkains, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, cepurītes krāsā. Sastopama lapu koku un jauktos
mežos, ceļmalās, mežmalās, skābās augsnēs. Ēdama pēc novārīšanas un ūdens noliešanas.
Lietojot svaigā veidā izraisa saindēšanos. Piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Parastais
vilnītis -
Lactarius
torminosus
3. Indīgās sēnes
Cepurīte ir 4-15 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk plakani izliekta, olīvzaļa, vidū
parasti tumšāka, zīdaina, ar gludu malu. Vietām cepurīte ar baltām pārslām, kas ir
vispārējā plīvura atliekas. Lapiņas cepurītes apakšpusē baltas, vēlāk ar zaļganu apsarmi.
Mīkstums balts, maigs, ar patīkamu medus smaržu un riekstu garšu. Kātiņš 5-15 cm garš
un 0,8-2,2 cm resns, cilindrisks, sākumā šūnains, vēlāk ar dobumu, ar izlocītām
bālganzaļām joslām, kuras veidojas ārējai audu kārtiņai saplaisājot. Augšdaļā kātiņš
rievains, tam vairāk vai mazāk piekļāvies rievains, plats, nokarens gredzens, kas dažreiz
var arī izzust. Kātiņš pie pamatnes bumbuļveidīgi paresnināts. Paresninājumu ietver plata,
maisveidīga, trīs līdz četrdaivaina maksts. Latvijā sēnes augļķermeņi sastopami bieži no
jūlija līdz oktobrim. Šo sēni uzskata par indīgāko Latvijas sēni.
Zaļā mušmire
- Amanita
phalloides
Cepurīte ir 3-7 cm plata. Sākumā tā puslodesveidīga, ieapaļi ķīļveidīga, bet vēlāk
izpletusies, ilgi paliek ar ielocītu malu, pilnīgi balta, zīdaini spīdīga, mitrā laikā gļotaina.
Lapiņas brīvas, biezas un baltas. Mīkstums ar pretīgu smaržu un nepatīkamu garšu.
Kātiņš slaids, 5-12 cm garš un 0,8-2 cm resns, cilindrisks, pie pamatnes ar bumbuļveidīgu
paresninājumu un bālu, ādainu, bieži cieši piegulošu maksti. Gredzens plats, balti zīdains,
vecām sēnēm arī izzūdošs. Augļķermeņi parādās no jūlija līdz oktobrim skujkoku, retāk
lapkoku mežos. Ļoti indīga sēne.
Baltā
mušmire -
Amanita
virosa
Cepurīte sasniedz 5 - 20 cm platumu; sākumā tā ir gandrīz lodveidīga, vēlāk izpletusies -
plakana, koši sarkana vai sarkanīgi dzeltena ar lielām baltām vai dzeltenīgām plēksnēm.
Lapiņas baltas. Mīkstums balts, bet tieši zem cepurītes virsmiziņas gaiši oranžs vai
dzeltenīgs, ar saldenu garšu, bet bez īpašas smaržas. Kātiņš 5 - 25 cm garš un 1 - 3 cm
resns, balts vai nedaudz dzeltenīgs ar biezu baltu vai dzeltenīgu nokarenu gredzenu
augšdaļā. Pie pamatnes kātiņš bumbuļveidīgi paresnināts, ar biezu maksti, kuru veido
vairākās koncentriskās rindās novietotas baltas vai dzeltenas plēksnes. Aug skuju koku un
lapu koku mežos gan pa vienai, gan arī veidojot lielākas vai mazākas grupas. Indīga.
Sarkanā
mušmire -
Amanita
muscaria
Cepurīte sasniedz 4 - 10 cm platumu, tā sākumā ir puslodesveidīga, vēlāk izliekti
plakana, izplesta, jauna gļotaina, ar svītrainu malu, brūna, dzeltenbrūna, pelēkbrūna ar
daudzām baltām plēksnēm koncentriskās joslās. Lapiņas baltas. Mīkstums balts ar
nepatīkamu rutku smaku. Kātiņš 5 - 12 cm garš un 0,5 - 2 cm resns, sākumā blīvs, vēlāk
ar dobumu, balts, augšdaļā ar platu baltu nokarenu gredzentiņu, apakšdaļā paplašināts,
ietverts baltā makstī ar strupu malu, virs kuras redzamas viena vai divas neskaidras jostas.
Sēne satopama ļoti bieži gan skuju, gan arī lapu koku mežos no jūlija līdz septembrim.
Indīga.
Panteru
mušmire -
Amanita
pantherina
