2. Sfēru mūzika
Musica Universalis vai sfēru mūzika
ir sens filosofisks koncepts, kas aplūko
debesu ķermeņu (Saule, Mēness un
planētas) kustības kā mūzikas formu.
Šī mūzika nav sadzirdama, bet ir
matemātisks koncepts.
http://www.crystalinks.com
4. Pastāv leģenda, ka PITAGORS varējis
saklausīt “sfēru mūziku”.
Šī spēja ļāvusi viņam izprast un
matemātiski izteikt lielās kustības,
kas risinājās visumā.
http://www.crystalinks.com Platons
5. Johannes
Keplers 1619. g.
pielietojot sfēru
mūzikas
konceptu, centās
izskaidrot
dabiskās pasaules
proporcijas – it
sevišķi
astronomijā – no
mūzikas viedokļa.
http://www.mlahanas.de
6. JOHANNES KEPLERS
un viņa “sfēru mūzika”
http://www.bkneuroland.fr
7. Johanness Keplers 1619. g. publicēja savu
darbu Harmonices Mundi .
Šajā darbā – piecu grāmatu sērijā – viņš centies
izskaidrot pasaules uzbūves harmoniju.
Planetary Canon - excerpt.mp3
Debesu sfēru mūzika
http://www.amaranthpublishing.com
8. Keplers mēģina atrast kopīgus likumus,
kas darbotos gan mūzikā, gan Saules
sistēmā.
Viņa sfēru mūzika ir balstīta uz planētas
kustības maksimuma un minimuma
mērījumiem saistībā ar to attālumu līdz Saulei.
Pielietojot savu teoriju, Keplers piešķīra
planētām muzikālus intervālus un ritmus.
Debesu sfēru mūzika
http://www.amaranthpublishing.com
10. Louis-Bertrand Castel
Luiss - Bertrāns Kastels.
Pēc 1725. gada Kastels
attīstījis savu krāsu un
nošu sistēmu, kuru viņš
atbrīvoja no kosmoloģiskā
konteksta un piesaistīja
mākslai, nosaucot to par
“Krāsu mūziku”.
http://www.musictheory21.com
http://www.danielmitsui.com
11. Kastels atzīmēja, ka, runājot par krāsu, gleznotāji
bieži izmanto muzikālus terminus.
Veidojot krāsu piesaisti notīm, Kastels veica
mēģinājumus pārveidot muzikālus skaņdarbus
attēlos.
http://www.musictheory21.com
http://www.danielmitsui.com
12. Pretstatā Kastela vēlmei izveidot krāsu valodu, kas
balstītos uz gaismas un skaņas toņu analoģijas,
ALEKSANDRS RIMINGTONS
19. gs. beigās smēla iedvesmu no impresionistiem.
13. Viņa radītās KRĀSU ĒRĢELES projicēja krāsu
toņus uz īpaši izveidotām telpiskām virsmām,
sapludinot krāsas uz lieliem
ekrāniem,
tādējādi izveidojot mainīgas ainas
abstrakti gleznieciskā manierē.
15. Instruments darbojās raidot gaismas starus
caur rūpīgi tonētiem stikla diskiem,
kas rotēja un mainīja savu izvietojumu,
lai veidotos dažādi krāsu toņi.
17. Lai gan šis instruments
nespēja radīt skaņu,
tas veidoja mainīgo gaismu projekciju,
kas pavadīja Skrjabina simfonijas
“Prometejs: Poēma par uguni”
pirmatskaņojumu 1915. g. Ņujorkā.
http://homepage.tinet.ie
20. Tastiera per luce
Skrjabina manuskripts,
kas nosaka krāsainās
gaismas “darbību”
skaņdarba atskaņošanas
laikā.
http://rhythmiclight.com
21. Krāsas ir saskaņotas
ar skanējumu.
Piemēram vokāla
aukstais skanējums
iezīmēts kā zaļš un
dažādu krāsu salikumi
/akordi – orķestrim.
http://rhythmiclight.com
22. Skrjabins bija lūdzis, lai ikviens koncerta
apmeklētājs uzvilktu baltas drēbes,
lai projicētā gaisma vieglāk atstarotos no
ikviena klātesošā ķermeņa, tādējādi atskaņojumā
iesaistot visu zāli.
25. Ar sviru un aizvirtņu
sistēmas palīdzību
gaismas plūsmas bija
iespējams variēt uz
ekrāna, kamēr notika
mūzikas atskaņojums
Krāsu ērģeles
http://homepage.tinet.ie
29. Gētes krāsu
izcelsmes
ģenētiskā teorija tika pretstatīta
Ņūtona sekotāju eksperimentēšanai ar
ideju par gaismas dalījumu 7 krāsās –
atbilstoši analoģijas prasībām ar nošu
sistēmu.
http://cura.free.fr
30. Gētes nostāja bija saskaņā ar krāsotājmeistaru
uzskatiem.
Arī Leonardo da Vinči izšķīra
tumsas (zils un zaļš) un gaismas
(dzeltens un sarkans) krāsas.
http://cura.free.fr
31. Gētes K r ā s u a p l i s
http://slodive.com http://www.triangleparkcreative.com
32. Sākot ar 18. gs. beigām krāsas vairs netiek
pielīdzinātas notīm.
Tā vietā mūziku salīdzina ar glezniecību
kā divus veselumus,
vērtējot mūziku kā pārāku,
jo tā vistiešāk iedarbojas uz cilvēka dvēseli
http://www.musictheory21.com
33. Kopš Lists uzrakstījis skaņdarbu
Lo spozalizio no cikla “Klejojumu
gadi” (1839.), balstītu uz Rafaēla
gleznām, komponisti bieži
izmantojuši vizuālās mākslas
darbus kā iedvesmas avotus
(pētnieks Finks, 1988. g., uzskaitījis 711 šādas
kompozīcijas).
JÖRG JEWANSKI
http://www.musictheory21.com
38. Pauls Klē. Ad Parnassum.
http://www.artinthepicture.com
Klē gleznas Ad Parnassum nosaukuma sākotne meklējama
mūzikas mācību grāmatā Gradus ad Parnassum (1725.),
ko sarakstījis Johans Jozefs Fuss, kurš mūziķiem mācījis
polifoniskās harmonijas tehniku.
http://itp.nyu.edu/
39. Par Robēra Delonē gleznu Pauls Klē rakstījis:
“Delonē, veidojot gleznas ritmiku, centies pielietot
fūgas modeli, izmantojot tādu izmēru (garumu),
ka nav iespējams visu gleznu aplūkot vienlaicīgi.”
http://www.musictheory21.com
Robert Delaunay, Les fenêtres sur la ville, première partie, premiers contrastes
simultanés (1912)
http://aponte27.blogspot.com/
41. ČURĻOŅA māksla ir cieši saistīta ar Eiropas simbolistu
mākslu. Tomēr jāņem vērā viņa spēja domāt patstāvīgi
un radīt pilnīgi jaunas glezniecības formas:
attēlus - sonātes, prelūdijas un fūgas.
Sapludinot glezniecību
un mūziku unikālā
vienotā mākslinieciskā formulā, šie
gleznojumi nozīmīgi bagātinājuši Eiropas modernismu.
http://ciurlionis.eu/en/painting
42. Savas gleznas - sonātes, prelūdijas
un fūgas Čurļonis gleznojis ar
temperu uz papīra (1907–1909) .
Tajās mākslinieks atklājis savu unikālo
spēju iekļaut glezniecībā mūzikas
formas. Viņš “neglezno mūziku”, bet
gan ar komponista prasmi pielieto
muzikālo izteiksmes līdzekļu
ekvivalentus: līniju un plānu
ritmus, formu lokanumu,
plastiku, vairāku ainavas
Čurļonis. Allegro no cikla
līmeņu “pārklāšanos”, radot Sonata No.2, 1907
izvērstas telpas iespaidu.
http://ciurlionis.eu/en/painting/ http://commons.wikimedia.org/
48. Šēnbergs bija arī
g l ez n o tā j s ,
mūzikas teorētiķis
un ietekmīgs
kompozīcijas A.Šēnbergs. Skatiens (acis), 1910
pasniedzējs
http://en.wikipedia.org http://www.usc.edu/libraries
50. Vasilijs
Kandinskis
Dzimis Maskavā 1866. g.
Viņa pirmā
mīlestība bija
mūzika. Abi viņa
vecāki spēlēja klavieres.
Bērnībā viņš spēlēja
čellu un klavieres.
http://www.artsmypassion.com http://en.wikipedia.org
51. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 8 http://www.ibiblio.org
Kandinska prasme radīt absolūti abstraktus
darbus daļēji saistīta ar viņa
Spējām redzēt skaņu krāsas veidā.
http://www.artsmypassion.com
52. V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 8 http://www.ibiblio.org
Viņš pats šādi aprakstījis šo fenomenu, ko piedzīvojis kādā
operas izrādē: Es garā skatīju
visas šīs krāsas savu
acu priekšā. Mežonīgas, neprātīgas līnijas it kā
tika uzskicētas manā priekšā.
http://www.synesthesiatest.org
54. “Krāsas ir klaviatūra, acis ir
harmonijas, dvēsele ir klavieres ar
daudzām stīgām. Mākslinieks ir roka,
kas spēlē, pieskaroties te vienam, te
otram taustiņam, izraisot vibrācijas
dvēselē.“
Vasilijs Kandinskis
http://www.artsmypassion.com
57. Aina no " Prometeja" koncerta
(Skrjabins+Kandinskis),
21. jūnijs1996., Kazaņa, Krievija. http://prometheus.kai.ru
58. Piets Mondrians
1872. –1944.
Nīderlandiešu - franču
mākslinieks De Stijl grupas
dalībnieks. Radījis abstraktas
mākslas formu, kuru
nosaucis par Neoplasticismu
http://en.wikipedia.org
59. Mondriāns atmeta
klasiskās mākslas
valodu, jo tā rāda tikai
ārējo formu.
Pielietojot vertikāļu-
horizontāļu struktūras
un vienkāršas krāsu
attiecības, Mondriāns
tiecās radīt universālu
krāsu un formu
gramatiku, kas
palīdzētu atklāt
pasaules uzbūves
būtību http://madamepickwickartblog.com
60. Mondriāns mīlēja
džezu un viņam
patika dejot.
Šī glezna tapusi tā
laika mūzikas
ritmu iespaidā.
Piets Mondrians. Broadway Boogie Woogie http://www.ibiblio.org/
1942-43; a/e, 127 x 127 cm; The Museum of Modern Art, New York
61. Marks Šagals
1887. –1985.
Krievu - franču mākslinieks
saistīts ar dažādiem
mākslinieciskiem stiliem un
virzieniem. Viens no
visievērojamākajiem 20. gs.
māksliniekiem. Viņš bija
agrīnā perioda modernists
un strādājis gandrīz visos
mākslas veidos: glezniecībā,
grāmatu ilustrācijā, vitrāžā,
scenogrāfijā, keramikā,
tekstilmākslā, stājgrafikā.
http://en.wikipedia.org
63. “Ikviena sirds, īpaši
ebreja sirds ir vijolē:
tu piespied stīgu,
pavelc lociņu un
atskan
dažnedažādas
dziesmas, pārsvarā
skumjas un drūmas
dziesmas...”
Šolom- Aleihems
M.Šagals. Vijolnieks
http://www.ilperetz.org/
65. 20. gs. atšķirības starp krāsām un notīm vairs
nav nesamierināmas.
Tādi gleznotāji kā
Reinhardts un
Marks Rotko ir integrējuši laika
elementu savos darbos, pielietojot krāsu
tādējādi, ka gleznas aplūkošana kļūst par
veselu procesu par sevi.
http://www.musictheory21.com
71. Ungāru komponists Ligeti apraksta harmonisko
transformāciju procesu savā skaņdarbā orķestrim
Lontano (1967) kā gaismas polifoniju:
iedomātu perspektīvu veido atspīdumu un
caurstarojumu mainīgās formas, kas
pakāpeniski atklājas klausītājam, kurš it kā būtu
ienācis no spožas saules apgaismojuma tumšā
istabā un tikai ar grūtībām atšķirtu krāsas un
formas.
(O. Nordwall, György Ligeti, 1971, p.114).
ligeti_ volumina _1_.mp4 http://www.musictheory21.com
75. Dziedātāja Lorīna Ņūtone un basiste
Žoela Leandra ir “pārtulkojušas” glezniecības
tehnikas (piemēram, Franka Stellas
monohromo paleti) darbā “Stellas melnais”,
pārveidojot tās mūsdienu džeza formās
(18 Colors, Leo LR 245, 1997).
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
http://www.musictheory21.com
76. Franks Stella. Melnais 1
http://siongchin.com/blog
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
77. Franks Stella, dzimis 1936. ievērojams
Amerikāņu mākslinieks.
Viņš ir plaši pazīstams kā monohromo –
melnbalti svītroto gleznojumu autors.
(Vēlāk Stella uzgleznoja arī krāsainu neregulāras
formas laukumu piepildītas kompozīcijas.)
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4 http://siongchin.com/blog
78. Franks Stella. Melnais 2
http://siongchin.com/blog
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
79. Franks Stella darbā
http://siongchin.com/blog
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
80. Franks Stella. Melnais 3
http://poulwebb.blogspot.com
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
81. Franks Stella.
Bez nosaukuma
http://poulwebb.blogspot.com
jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4
82. Messiāns izmantoja savu subjektīvo krāsu,
akordu, formu un tēmu asociāciju
tādos darbos kā Sept Haïkaï (1962).
Viņš rakstīja, ka akordiem ir saistība ar
krāsām un par dažiem saviem darbiem ir teicis,
ka to forma pilnīgi atkarīga no krāsām.
http://www.musictheory21.com
84. Gleznojot mūziku:
Ritms un kustība mākslā
2006.–2007.
20. Izstāde
Šeldonas Memoriālajā Mākslas galerijā
University of Nebraska–Lincoln
http://www.sheldonartmuseum.org/photos
85. Eds Garmans, Variation of a Structure No. 43, 1965,
polymer paint on Masonite, 45 x 33” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
86. Džeims Brūks, U-1951, 1951, oil on canvas, 37 3/4 x 25 3/4” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
87. Stentons Makdonalds -Raits, Dragon Forms, 1926, http://www.sheldonartmuseum.org/photos
oil on panel, 26 1/4 x 15 1/4”
88. Džons Ferrens, Red and Blue, 1954 , oil on canvas, 48 x 38” http://www.sheldonartmuseum.org/photos
89. Abrahams Valkovics, Untitled (New York), about 1912, http://www.sheldonartmuseum.org/photos
graphite on paper, 12 7/8 x 9 1/2”
90. Gleznojot mūziku
FILIPS ŠHREIBMANS
1960.–2005.
New York
http://www.sheldonartmuseum.org/photos
102. Gleznojot mūziku:
Ritms un kustība mākslā
Luma-Flow animation by Selwyn
Rodda, music by Guido Negraszas.
luma-flow.mp4
http://www.youtube.com
103.
104. 21. gs. VIRTUĀLĀS
REALITĀTES
KRĀSU Ē R Ģ E L E S
Džeks Okss, Deivs Brittons
home.bway.net
105. Mērķis – esošo muzikālo kompozīciju
pārveidošana (tulkošana) par vizuālām
performancēm.
Šādi radīti mākslas darbi atbilstu
INTERMEDIĀLAJIEM principiem, kādus tos
definējis Fluxus teorētiķis Diks Higins.
home.bway.net
106. Intermediāls mākslas darbs atšķirībā no
multimediāla ir vairāku mediju strukturālu
elementu kombinācija vai sintakse, tiem
apvienojoties vienā.
home.bway.net
113. Šī ainava izraudzīta, lai pārstāvētu pūšamos
instrumentus dēļ savas vēju appūstās formas un
daudzajiem tuneļiem-alām.
home.bway.net
114. Šī ainava izraudzīta, stīgu instrumentiem, jo, šķiet, ka
lociņš spēlējot varētu izzīmēt šādus rakstus kalnu
mugurās.
home.bway.net
115. Šīs formas izraudzītas stitamajiem instrumentiem, jo
izskatās piemērotas, lai tās tiktu sistas, kā arī atgādina
sitaminstrumentu formas.
home.bway.net
119. Datorprogrammas veido mainīgus
2 dimensionālus vai 3 dimensionālus
attēlus atbilstoši skaņas tembram,
augstumam, skaļumam un citiem
parametriem.
home.bway.net
124. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai
darbu sērijai) par kādu skaņdarbu.
Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši
izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.
Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši
skaņdarba partitūrai.
Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas
un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)
salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas
darbam.
125. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai
darbu sērijai) par kādu skaņdarbu.
Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši
izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.
Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši
skaņdarba partitūrai.
Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas
un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)
salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas
darbam.
126. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai
darbu sērijai) par kādu skaņdarbu.
Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši
izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.
Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši
skaņdarba partitūrai.
Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas
un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)
salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas
darbam.
127. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai
darbu sērijai) par kādu skaņdarbu.
Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši
izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.
Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši
skaņdarba partitūrai.
Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas
un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)
salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas
darbam.
128. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai
darbu sērijai) par kādu skaņdarbu.
Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši
izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam.
Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši
skaņdarba partitūrai.
Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas
un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru)
salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas
darbam.
130. Ar mani atkal runā kaijas, Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas, Runā naktī tās.
Zane Lūse. Ar mani atkal runā kaijas http://www.kasjauns.lv
131. Dzīvoja reiz lapa zarā, Dzīvoja tā visiem garām,
Arī sev, arī sev.
Zane Lūse. Pēdējā lapa http://www.kasjauns.lv
132. Vasaras vidū, gurķus plūcot, Muļķa gurķīšus, Vienreiz
redzu – gurķos Miķelis guļ.
Zane Lūse. Lauku gurķis Rīgas tirgū http://www.kasjauns.lv
133. Teic, kur zeme skaistākā Tur, kur smilgas zied
Teic, kur skarbā zeme tā Te, kur akmens dzied
Zane Lūse. Teic, kur zeme skaistākā http://www.kasjauns.lv
134. Balta saule spīd Visapkārt jūra, jūra vien
Balta laiva slīd un laivā mēs ar tevi vien
Zane Lūse. Baltā saule http://www.kasjauns.lv
135. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri gleznai par kādu populāru
dziesmu.
Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošus
lineāros ritmus un krāsu laukumus.
136. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri gleznai par kādu populāru
dziesmu.
Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošus
lineāros ritmus un krāsu laukumus.
137. Praktiskais uzdevums
Izveidot ieceri gleznai par kādu populāru
dziesmu.
Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošus
lineāros ritmus un krāsu laukumus.
