Seminārs “Sudraba paaudze – neapzinātais darba tirgus portenciāls”

1. Sudraba paaudze – nodarbinātības
tendences un izaicinājumi Latvijā
Pēteris Leiškalns
Mg.iur.; Mg.oec.
Infogrammas:
J.Hermanis; P.Leiškalns
Rīgā, 2019.gada 18.decembrī

2. «Sudraba ekonomika» un nodarbinātība
Būtiski, lai jebkurā vecumā darbspējīgam cilvēkam būtu
iespēja un vide, kur realizēt savu potenciālu un prasmes:
• Gan pielietojot savas zināšanas;
• Gan izmantojot pieredzi kādā no profesionālās darbības
jomām;
• Gan arī pilnveidojot esošo kompetenci ar jaunām,
konkurētspējīgām prasmēm.

3. Piezīmes: Līknes shematiski iezīmē ļoti aptuvenus ienākumus un izdevumus. Mūža laikā tie ir mainīgi lielumi. Pieaugušā nepieciešamie izdevumi ir noteikti 400 euro. Pensijas vecuma
sākumposmā tie samazinās, pēc tam pieaug (veselības, soc.aprūpes papildizdevumi). Bērna nepieciešamie izdevumi viena bērna ģimenē ir noteikti 300 euro (75% no pieaugušā
izdevumiem), bet 2 un vairāk bērnu ģimenēs – 280euro uz bērnu. Katram vecākam apgādnieka periodā papildus izdevumos ir ierēķināti 140 līdz 150 euro uz bērnu (katrs gādā pusi no
bērnam nepieciešamā).
Pensijas vecuma sākumposmā uzrādītajā ienākumu pieaugumā ir ierēķināta algas un pensijas kopsumma. Pēc tam ienākumi noslīd līdz vidējais pensijas līmenim (dzeltenā līnija).
-800
-600
-400
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
1
3
5
7
9
11
13
15
17
19
21
23
25
27
29
31
33
35
37
39
41
43
45
47
49
51
53
55
57
59
61
63
65
67
69
71
73
75
77
79
81
83
85
Personu un mājsaimniecību nepieciešamie izdevumi, (neto) ienākumi un bilance mūža laikā
Nepiec. Izd.Personai personas ienākumi Bilance Nav bērnu Bilance 1 bērns Bilance 2bērni Bilance 3bērni Bilance 4bērni

4. Piezīme: Līdzsvara līnija iezīmēta tāda, kādai tai vajadzētu būt pie kopējā iedzīvotāju skaita 2 miljoni.
Tā kā astoņdesmitajos mūs bija vairāk, savukārt tagad – mazāk par 2 miljoniem, līnijai ir tikai ilustratīvs raksturs
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
40000
45000
1980
1981
1982
1983
1984
1985
1986
1987
1988
1989
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Dzimušo
skaits
Demogrā-
fiskais
līdzsvars
Demogrāfijas izaicinājumi Latvijā «Sudraba paaudzes» nodarbinātībai īpaši labvēlīgi

5. Iedzīvotāju novecošana ir viena no
nozīmīgākajām sociālekonomiskajām
problēmām, ar ko pašlaik saskaras
ES.
Sabiedrība noveco visā Eiropā, bet
Latvijā novecošanās ir īpaši izteikta.
Tā rada izaicinājumu ne tikai darba
devējiem, bet arī sociālajai sistēmai.
Īsā termiņā sociālo sistēmu var
stabilizēt ar mazākiem izdevumiem
ģimenēm ar bērniem, bet ilgā termiņā
tas vēl vairāk palielina demogrāfisko
slodzi uz pensijas vecuma personu
īpatsvara pieauguma rēķina, kas var
provocēt nepieciešamību palielināt
nodokļu slodzi. Savukārt šāds
risinājums samazina ekonomikas
konkurētspēju.

6. Latvijas iedzīvotāju sastāvs dalījumā pēc vecuma un to ietekmējošie faktori (migrācija, mirstība).

7. Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2000.g. grafisks attēlojums

8. Latvijā nodarbināto vecuma un dzimuma piramīda 2018.gadā. Kā redzams, tuvākajā desmitgadē darba tirgū ienāks mazskaitlīgāka iedzīvotāju daļa

9. Nākotnē darbaspēka vecumstruktūrā būs būtiskas izmaiņas.

10. No 10,9 tūkstošiem, kuri 2018.gadā iebrauca Latvijā, 4,3 tūkstoši (~40%) bija Latvijas pilsoņi.
Latvijas pilsoņi vēl lielākā skaitā dodas pretējā virzienā – pērn izceļoja 12,2 tūkst. jeb 3x vairāk nekā atgriezās..

12. Nodarbinātība pirmspensijas un pensijas vecumā
• No kopprodukta skatpunkta:
katra strādājošā pienesums ir ļoti svarīgs.
• No obligātās sociālās apdrošināšanas budžeta skatpunkta:
Strādājošie, veicot iemaksas savu sociālo garantiju nodrošināšanai,
paaudžu solidaritātes ietvaros nodrošina pensijas šodienas pensionāriem;
Savukārt strādājošie pensionāri ir ne tikai pensiju saņēmēji, bet arī sociālo
iemaksu veicēji, kas piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā un
vienlaikus papildina arī savu pensijas kapitālu.
• No kopbudžeta skatpunkta:
Nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu arī maksājot IIN un PVN.
• Kopumā - pats būtiskākais – strādājošie cilvēki uztur sevi, palīdz saviem
tuvajiem un visai sabiedrībai.

13. VSAOI maksātāju skaits pēc krīzes perioda krituma pakāpeniski pieaug, tomēr demogrāfisko faktoru ietekmē jau tuvākajā nākotnē tas samazināsies

14. Nodarbinātība 50+ vecumā - problēmas:
• Latvijā iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem un vairāk saskaras ar
dažādām grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba
tirgū – veselības problēmas, nav darba devēja prasībām atbilstoša
izglītība, nepiemērota darba vide un darba apstākļi.
• Radot darbiniekiem piemērotus darba apstākļus, palīdzot apgūt
veselībai nekaitīgus darba paņēmienus, un, atbalstot darbinieku
profesionālo izaugsmi, ikviens darba devējs var uzlabot darbinieku
labklājību un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

15. Svarīgs priekšnoteikums - veselība
Veselība ir ne tikai būtisks priekšnoteikums iespējamai
nodarbinātībai, bet arī kvalitatīvai dzīvei.
Cilvēkam novecojot, pieaug slimību risks.
Daļa darba devēju izsaka bažas, ka sudraba paaudzes darbinieki
biežāk slimos, tomēr statistika to neapstiprina.
Izņēmums ir arodslimnieki, kas darbnespējas lapas izmanto
ievērojami biežāk.

16. • Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums joprojām ir viens no zemākajiem starp ES valstīm.

17. Būtiska daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Pieaugot vecumam, zema pašnovērtējuma
īpatsvars pieaug. Piemēram, vecuma grupā vecuma grupā 45-54 šāda vērtējuma īpatsvars ir apmēram desmitā daļa (9,6%), bet nākamajā
vecumgrupā 55-64 šis skaitlis gandrīz dubultojas (18,2%).

18. .
Otrs būtiskais priekšnoteikums – darba vietas
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā būtiski pieaudzis 60+ nodarbināto personu skaits. Tas ir saistīts gan ar pensiju sistēmas izmaiņām,
gan iespējām turpināt darbu.

19. Kopējais aizņemto darba vietu skaits ir ievērojami mazāks, nekā pirmskrīzes periodā, tomēr veselības un sociālās aprūpes jomā aizņemto darba vietu
skaits pieaug.

20. .

21. Radikāli ir samazinājies pretendentu skaits uz brīvajām darba vietām.

22. Jauniešu bezdarbs (zilā līkne) ir visaugstākais. Krīzes laikā tas bija rekordaugsts, kā rezultātā būtiski pieauga jauno cilvēku emigrācija.
Savukārt vecumgrupai 55-74 tas ir pat relatīvi zemāks par vidējo bezdarba līmeni.

23. Nākotnes izaicinājums Latvijas darba devējiem – atalgojuma līmenis
Latvijas īpatnība – ar diferencētā neapliekamā minimuma palīdzību tiek veicināta zemas pievienotās vērtības, zema atalgojuma un
aplokšņu algu ekonomika. Tas veicina jauno cilvēku emigrāciju un nākotnē var prasīt ievērojami straujāku atalgojuma kāpumu.

24. 2019.gada 2.ceturksnī vidējā alga Latvijā sasniedza bruto 1083 € (+7,8% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un neto 799 € (+7,4%).
Algu izaugsmes tendence aptver visus Latvijas reģionus, vienlaikus saglabājoties būtiskām atšķirībām starp Rīgu un perifēriju.

25. Latvija un tuvākie konkurenti – Igaunija un Lietuva. Zīmīgi, ka Latvijas bruto atpaliek pat no Igaunijas neto.

26. Ar šīm valstīm pagaidām izteiktāk konkurējam par gados jaunajiem cilvēkiem. Bet tas būtiski ietekmē “Sudraba paaudzes” iespējas
turpināt darbu Latvijā. Vienlaikus jauno cilvēku aizbraukšana ir nopietns izaicinājums Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai.

27. Darba devējiem ir jārēķinās, ka vienotājā ES darba tirgū darbaspēka stundas izmaksas būtiski pieaugs. Turklāt, arī “Sudraba paaudzei”

28. 0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
Produktivitāte un atalgojums - modeļi
Prod. fiz. Darbs
Prod. gar. Darbs
alga tuvu prod.
alga - stāžs
alga Virs.prod
Alga - ja maina darba
vietu
Stāžs, gadi

29. "Sudraba ekonomika" – patēriņa puse
Pieaugošais gados vecāku cilvēku skaits tiek uztverts arī kā
iespēja. Ikgadējie valdības izdevumi vecāka gadagājuma
cilvēkiem ES pašlaik ir gandrīz 20% no IKP (Eiropas Komisijas
novecošanās ziņojums, 2015. gads).
Šiem izdevumiem pretī ir preču un pakalpojumu apjoms, kas
atbilst vecāka gadu gājuma cilvēku vajadzībām, tai skaitā
pārtika, mājoklis, veselības aprūpe, transports u.c.
Vakareiropas valstīs uzņēmēji šeit saskata lielas izaugsmes
iespējas.

30. .

31. .

32. Pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēju īpatsvars pēdējos gados ir nostabilizējies 30% līmenī, tomēr,
ņemot vērā demogrāfisko situāciju, jau tuvākajā nākotnē šis īpatsvars pieaugs.

33. Pakalpojumu pieejamība un finansēšanas sistēma -
Veselības aprūpe
Latvijas īpašā problēma ir augstais
tiešmaksājumu līmenis par veselības
aprūpes pakalpojumiem. Par samērīgu
līmeni tiek uzskatīts līdz 20 %. Latvijā
tas pārsniedz 40%.
Pensijas vecuma personām šādos
apstākļos situācija ir īpaši sarežģīta –
ienākumu līmenis pazeminās, savukārt
nepieciešamība pēc pakalpojumiem
pieaug.
Pensijas
vecuma
personām…
bērniem
9%
citām
personām
24%
Aptuvens valsts veselības aprūpes izdevumu
sadalījums (neskaitot neatliekamās palīdzības
izdevumus)

34. Pakalpojumu pieejamība un finansēšanas sistēma - sociālā aprūpe
• Latvijas īpašā problēma – objektīvi nepieciešamu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība personām,
kurām ir bērni darbspējas vecumā. Latvijā netiek nošķirts jautājums par kvalitatīvu vecumdienu
nodrošināšanu pansijā pēc klienta vai viņa radinieku brīvprātīgas izvēles, no jautājuma par objektīvi
nepieciešamu, specifisku, ar iedzīvotāju ienākumiem nesamērīgi dārgu pakalpojumu sniegšanu, par kuru
nepieciešamību lēmumu nav pieņēmis klients vai viņa radinieki, bet sociālais dienests.
• Līdz šim ir izplatītā prakse, ka pakalpojuma pieprasītājam, kuram nav lejupējo, pakalpojums tiek
nodrošināts par publiskā sektora līdzekļiem. Savukārt pakalpojuma pieprasītājam, kuram ir lejupējie, tiek
pieprasīta maksa par pakalpojumu. Bet, ja lejupējie atsakās maksāt par pakalpojumu, tas tiek atteikts.
• Atteikums parasti tiek saistīts ar atsauci uz Civillikuma 188.pantu. Jānorāda, ka šī norma ir radusies
laikā, kad bija cita valsts pārvaldes sistēma, cita nodokļu sistēma un to īpatsvars, cita sociālās drošības
sistēma, citi cilvēktiesību nosacījumi, kā arī personu, tai skaitā arī veco ļaužu, izvēles un rīcības brīvības
nosacījumi. Laikā, kad nebija pensiju sistēmas (tās mūsdienu izpratnē).

35. Pakalpojumu pieejamība finansēšanas sistēmā – labās meitas sods
• Kopumā šis modelis neatbilst Satversmes preambulā ietvertajam sociāli
atbildīgas valsts principam, kā arī Satversmes 109.pantā noteiktajām
tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un citos likumā
noteiktajos gadījumos.
• Pielietotā sistēma rada vēl vienu nevēlamu blakni – kāds no lejupējiem –
visbiežāk – meita, pamet darbu, lai nodrošinātu aprūpi mājās.
• Pēc aprūpes perioda šīm personām ir ļoti sarežģīti atsākt darba gaitas.

36. Paldies par uzmanību!