Nelaimes gadījumu aktuālā statistika darbā ar jauniešiem
•
0 gefällt mir•1,143 views
Valsts darba inspekcijas un Valsts izglītības satura centra sadarbības ietvaros 2015.gada novembrī notika seminārs profesionāli izglītojošo skolu pedagogiem par darba aizsardzību. Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija
Empfohlen
Empfohlen
Weitere ähnliche Inhalte
Ähnlich wie Nelaimes gadījumu aktuālā statistika darbā ar jauniešiem
Ähnlich wie Nelaimes gadījumu aktuālā statistika darbā ar jauniešiem (7)
Mehr von State Labour Inspectorate
Mehr von State Labour Inspectorate (20)
Nelaimes gadījumu aktuālā statistika darbā ar jauniešiem
- 1. Aktuālā nelaimes gadījumu statistika Nelaimes gadījumi darbā ar jauniešiem Sandra Zariņa, VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra.zarina@vdi.gov.lv t.67021709 12.11.2015, Rīga
- 2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika (2010. gads –2015. gads) 2 1232 1035 172 25 1366 1143 190 33 1545 1291 219 35 1740 1389 230 31 1763 1510 212 41 1239 1106 116 17 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2010 2011 2012 2013 2014 2015* Kopā Nesmagi Smagi Letāli * Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 3. Nelaimes gadījumos kopējais cietušo skaits uz 100 000 strādājošiem (2010.g. – 2015.g. ) 3 0 50 100 150 200 250 2010 2011 2012 2013 2014 2015 147,9 182,47 199,07 220,14 225,33 156,56 20,6 25,6 28,22 29,1 27,22 14,66 3 4,44 4,51 3,92 5,24 2,15 Letāli Smagi Kopējais *Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 4. Nozares, kurās 2014. gadā visvairāk notikuši nelaimes gadījumi darbā 4 542 483 54 5 241 198 34 9 220 203 14 3 149139 8 2 146 100 41 5 0 100 200 300 400 500 600 Apstrādes rūpniecība Transports un uzglabāšana Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Valsts pārvalde un aizsardzība;obligātā sociālā apdrošināšana Būvniecība kopā nesmagi smagi letāli
- 5. Nozares, kurās 2014. gadā visvairāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā 5 9 5 5 5 3 2 2 2 1 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Transportsun uzglabāšana Lauksaimniecība, mežsaimniecība Apstrādesrūpniecība Būvniecība Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība Finanšuun apdrošināšanas darbības Operācijasar nekustamoīpašumu Valstspārvaldeun aizsardzības;obligātā sociālāapdrošināšana Administratīvoun apkalpojošodienestu darbība
- 6. VDI sagatavoto letālo NG Aktu par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kas nav saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību (“dabīgās nāves”) skaits *Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 6 35 30 54 37 51 42 32 29 0 10 20 30 40 50 60 2012 2013 2014 2015* Ar darba vides riska faktoru iedarbību nesaistīti letālie NG kopā "Dabīgās nāves"
- 7. VDI izmeklēto letālo darbā notikušo nelaimes gadījumu, kas nav saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību (t.sk.“dabīgās nāves”) sadalījums pa nozarēm (2014. gads) Transports un uzglabāšana 30% Apstrādes rūpniecība 17% Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 7% Būvniecība 8% Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 5% Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 5% Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 5% Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 5% Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 5% Cita nozares 13% 7
- 8. Jauniešu un gados jaunu darbinieku, kas cietuši nelaimes gadījumos darbā, skaits 0 100 200 300 400 500 600 700 2011. (36%) 2012. (35%) 2013. (36%) 2014. (38%) 2015.gada 10 mēneši (38%) 300 324 360 417 308 195 209 258 248 185 2 2 6 5 5 no 25 līdz 34 gadiem no 18 līdz 24 gadiem līdz 18 gadiem Jaunieši un gados jauni darbinieki veido vairāk kā trešo daļu no visa nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita, un šai daļai ir tendence pieaugt. 8
- 9. Jauniešu un gados jaunu darbinieku, kas cietuši smagos un letālos nelaimes gadījumos darbā, skaits 9 Jaunieši un gados jauni darbinieki veido ceturto daļu no visa smagos un letālos nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita.
- 10. Nozares, kurās strādājošie jaunieši un gados jauni darbinieki visvairāk cietuši nelaimes gadījumos darbā 10
- 11. Jauniešu un gados jaunu darbinieku, kas cietuši nelaimes gadījumos darbā, skaits sadalījumā pēc darba stāža 0 100 200 300 400 500 600 700 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.gada 10 mēneši 289 289 315 332 258 134 161 213 251 156 67 82 88 80 82 7 3 8 7 2 līdz 1 gadam 1 -3 gadi 4 - 10 gadi vairāk kā 10 gadi 11
- 13. Nelaimes gadījumu darbā, kuros cietuši jaunieši un gados jauni darbinieki, cēloņi 13
- 14. 2015. gadā letālais nelaimes gadījums Nelaimes gadījuma dienā namdarim tika dots uzdevums uz būvobjektu atvestos apmetuma maisus, izmantojot pacēlāju, pacelt uz ēkas 5. stāvu un iekraut ēkas iekštelpās. Ēkas 5. stāva iekštelpās atradās trīs strādnieki, kuri saņēma no pacēlāja padotos maisus, bet uz pacēlāja atradās divi darbinieki – cietušais namdaris un viņa kolēģis. Pacēlājam ēkas pusē bija noņemts aizsargnožogojums. Attālums starp 5. stāva ēkas palodzi un pacēlāju – 55 cm. Starp 5. stāva palodzi un pacēlāju bija pārlikta finiera laipa. Cietušais stāvēja ar vienu kāju uz pacēlāja, bet otra kāja atradās uz palodzes. Darba gaitā cietušais noņēma kāju no pacēlāja un uzlika to uz pārlikto finiera loksni. Finiera loksne sašūpojās un namdaris nokrita no ēkas 5. stāva, kā rezultātā gāja bojā. Cietušās vecums – 31 gads, darba stāžs amatā – 1 gads Nelaimes gadījuma cēloņi: •Neapmācīta darbinieka pielaišana darbā augstumā, izmantojot pacēlāju. •Neatbilstoša pacēlāja (darba aprīkojuma) ekspluatācija. •Darbinieka nenodrošināšana ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. •Nepamierinoša kontrole un uzraudzība par darba drošības prasību ievērošanu. 14
- 15. Letāls nelaimes gadījums • Remontstrādnieks (22) gāja bojā, strādājot nenostiprinātā tranšejā 15
- 16. Letāls nelaimes gadījums Pēc mežistrādes darbu pabeigšanas, mežstrādnieki un cietušais no cirsmas atgriezās dzīvojamajā vagoniņā. Viens no mežstrādniekiem sāka labot savu motorzāģi, kas mežā nestrādāja kā vajag. Viņš motorzāģi izjauca, nomazgāja ar ūdeni un iekūra malkas krāsniņu virs kuras nolika motorzāģi žāvēties. Benzīns no motorzāģa bija izliets, bet bāka netika izmazgāta. Pēc tam viņš pats devās uz veikalu, palūdzot, lai vēlāk zāģi noņem nost no krāsns. Cietušais darbinieks noņemot zāģi no krāsns atvēra benzīnbāku un no bākas izgaroja benzīna tvaiki, kas eksplodēja. Cietušais guva smagus apdegumus. Cietušā darbinieka vecums – 25 gadi un darba stāžs – 9 dienas. Cēloņi: • Nav veikta apmācība par drošu darba paņēmienu izmantošanu; • Nepareiza darba metožu izvēle, veicot motorzāģa remontu. 16
- 17. Smags nelaimes gadījums Pārdevēja palīdze līmējot ciest kasti, aizskatījās un ar papīra griežamo nazi netīšām iegrieza sev rokas pirkstā. Kolēģe palīdzēja viņai aiziet līdz tualetei un pati aizgāja pēc plākstera. Cietusī, skalojot pirkstu, pēkšņi zaudēja samaņu un, krītot, ar galvu atsitās pret dvieļu turētāju. Pārdevēja palīdze guva smagu galvas traumu. Cietušās vecums – 21 gads un darba stāžs – 7 dienas. Cēlonis: • Pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās. 17
- 18. Nelaimes gadījumi ar nesmagiem veselības traucējumiem-2015 Darbinieka neuzmanība - Iekārtas darbības laikā iesprūda stieple. Cenšoties novērst problēmu, darbinieks paņēma cauruli, kura ir papildus instruments mehānisma pacelšanai. Darbinieka neuzmanīgas darbības dēļ pirksts tika piespiest caurulei un traumēts. - Kolēģe ņēma nost no grila gaļu un notīrot grilu tīrīšanas inventārs iekrita tvertnē ar eļļu, kā rezultātā izšļakstījās eļļa kolēģei uz rokām un cietušajai uz sejas - Grieza dilles, lai noformētu ēdienu), savas neuzmanības dēļ iegrieza sev pirkstā ar nazi - Lai ceļš būtu īsāks, cietušais pārvietojās pa darba galdu, uz kura bija panelis. Kāpjot nost no paneļa, cietušais šķībi nolika kāju uz līdzenas grīdas, kā rezultātā zaudēja līdzsvaru un viņš sastiepa labās pēdas potītes saites. - Kāpjot dienesta automašīnā, kolēģis verot ciet automašīnas durvis nejauši iespieda automašīnas priekšējās durvīs cietušā labās rokas pirkstus. - Cietušais grieza vaļā kasti ar papīra nazi, bet, darbinieks nepamanīja, ka naža asmens ir izgājis uz āru. Cietušais turpināja griezt, kad nazis ieķērās, cietušais uzsita pa nazi, kā rezultātā nazis iedūrās rokā. Datums, vieta Prezentācijas nosaukums 18
- 19. Nelaimes gadījumi ar nesmagiem veselības traucējumiem-2015 Nav ievērotas instrukcijas prasības - No zāģēšanas operatora darbavietas mēģinājis noņemt atgarinātos galus un nejauši nospiedis darbības uzsākšanas pogu, kas no palīgstrādnieka darbavietas atrodas 80-90 cm tālu un, lai to nospiestu, jāpārliecas pāri zāģa aizsargam. Nospiežot pogu, nolaidies zāģa aizsargs un pacēlusies zāģa ripa, kas traumējusi labās rokas īkšķi. - Kāpjot pa kāpnēm cietušajai paslīdēja kāja un viņa krita atmuguriski. Krītot cietusī atsita muguru ribu rajonā un kreiso roku pret dzelzs kāpnēm. Kolēģe, nododot maiņu, nesakārtoja darba vietu. - Skaidas presē ielika skaidas bloku, un laižot lejā presi ar roku pieturēja skaidas bloku. Darbības laikā cietušais aizskatījās citā virzienā un preses plaukts piespieda cietušā kreisās rokas 3. pirkstu. Bloka pieturēšana ar roku presei nav nepieciešama. - Darba procesā radiators izslīdēja cietušajam no rokām, jo kraušanas darbos netika izmantoti cimdi un radiatoru iepakojums (1 gab. – iepakojumā) bija mitrs, un uzkrita cietušajam uz rokas. 19
- 20. Nelaimes gadījumi ar nesmagiem veselības traucējumiem-2015 Vardarbība, uzbrukums - Procedūru māsa bija sapinusies ar sistēmas vadiem un gulošais pacients bija satvēris viņas rokas pirkstu un lauza to. Gulošais pacients, turpinot izrādīt savu agresiju pret ārstniecības personālu, iespēra cietušajai pa vēderu. - Videomonitoringa sistēmā apsargs pamanīja, ka veikalā divi pircēji, iespējams, varēja iznest alkohola pudeli caur kasi, par to nesamaksājot. Aizturēšanas brīdī aizdomās turamās personas izrādīja pretošanos. - Cietušajai pastniecei pēkšņi no aizmugures, uzklupa suns un iekoda kājā. Cietusī centās atgaiņāt suni, spēra viņam un mēģināja atkāpties. Diemžēl uz ceļa bija izcilnis, darbiniece aizķērās un atmuguriski krita. - Transportējot pacientu uz slimnīcu, automašīnas salonā pacients palika agresīvs un sāka lauzt aparatūru. Pacients uzbruka ārsta palīgam, cieši saspiežot kaklu. 20
- 21. Kopsavilkums par nelaimes gadījumiem ar nesmagām sekām -cietušo darba stāžs: no 2 dienām līdz 1 gadam (18-25) 90 % vieglo NG; -netiek ievērotas instrukciju prasības; -nozares dažādas; -vieglas traumas gūtas arī strādājot ar autopacēlājiem, ratiņiem, elektrokāriem (neuzmanība, instrukcijas neievērošana); -svarīga jauno darbinieku apmācība un kontrole!!! 21
- 22. Paldies par uzmanību Rīga, 20.02.2015
Hinweis der Redaktion
- Eiropas Savienībā letālie nelaimes gadījumi darbā uz 100 000 nodarbināto ir 1.9.
- Apstrādes rūpniecība nemainīgi kā visus iepriekšējos gadus nelaimes gadījumu darbā skaita ziņā ir pirmajā vietā. Šajā nozarē visvairāk nelaimes gadījumi notikuši kokapstrādē, pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. No 542 notikušajiem nelaimes gadījumiem 18,5 % notikuši kokapstrādes nozarē, 16,4 % - pārtikas produktu ražošanā un 16,6 % - gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kā piemēru kokapstrādē var minēt nelaimes gadījumu, kurā gāja bojā 48 gadus vecs strādnieks, kurš nezināmu iemeslu dēļ nolēma novērst tehnisku kļūmi, kas bija radusies šķeldotāja darbības laikā. Pēc kāda laika cietušā kolēģis ievēroja, ka cietušais ir stingri piespiests pie šķeldotāja pārvada, kā arī nav atslēgta elektropadeve. Pieejot tuvāk, kolēģis ieraudzīja, ka cietušajam šķeldotāja pārvadā ir iespiesta roka. No gūtajām traumām viņš slimnīcā nomira. Šis nelaimes gadījums nebūtu noticis, ja darbinieks nebūtu izdomājis pats kaut ko remontēt, jo nelaimes gadījuma dienā, cietušajam bija dots pavisam cits uzdevums. Pie šķeldotāja viņam tobrīd nekas nebija jādara. Otrs lielākais nelaimes gadījums skaits ir transporta un uzglabāšanas nozarē. Vissatraucošākais ir tieši lielais letālo nelaimes gadījumu skaits šinī nozarē. Salīdzinot ar 2013. gadu tad 2014. gadā šajā nozarē letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis par 125%. Te gan ir jāatzīmē tas, ka tie gandrīz visi ir Ceļu satiksmes negadījumi, kur Valsts darba inspekcija neko daudz ietekmēt nevar. Jāpiebilst kā arī būvniecībā salīdzinot ar 2013. gadu, kad šinī nozarē bija vislielākais letālo nelaimes gadījumu skaita samazinājums 7 gadu laikā, ir redzams, ka 2014. gadā tas diemžēl atkal ir pieaudzis. Un 2014. gadā tas ir pieaudzis jau par 66 %. Būvniecības nozarē notikuši 2 nelaimes gadījumi, kuros nodarbinātie gāja bojā strādājot tranšejās, viens no 5 letālajiem būvniecībā ir bijis CSN, veicot elektropārvades līnijas rekonstrukcijas darbus, kā arī veicot logu montāžas darbus, nodarbinātais izkrita pa piektā stāva logu. Jāatzīmē, ka 2014. gadā veicot būvdarbus tranšejās kopā notikuši 4 nelaimes gadījumi, kur darbu laikā gājis bojā nodarbinātais. Divi nelaimes gadījumi ir bijuši tieši būvniecības nozarē, savukārt pārējie divi ir bijuši citās nozarēs. (Valsts pārvaldē un operācijas ar nekustamo īpašumu). Izglītības nozare kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā ieņem tikai 10. vietu. 2014. gadā salīdzinot ar 2013. gadu izglītības nozarē kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits ir samazinājies par 33 % (no 60 uz 40 NG) Līdz 2015. gada 19. oktobrim izglītības nozarē kopā notikuši 38 NG, tajā skaitā, 8 – smagi, letāli – 0, nesmagi – 30.
- Kā jau minēju iepriekš, tad 2014. gadā salīdzinot ar 2013. gadu, transporta nozarē bojā gājušo skaits ir palielinājies par 125 %. Tā kā šis lielais bojā gājušo skaits šinī nozarē jāsaka, ka ir kliedzošs, tad 2015. gadā Valsts darba inspekcija organizēs kampaņu, kuras laikā kopā ar Valsts policiju pārbaudīsim darba un atpūtas laika ievērošanu. Kopā ar policiju tiks taisīti reidi, kuru laikā uz šosejām tiks pārbaudīti komerctransports. Policija pārbaudīs šoferus savas kompetences ietvaros, savukārt mēs aptaujāsim šoferus par darba apstākļiem, darba līgumu esamību vai neesamību, vai ir veiktas obligātās veselības pārbaudes, kā tiek ievērots darba un atpūtas laiks utt. Te gan jāatzīmē, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, kas saistīts ar CSN ir lielāks, jo arī citās nozarēs darbinieki, pildot darba pienākumus ar uzņēmuma automašīnu, iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā un gājuši bojā. Otro vietu bojā gājušo skaita ziņā dala trīs nozares. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība un būvniecība. Runājot par letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, tad gribas piebilst to, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2014. gadā bija tendence pieaugt tādiem nelaimes gadījumiem darbā (3 ng), kuri sākotnēji šķita, ka varētu būt nesaistīti ar darba vides risku iedarbību, citiem vārdiem sakot, sākotnēji varēja šķist, ka tie būs tā saucamās dabīgās nāves. Kā piemēru var minēt kravas automobiļa vadītāju – tālbraucēju, kurš ārzemēs savas automašīnas kabīnē tika atrast miris. Sākotnēji varētu domāt, ka darbiniekam pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis un veselības problēmas nav saistāmas ar pienākumu pildīšanu. Tomēr izmeklēšanas laikā tika pierādīts, ka nāves cēlonis tomēr ir saistīts ar darba vides faktoru iedarbību.
- Dabīgās nāves Izglītības nozarē: 2014.gadā – 2 Remontstrādnieks 55 gadi. Atrasts miris kabinetā pie rakstāmgalda. OVP nav veikta Traktora vadītājs 64 gadi (Saulaines profesionālā vidusskola). Iznāca no meža un runājot ar kolēģi, pēkšņi saļima. OVP ir veikta 2013.gadā – 2 Izglītības centra darbinieks 55 gadi. Atrasts miris kabinetā pie rakstāmgalda. OVP ir veikta Skolotāja 79 gadi. Kļuva slikti, kolēģiem sūdzējās par sāpēm krūtīs un pastiprinātu svīšanu. Kolēģi izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Līdz NMP ierašanās brīdim, skolotāja nomira. OVP nav veikta No 4 dabīgajā nāvē mirušajiem darbiniekiem 2 (pusei) OVP nav veikta. 2015. Gadā izglītības nozarē nav noticis neviens letāls nelaimes gadījums darbā, kas būtu nesaistīts ar darba vides faktoru iedarbību.
- Vislielākais dabīgo nāvju skaits 2014. gadā bija tieši jau iepriekš minētajā transporta nozarē. No 42 letālajiem nelaimes gadījumiem, kas nav bijuši saistīti ar darba vides faktoru iedarbību 12 ir bijuši transporta nozarē un visi diemžēl ir bijuši tā sauktās dabīgās nāves. Visbiežāk nāve darba vietās tiek konstatēta vīriešiem, kuru vidējais vecums ir apmēram 53 gadi un kuru nāvi izraisījušas dažādas sirds-asinsvadu sistēmas slimības. Cēloņi, kas veicinājuši nāves iestāšanos protams var būt visdažādākie. Te var minēt to, ka vīriešu dzīves veids ir ar lielākiem kaitīgajiem ieradumiem (piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustība, vienveidīgs dzīves veids u.c.), kā arī vīrieši pret savu veselību un drošību izturas daudz vieglprātīgāk un pārgalvīgāk nekā sievietes. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, iespējams kādam ir jāstrādā intensīvāk vai pat vairākos darbos, lai spētu uzturēt ģimeni. Šis apstāklis ir ļoti būtisks, jo tas sev līdzi nes daudz lielāku fizisko un psihoemocionālo spriedzi. Iespējams nodarbinātie nepievērš tik lielu uzmanību pilnvērtīgai atpūtai, brīvdienu vai atvaļinājuma izmantošanai kā arī ilgstoša pārpūle, stress darba vietā un pārstrādātas virsstundas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un veicināt dažādu, tostarp, sirds slimību un citu slimību attīstību. Vecākais dabīgajā nāvē mirušais bija 74 gadus vecs, savukārt jaunākajam darbiniekam bija tikai 27 gadi. Citas nozares – Lauksaimniecība, izglītība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, veselības nozare.
- 2015. gadā kopā bojā gājuši 2 jaunieši. Otrs letālais nelaimes gadījums ir noticis SIA LDZ Cargo. Vagonu atkabināšanas laikā dīzeļlokomatīves vadītāja palīgs tika iespiests starp lokomatīves un pirmā vagona sakabēm. NG cēloņi: darba aizsardzības instrukcijas neievērošana; dīzeļlokomatīves vadītāja un mašīnista palīga savstarpēji nesaskaņota rīcība manevru veikšanas laikā (dīzeļlokomatīves vadītājs brīdī, kad notika NG bija novērsis skatienu no tās vietas, kur atradās cietušais). Cietušā vecums – 29 gadi, darba stāžs – 1 gads. Traumēšanas faktori visbiežāk ir: Krišana, pakrišana Saduršanās, sagriešanās ar asiem priekšmetiem Krītoša priekšmeta iedarbība Fiziska spriedza skeleta muskuļu sistēmā Vardarbība Traumatiskas amputācijas