2. Vienīgais, kas ierobežo tavu dzīvi, esi tu pats.
Kad tu uzdrīksties izlauzties ārpus ierastā
komforta rāmjiem, ietiecoties Nezināmajā,
tavs iekšējais apslēptais potenciāls sāk atbrīvoties.
Robins S. Šarma
Valdis Kudiņš,
t.28811439
e-pasts: valdis@kudins.eu
Skype™: valdis_kudins
http://llf.partneribas.lv
http://kudins.eu
3. Vietējo iniciatīvu attīstība
Kopienu attīstības vietējās teritorijas attīstības
kontekstā
Lauku attīstība
Teritroiālā kohēzija
Starpsektoriālas partnerības pieeja vietējās
attīstības plānošanā
Uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta stratēģiskā
plānošana
NVO darbības principi
Brīvprātīgais darbs
Interešu aizstāvība
Sociālā uzņēmējdarbība
Vietējās pārtikas sistēmas
4. LAUKU/PILSĒTVIDI RAKSTUROJOŠĀS PAZĪMES:
LAUKI PILSĒTA
zems - IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS – augsts
augsts - LAUKSAIMNIECĪBĀ NODARBINĀTO STRUKTŪRA (%) – zems
nabadzīgāka – INFRASTRUKTŪRA – bagātāka
zemāks - PAKALPOJUMU NODROŠINĀJUMS - augstāks
5. LAUKU PAGRIMUMA KUMULATĪVAIS CIKLS
Darba
zaudēšana
Pakalpojumu
Iedzīvotāju skaita zaudēšana
Aizbraukšana
dabiskā Bezdarbs
samazināšanās Zemi ienākumi
Pakalpojumu
pārtraukšana
Neveiksmes biznesā Deformēta
vecuma/dzimuma
struktūra
Iemaņu zudums
Pašapziņas zudums
Mobilitātes zudums
Pirktspējas zudums
Nodokļu bāzes zudums
Sociālais pagrimums
6. STRUKTURĀLĀS PĀRMAIŅAS
EKONOMISKĀ SOCIĀLĀ IZPALTĪBA
STRUKTŪRA STRUKTŪRA
DAŽĀDOŠANA SOCIĀLĀ GEOGRĀFISKĀ /
KAPITĀLA SOCIĀLĀ
VEIDOŠANA
IESPĒJAS KAPACITĀTE LĪDZTIESĪGUMS
SOCIĀLĀ IZLĪDZINĀŠANA / KOHĒZIJA
POLITISKĀ STABILITĀTE
EKONOMISKĀ IZAUGSME
7. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS KOMPONENTES
IESPĒJAS KAPACITĀTE LĪDZTIESĪGUMS
IEDROŠINĀŠANA,
DAŽĀDOŠANA SADARBĪBA, MĒRĶTERITORIJAS MĒRĶGRUPAS
INTEGRĀCIJA
REĢIONĀLĀ SOCIĀLĀ
ATTĪSTĪBA IEKĻAUŠANA
MVU ATBALSTS,
INOVĀCIJAS, PILSONISKUMS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA
MĀCĪBAS
KAPACITĀTE
VIETĒJIE RESURSI, VIETĒJĀS
AUGŠUPĒJAI
POTENCIĀLS ATTĪSTĪBAS PLĀNI
PIEEJAI
9. Lai nodrošināt efektīvu sociālo un ekonomisko pārmaiņu vadīšanu
jāņem vērā sekojoši faktori:
Plašāks attīstības konteksts – ES un nacionālie faktori;
Vietējo, reģionālo un nacionālo mehānismu noteikšana attīstības
procesu vadīšanai;
Darbs partnerībās svarīgu rezultātu sasniegšanai un ieguvumu
noteikšanai;
Trūkumu, kā arī iespēju noteikšana;
Efektīva plānošanas procesa nodrošināšana, lai ņemtu vērā reģionālā
un vietējā līmeņa vajadzības;
Resursu noteikšana plānu ieviešanas vajadzībām;
Attīstības centienu ilgtspējas un ietekmes apskats.
10. ZM EM
VARAM
LM
VM
IZM
KM
KO SAPROTAM
AR LAUKU
ATTĪSTĪBU NVO
+MK
11. LAUKU ATTĪSTĪBAS VISPĀRĒJIE MĒRĶI:
Lauku apdzīvotības saglabāšana;
Mājsaimniecību ienākumu celšana;
Lauku nodarbinātības dažādošana;
Lauku iedzīvotāju dzīves līmeņa un savas identitātes
apziņas celšana.
13. Kopiena (VIETĒJĀS INICIATĪVAS GRUPA) – cilvēku grupa,
kam raksturīgas vienotas teritoriālas, ekonomiskas, sociālas vai
kultūras intereses.
14. Kopienu attīstība (KA) – teritoriāli vai uz ieinteresētības
pamata saskaņota kopienas rīcība, kas ir pašreģenerējoša, kas
spēj apzināt savas vajadzības un prioritātes, un īstenot tās ar
(1) pašpalīdzības, (2) vietējo resursu mobilizēšanas un (3) citu
resursu piesaistīšanas palīdzību.
Kopienu attīstība (KA) sekmē:
- Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos;
- Piederības sajūtas veidošanos;
- Vietējo zināšanu, motivācijas izmantošanu un gatavību strādāt savas dzīves
uzlabošanai;
- Kopienas spēju mobilizēt savus sociālos, cilvēkresursu un citus resursus
tādā veidā, lai atbilstoši pieņemtu iekšējās un ārējās pārmaiņas un reaģētu
uz tām.
15. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ:
Kopienu fondi;
Kopienu centri;
Mikrokredīti;
Vietējās grantu shēmas;
LEADER pieeja.
16. Kas ir LEADER?
“Liaison Entre Action Direct pour
Environnement Rural”
---
Eiropas Kopienas iniciatīva, kas kļuvusi par pieeju lauku attīstībā.
---
LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku
attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām
lauku problēmām.
---
LEADER būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan
par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas
iespējām.
17. LEADER pieeja:
dod iespēju iedzīvotājiem pašiem:
pašiem:
noteikt vietējās attīstības prioritātes,
iesaistīties lēmumu pieņemšanā;
pieņemšanā;
piesaistīt resursus vietējo jautājumu risināšanai;
risināšanai;
iedzīvotāji apvienojas vietējās rīcības grupās (VRG) un veido vietējās partnerības ar pārstāvjiem no
vietējām pašvaldībām (t.sk. valsts iestādēm), uzņēmējiem (t.sk. lauksaimniekiem), nevalstiskajām organizācijām
(t.sk. (t.sk.
(t.sk. sieviešu un jauniešu grupām);
(t.sk.
partnerības:
partnerības:
izstrādā vietējās attīstības stratēģijas, kas balstītas uz iedzīvotāju vajadzībām,
nosaka vietējās attīstības prioritātes, par kurām ir panākta kopēja vienošanās,
lemj par iesniegto projektu atbilstību vietējās attīstības stratēģijai;
stratēģijai;
meklē jaunus risinājumus un pieejas esošajām attīstības problēmām;
veicina sadarbību starp organizācijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī;
veido vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu.
18. LEADER iniciatīvas vēsturiskā attīstība
• Iniciatīva uzsākta 1991. gadā, kad EK atzina lauksaimniecībai pieejamā atbalsta
ierobežoto spēju risināt daudzas dziļi iesakņojušās attīstības problēmas lauku teritorijās,
īpaši ekonomiski jūtīgos un perifēros reģionos.
• Izpratne par izaugsmes jēdzienu paplašināta līdz integrētai stratēģiskai pieejai, kas
iekļauj sociālo, kultūras, ekonomisko un vides dimensiju.
• LEADER kā eksperiments jauniem attīstības meklējumiem lauku teritorijās „apvienojot”
problēmas, iesaistītās puses un resursus vietējā līmenī. (Daudzas ES dalībvalstu programmas
lauku attīstībai aprobežojās ar pasākumiem, kas nebija vērsti uz sociālo iekļaušanos vai plašākām,
ārpus primārā sektora esošām, lauku attīstības aktivitātēm un kas tika ieviesti tradicionālā no augšas
uz leju vērstā veidā.)
• LEADER modelis vai pieeja savu efektivitāti pierādīja 1995.gadā, kad LEADER I un
LEADER II eksperti nākot kopā apkopoja LEADER pieredzes ietekmi lauku attīstībā
salīdzinājumā ar citām ES Struktūrfondu programmām.
19. LEADER pieejas 7 galvenās iezīmes:
TERITORIJA Kas ir mūsu resursi?
Ko mēs pārstāvam?
PARTNERĪBA Kā strādājam?
Kas ir mūsu virziens?
STRATĒĢIJA Kā mēs redzam attīstību?
AUGŠUPĒJA PIEEJA Ko varam paveikt saviem spēkiem?
SADARBĪBA Kā varam palīdzēt viens otram?
TĪKLOŠANĀS Ko varam risināt kopā?
JAUNINĀJUMI Kas tajā visā ievieš pozitīvas pārmaiņas?
20. LEADER iniciatīvas vēsturiskā attīstība
1991: LEADER ‘iepazīšanās’ fāze (217 VRG)
• Dažādu lauku attīstībā iesaistīto organizāciju savešana noteiktā teritorijā un kopēju partnerību veidošana.
• Teritorijas - salīdzinoši mazas, bet ar pietiekamu iedzīvotāju īpatsvaru un raksturīgu zemu apdzīvotības
blīvumu.
• Teritorijai ir raksturīga kopēja identitāte, kas ir vairāk kā iepriekš noteikta administratīvā teritorijas vienība.
• Paredzēts atbalsts tīklošanās aktivitātēm VRG teritorijā.
1994 LEADER II ‘vispārināšanas’ fāze (906 VRG)
• Pievienota inovāciju dimensija.
• Iespēja īstenot atsevišķas pilotaktivitātes - elastīgas programmas, kurās var pārbaudīt jaunu ideju
dzīvotspēju.
• Tīklošanās aktivitātes papildinātas ar sadarbības iespējām ārpus VRG teritorijas robežām (lielākoties
labās prakses izplatīšana).
2000 LEADER+ ‘apvienošanās’ fāze (893 VRG)
• Visu dalībvalstu lauku teritorijas varēja pretendēt uz atbalstu.
• Īpaša uzmanība teritorijas attīstības stratēģiskajai virzībai, kur VRG izstrādā vietējos attīstības plānus
vienā no četrām vispārnoteiktajām tēmām.
• Starptautiskajā sadarbībā tiek likts uzsvars uz iesaistīto partneru kopīgām darbībām.
2007 – 2013 LEADER pieejas ‘integrēšanās” fāze (~2212 VRG)
• Visām dalībvalstīm obligāti noteikta pieeja, kuru var izmantot visu Lauku attīstības programmas
pasākumu īstenošanai.
21. LEADER aizmetņi Latvijā:
Baltijas Lauku Partnerības Programma (2000-2003) –
(2000-
Lielbritānijas valdības finansējums
3 partnerības Balvu, Daugavpils un Rēzknes rajonos;
20 lauku attīstības speciālisti un 40 kopienu koordinatori;
30 000 GBP finansējums katrai stratēģijai.
Lauku partnerības vietējo problēmu risināšanai Baltijas
jūras reģionā (2004-2005) – Baltijas jūras reģiona sadarbības
(2004-
programma, Mazo projektu fonds (Phare, 2002)
Izveidotas 5 partnerības Zemgalē;
Apmācīti speciālisti un veikta situācijas apzināšana stratēģijas
izstrādei;
Pieredzes apmaiņa Somijā.
22. LEADER Latvijā:
LEADER+ veida pasākums
ELVGF Virzības daļa
28 VRG iesaistītas plānošanas periodā 2004-2006:
11 VRG – nacionālā programma “Prasmju iegūšana”
(40% kopējās VRG pārklātās teritorijas – 489 641 LVL)
17 VRG – Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas
(60% kopējās VRG pārklātās teritorijas – 1 650 000 LVL)
~83 % Latvijas lauku teritorijas, kas
atbilst LEADER nosacījumiem
~71 % iedzīvotāju, kas dzīvo šajās
teritorijās
Izveidošanās gaita
līdz 2005 – 11 VRG
2006 – 17 VRG
23. LEADER Latvijā:
LEADER+ veida pasākums
VRG integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas
17 VRG stratēģijās īstenoti 432 projekti;
projekti;
Max attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam 5 000 LVL;
LVL;
Vidējais projekta ilgums 2-3 mēneši;
mēneši;
Uz atblastu var pretendēt tikai biedrības un nodibinājumi;
100% atbalsta intensitāte.
24. Balvu rajona partnerība:
Projekts Biedrības centrs- attīstībai un sadarbībai
centrs-
Īsteno:
Īsteno: Susāju pagasta biedrība ,,Saknes”
Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2007.
laiks: 2007
Izveidots biedrības centrs. Izremontētas
telpas 53,5 m2 platībā, nomainīti logi un
veikts griestu, grīdas un sienu remonts.
Izveidotais centrs ir pulcēšanās vieta ne tikai
biedrības biedriem, bet arī Susāju pagasta
iedzīvotājiem, jo pagastā nav ne skolas, ne
kultūras un citu iestāžu, kuras veicinātu
sabiedrisko aktivitāti. Centrs ir vieta, kur
cilvēki apmeklē sanāksmes, lekcijas vai
apmācību kursus, kā arī pārrunā un diskutē
par pagasta attīstībai aktuāliem jautājumiem.
25. Balvu rajona partnerība:
Projekts Vietējas iniciatīvu grupas centra "Zvaniņi" telpu remonts
Zvaniņi"
Īsteno:
Īsteno: Šķilbēnu pagasta biedrība ,,Aicinājums”
,,Aicinājums”
Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2007.
laiks: 2007
Veikts telpu kapitālremonts, kurās tagad tiek
realizētas visas pagasta iedzīvotājiem
paredzētās idejas un ieceres. Telpas rada
komfortablu vidi dažādu cilvēku
mijiedarbībai, veicinot informācijas plūsmas
attīstību pagasta teritorijā un lauku
iedzīvotāju zināšanu un prasmju
pilnveidošanu. Darba mīlestība, pozitīva
attieksme pret dzīvi, radošuma dzirksts,
uzņēmība, atmirdz Šķilbēnu pagasta
iedzīvotājos, apmeklējot seminārus, lekcijas,
un dažādas aktivitātes centrā „Zvaniņi”.
26. Balvu rajona partnerība:
Projekts „Leģendas par lāci atgriešanās „Lāča dārzā””
Īsteno:
Īsteno: Balvu Amatnieku biedrība
Sabiedriskais finansējums: 4 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2007.g.septembris – 2008.g.jūnijs
laiks: 2007 2008.
Ideja izgatavot lāču skulptūras, radās pamatojoties
uz leģendu, kura vēsta, ka kādreiz muižas apkārtnē
dzīvojis lācis. Tas palīdzējis dzimtcilvēkiem veikt
smagos darbus- rakt zemi, nēsāt akmeņus un
ūdens spaiņus. Mūsdienās Balvu rajona iedzīvotāju,
viesu un tūristu iemīļotā atpūtas vieta „Lāču dārzs”
savulaik ir bijis muižas augļu dārzs. 20.gadsimta
90.gadu sākumā dārzā izvietotas 23 akmens
kompozīcijas no 49 laukakmeņiem.
Realizējot LEADER + projektu, tika izgatavoti četras
koka lāču skulptūras, kuras ir izvietotas „Lāča
dārzā”. Skulptūras izgatavoja LAK mēbeļu
galdnieka amata meistars Ēriks Kanaviņš.
27. Balvu rajona partnerība:
Projekts Jauniešu iniciatīvu centra izveide Rugāju pagastā
Īsteno:
Īsteno: biedrība ,,Mēs pasaulē”
Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2008.g.maijs - jūnijs
laiks: 2008.
Projekta galvenās aktivitātes:
- izremontēt un aprīkot ar mēbelēm vienu no telpām Rugāju Tautas namā un pieslēgt
internetu, lai tā kļūtu par radošu centru Rugāju jauniešiem;
- iekārtot rotaļu un spēļu vietu jaunāko klašu skolēniem;
- aicināt dažāda vecuma jauniešus izveidot iniciatīvas grupu, kura darbosies centra
darbības pilnveidošanā.
Centrs darbojas no 14:00-18:00. Skolēniem ir pieejams dators ar internetu, dažādas
galda spēles, televizors, DVD atskaņotājs, multiplikācijas un mākslas filmas.
Centra izveide ir divu aktuālu problēmu risinājums Rugāju pagastā, pirmkārt,
labiekārtota vieta, kur pulcēties jauniešiem brīvajā laikā; otrkārt, radīta labvēlīga vide
skolēniem, kuriem pēc mācību stundām vairākas stundas jāgaida satiksmes
autobuss.
28. Talsu rajona partnerība:
Projekts Rojupes bērnu un jauniešu iniciatīvu centra
‘’Varavīksne” labiekārtošana
Īsteno:
Īsteno: biedrība ,,Rasa” (Rojas pagasts)
Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2007.-2008.g.
laiks: 2007. 2008.
Rojupes jauniešu iniciatīvu centrā tika veikts
remonts: krāsns mūrēšana un rekonstrukcija,
priekštelpas siltināšana un durvju ielikšana un
tika papildināta centra materiālā bāze: iegādāts
datora komplekts, projektors un kopētājs. Centrs
darbojas produktīvi, jaunieši piedalās dažādos
pasākumos un ir realizēti vairāki projekti
programmā „Jaunatne darbībā”.
29. Talsu rajona partnerība:
Projekts Atpūtas vieta Rudē
Īsteno:
Īsteno: biedrība ,,Rasa” (Rojas pagasts)
Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2008.g.
laiks: 2008.
Projekts ir balstīts, lai atpūtas vietas aktivitātēs
iekļautos visa vecuma iedzīvotāju grupas. Katru
dienu bērni, jaunieši un visi Rudes iedzīvotāji var
izmantot atpūtas vietu, lai atpūstos, satiktos un rīkotu
dažādus pasākumus. Sestdienās, svētdienās
sieviešu klubiņš ‘’Harmonija’’ organizē savus
pasākumus, un pensionāru klubiņš ‘’Rūķi’’-
pasākumus.
Tiek nodrošinātas tematiskas aktivitātes dažādām
interešu grupām. Visiem Rudes iedzīvotājiem ir
iespēja izmantot atpūtas vietas piedāvātās iespējas.
30. Talsu rajona partnerība:
Projekts Zvirgzdu sakārtošanas un skaisto pārvērtību projekts
Īsteno:
Īsteno: biedrība "Talsu pauguraines dabas parka atbalsts“
atbalsts“
Sabiedriskais finansējums: 4 350 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2007.-2008.g.
laiks: 2007. 2008.
Zvirgzdu sakārtošanas un skaisto pārvērtību projekts
tika ieviests Talsu rajona Laidzes pagasta Zvirgzdu
ciemā, kurā dzīvo ap 200 iedzīvotāju. Apdzīvotā
vieta Zvirgzdi palikusi kā daļa no padomju armijas
pamestās teritorijas Talsu pievārtē. Prjekta ieviešana
deva iespēju izveidot skaistu labiekārtotu Zvirgzdu
māju apkārtni, kas ir droša bērniem, veciem ļaudīm.
Ar pašu iedzīvotāju atbalstu un līdzdarbošanos
pārveidotā vide ar atpūtas un spēļu vietām, saliedē
un integrē visus iedzīvotājus, arī tos ļaudis, kas te
dzīvo no padomju armijas laikiem.
31. Talsu rajona partnerība:
Projekts Zvirgzdu skaisto pārvērtību turpinājums
Īsteno:
Īsteno: biedrība "Talsu pauguraines dabas parka atbalsts“
atbalsts“
Sabiedriskais finansējums: 4 990 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2008.g.
laiks: 2008.
Izveidota jauna koplietošanas atpūtas un pasākumu
norises vieta.
Rekonstruēta un papildināta bērnu rotaļu vieta:
smilšu kaste, šķēršļu josla, soliņi u.c.
Iepriekšējā projekta turpinājumā izveidotas
košumkrūmu un ilggadīgo puķu dobes, iesēts un
iekopts zāliens.
Izveidota sporta aktivitāšu vieta, iegādāts sporta
inventārs. Apmācīti iedzīvotāji labiekārtošanas darbu
darīšanā, dekoratīvo augu kopšanā.
32. EIROPAS LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA
Lauku attīstības politikas (saukta arī par kopējās lauksaimniecības
politikas otro pīlāru) galvenais mērķis ir saglabāt ainavas dzīvīgumu,
līdzsvaroti attīstot lauku apvidus.
apvidus.
2005.
2005. gada septembrī Padome pieņēma regulu, ar ko noteica jaunu lauku
attīstības politiku 2007.-2013. gada plānošanas periodam.
2007. 2013. periodam.
Politikai ir trīs galvenie mērķi.
Uzlabot lauksaimniecības un meža nozares konkurētspēju, atbalstot
pārstrukturēšanu, modernizāciju/inovāciju un kvalitatīvu ražošanu.
ražošanu.
Uzlabot vidi un ainavu, atbalstot zemes ierīcībaspasākumus.
ierīcībaspasākumus.
Uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidū un veicināt lauku ekonomikas dažādošanu.
dažādošanu.
Katram galvenajam mērķim atbilst īpaša ass.
Šai nolūkā dalībvalstīm ir pieejams pasākumu „komplekts”. Dalībvalstis vai
„komplekts”.
to reģioni izvēlas no šī komplekta pasākumus, kas ir visvairāk piemēroti to
lauku apvidiem. Izvēlētos pasākumus iekļauj valstu vai reģionu lauku
apvidiem.
attīstības programmās. Programmu galvenās mērķgrupas ir lauksaimnieki,
programmās.
mežsaimnieki un citi laukos dzīvojoši cilvēki un grupas.
grupas.
33. EIROPAS LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA (1)
Lauku attīstības politikas pamatā 2007.-2013.gadam ir trīs galvenie juridiskie instrumenti:
2007.-
ES lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes,
Padomes regula par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(Nr.1698/2005),
Komisijas regula (Nr.1974/2006) kurā paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus iepriekš
minētajai regulai.
ES stratēģiskās pamatnostādnes nosaka,
kuras jomas ir svarīgas Kopienas prioritāšu ES lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes
izpildei un kādas dalībvalstīm ir izvēles
tiesības, izstrādājot savus valsts stratēģiskos
plānus un lauku attīstības programmas.
programmas.
Dalībvalstu lauku attīstības valsts stratēģijas plāni
Lai pielāgotos situācijai katrā ES dalībvalstī,
ņemot vērā konkrētās reģionu vajadzības,
tiek izstrādāts lauku attīstības valsts
stratēģijas plāns.
plāns.
Lauku attīstības programmas (nacionālās/reģionālās)
Dalībvalsts lauku attīstības valsts
stratēģijas plāns nosaka darbības virzienus,
kuru ietvaros tiek īstenoti lauku attīstības
pasākumi, ko finansē kā no valsts atbalsta,
tā arī no ELFLA.
ELFLA.
Valstu stratēģisko plānu īstenošanai ES dalībvalstis veido lauku attīstības programmas
valsts vai reģionālā līmenī, izvēloties tos lauku attīstības pasākumus, kas vislabāk atbilst lauku
apvidu vajadzībām.
34. EIROPAS LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA (2)
„Latvijas lauku attīstības Lauku attīstības programma 2007-2013
valsts stratēģijas plāns
1.ass: 2.ass: 3.ass:
Valsts lauku tīkls (18%)
Valsts lauku tīkls (18%)
Tehniskā palīdzība (4%)
2007. – 2013.gadam”,
pamatojoties uz lauku L-saimniecības un Vides un lauku Lauku
m-saimniecības ainavas dzīves kvalitātes
ekonomiskās, sociālās, sektora uzlabošana un ekonomikas
vides un nozaru analīzi, konkurētspējas dažādošanas
kā galvenā prioritāte tiek veicināšana veicināšana
izvirzīts cilvēks, kura
labklājības pieaugums ir
(4%)
vispārējais attīstības
mērķis un kura
potenciāls ir lauku
attīstības mērķu 49,5 % 28 % 20 %
sasniegšanas pamats
gan teritoriju sociāli 4.ass: LEADER pieeja 2,5 %
ekonomiskajā attīstībā,
Virsmērķis „pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas
gan vides jomā. laukos” un darbības virzieni:
- Lauku cilvēka spēju attīstība;
- No darba gūto ienākumu vairošana laukos;
- Lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;
- Lauku dzīves telpas attīstība.
35. LEADER pieeja 2007-2013
2007-
• Lauku attīstības programma
(LAP)
– 4.ass pasākumi
– Sab. fin. 16,46 milj. LVL (ELFLA un
valsts budžets)
– 40 stratēģijas:
– iesniegti 2532projekti,
– apstiprināti 1446 projekti (06.09.2011.)
Rīcības programma
EZF atbalsta ieviešanai Latvijā
2007. 2013.gadam:
2007. – 2013.gadam:
4.prioritārais virziens „Zivsaimniecībai
nozīmīgo teritoriju ilgtspējīga attīstība”
Sab. fin. 21,
Sab. fin. 21,94 milj. LVL ??? (EZF
milj. un
valsts budžets)
24 stratēģijas:
stratēģijas:
• iesniegti 260 projekti,
• apstiprināti 164 projekti (15.08.2011.)
15.08.2011.
36. LEADER pieeja 2007-2013
2007-
• Lauku attīstības programma
– Max.atbalsts projektam 20 000 LVL
– Atbalsta pretendenti:
– SLS organizācijas – 100%
– NVO, pašvaldības – 90%
– Uzņēmēji – 60%
Rīcības programma
Max.
Max. atbalsts projektam 20 000 LVL
(pašvaldībām 140 000 LVL)
Atbalsta pretendenti:
pretendenti:
– SLS organizācijas – 100%
100%
– NVO, pašvaldības – 90%
90%
– Uzņēmēji – 60%
60%
37. TERITORIJA:
Iedzīvotāju skaits no 5 000 līdz 65 000 –
pietiekams īpatsvars;
Kompakta un viendabīga – teritorijas identitāte;
Izņemot pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 15 000;
Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu no 5 000 līdz 15 000
nepārsniedz 49% no kopējā iedzīvotāju skaita.
38. VIETĒJĀ RĪCĪBAS GRUPA:
Juridiskais statuss: BIEDRĪBA vai NODIBINĀJUMS;
REPREZENTATĪVA – biedru sastāvs parāda teritorijas daudzveidību un
specifiku;
MANDĀTS – biedru izveidota pārstāvju lēmējinstitūcija, kas atbild par
stratēģijas izstrādi un ieviešanu;
PARTNERĪBA – pārstāvju lēmējinstitūcijā darbojas:
ne vairāk kā 50% valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji;
vismaz 50% ir privātpersonas (ekonomiskie un sociālie partneri (t.sk. NVO));
līdzvērtīga sektoru pārstāvniecība;
nodrošināta lauksaimnieku/zivsaimniecības nozares, lauku sieviešu un
jauniešu interešu pārstāvība.
Administratīvais un finanšu vadītājs;
Projektu vērtēšanas komisija
39. LEADER pieeja 2007-2013
2007-
VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS struktūra
Augstākā lēmējinstitūcija - biedru sapulce
Pārstāvju lēmējinstitūcija:
Lēmējinstitūcija
Pārvaldes ELFLA partnerība EZF partnerība
institūcijas
min 50% privātpersonas; min 50% privātpersonas;
max 50% valsts, pašvaldību pārstāvji; max 50% valsts, pašvaldību pārstāvji;
Pārstāvētas lauksaimnieku, lauku sieviešu Vismaz 1/3 privātpersonu pārstāv
un jauniešu intereses zivsaimniecības nozares intereses
Izpildinstitūcija
administratīvais vadītājs administratīvais vadītājs
finanšu vadītājs finanšu vadītājs
Stratēģija
Teritorijas sociāli ekonomiskā analīze, vajadzību analīze, vīzija
Rīcības plāns ELFLA LEADER Rīcības plāns EZF
stratēģijas ieviešanas un stratēģijas ieviešanas un
uzraudzības procedūras atbilstoši uzraudzības procedūras atbilstoši
ELFLA LEADER prasībām EZF prasībām
40. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA:
PLĀNS – 4 gadiem (2009.-2013.);
Balstīta uz iedzīvotāju vajadzībām (iedzīvotāju iesaiste izstrādē);
Veicina sadarbību starp sektoriem (izstrādes un īstenošanas laikā);
Saskaņots ar plānošanas reģiona stratēģiju;
Veicina nodarbinātību un ienākumu iespēju palielināšanos;
Vienādas iespējas un jauniešu iesaistīšanās īstenošanā;
Veicina ilgtspējīgu teritorijas attīstību;
Skaidri nosaka stratēģijas ieviešanas izvērtēšanas,
uzraudzības un administrēšanas kārtību;
Nodrošina demarkācijas kritērijus ar darbībām, ko atbalsta citi
ES finanšu instrumenti.
Naudas visām vēlmēm un vajadzībām nepietiks, tāpēc
jārīkojas gudri un mērķtiecīgi!
41. Plānošanas dokumentu sistēma Latvijā
Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”
Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas (Ilgtermiņa prioritātes un Nacionālais plānojums)
Nacionālais attīstības plāns
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Pamatnostādnes S
a Plānošanas Plānošanas
v
s reģionu un reģionu un
Programma
iecer
t pašvaldību pašvaldību
Valdības rīcības plāns
a
Plāns r attīstības teritoriju
p
ē programmas plānojumi
j
Koncepcija a
s
ības rī
a
:: Informatīvais ziņojums : Nacionālā pozīcija, s
k
nostāja :: a
ņ
o
tī
cija
b
Iestāžu darbības stratēģijas a
Pašvaldību darbības stratēģijas
Vidēja termiņa budžeta plānošana
Valsts budžets Pašvaldības budžets
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
CIEMA ATTĪSTĪBAS PLĀNS
42. 411 “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības
stratēģiju īstenošanas teritorijā”
1.ass pasākumi
121 “Lauku saimniecību modernizācija”
- MK noteikumi Nr.299
123 “Lauksaimniecības produktu pievienotās
vērtības radīšana”
- MK noteikumi Nr.255
43. 413 “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves
kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju
īstenošanas teritorijā”
3.ass pasākumi
312 (311) “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai“
- MK noteikumi Nr.300
313 “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”
- MK noteikumi Nr.754
321 “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”
- MK noteikumi Nr.525
323 “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana”
- MK noteikumi Nr.755
44. 413 “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves
kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju
īstenošanas teritorijā”
2 aktivitātes, kas sasniedz 3.ass mērķus:
iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un
programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un
infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei
un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem;
iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un
programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un
infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā
apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības,
sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu)
dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.
45. Pasākums “Vietējās attīstības stratēģijas”
Stratēģijā jāievēro LAP atbilstošajos pasākumos noteiktie:
atbalsta saņemšanas nosacījumi
attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāte
atbalsta apjoms
VRG vietējās attīstības stratēģijā var samazināt projektu atbalsta intensitāti
un apjomu
LAP pasākums Atbalsta pretendents Intensitāte Apjoms
Infrastruktūras izveide 1) biedrības, nodibinājumi; 1) Līdz 90%; 1) 20 000 LVL
pakalpojumu 2) pašvaldības; 2) Līdz 90%; 2) 20 000 LVL
pieejamībai 3) citas juridiskās un fiziskās personas
3) Līdz 60%. 3) 20 000 LVL
Stratēģijas rīcība Atbalsta pretendents Intensitāte Apjoms
Jauniešu brīvā laika 1) biedrības, nodibinājumi; 1) Līdz 90%; 1) 20 000 LVL
pavadīšanas centru 2) pašvaldības; 2) Līdz 75%; 2) 15 000 LVL
izveide un darbības 3) citas juridiskās un fiziskās personas
3) Līdz 30%. 3) 10 000 LVL
nodrošināšana
46. LEADER pieeja un EZF
(EZF 4.prioritārā virziena pasākumi)
1.Pasākums “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana”,
kurš ietver šādus pasākumus:
Pašvaldību, kurās veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un
attīstība
Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas infrastruktūras un pakalpojumu
attīstība
Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību
dažādošana
Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības
nozares ražošanas potenciāla atjaunošana
47. Sadzīves pakalpojumu attīstība dzīves
kvalitātes uzlabošanai lauku
iedzīvotājiem. (59 000 LVL) (5.1.)
Sociālie un izglītības pakalpojumi dzīves Ar vietējo produktu, kas rada
kvalitātes uzlabošanai lauku pievienoto vērtību, saistītu tūrisma
iedzīvotājiem. (25 000 LVL) (5.1.) pakalpojumu dažādošana un
pielāgošana.
Atbalsts brīvā laika dažādošanai, kas (31 166 LVL) (5.2.)
uzlabo dzīves kvalitāti lauku
iedzīvotājiem. (20 000 LVL) (5.2.)
Dzīves vides attīstība dzīves kvalitātes
Tradīciju saglabāšana un pilnveidošana uzlabošanai no zivsaimniecības
dabas un kultūras resursu ilgtspējīgai atkarīgajās teritorijās.
izmantošanai. (28 000 LVL) (5.2.) (276 000 LVL) (5.1.)
Vietējā produkta ar pievienoto vērtību
noieta veicināšanas pakalpojumi. (14 000
LVL) (5.1.)
Sabiedriskās aktivitātes tirgus veidošanai
vietējam produktam ar pievienoto vērtību.
(10 000 LVL) (5.2.)
48. 2009.g.piešķirtais finansējums:
Seši krasti – 18 873,3 LVL Krāslavas rajona partnerība – 106 586,86 LVL
Īģes lauku partnerība – 20 434,66 LVL Cēsis rajona lauku partnerība – 115 068,43 LVL
Lauku partnerība "Upe 8” – 29 225,9LVL Darīsim paši – 115 850,74 LVL
Partnerība Laukiem un Jūrai – 35 578,93 LVL Saldus rajona attīstības biedrība – 118 403,04 LVL
Abulas lauku partnerība – 44 086,58 LVL Jelgavas lauku partnerība "Lielupe“
Jūrkante – 46 153,19 LVL – 121 512,73 LVL
Kandavas Partnerība – 48 288,26 LVL Dobeles rajona lauku partnerība – 122 930,67 LVL
Partnerība "Daugavkrasts“ – 48 692,45 LVL Preiļu rajona partnerība – 123 028,46 LVL
Ziemeļkurzemes biznesa asociācija Publisko un privāto partnerattiecību biedrība
– 50 922,04 LVL "Zied zeme“ – 125 733,96 LVL
Lauku partnerība Ziemeļgauja – 64 550,58 Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība
LVL "Kaimiņi“ – 125 737,22 LVL
Alūksnes lauku partnerība – 72 869,18 LVL Rēzeknes rajona kopienu partnerība
– 129 681,38 LVL
Vidzemes lauku partnerība "Brasla“
– 75 291,09 LVL Aizkraukles rajona partnerība – 130 290,93 LVL
No Salacas līdz Rūjai – 82 882,78 LVL Madonas novada fonds – 137 762,02 LVL
Lauku partnerība Sēlija – 82 895,82 LVL Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība
– 138 521,52 LVL
Sateka – 84 307,24 LVL
Balvu rajona partnerība – 87 433,23 LVL Liepājas rajona partnerība – 141 161,82 LVL
Talsu rajona partnerība – 89 19 9,95 LVL Bauskas rajona lauku partnerība – 165 625,39 LVL
Ludzas rajona partnerība – 100 419,62 LVL
50. Pakalpojumi VRG teritorijās (413 (1)):
Pakalpojumi lauksaimniecībai (5); Tūrisma pakalpojums (naktsmītnes) (2);
Pakalpojums pienkopībai (1); Pamatlīdzekļi tūrisma pakalpojumam (1);
Mežsaimniecība (4); Infrastruktūra atpūtas pakalpojumiem (10);
Kokapstrāde (1); Pamatlīdzekļi pasākumu nodrošinājumam (8);
Tirdzniecība (4); Pamatlīdzekļi un pakalpojumi IT jomā (6);
Mājražotāji (1); Kultūrvēsturiskais mantojums (4);
Amatniecība (2); Muzejs (2);
Fotogrāfija (1); Bibliotēka (1);
Atbalsts pašnodarbinātības/uzņēmējdarbības Izglītības pakalpojums (1);
uzsākšanai (1); Sports (6);
Pamatlīdzekļi marketinga pakalpojumam (1); Bērnu rotaļu laukums (1);
Multifunkcionāli pakalpojumu centri (5); Medības/makšķerēšana (2);
Frizētava (7); Vides aizsardzība (4);
Skaistumkopšana (kosmetologs) (2); Atjaunojamā enerģija (2);
Šūšana un apģērbu labošana (3); Dzīvojamā fonda kvalitātes uzlabojumi (1);
Veselības aprūpe (7); Komunālie pakalpojumi (1)
Veļas mazgāšanas pakalpojums (3);
Dušas (3);
Pirts (4);
Sociālā dienesta pakalpojumi (2);
51. Pakalpojumi VRG teritorijās (413 (2)):
Pakalpojumi lauksaimniecībai (1); Pamatlīdzekļi un pakalpojumi IT jomā (5);
Tirdzniecība (2); Kultūrvēsturiskais mantojums (6);
Mājražotāji (1); Muzejs (2);
Amatniecība (5); Izglītības pakalpojums (15);
Veselības aprūpe (5); Sports (23);
Sociālā dienesta pakalpojumi (3); Trenažieri (7);
Atbalsts sabiedriskajiem centriem (12); Bērnu rotaļu laukums (4);
Pamatlīdzekļi/labiekārtošana tūrisma Medības/makšķerēšana (2);
pakalpojumam (10);
Vides aizsardzība (5);
Informācijas stendi/norādes (4);
Dabas takas (2);
Infrastruktūra atpūtas pakalpojumiem (18);
Atjaunojamā enerģija (1);
Pamatlīdzekļi /rekonstrukcija pasākumu
Energoefektivitātes pasākumi (1);
nodrošinājumam (15);
Dzīvojamā fonda kvalitātes uzlabojumi (2);
Brīvā laika dažādošana (18);
Teritorijas labiekārtošana (17);
Aktivitātes bērniem un jauniešiem (23);
Aktivitātes pensionāriem (3);
Aktivitātes/vides pielāgošana cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām (6);
52. Kandavas partnerība:
Projekts Mobilās sulu līnijas
iegāde augļkopības produkcijas
pārstrādei mājsaimniecībās
Īsteno:
Īsteno: Biedrība “Pūres Dzirnas"
Sabiedriskais finansējums: 11 706 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Iegādāta mobila sulas līnija, kas sastāv no augļu smalcinātāja, sulas spiedes,
pasterizātora, pildīšanas iekārtas un strāvas ģeneratora. Visas iekārtas montētas uz
automašīnas piekabes, līdz ar to ir viegli pārtvietojamas un autonomas. Iekārtu jauda
aprēķināta tā, lai stundā pārstrādātu līdz 300 kg ābolu, jeb saražotu sulu līdz 150 - 200
l/h. Mobilo sulu spiedi izmanto partnerības teritorijas iedzīvotāji, tā ir izmantojama arī
dažādos pasākumos (gadatirgos utt.) lai reklamētu vietējo produkciju.
53. Kandavas partnerība:
Projekts Amatniecības tradīciju veicināšana Kandavas novadā
Īsteno:
Īsteno: Biedrība "Atbalsts Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolai"
Sabiedriskais finansējums: 9 000 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 20.01.- 30.12.2010.
laiks: 20.01. 30.12.2010.
Iekārtota un aprīkota darbnīca ar 14
darbvietām. Pensionēts amatniecības skolotājs
apmāca jauniešus, bezdarbniekus un citus
interesentus. radīta interese par amatniecību kā
alternatīvu iespēju profesijas izvēlē,
modernizējot apmācību procesu, izmantojot
informācijas tehnoloģijas- datoru, veidojot
prasmes koka detaļu skiču zīmēšanā. Projekta
laikā tapušie priekšmeti tiks izmantoti Kandavas
novada, pilsētas un skolas prezentēšanai.
54. Saldus rajona attīstības biedrība:
Projekts Saldus novada sociālā dienesta ēkas pieejamības uzlabošana
cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Īsteno:
Īsteno: Saldus novada pašvaldība
Sabiedriskais finansējums: 10490.72 LVL
finansējums: 10490.
Īstenošanas laiks: 2010
laiks:
Izbūvēta uzbrauktuve, nodrošinot vides
pieejamību Saldus novada pašvaldības
aģentūrai „Sociālais dienests”, kā arī radītas
vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu
saņemšanā cilvēkiem ar redzes un kustību
traucējumiem, pensionāriem un vecākiem ar
bērnu ratiņiem. Projekta īstenošana ir
sekmējusi apmeklētāju skaita palielināšanos,
līdz ar to ir mazināta sociālā nevienlīdzība.
55. Saldus rajona attīstības biedrība:
Projekts Jaunauces parka labiekārtošana
Īsteno:
Īsteno: Biedrība „Mēs Jaunaucei”
Jaunaucei”
Sabiedriskais finansējums: 12 600 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2010
laiks:
Mērķis – saglabāt Jaunauces muižas parku
nākamajām paaudzēm, uzlabojot parka
vizuālo skatu, atjaunojot parka dīķi, celiņu
tīklu un laika gaitā zudušo tiltiņu. Projekta
īstenošana ir sekmējusi parka izmantošanu
vietējo iedzīvotāju un Jaunauces viesu
aktīvajai atpūtai, kā arī parks ir kļuvis par
iedvesmas avotu radošiem cilvēkiem un ir
izcila vieta romantiskām pastaigām.
56. Saldus rajona attīstības biedrība:
Projekts Mūzikas instrumentu un apskaņošanas tehnikas iegāde –
atbalsts sabiedrības muzikālajai pašizpausmei
Īsteno:
Īsteno: Biedrība „KRVVSC Kamols”
Kamols”
Sabiedriskais finansējums: 4 967,61 LVL
finansējums: 967,
Īstenošanas laiks: 2010
laiks:
Iegādāti mūzikas instrumenti un
apskaņošanas tehnika sabiedrības muzikālo
aktivitāšu veicināšanai.
Projekta īstenošana ir sekmējusi muzikālu
pasākumu profesionālāku organizēšanu un
kopdziedāšanas prasmes pilnveidošanu
Brocēnu novadā.
57. Saldus rajona attīstības biedrība:
Projekts Pakalpojumu pilnveide Saldus novada pensionāriem
Īsteno:
Īsteno: Saldus pilsētas pensionāru biedrība
Sabiedriskais finansējums: 10431.62 LVL
finansējums: 10431.
Īstenošanas laiks: 2010
laiks:
Saldus pilsētas pensionāru biedrības ēkas
2.stāva rekonstrukcijas pabeigšana,
semināru un apmācību telpai atbilstoša
tehniskā aprīkojuma iegāde un deju kopas
“Ciecerīte” nodrošināšana ar koncerttērpiem
un atbilstošiem deju apaviem. Projekta
īstenošana ir sekmējusi sociālo pakalpojumu
pieejamību, ir iekārtotas radošo darbnīcu
telpas, pilnveidots un attīstīts sociālo
pakalpojumu klāsts.
58. Saldus rajona attīstības biedrība:
Projekts Piedzīvojumu tūrisms Jaunmuižā
Īsteno:
Īsteno: Biedrība „Latvijas Mazpulki”
Mazpulki”
Sabiedriskais finansējums: 4 560.67 LVL
finansējums: 560.
Īstenošanas laiks: 2010
laiks:
Pilnveidota materiāli tehniskā bāze
piedzīvojumu un velotūrisma programmu
īstenošanai Jaunlutriņos, kā arī sagatavota
pusaudžu vecumam piemērota interaktīva
tūrisma programma dabas un
kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai.
Projekta īiegādāti velosipēdi, apkārtnes
sakopšanas aprīkojums un multimediju
komplekts, kas palīdz īstenot izstrādātās
mazpulku tūrisma un velotūrisma
programmas.
59. Aizkraukles rajona partnerība:
Projekts Pakalpojumu centrs „TEV”
Īsteno:
Īsteno: Biedrība "Ērberģietes"
Ērberģietes"
Sabiedriskais finansējums: 10 585 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2010.g. novembris
laiks: 2010.
Bijušā pagasta bērnudārza ēkā iekārtotas
telpas frizētavai, sakārtots sanitārais mezgls.
Bērnudārza ēku apsaimnieko biedrība
"Ērberģietes“, kas pamazām to remontē un
sakrāto.
Sieviešu biedrība "Ērberģietes" realizē
projektus, lai radītu Ērberģē vidi ko varētu
pārdot - tā viņas saka.
60. Biedrība “Sateka” (Gulbenes novads):
Projekts Stāķu pamatskolas ēkas bēniņu piemērošana novadpētniecības
ekspozīcijas iekārtošanai
Īsteno:
Īsteno: Stāķu attīstības biedrība
Sabiedriskais finansējums: 12 586.72 LVL
finansējums: 586.
Īstenošanas laiks: 29.01. - 30.11.2010.
laiks: 29.01. 30.11.2010.
Stāķu pamatskolas bēniņos izveidota
novadpētniecības istaba 150kvm. platībā.
Projekta laikā ir ievilkta elektrība un apkure,
ierīkoti jumta logi un veikts telpas
kosmētiskais remonts.
Rezultātā iegūta jauna telpa, kurā tiek
izstādīti novadpētniecības materiāli. Stradu
pagasta iedzīvotāji aktīvi piedalās
ekspozīcijas veidošanā. Telpas tiek
izmantotas arī dažādām apmācībām.
61. Biedrība “Sateka” (Gulbenes novads):
Projekts Kultūras, sporta, atpūtas centra izveide un aprīkošanas Stāķos
Īsteno:
Īsteno: Stāķu attīstības biedrība
Sabiedriskais finansējums: 2 873.25 LVL
finansējums: 873.
Īstenošanas laiks: 10.12.2009.- 31.08.2010.
laiks: 10.12.2009. 31.08.2010.
Projekts realizēts Stāķu sporta halles
3.stāvā, kurš līdz šim netika izmantots. Ar
iegādātajiem būvmateriāliem Stradu pagasta
iedzīvotāji brīvprātīgi veica 5 telpu
kosmētisko remontu.
Projekta rezultātā sakārtotas 5 telpas un
koridoris, iegādātas 3 ģitāras, 2 kokles,
veikts divu steļļu remonts.
Telpās darbojas pagasta dažādu paaudžu
iedzīvotāji, notiek mācības un vingrošana.
62. Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”
Projekts Brīvā laika pavadīšanas un veselīgas atpūtas iespēju
dažādošana Subatē
Īsteno:
Īsteno: biedrība „Subatieši – sanākam, domājam, daram!”
Sabiedriskais finansējums: 6 912,25 LVL
finansējums: 912,
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
2008.gadā biedrība kopā ar subatiešiem
izstrādāja Subates attīstības plānu, kurā
viens no uzdevumiem sporta jomā ir –
paplašināt nomas inventāra klāstu.
Biedrības nomas punkta (darbojas kopš
2006.g.) inventārs – slidas, skrituļi un slēpes,
projekta ietvaros tas tika papildināts ar
laivām, ūdensvelosipēdiem, slidām un
skrituļiem pieaugušajiem.
63. Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”
Projekts Pārvietojamo sanitāro sistēmu iegāde
Īsteno:
Īsteno: biedrība „Višķu attīstībai”
Sabiedriskais finansējums: 12 600 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Višķu pagastā bieži notiek publiski
pasākumi, kuru apmeklētāju skaits
pārsniedz Višķu iedzīvotāju skaitu.
Projektā iegādātas 28 pārvietojamās
sanitārās sistēmas, kas uzstādītas Špoģu
ciemā pie sabiedriskā pasažieru transporta
pieturām, pie tirdzniecības centra, pie
estrādes, stadiona un pludmalē, kā arī citās
vietās Višķu pagastā. Nepieciešamības
gadījumā tās var pārvietot uz vietām, kur
notiek dažādi masu pasākumi.
64. Liepājas rajona partnerība:
Projekts Bērnu rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu izveide Kalētu pagastā
Īsteno:
Īsteno: Biedrība ”Kalētu vietējās iniciatīvas grupa”
Sabiedriskais finansējums: 12 504,44 LVL
finansējums: 504,
Īstenošanas laiks: 21.05.-20.12.2010.
laiks: 21.05. 20.12.2010.
Iekārtots brīvi pieejams, mūsdienīgs
bērnu rotaļu laukums 3-7g.v.bērniem un
aktīvās atpūtas laukums 7-12g.v. bērniem.
Tagad pagasta centrā Kalētu jaunajai
paaudzei nodrošināta krāsaina un
daudzveidīga atpūtas vieta ar dažāda
veida rotaļu un vingrošanas elementiem,
kur būs iespējams pilnveidot savu
attīstību.
Mūsu pagasts ieguvis vēl vienu sakoptu
vietiņu, kas patīkami priecēs bērnus, viņu
vecākus, sākumskolas personālu un
pagasta viesus.
65. Liepājas rajona partnerība:
Projekts Tūrisma kluba "OGA" inventāra, ekipējuma bāzes attīstīšana un
inventāra,
pilnveidošana
Īsteno:
Īsteno: tūrisma klubs “Oga”
Sabiedriskais finansējums: 4 539,60 LVL
finansējums: 539,
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Papildinot ekipējuma bāzi, tūrisma klubs
varējām uzņemt jaunus interesentus un
nodrošināt saturīgu brīvā laika
pavadīšanu.
66. Liepājas rajona partnerība:
Projekts Tehniskā aprīkojuma iegāde dabas parka “Pape” teritorijas
Pape”
sakopšanai un infrastruktūras apsaimniekošanai
Īsteno:
Īsteno: Papes dabas parka fonds
Sabiedriskais finansējums: 12594.51 LVL
finansējums: 12594.
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Projekta mērķis - iegādāties traktoru ar attiecīgo
aprīkojumu, t.i., pļaujmašīnu, smalcinātāju un
piekabi, lai nodrošinātu gan vietējiem
iedzīvotājiem, gan arī dabas parka
apmeklētājiem pieejamību dabas tūrisma
infrastruktūrai un apskates objektiem, uzlabojot
vides infrastruktūras apsaimniekošanas
kvalitāti, efektivitāti un regularitāti.
67. Liepājas rajona partnerība:
Projekts IDEA House mediju laboratorija
Īsteno:
Īsteno: Biedrība “NEXT”
Sabiedriskais finansējums: 8 416,03 LVL
finansējums: 416,
Īstenošanas laiks: 2010.janvāris - aprīlis
laiks: 2010.
Mērķis ir veicināt Aizputes novada jauniešu aktīvu
līdzdalību, radot jauniešiem pieeju mūdienīgam video,
audio un foto mediju aprīkojumam. Izmantojot projekta
ietvaros izveidoto mediju laboratoriju, NEXT organizē
apmācības un projektus jauniešiem, kas saistīti ar
fotografēšanu, video veidošanu, mediju nozīmi un
ietekmi sabiedrībā. Darbošanās mediju laboratorijā
sniedz jauniešiem iespēju atspoguļot savas aktivitātes,
popularizēt IDEA House darbību, ievietot savus foto un
video stāstus sociālajos tīklos.
68. Krāslavas rajona partnerība:
Projekts Vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti Dagdas novadā
novadā
Īsteno:
Īsteno: Invalīdu biedrība "Nema"
Nema"
Sabiedriskais finansējums: 11 721.18 LVL
finansējums: 721.
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Dagdas novadā ir 9559 iedzīvotāji (t.sk. 495 cilvēki ar
invaliditāti, 33 no tiem - bērni). Nemas telpās ir
piedāvātas dažādas nodarbes: rokdarbu darbnīca,
vakarēšana, semināri, atpūtas pasākumi, izstādes,
labdarības pasākumi u.c. Biedrība sniedz atbalstu
ģimenēm piedāvājot cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem uz neilgu laiku uzturēties biedrībā un
atrasties ārpus mājas ierastās vides.
Projekta rezultātā ir sakārtota invalīdu biedrības
vides pieejamība, labiekārtotas ietves un aprīkota
autostāvvieta ar speciālu iebrauktuvi cilvēkiem ar
kustību traucējumiem.
69. Madonas Novada fonds:
Projekts Sporta un atpūtas pasākumu organizēšnas aprīkojuma iegāde
Īsteno:
Īsteno: Orientēšanās klubs “Arona”
Sabiedriskais finansējums: 7 479 LVL
finansējums:
Īstenošanas laiks: 2009.
laiks: 2009.
Iegādāti daudzfunkciju iekārta krāsu lāzerprinteris,
skeneris, kopētājs - karšu izgatavošnai u.c. darbiem.
Portatīvais dators sacensību organizēšnai, mājas
lapas uzturēšnai.
Sportident elektroniskā atzīmēšanās sistēma - meža
bāzes stacijas,SI-kartes, nolasīšanas
iekārta,rezultātu printeris.
Pasākumu organizēšanas aprīkojuma komplekts.
Karšu zīmēšanas programma OCAD 10.
Orientēšanās poligona aprīkojums ar izmērītiem
punktiem Smeceres silā.
Rezultātā klubs var piedāvāt iedzīvotājiem aktīvu
atpūtu dabā, pats nodrošinot visu vajadzīgo
sacensību norisei.
70. Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”:
Projekts „Mēs Saprašai Sapraša mums”
Īsteno:
Īsteno: Attīstības centrs „Baltās naktis”
naktis”
Sabiedriskais finansējums: 12 588,50 LVL
finansējums: 588,
Īstenošanas laiks: 2010.
laiks: 2010.
Ipiķu pagasta Saprašas upes krastu sakopšana un
labiekārtošana ar mērķi saglabāt dabas resursu
daudzveidību, nodrošināt vides resursu pieejamību
un ekonomiski aktivizēt vietējos iedzīvotājus.
Projekta ietvaros sakopts upes krasts, kur iztīrīta
upes gultnei pieguļošā bebru uzpludinātā teritorija.
Iegādāts atpūtas vietas aprīkojums – līdzsvara
šūpoles, šūpoles, laipa tiltiņš, ģērbtuves, soliņi,
atkritumu tvertnes, lapenīte.
Projekta īstenošanas rezultātā pagasta iedzīvotājiem
un tūristiem būs pieejama sakopta – labiekārtota
atpūtas vieta 1,7 ha platībā.
71. Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”:
Projekts BMX trašu izbūve
Īsteno:
Īsteno: Māra Štromberga aģentūra
Rubenē, atpūtas kompleksam „Mazais Ansis”
piegulošajā teritorijā tiek būvēta Mazā
Pekinas Olimpisko spēļu trase un arī Lielā
BMX trase.
72. DARBS AR IEDZĪVOTĀJIEM:
Abpusēja saikne starp VRG un iedzīvotājiem;
Vietējo līderu tīkls (kopienu koordinatori,
savieši u.c.);
Skaidrojošais darbs, apzinot vajadzības,
veidojot stratēģiju, īstenojot stratēģiju;
Morālais atbalsts un speciālistu atbalsts;
“Turēt roku uz pulsa”
73. LAP 2007. – 2013.gadam 4.ass pasākumi
431 “VRG darbības nodrošināšana, prasmju apguve,
teritorijas aktivizēšana”
Sabiedriskais finansējums: 20% no stratēģijai piešķirtā
finansējuma
LEADER pieeja un EZF
(EZF 4.prioritārā virziena pasākumi)
3.Pasākums “ZVRG darbības nodrošināšana, prasmju apguve,
teritoriju aktivizēšana”
Sabiedriskais finansējums: 10% no stratēģijai piešķirtā
finansējuma
74. LAP 2007. – 2013.gadam 4.ass pasākumi
421 “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”
Sabiedriskais finansējums: 3 253 479,70 EUR
LEADER pieeja un EZF
(EZF 4.prioritārā virziena pasākumi)
2. Pasākums “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”
75. TĪKLOŠANĀS:
Iekļaušanās tīklos:
Valsts lauku tīkls;
Eiropas lauku tīkls.
Neformālais sadarbības tīkls:
Latvijas Lauku forums.
76. KĀPĒC LEADER?
Sadarbība veido pievienotu vērtību teritorijai un palīdz
atrisināt virkni jautājumu kopīga dialoga ceļā;
Mums ir iespēja izvēlēties un mēs esam paši atbildīgi par
savu izvēli;
Resursi ir tuvāk iedzīvotājam;
Iespēja paplašināt vietējās zināšanas, motivāciju,
pieredzi;
Inkubators jaunām ekonomiskām aktivitātēm lauku
teritorijās;
Piederības sajūta un lepnums par savu teritoriju.
