Empfohlen
Empfohlen
Weitere ähnliche Inhalte
Ähnlich wie Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
Ähnlich wie Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project (6)
Mehr von SCDF-AN
Mehr von SCDF-AN (20)
Tiesiskais regulējums - Kooperatīva Vērtibas un Kultūra - LeadFarm Project
- 2. Projekts Nr: 2017-1-IE01-KA202-025711 Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora uzskatus, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas izmantošanu. 2
- 3. 3 2.modulis: Kooperācijas tiesiskais regulējums Sanākšana kopā ir sākums. Palikšana kopā ir progress. Strādāšana kopā ir veiksme. Henry Ford.
- 4. 4 Attīstīt kompetences, lai īstenotu attiecīgos iekšējos, ārējos, nozaru un institucionālos tiesību aktus kooperatīvu uzņēmumu vadībā. Moduļa mērķis
- 5. Sajā modulī: 5 1. Kooperācijas likumdošana 2. Rīcības noteikumi 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība 4. Darbinieku un darba devēju pienākumi un tiesības kooperatīvās sabiedrībās 5. Tiesiskie pienākumi un produkta atbilstība 6. Tiesiskie pienākumi un krāpšanas novēršana
- 6. Kooperatīvs ir sabiedrība, ko brīvprātīgi organizē cilvēku grupa, lai kalpotu sev un sabiedrībai. Tā balstās uz savstarpēju palīdzību un pārliecību, ka tās biedri strādā kopīgam labumam.. 1. Kooperācijas likumdošana Kas ir kooperatīvs? ATCERĒSIMIES...
- 7. 7 Kooperācijas vērtības VĒRTĪBAS ĒTISKĀS KOOPERATĪVA 1. GODĪGUMS 1. SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA 2. CAURSPĪDĪGUMS 2. ATBILDĪBA 3. REFLEKSIJA 3. DEMOKRĀTIJA 4. SOCIĀLĀ ATBILDĪBA 4. VIENLĪDZĪBA 5. RŪPES PAR CITIEM 5. LIDZDALĪBA 6. SOLIDARITĀTE
- 8. 8 7 KOOPERĀCIJAS PRINCIPI PRINCIPI1. Brīvprātīga un atklāta dalība 2. Demokrātiska biedru kontrole 3. Biedru ekonomiska līdzdalība 4. Autonomija un neatkarība 5. Izglītība, apmācība un informācija 6. Kooperācija starp kooperatīviem 7. Interese par sabiedrību
- 9. Sadarbības uzņēmumu modeļi un citi korporatīvie modeļi Kooperatīvs Cits korporatīvs modelis Pilnvaras pieder partneriem Pilnvaras pieder tam, kuram ir vislielākais kapitāls Kapitāls ir galvenais instruments, lai sniegtu pakalpojumus partnerim Darbs, klienti, piegādātāji ... Lai sasniegtu kapitāla mērķus Ieguvumu sadale, ņemot vērā dalību kooperatīva darbībā Uz kapitālu balstīta peļņas sadale
- 10. 10 1. Kooperācijas likumdošana Katrai valstij ir sava atšķirīga kooperācijas likumdošana. Spānija: Likums par kooperatīvām sabiedrībām: http://www.infoagro.com/legislacion/leyes_cooperativas/ley_espana.htm Īrija: Kooperatīvu likums Īrijā: Francija: Kooperācijas likums Francijā: Latvija: Kooperatīvo sabiedrību likums Latvijā: https://likumi.lv/ta/id/298656-kooperativo-sabiedribu-likums
- 11. 11 1. Kooperācijas likumdošana Tomēr kooperatīviem ar dalībniekiem vairākās Eiropas valstīs: Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem. Darbinieku iesaistīšanu SCE reglamentē Direktīvas 2003/72 / EK noteikumi. 2001. gada 4. marta Likums Nr. 3/2011, ar ko reglamentē Eiropas kooperatīvās sabiedrības ar juridisko adresi Spānijā.
- 12. • Kooperatīva statūti. Regulē sociālos aspektus kooperatīvā. • Iekšējie noteikumi. Regulē darba apstākļus 12 1. Rīcības noteikumi
- 13. 13 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība PILNSAPULCE VALDE VADĪTĀJS + TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS
- 14. 14 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Tā ir biedru sapulce, kas izveidota, lai apspriestu un pieņemtu līgumus par jautājumiem, kas ir likumīgi tās kompetencē, saistot lēmumu pieņemšanu ar visu kooperatīvu (tajā skaitā klāt neesošos un tos, kas atturas). Pilnsapulce
- 15. 15 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Pilnsapulce: Kompetences Veic sociālās vadības analīzi. Apstiprina gada pārskatus, vadības ziņojumu un pieejamo pārpalikumu izmantošanu vai zaudējumu aprēķināšanu. Ieceļ un atsauc valdes, revidentu locekļus. Apstiprina vadītāju un administratoru atalgojuma apmēru. F
- 16. 16 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Maina statūtus, apstiprina vai groza kooperatīva iekšējos noteikumus. Apstiprina jaunas obligātās līdzdalības, brīvprātīgu līdzdalību, nosaka jaunu dalībnieku līdzdalību, nosaka periodiskos ienākumus vai kvotas. Pilnsapulce: Kompetences
- 17. 17 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Pilnsapulce: Kompetences Balsstiesības …Viena balss katram biedram Lēmumu pieņemšana
- 18. 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Pilnsapulce ir augstākais lēmumu pieņemšanas orgāns kooperatīvā... ... bet tā nav visatbilstošākā lēmējinstitūcija.
- 19. 19 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: Tas ir koleģiāls pārvaldes orgāns, kas pārņem lielāko daļu pārvaldības, direktoru uzraudzība un kooperatīva pārstāvība, ievērojot likumus, statūtus un vispārējo kārtību, ko nosaka pilnsapulce. Valde ir kooperatīva ekskluzīvais pārstāvis un vadības struktūra.
- 20. 20 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: Jurisdikcija un pārstāvniecība Valde ir atbildīga citu juridisku personu priekšā par jebkuru kompetenci, kas nav paredzēta likumā vai statūtos. Valdes priekšsēdētājs to likumīgi pārstāv.
- 21. 21 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: funkcijas Nodrošina vadlīnijas kooperatīva stratēģiskā plāna izstrādei un īstenošanai. Kontrolē kooperatīva attīstību, pamatojoties uz tirgus un pieņemto plānošanu. Tā izvēlas un novērtē vadību un vajadzības gadījumā to aizstāj. Kontrolē un uzlabo uzņēmuma vadītāju un tehniķu attīstību. F
- 22. 22 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: struktūra Struktūru nosaka kooperatīva statūti. Biedru skaitam nevajadzētu būt mazākam par 3 vai vairāk par 15, un jebkurā gadījumā jābūt priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un sekretāram. Var iekļaut darbinieku pārstāvi. VALDES STRUKTŪRA PRIEKŠSĒDĒTĀJS SEKRETĀRSTREASURE VOCAL VIETNIEKS
- 23. 23 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: Vēlēšanas Valdes locekļus ievēl pilnsapulce ar aizklātu balsošanu un ar relatīvu balsu vairākumu. Vēlēšanu procesu reglamentē statūti vai reglaments. Priekšsēdētāja, viceprezidenta un sekretāra birojus ievēl no locekļu vidus ar valdi vai pilnsapulci saskaņā ar tiesību aktiem.
- 24. 24 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Valde: TERMIŅŠ: Statūtos noteiktais termiņš no trim līdz sešiem gadiem, var tikt ievēlēts atkārtoti. ATCELŠANA: Locekļus var atlaist ar kopsapulces piekrišanu, pat ja tas nav iekļauts darba kārtībā. VAKANCES: Direktoru atkāpšanos pieņem valde vai pilnsapulce.
- 25. 25 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Vadītājs: Jebkura uzņēmuma sarežģītajai vadībai ir nepieciešamas datorprasmes, grāmatvedība, nodokļi un darbaspēks, ir vairāk un vairāk termiņu, lai izpildītu juridiskās prasības, kā arī vairāk administratīvās birokrātijas, kas padara šo tradicionālo kooperatīvu darbības veidu neizdevīgu.
- 26. 26 Padome nosaka vadītāja pilnvaras; turklāt tā var atlaist vadītāju, kā arī mainīt un ierobežot piešķirtās pilnvaras. Ekonomiskā vadība - bizness Komerciālā vadība - tirdzniecība Ražošanas vadība - tehnoloģija Uzņēmuma sociālā vadība. Vadītājs: funkcijas 3. Kooperatīva dalībnieku lomas un atbildība Plānošana Kontrole Vadīšana Organizēšana
- 27. 4. Darbinieku un darba devēju obligātie pienākumi un tiesības kooperatīvās sabiedrībās Darba ņēmēju tiesības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem var atrast divos galvenajos likumos: Eiropas Kopienas līgums, kas parakstīts Romā 1957. gadā. Līgums par Eiropas Savienību, kas parakstīts Māstrihtā 1992. gadā.
- 28. 28 • Nolīgt darbiniekus skaidri noteiktos un dokumentētos apstākļos. • Darba ražīgums ir augstāks, ja darbinieki pareizi izprot savas funkcijas. • Darba līgumiem jābūt saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. 4. Darbinieku un darba devēju obligātie pienākumi un tiesības kooperatīvās sabiedrībās 4.1. Personāla līgums :
- 29. 29 • Darba apstākļiem jāatbilst piemērojamiem likumiem un EK konvencijām. • Darbiniekiem un darba devējiem ir jāievēro fiziskās un garīgās prasības, strādājot kooperatīvā. • Darba devējiem ir jābūt reālām ekspektācijām no darbiniekiem. • Darba dienai ir jābūt tik ilgai, lai nepārsniegtu likumīgās robežas. 4. Darbinieku un darba devēju obligātie pienākumi un tiesības kooperatīvās sabiedrībās 4.2. Darba apstākļi:
- 30. 30 • Infrastruktūra un aprīkojums nedrīkst apdraudēt personāla veselību un drošību. • Telpām jābūt labi projektētām, pienācīgi uzturētām un tām jānodrošina nepieciešamie drošības līdzekļi. • Nodrošināt personāla vispārējo veselību, veicot ikdienas veselības pārbaudes. 4. Darbinieku un darba devēju obligātie pienākumi un tiesības kooperatīvās sabiedrībās 4.3. Darba vides noteikumi: I
- 31. 5. Likumdošanas pienākumi un produkta atbilstība • "Produkts ir lieta, pakalpojums vai ideja, kas sastāv no materiālo vai nemateriālo atribūtu kopuma, kas apmierina patērētājus un ir saņemts apmaiņā pret naudu vai citu vērtību vienību." • Aģents, kas atbild par produktu • Bojāts produkts
- 32. 32 Ražotāja paplašināta atbildība: Ražotājs ir atbildīgs par tādu produktu pārvaldību, kas kļūst par atkritumiem. • Padomes Direktīva 85/374 / EEK par atbildību par produktiem ar trūkumiem • Direktīva 2001/95 / EK par produktu vispārēju drošību • Atkritumu direktīva 2008/98 / EK Ir svarīgi uzņemties atbildības apdrošināšanu. 5. Likumdošanas pienākumi un produkta atbilstība
- 33. 6. Tiesiskie pienākumi un krāpšanas novēršana Krāpšana: • Darbība, kas ir pretrunā ar patiesību, kas kaitē personai, pret kuru tā ir izdarīta. • Rīkojoties, lai apietu tiesību normu Krāpšanas veidi: • Tirdzniecības krāpšana • Nodokļu krāpšana • Finanšu krāpšana • Pārtikas krāpšana J
- 34. 34 • Tirdzniecības krāpšana: korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, pārredzamība un laba uzņēmējdarbības prakse. • Nodokļu krāpšana izraisa valsts līdzekļu nozaudēšanu. • • Finanšu krāpšana ir noziegums, kad sava ekonomiskā labuma iegūšana notiek caur nelegāliem kanāliem. 6. Tiesiskie pienākumi un krāpšanas novēršana F
- 35. 35 Pārtikas krāpšana: • Neatbilstīgu pārtikas produktu apzināta ražošana un / vai tirdzniecība saimnieciskiem mērķiem, kas varētu ietekmēt patērētāju veselību. • Pārtikas krāpšana notiek, ja produkti neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Regula (ES) Nr. 1169/2011: Pārtikas produktu informācija patērētājam. 6. Tiesiskie pienākumi un krāpšanas novēršana
- 36. Paldies!
Hinweis der Redaktion
- Atvērta un brīvprātīga dalība. Kooperatīvi ir brīvprātīgas organizācijas, kas ir atvērtas visiem tiem, kuri vēlas izmantot savus pakalpojumus un kuri vēlas uzņemties dalības pienākumus bez diskriminācijas dzimuma, rases, sociālās klases, politiskās vai reliģiskās pozīcijas dēļ. 2. Demokrātiska kontrole Kooperatīvi ir demokrātiskas organizācijas, ko kontrolē to biedri, kuri aktīvi iesaistās politikas definēšanā un lēmumu pieņemšanā. Tie, kas ievēlēti, lai pārstāvētu savu kooperatīvu, ir atbildīgi. Pašvaldības kooperatīvu locekļiem ir vienādas balsstiesības (viens loceklis, viena balss). Demokrātiska kontrole: līdzdalības demokrātija, atbildīga pārstāvības demokrātija, politiskā vienlīdzība. 3. Dalībnieku ekonomiskā līdzdalība. Locekļi vienlīdzīgi un demokrātiski kontrolē kooperatīva kapitālu. Vismaz daļa no šī kapitāla ir kooperatīva kopīpašums. Viņi parasti saņem ierobežotu kompensāciju, ja tāda ir, par parakstīto kapitālu kā dalības nosacījumu. Biedri piešķir peļņu jebkuram no šādiem mērķiem: kooperatīva attīstība, izveidojot rezerves, no kurām vismaz viena daļa ir nedalāma; ieguvumi dalībniekiem proporcionāli to darījumiem ar kooperatīvu; un atbalsts citām darbībām, ko apstiprinājusi dalība. 4. Autonomija un neatkarība. Kooperatīvi ir autonomas savstarpējās palīdzības organizācijas, ko kontrolē to biedri. Ja viņi slēdz vienošanos ar citām organizācijām (tostarp valdībām) vai ir kapitāls no ārējiem avotiem, viņi to dara saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina demokrātisku savu biedru kontroli un saglabā kooperatīva autonomiju. 5. Izglītība, apmācība un informācija. Kooperatīvi nodrošina izglītību un informāciju locekļiem, ievēlētajiem pārstāvjiem, vadītājiem un darbiniekiem, kuri var efektīvi dot savu ieguldījumu kooperatīvu attīstībā. Viņi informē sabiedrību, jo īpaši jauniešu un viedokļu līderus, par kooperatīva būtību un priekšrocībām. 6. Kooperatīvu sadarbība. Kooperatīvi kalpo saviem biedriem pēc iespējas efektīvāk un stiprina kooperatīvo kustību, strādājot kopā ar vietējām, valsts, reģionālām un starptautiskām struktūrām. 7. Interese par sabiedrību. Kooperatīvi strādā savu kopienu ilgtspējīgas attīstības labā, izmantojot politiku, ko apstiprina viņu sociālā struktūra.
- Ilustratīva tabula, kas ļauj veikt salīdzinošu analīzi par kooperatīvo uzņēmumu darbības būtību un tirdzniecības modeļa būtību.
- Kooperatīviem ir pienākums regulēt to darbību ar STATŪTU palīdzību, kas kalpo, lai likumus pielāgotu katra uzņēmuma vajadzībām un īpatnībām. Minimālais saturs: Uzņēmuma nosaukums, uzņēmuma mērķis, juridiskā adrese, darbības ilgums un teritoriālā piemērošanas joma. Minimālais pamatkapitāls. Obligātās minimālās akcijas pamatkapitālā ir dalībnieks, maksājuma forma un termiņi, kā arī kritēriji obligāto akciju noteikšanai, ko veic jauni kooperatīva dalībnieki. Veids, kādā akcijas tiek ieskaitītas pamatkapitālā. Dalības veidi, atbilstības prasības, obligātie maksājumi un piemērojamais režīms. Dalībnieku tiesības un pienākumi. Tiesības uz dalībnieku akciju izpirkšanu un to nodošanas kārtību. Sociālās disciplīnas noteikumi, pārkāpumu kategorizēšana un sankcijas, sankciju procedūra un dalības zaudēšana. Direktoru padomes struktūra, direktoru skaits un attiecīgo amatu ilgums. Turklāt jānosaka revidentu skaits un to darbības laiks un, ja nepieciešams, apelācijas komitejas locekļu skaits. Iekšējais regulējums: brīvprātīgi kooperatīvs varēs veikt vispārējās asamblejas apstiprinātu IR, kura saturu un struktūru noteiks dalībnieki, vienmēr ievērojot tiesisko un normatīvo sistēmu, lai izstrādātu korporatīvos, organizatoriskos vai vadības aspektus. .
- Organizācijas struktūras pamata ilustratīva shēma kooperatīvā sabiedrībā, kas pielāgojas katrai vajadzībai un realitātei.
- Pilnsapulces kompetences: Dalībnieku līdzdalība, līdzdalības veidi, īpaša citu dalībnieku iesaiste. Finansēšanas veidi. Uzņēmuma apvienošanās, atdalīšana, pārveidošana un likvidēšana. Jebkurš lēmums, kas paredz būtiskas izmaiņas saskaņā ar kooperatīva ekonomiskās, sociālās, organizatoriskās vai funkcionālās struktūras statūtiem. Otrā līmeņa kooperatīvu un kooperatīvu grupu dibināšana vai integrācija tajos, ja tie jau ir izveidoti, līdzdalība citos ekonomiskās sadarbības veidos, saikne ar pārstāvības struktūrām, kā arī to segregācija. Sociālās atbildības īstenošana pret direktoru padomes locekļiem, kontu revidentiem un administratoriem. Atvasināts no tiesību aktiem.
- Balsstiesības Ģenerālajā asamblejā katram loceklim būs tikai viena balss. Statūtos var paredzēt svērto daudzskaitļa balsošanas iespēju proporcionāli locekļa sadarbības aktivitāšu apjomam, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas sociālās balsis, un nav iespējams piešķirt vienam loceklim vairāk par viena trešdaļa no kopējā kooperatīva balsu skaita. Viena pārstāvja balss: Locekli kopsapulces sanāksmēs var pārstāvēt viens loceklis, kas nevar pārstāvēt vairāk nekā divus locekļus. Viņu var pārstāvēt arī radinieks, kam ir pilnīgas juridiskas pilnvaras un statūtos noteiktā radniecības pakāpe. Balsu deleģēšanu, kas var notikt tikai īpašos apstākļos katrā asamblejā, veic saskaņā ar statūtos noteiktajām procedūrām. Rezolūciju pieņemšana: Izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā, Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus ar vairāk nekā pusi likumīgi nodoto balsu, un tukši balsojumi un atturēšanās šajā nolūkā nav derīgi. Divas trešdaļas no klātesošo un pārstāvēto balsu vairākuma ir vajadzīgs, lai pieņemtu līgumus, ar kuriem groza statūtus, pievienošanos vai locekļu skaita samazināšanu kooperatīvajā grupā, kā arī lai pārveidotu, apvienotos, sadalītos, likvidētu un aktivizētu uzņēmums. Nolīgumus par jautājumiem, kas nav iekļauti darba kārtībā, uzskata par spēkā neesošiem, izņemot, inter alia, šādus: \ t Sasaukt jaunu kopsapulci; Fakts, ka pārskatus cenzē kooperatīva biedri vai autors; Paplašināt Ģenerālās asamblejas sanāksmi; Atbildības veikšana pret direktoriem, revidentiem vai administratoriem; Sociālo maksājumu atcelšana.
- Tā nav visatbilstošākā lēmumu pieņemšanas iestāde, jo: Tā ir ļoti liela struktūra, kas nevar padziļināti apspriest vai risināt sarežģītus metodiskus lēmumus. Tas ir orgāns, kam parasti nav pietiekami daudz informācijas, lai sniegtu apzinātu viedokli, izskatītu iespējamās alternatīvas un pieņemtu pareizos lēmumus.It tends to have emotional responses and to be dragged along by dialectical reasoning. It is a manipulable organ.
- Valde ir kooperatīva pārvaldes institūcija ar asamblejas delegāciju, no kuras tā uz laiku saņem valdības pilnvaras. Tas ir pamatelements, kooperatīva attīstības atslēga, tādēļ, ja valde nedarbojas, tā bloķē pārējo orgānu darbību, neļauj vadītājiem piešķirt kompetences. tehniskais personāls darbosies, kooperatīvs nedarbosies.
- Citas valdes funkcijas: Būt par platformu, lai atrisinātu iespējamās atšķirības starp partneriem un novērstu to darbības traucējumus. Neiejaucieties atkārtoti ikdienas darbā, izņemot nopietnas krīzes gadījumus. Starpnieks finanšu plūsmās: monetarizācija pret kapitalizāciju. Juridiski pārstāv kooperatīvu visos nolūkos, ņemot vērā iespējamās sekas.
- If the co-operative has more than fifty permanent employees and if the works council has been formed, one of them shall serve on the board of directors as a member and shall be elected and revoked by that council.
- Uzņēmuma nolikums var atļaut kvalificētu un pieredzējušu personu, kas nav direktoru padomes locekļi, iecelšanu, ja vien tās nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējās summas un nekādā gadījumā tās nevar iecelt par priekšsēdētājiem vai viceprezidentiem.
- Visi valdes locekļi var tikt vienlaicīgi atjaunoti, ja vien statūti neparedz daļēju atjaunošanu. Darbojas: Pēc sasaukšanas valde var tikt likumīgi izveidota, ja vairāk nekā puse locekļu piedalās sanāksmē. Lai pieņemtu lēmumus, būs nepieciešami vairāk nekā puse no likumīgi izteiktajām balsīm. Katram valdes loceklim būs viena balss. Saistību gadījumā priekšsēdētāja balsojums ir vienāds. Sanāksmes protokolā, ko paraksta priekšsēdētājs un sekretārs, iekļauj debašu un līgumu kopsavilkumus, kā arī balsošanas rezultātus.
- Padome definē pārvaldniekam deleģēto pilnvaru apjomu, lai šī pilnvaras varētu būt tik plašas vai tik šauras, cik nepieciešams. Turklāt Padome jebkurā laikā var atlaist personu, kas ieņem šo amatu, kā arī mainīt un ierobežot piešķirtās pilnvaras, ja tā to uzskata par vajadzīgu. Vadības funkcijas: starppersonu, informatīvais un izšķirošais. Īpašības un prasmes: tehniskā, cilvēciskā un konceptuālā. Panākumu atslēga: apmācība, pieredze un personīgās prasmes - vadība. Vadības esamība kooperatīvā nemaina vai samazina Padomes kompetences un fakultātes, kā arī neizslēdz tās locekļu atbildību par vadītāja darbībām. Tomēr ir arī taisnība, ka pilnvarotais pārvaldnieks var būt atbildības prasību priekšmets par zaudējumiem, kas nodarīti kooperatīvam, locekļiem un trešajām personām, nelikumīgām darbībām vai, ja viņu rīcība neietilpst piešķirto pilnvaru jomā, vai nu tāpēc, ka viņiem pārsniedza savas funkcijas vai arī tās nav izmantojušas tajos gadījumos, kad tas būtu bijis nepieciešams.
- Ir svarīgi nodrošināt, ka darba vide atbilst veselības un drošības noteikumu prasībām.
- Par produktu atbildīgs ir ražotājs, importētājs, piegādātājs un izņēmuma kārtā izplatītājs. Bojāts produkts ir tāds, kas nepiedāvā paredzēto drošību, ņemot vērā visus apstākļus un jo īpaši tās noformējumu, tā pamatoti paredzamo izmantošanu un tirdzniecības laiku. Produktam var būt ražošanas, dizaina vai informācijas defekts.
- Paplašināta produkta ražotāja atbildība: Ražotājs, kura prece kļūst par atkritumiem, piedalās atkritumu apsaimniekošanas novēršanā un organizēšanā, veicinot atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju / novērtēšanu. Padomes Direktīva 85/374 / EEK par atbildību par produktiem ar trūkumiem Direktīva 2001/95 / EK par produktu vispārēju drošību Direktīva 2008/98 / EK par atkritumiem Ļoti svarīga ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu slēgšana, lai aizsargātu un labotu iespējamos bojājumus produktiem, kas attiecas uz tiem.
- Komerciāla krāpšana var korumpēt jebkuru biznesu, ja uzņēmuma vadītāji neapzinās, ka šis krāpšana notiek. Saistītās tēmas: korupcija, naudas atmazgāšana, pārredzamība un laba uzņēmējdarbības prakse. Nodokļu krāpšana ir parādība ar nopietnām sekām sabiedrībai. Finanšu krāpšana rada būtiskas nepatiesas kļūdas uzņēmuma finanšu pārskatos. Vadītāji ir galīgi atbildīgi.
- Pārtikas krāpšana: cilvēku uzturam nederīgu pārtikas produktu apzināta ieviešana un pārdošana tirgū vai tīša informācija par pārtiku, lai maldinātu patērētāju par ekonomisko labumu. Regula (ES) Nr. 1169/2011 nodrošina pamatu augsta līmeņa patērētāju aizsardzības nodrošināšanai saistībā ar pārtikas produktu informāciju. Regula (ES) Nr. 1169/2011: Pārtikas produktu informācija patērētājam Biežāki pārtikas krāpšanas gadījumi: Lētas sastāvdaļas. Pārtikas produktu ar lētākām sastāvdaļām viltošana. Nedeklarētu sastāvdaļu prezentācija. Pārtikas produktu viltošana, lai uzlabotu dažas tā īpašības. Neatbilstošas informācijas sniegšana vai kļūdas. Nepatiesa liecība par pārtikas produkta izcelsmi.