Ievas Opmanes lekcija Baltijas biznesa vadības koledžā 2022. gada 13. oktobrī.

1. Latvija, Lietuva, Igaunija –
kurā pusē sētai zāle zaļāka?
Ieva Opmane
Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes
vecākā ekonomiste
2022.gada 13.oktobrī

2. Šīs lekcijas plāns
• Aktuālās tendences (inflācija, globālo
procesu ietekme, darba tirgus)
• Diskusiju pauze
• Vairāk par Baltijas valstu atšķirībām
• Noslēguma saruna un jautājumi
2

3. 3
Kas ir svarīgs?

4. Kāpēc cenas Baltijas valstīs aug TIK
strauji?
4

5. Inflācija Baltijas valstīs un eiro zonā vidēji (g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.
2019.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2020.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2021
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2022.
03. 05. 07.
Eiro zona vidēji Igaunija Latvija Lietuva
5 Avots: Eurostat.
Inflācija Baltijas valstīs aug straujāk nekā eiro zonā

6. Kviešu cena Euronext biržā (EUR/t)
100
200
300
400
500
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
2019. gada vidējais
Gāzes cena (EUR/MWh)
0
100
200
300
400
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
6 Avots: Refinitiv, Datastream, Bloomberg.
Recesijas bažas sāk piebremzēt globālo cenu kāpumu, bet cenas
krietni virs pirmspandēmijas līmeņa
Metālu cenas (indekss)
80
130
180
230
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
Brent jēlnaftas cena (USD/bbl)
0
25
50
75
100
125
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.

7. Eiro zonas inflācijas gada kāpums (%) pēc komponentēm (pp)
7 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācijas pamatā enerģija, līdzīgas tendences gan eiro zonā, gan
visās Baltijas valstīs
-1.5
0.5
2.5
4.5
6.5
8.5
10.5
12.5
2019 2020 2021 2022
Pakalpojumi
Pārtika
Rūpnieciskās preces izņemot enerģiju
Enerģija
Kopā

8. Pārtikas un enerģijas svari SPCI grozā (%)
0 10 20 30 40 50
Eiro zona
Lietuva
Igaunija
Latvija
Pārtika Enerģija
Latvijas un eiro zonas patēriņa svaru atšķirības
ietekme uz Latvijas inflāciju (pp)
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
01.
2020.
04. 07. 10. 01.
2021.
04. 07. 10. 01.
2022.
04. 07.
8 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Baltijas valstīs patēriņa grozā lielāks īpatsvars enerģijai un
pārtikai

9. Izmaiņas neapstrādātās pārtikas cenās pasaulē, eiro zonā un Baltijas valstīs (g/g; %; no 2000.g. janvāra līdz
2022. gada jūlijam)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
-30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 60
Neapstrādātās
pārtikas
cenu
izmaiņas
Baltijas
valstīs
(g/g;
%)
Pārtikas globālo cenu izmaiņās (g/g; %)
LV, LT, EE eiro zona
9 Avots: Eiropas Centrālās banka, Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Baltijas valstīs globālo pārtikas cenu pārnese ir straujāka

10. Atlīdzības uz nodarbināto un pakalpojumu cenu dinamika eiro zonas valstīs
BE
DE
EE
IE
GR
SP
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SL
SK
FI
0
3
6
9
12
15
18
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
cenu
pieaugums
(%;
2022.
gada
jūnijā,
salīdzinot
ar
2020.
gada
jūniju;
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm)
Atlīdzības uz nodarbināto pieaugums (%; 2021. gadā salīdzinot ar 2019. gadu)
10 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Pakalpojumi visvairāk sadārdzinājušies tajās valstīs, kur bijis straujākais
atalgojuma pieaugums

11. Administratīvi regulējamās enerģijas cenas (g/g; %)
-20
0
20
40
60
80
100
120
140
01.
2021.
02. 03. 04. 05. 06. 07. 08. 09. 10. 11. 12. 01.
2022.
02. 03. 04. 05. 06. 07.
Eiro zona Igaunija Latvija Lietuva
11 Avots: Eurostat.
Baltijas valstīs straujāk augušas administratīvi
regulējamās enerģijas cenas

12. Patēriņa nodokļu pārmaiņu ietekme uz gada inflāciju (pp.; 2022. gada jūlijā)
-9 -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 0 1
Inflācija
Enerģijas cenas
Pārtikas cenas
Igaunija Lietuva Latvija Eiro zona
12 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācijas atšķirības ietekmē arī nodokļu izmaiņas

13. 13
Bet kāpēc Igauņi mums tomēr ir priekšā (inflācija tur augstāka)?
Patēriņa svaru ietekme un cenu
uzskaite
Atšķiras cenu pārneses ātrums uz
ekonomiku
Algu pieauguma un ekonomikas
attīstības efekts
Efekts no 2. pensiju līmeņa uzkrātā
kapitāla izņemšanas

14. 14
2. pensiju līmenis: Igaunijas reforma un diskusijas Latvijā
VFPS (valsts fondētās pensiju sistēmas) reforma Igaunijā:
2020. gada beigās Igaunijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas paredz, ka no 2021. gada iemaksas
pensiju 2. līmenī ir brīvprātīgas. Kādas ir pieejamas opcijas attiecībā uz uzkrāto kapitālu?
❑ Turpināt ieguldīt :
• VFPS
• Pensiju ieguldījumu kontā
❑ Pārtraukt ieguldījumus VFPS:
• Atstājot līdz šim uzkrāto kapitālu
• Izņemot visu uzkrāto kapitālu
Parakstu vākšanas iniciatīva Latvijā:
Savākti ap 12 tūkst parakstu pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla brīvprātīgai izņemšanai

15. Pensijas sistēmu reālais ienesīgums*
2010.-2020. (% gadā)
-2% 0% 2% 4% 6% 8%
Turcija
Slovākija
Latvija
Luksemburga
Lietuva
Vācija
ASV
Norvēģija
Šveice
Islande
Nīderlande
15
Avots: OECD, Likumi.lv
*Vidējais ģeometriskais reālais ienesīgums
Vēsturiski valsts fondēto pensiju sistēmu ienesīgums ir bijis ļoti
vājš
• Augstas pārvaldīšanas izmaksas,
konservatīvs pārvaldīšanas stils
Ir vērojamas izmaiņas:
• Tomēr no 2018.g. griesti pastāvīgajai
izmaksu daļai
• Gandrīz uz pusi samazināts
maksimālais apmērs pārvaldīšanas
izmaksām
• 75% (no 2021.g. 100%) atļauts investēt
akcijās
• No 2020.g. atļauta pensiju 2. līmeņa
mantošana

16. Pret pašreizējo vidējo algu ja tagad pensija ir vidēji
ap 450 eiro, nākotnē vidēja pensija varētu būt 310
eiro ar 2. līmeni vai 200 eiro, ja 2. līmeņa nav.
2 līmeņu pensiju sistēma ļauj mazināt ilgtermiņa
riskus
ILGTERMIŅĀ: Risks, ka pieaug mazo pensiju
saņēmēju skaits
ĪSTERMIŅA: Inflācijas pieaugums
Ieguvumi būtu, ja cilvēki šos līdzekļus izlemtu aktīvi
ieguldīt, nevis patērēt.
Vecuma pensijas aizvietojamības koeficients
(% no vidējā atalgojuma)
16
Avots: Latvijas Bankas prognoze
Pēc 2030.g. sagaidāms būtisks aizvietojamības sarukums, ko tikai daļēji
kompensēs 2. pensiju līmenis. Ja tā nav, pensijas kļūs "katastrofāli" mazas
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2022 2030 2040 2050 2060
No 1. līmeņa No 2. līmeņa

17. Kara un sankciju ietekme
uz Baltijas valstu
ekonomikām
• globālo cenu kāpums
• konfidences
pasliktināšanās
• eksporta
sašaurināšanās
• importa pārkārtošana

18. Patērētāju konfidence (bilance) Krievijas vieta starp galvenajām tirdzniecības
partnervalstīm
Avots. Eiropas Komisija, CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Swedbank macro research (14.02.2022), Latvijas Banka.
Noskaņojums sašūpojies, ietekme nesimetriska bet vēl visu
efektu neizjūtam
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
I
2020
V IX I
2021
V IX I
2022
Vidēji
LV -14.5
EE -12.3
LT -2.3
Eksports Eksports
(bez
reeksporta
)
Imports
EE 8 12 2
LV 4 4
LT 1 17 3
Imports: Dabasgāze, degviela,
koksne, dzelzs, tērauds.
Eksports: Dzērieni, mašīnas un
mehānismi, ķīmiskie produkti.

19. Cik lielas ir algu atšķirības?
Vai jābrauc peļņā uz Tallinu vai Viļņu?
19

20. Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, VID
Algu saņēmēju skaits Latvijā pa ienākumu
grupām (2021.un 2022. gada janvāris; EUR un
saņēmēju skaits)
15%
26%
36%
-50%
-40%
-30%
-20%
-10%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
20
40
60
80
100
120
140
160
180
janv.21 janv.22 Pārmaiņas %, g/g
20
Vidējā alga pērn visstraujāk pieaugusi Latvijā. Latvijā pieaug
lielāku algu saņēmēju skaits.
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Latvija Lietuva Igaunija
Vidējās bruto algas pieaugums (g/g, %)

21. Vidējā alga, bruto
Avots: Eurostat, Statistics Lithuania
Atšķiras, kas maksā nodokļus, tāpēc "uz papīra" Lietuvas alga
izskatās daudz lielāka, nekā rāda neto algas atšķirības.
1548€
1277€
1679€
1255€
939€
1059€
Vidējā alga, neto
Nodokļu reforma LT 2019. gadā, ietekme
uz vidējo algu
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
LT bruto vidējā alga LT neto vidējā alga

22. Avots: OECD
Vidējās nodokļu likmes (% no bruto atalgojuma)
30
32
34
36
38
40
42
44
46
48
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
LT LV EE
22
Vidējais nodokļu slogs vienam
strādājošajam, bez apgādniekiem (% no
darbaspēka izmaksām)
Latvijā nodokļu slogs strādājošajiem ir samazinājies vislēnāk
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Vidējās darba devēja
soc. nodokļa iemaksas
Vidējās darba ņēmēja
soc.nodokļa iemaksas
Vidējā IIN likme
Igaunija Latvija Lietuva OECD

23. Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Latvijas Bankas aprēķini
23
Vidējā neto alga Baltijas valstīs dažādās nozarēs 2021. gadā (eiro)
Salīdzinājumā ar kaimiņiem, relatīvi zemākā alga Latvijā ir izglītības un
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošajiem
0
500
1000
1500
2000
2500
LV LT EE

24. • Nozare ar vienām no augstākajām bruto algām
(Latvijā >2200 eiro mēn).
• Nozare nesastāv tikai no programmētājiem
(=vieglāk strādāt attālināti, starptautiskos
uzņēmumos, relatīvi augstākas algas). Ietver arī
izdevējdarbību, producēšanu, radio, TV.
• IKT sektorā Latvijā strādā 4.1% no
nodarbinātajiem (Igaunijā 4.8%, Lietuvā 2.8%).
• Igaunijā bijis arī par ceturto daļu vairāk
jaundibinātu IKT uzņēmumu nekā Latvijā. Latvijā
1 "vienradzis"* (Printful), Lietuvā 2, Igaunijā 10.
*"Vienradzis" – uzņēmuma vērtība >1 mljrd. dolāru.
• Igaunijā minimālā alga pedagogiem 1412
eiro, mērķis sasniegt 120% no valsts vidējās
algas. Latvijā – minimālā alga pedagogiem
900 eiro. Sarunas par tās kāpināšanu –
komplektā ar slodzes palielināšanu.
• Igaunijā 6.6% no IKP ieguldīja izglītībā (top 3.
vieta Eiropā, Latvija 5.9% no IKP 6. vieta,
Lietuva 5.2%, 13. vieta).
• Tomēr visās Baltijas valstīs līdzīgas
problēmas: personāla novecošanās un
problēmas atrast jaunus darbiniekus.
24
Kas šajās nozarēs ir atšķirīgs?
Avots: Eurostat, CSP
IKT Izglītība

25. Igaunijā un Lietuvā no 2022.g. 1.janvāra minimālā
alga pieaugusi.
Lai gan bruto tā ir augstākā Lietuvā, neto minimālā
alga augstākā Igaunijā.
2023: LV 620 eiro (?), EE 725 eiro, LT 800 eiro
Minimālā alga, bruto
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
Lietuvā bruto minimālā alga ir krietni lielāka
654€
500€
730€
604€
418€
518€
Minimālā alga, neto
Latvijā minimālo
atalgojumu vai
mazāk saņem
1/6 daļa
nodarbināto jeb 127
tūkstoši cilvēku

26. Regulējums ES mērogā par adekvātu minimālu
algu 60% no bruto mediānas algas un 50% no bruto
vidējās algas. Latvijas gadījumā tas būtu 600-640 eiro.
Joprojām ir valstis, kur nav noteikts minimālā
atalgojuma līmenis (Dānija, Somija, Zviedrija). Tur
lielāka loma arodbiedrībām vai ari darbaspēka
pieprasījuma/piedāvājuma attiecība nosaka adekvātu
algu līmeni.
Minimālās algas palielināšana ļauj cīnīties ar ēnu
ekonomikas īpatsvaru. Latvijā tas augstākais no Baltijas
valstīm. Aplokšņu algas vairāk maksā mazajos
uzņēmumos.
Tomēr Latvijā ļoti lielas algas un bezdarba atšķirības
reģionos.
Ēnu ekonomikas īpatsvars (%)
26
Avots: CSP, SSE Riga pētījums par ēnu ekonomiku, Latvijas Bankas pētījums: K.
Beņkovskis, L. Fadejeva, Ēnai pa pēdām: aplokšņu algu novērtējums Latvijā,
2022
Vai minimālo algu Latvijā vajadzētu palielināt?
LV 25.5
LT 20.4
EE 16.5
Rīga Latgale
4.2% 12.4%
Reģistrētā bezdarba līmenis 2022.g. septembrī (%
no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

27. Kā atšķiras bezdarbs Baltijas valstīs?
Varbūt kaimiņi vienkārši ir "čaklāki"?
27

28. Avots: CSP, Statistics Estonia, Statistics Lithuania
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem
iedz.)
Latvijā vidēji 7.6
Latgale 9.1
Igaunijā vidēji 6.2
ZA Igaunija 11.5
Lietuvā vidēji 7.1
Utenas apriņķis 12.4
Bezdarba līmenis vidēji valstī un
reģionā ar augstāko bezdarbu (% no
ek. akt. iedz.)
Pandēmijas laikā bezdarba līmenis Igaunijā pietuvojies citu
Baltijas valstu rādītājiem, bet katrai valstij ir sava "Latgale"
7.6
7.1
6.2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Latvija Lietuva Igaunija

29. Avots: 2021.gads,:CSP, Statistics Estonia, Statistics Lithuania
Bezdarba līmenis 15-24 g.v. (% no ek. akt. iedz.)
29
Bezdarba līmenis 25-75g.v. (% no ek.
akt. iedz.)
Bezdarbnieku "profils" līdzīgs, Igaunijā nedaudz vairāk jauniešu
bezdarbnieku. Tomēr tur bezdarbnieki elastīgāki un atvērtāki dažādām
darba formām.
14.8
14.9
14.6
14.3
14.0
14.7
16.6
18.3
15.0
0 5 10 15 20
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
7.1
8.0
6.1
6.0
6.4
5.7
5.4
5.9
4.8
0 2 4 6 8 10
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
EE LT LV

30. 2021.g. LV joprojām mīnusos (aptuveni 3000
cilvēku).
2022.g. Bēgļi no Ukrainas? Pašlaik kopējais
skaits neskaidrs, aptuvenais novērtējums:
LT >60 tūkstoši,
EE >50 tūkstoši,
LV ap 30 tūkstoši, tikai 8000
nodarbināto. Latvijā ietekme uz
darbaspēku aptuveni +1%.
Migrācijas saldo (uz 1000 iedz.)
30 Avots: Eurostat, CSP, PMLP, NVA, Statistics Lithuania, Latvijas Bankas aprēķini
LV joprojām negatīvs migrācijas saldo
-15
-10
-5
0
5
10
15
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Igaunija Latvija Lietuva

31. Kā minimālās algas
paaugstināšana ietekmē
uzņēmumus?
Nodarbinātos?
Kas kavē reģionu attīstību?
Kā to varētu veicināt?
Kāpēc Latvijā migrācijas
saldo joprojām negatīvs? Ko
varētu darīt, lai to mainītu?
31
Laiks diskusiju pauzei!

32. Tagad vairāk par
Baltijas valstu
atšķirībām...
32

33. Avots: Eurostat
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
ES27 Igaunija Latvija Lietuva
Reālā IKP pieaugums (%, g/g) IKP uz iedzīvotāju (PPP indekss, ES27=100)
Globālo procesu ietekmē IKP pieauguma tendences līdzīgas.
2021. gada Igaunijas straujais pieaugums – daļēji uz nākotnes
pensiju rēķina, veicina arī inflāciju
87
71
88
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021
Igaunija Latvija Lietuva

34. 34 Avots: Latvijas Banka, Igaunijas centrālā banka, Lietuvas centrālā banka, 2022.g.septembra prognozes
Nākotnes tendences līdzīgas. Gada nogalē gaidām recesiju, arī
nākamā gada sākumā inflācija vēl augsta
IKP g/g, % 2022 2023 2024
Latvija 3.0 -0.2 4.4
Igaunija -0.5 1.0 3.5
Lietuva 2.1 0.9
Inflācija g/g, % 2022 2023 2024
Latvija 16.9 9.2 3.4
Igaunija 19.0 7.0 2.0
Lietuva 18.3 8.4

35. Ietekmē investīcijas, vēsturiskā attīstība,
ģeogrāfiskais novietojums.
Vai ir kādas "labākas nozares"?
Svarīgs resursu produktīvs izlietojums arī vienas
nozares ietvaros.
EE LV LT
Lauksaimniecība 2.5% 4.6% 3.6%
Rūpniecība 19.2% 15.4% 20.5%
Būvniecība 6.7% 7.0% 7.3%
Tirdzniecība 12.7% 14.5% 17.1%
Transports 6.5% 7.3% 11.6%
Viesmīlība,
ēdināšana 1.3% 1.3% 1.3%
IKT 7.8% 5.7% 4.1%
Finanses 5.1% 3.0% 2.5%
Nek.īpašums 9.6% 12.5% 6.6%
Profesionālie
pakalpojumi 9.3% 7.9% 7.1%
Valsts pārvalde,
izglītība 16.7% 18.1% 16.1%
Māksla, izklaide 2.7% 2.7% 2.1%
Citi pakalpojumi 0.9% 1.1% 0.9%
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini, Formatēts tumši pelēks, ja par 20%
virs valstu vidējā,
dzeltens, ja 20% zem valstu vidējā īpatsvara
Latvijā – nedaudz svarīgāka lauksaimniecības nozare, Lietuvā –
transporta nozare, bet Igaunijā IKT un finanses
Latvija 64.3
Lietuva 72.9
Igaunija 73.1
Vienas stundas darbaspēka produktivitāte
2021.g. (ES27 2021=100)

36. Avots: Eurostat.
0
5
10
15
20
25
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
ES27 Igaunija Latvija Lietuva
Privātā sektora investīcijas (% no IKP)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
RO
LV
IE
HU
LT
SI
PL
BG
CR
CZ
GR
EE
SK
IT
BE
MT
DE
PT
FI
ES
AT
CY
NL
FR
SE
DK
LU
Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto
kredītu atlikums 2021.g. (% no IKP)
Privātā sektora investīcijas augstākas ir Igaunijā, Latvijā kreditēšanas
aktivitāte starp vājākajām ES
ES vidējais – 90

37. Valdības konsolidētais parāds (2016.-2021.g., % no IKP)
18.1
44.8 44.3
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat.
Covid ietekmē valdības parāds auga visās Baltijas valstīs

38. Ienākumu sadale un nevienlīdzība.
Ko vēl redzam un neredzam reitingos?
38

39. Nevienlīdzība šķeļ sabiedrību un rada ekonomiskas
un politiskas nesaskaņas.
Lielākā nevienlīdzība ienākumu sadalē Lietuvā, bet
Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju pakļauti nabadzībai.
Vairāk nabadzībai pakļauti ilgtermiņa bezdarbnieki,
invalīdi, pensionāri un ģimenes ar bērniem.
Džini koeficients un nabadzībai pakļautie
iedzīvotāji (% no kopējiem)
39 Avots: Eurostat
Iedzīvotāju ienākumu sadale un nevienlīdzības rādītāji
ES27
BG
CZ
EE
LV
LT
SK
5
7
9
11
13
15
17
19
21
23
25
15 20 25 30 35 40 45
Nabadzībai
pakļautie
iedzīvotāji
Džini koeficients

40. Sagaidāmais mūža
ilgums (gadi)
Sagaidāmais gadu
skaits mācībās
Vidējais mācību
gadu skaits
Nacionālais
kopienākums uz 1
iedz. (PPP, $)
HDI indekss
EE LT LV "Top valstu" vidējais
Human development indekss, rādītāju
salīdzinājums valstu starpā
40 Avots: Human development index
Salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, Baltijas valstīs zemāks nacionālais
kopienākums uz iedzīvotāju, bet lielāks uzsvars uz izglītību
Vieta HDI
vērtējumā,
2020
Latvija 39
Lietuva 35
Igaunija 31

41. Avots: World Happiness Index. Distopija – 6 zemāk novērtēto valstu vidējais līmenis
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
42. LV
36. EE
34. LT
1. FI
IKP uz 1 iedz. Sociālais atbalsts Sagaidāmās veselīgās dzīves ilgums
Brīvība pieņemt dažādus lēmumus Devība Korupcijas uztvere
Distopija + kļūda
41 Vieta Laimes indeksā, 2018.-2020.g. un to ietekmējošie faktori.
Dzīves labklājības uztvere augtāka LT, bet no līderiem krietni
iepaliek visas Baltijas valstis

42. 42 Avots: OECD
OECD Better life index – iespēja pašam pielāgot, kas liekas
svarīgs

43. Indeksi, iespējams, labāk nekā atsevišķi ekonomikas
indikatori dod ieskatu, kāda ir valsts attīstība,
salīdzinot ar citām.
Neraksturo nākotni. Reizēm neraksturo arī tagadni...
Paļaujas uz pieņēmumiem un ir dažādi
interpretējami.
Apgrūtināta to izmantošana ekonomikas politikas
veidošanā.
Lai gan indeksi cenšas objektīvi salīdzināt dažādu
valstu rādītājus, var atšķirties metodoloģija,
statistikas datu kvalitāte.
Riski, ka indeksu veidotāji var tikt ietekmēti no
kādām interešu grupām.
43
Tomēr ar indeksiem uzmanīgi..

44. Rīdzinieki mazāk apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
Viļņā un Tallinā pēdējo gadu laikā straujāk pieaug
apmierinātība ar dzīvi pilsētā
Svarīgi var būt gan ekonomiskie jautājumi, gan
"zaļie", transporta u.c. apsvērumi
Apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā
44 Avots: Eiropas Komisija
Protams, var arī cilvēkiem tieši pajautāt, vai esiet apmierināti ar
dzīvi tur, kur dzīvojiet?

45. 45
Dzīves
kvalitāte
Materiālie
dzīves apstākļi
Produktīvas vai
citas galvenās
aktivitātes
Veselība
Izglītība
Atpūta un sociālā
saskarsme
Ekonomiskā un
fiziskā drošība
Pārvaldība un
pamattiesības
Vispārējā dzīves pieredze
Daba un
dzīvojamā vide
Dzīves
kvalitāte

46. 46
Komentāri par ekonomiskām norisēm pieejami
www.makroekonomika.lv
3. novembrī Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot
nākotnes ekonomiku"
Līdz 15.janvārim LNMM izstāde "Vērtību zīmes"
P.S. Katru gadu Latvijas Banka rīko studentu zinātniski pētniecisko darbu
konkursu, vērts piedalīies!

47. 47
Laiks jautājumiem un komentāriem!

48. 48
Dzīves
kvalitāte
Materiālie
dzīves apstākļi
Produktīvas vai
citas galvenās
aktivitātes
Veselība
Izglītība
Atpūta un sociālā
saskarsme
Ekonomiskā un
fiziskā drošība
Pārvaldība un
pamattiesības
Vispārējā dzīves pieredze
Daba un
dzīvojamā vide
Dzīves
kvalitāte
Kas Jums šķiet
svarīgākais?
Kā Latvijā varētu uzlabot
šī kritērija izpildi?