Prezentācija vieslekcijai "Globālās ekonomikas tendences" Valmieras augstskolā 8. novembrī.

1. NORISES PASAULES EKONOMIKĀ UN
(ĢEO)POLITIKĀ
Juris Kravalis
Latvijas Bankas
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs
08.11.2019.

2. Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO
TIK LABI KĀ ŠODIEN, VĒL NAV BIJIS NEKAD
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1820 1860 1900 1940 1980
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā
nabadzībā
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā
nabadzībā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība
94
10
88
15
43
4
2015

3. IR VIENS IZŅĒMUMS, BET PAR TO
PARUNĀSIM PĒC BRĪŽA

4. KĀPĒC IR TIK DAUDZ NEAPMIERINĀTO?

5. Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD).
Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām
Lielbritānija
Francija
Somija
Dānija
Norvēģija
Zviedrija
Vācija
Austrālija
Hongkonga
Indonēzija
Malaizija
Filipīnas
Singapūra
Taizeme
Vjetnama
ASV
Indija
Apvienotie Arābu
Emirāti
Saūda Arābija
20
30
40
50
60
70
80
90
-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39
Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju,%
Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, %
JO STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME
JO POZITĪVĀK IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ GLOBALIZĀCIJU

6. (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna)
un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji
ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas
Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša
stagnācija vismaz daļēji izskaidro
pieaugošo atbalstu nacionālisma un
protekcionisma idejām
Tikmēr lielākie zaudētāji
(vai vismaz "neuzvarētāji") ir
(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji
un (2) attīstīto valstu vidusslānis
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reāloienākumuizmaiņas(%)
Ienākumu procentīle
NE VISI NO GLOBALIZĀCIJAS IR IEGUVUŠI
VIENLĪDZ DAUDZ
Globālais
vidusslānis
Paši
bagātākie
Paši
nabadzīgākie Attīstīto valstu
vidusslānis

7. Avots: Jan Kruger/Getty Images
ASV – LIELS ATBALSTS TAM, KURŠ SOLA ATJAUNOT AMERIKAS
VARENĪBU UN VIENMĒR LIKT AMERIKU PIRMAJĀ VIETĀ

8. Avots: By Foreign and Commonwealth Office - International Atomic Energy Agency Director General, CC BY 2.0,
https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=73747417
LIELBRITĀNIJĀ ATBALSTU GUVA BREKSITS

9. EKONOMIKAS IZAUGSME EIRO ZONĀ PALĒNINĀS;
VĀCIJA, VISTICAMĀK, JAU IR RECESIJĀ
9
2018 2019 (Prognoze) 2020 (Prognoze)
Pasaule 3,6 2,9 3,0
Eiro zona 1,8 1,1 1,0
Vācija 1,4 0,5 0,6
Francija 1,5 1,3 1,2
Itālija 0,9 0,0 0,4
Lielbritānija 1,4 1,0 0,9
ASV 2,9 2,4 2,0
Ķīna 6,6 6,1 5,7
Krievija 2,3 0,9 1,6
Reālā IKP pieaugums (%); prognozes 2019.gada septembrī
Avots: OECD

10. Centrālo banku galvenās refinansēšanas likmes (%)
10
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
ECB ASV FRS Anglijas banka Japānas CB
Avots: Bloomberg
CENTRĀLĀS BANKAS JAU IR IZDARĪJUŠAS ĻOTI DAUDZ

11. EKONOMIKA UN (ĢEO)POLITIKA IR
SAVSTARPĒJI CIEŠI SAISTĪTAS

12. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU

13. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
IKP dati miljardos USD
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
1995 2005 2015
ASV
Ķīna
中国
Zhōng Guó
Vidējā karaliste/
Centrālā zeme

14. Avots: IMF World Economic Outlook data base
* - IMF forecasts
ĶĪNA: IESPAIDĪGA IZAUGSME JAU VAIRĀKUS GADU DESMITUS
8.4 8.3
9.1
10 10.1
11.3
12.7
14.2
9.6 9.2
10.6
9.5
7.9 7.8 7.3 6.9 6.7 6.8 6.6 6.1
'0
'2
'4
'6
'8
'10
'12
'14
'16
Reālā IKP izaugsme, %

15. Pasaules IKP sadalījums (%, pēc pirktspējas paritātes) Pasaules IKP sadalījums (%, ASV dolāros)
ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,
EIROPAS DAĻA PAMAZĀM SARŪK, BET ĶĪNAS - BŪTISKI PIEAUG
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, Latvijas Bankas aprēķini
* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes
49.43 49.36 50.29 50.40
20.09 19.33 15.74 14.01
24.56 21.54
16.85 15.05
5.91 9.77
17.11 20.54
1995 2005 2015 2022*
Ķīna
ES-28
ASV
Citas
41.92 37.24 38.48 38.39
24.73
27.54 24.38 22.78
30.98 30.36
22.03 20.32
2.38 4.86
15.11 17.81
1995 2005 2015 2022*

16. STARP CITU, ĶĪNA VIENKĀRŠI ATGRIEŽAS TUR, KUR REIZ JAU
BIJA PIRMS DAUDZIEM GADIEM
Avots: Angus Maddison, University of Groningen (dati līdz 1980. gadam),
Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze (dati sākot no 1980.gada)
'0.00
'0.05
'0.10
'0.15
'0.20
'0.25
'0.30
'0.35
'0.40
1820
1826
1832
1838
1844
1850
1856
1862
1868
1874
1880
1886
1892
1898
1904
1910
1916
1922
1928
1934
1940
1946
1952
1958
1964
1970
1976
1982
1988
1994
2000
2006
2012
2018
Pasaules IKP sadalījums pēc pirktspējas paritātes
Rietumeiropa ASV Ķīna Indija

17. Avots: Pasaules ekonomikas forums
"Atbalstīt protekcionismu ir kā
ieslēgt sevi tumšā telpā. Lai gan
sienas aiztur vēju un lietu, tumšajā
telpā neiekļūst arī svaigs gaiss un
saules gaisma."
Pasaules ekonomikas forums Davosā 17.01.2017.
Sji Dzjiņpins, Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas
ģenerālsekretārs, Ķīnas Tautas Republikas prezidents
"Šī būs ēra, kad Ķīna tuvosies
pasaules varas centram un sniegs
lielāku ieguldījumu cilvēces labā."
Ķīnas Komunistiskās partijas XIX kongress Pekinā
18.10.2017.
ĶĪNA: GALVENAIS GLOBALIZĀCIJAS AIZSTĀVIS
UN ALTERNATĪVA IZAUGSMES MODEĻA PARAUGS?

18. "Atēnu izaugsme un bailes, kādas tā iedvesa Spartai, padarīja karu
neizbēgamu.”
"Nacionālās drošības stratēģijā, kuru prezidents Tramps publiskoja pagājušā
gada decembrī, viņš aprakstīja jaunu “lielvaru sāncensības” ēru. <...> Prezidents
Tramps skaidri norādīja, ka Amerikas Savienotās valstis īstenos jaunu pieeju
attiecībā pret Ķīnu. Mēs vēlamies attiecības, kas ir godīgas, abpusējas un
respektē suverenitāti, un mēs esam pieņēmuši stingrus un straujus mērus, lai
sasniegtu šo mērķi."
Avoti: Allison, Graham, "The Thucydides Trap", Foreign Policy, June 9, 2017
Vice President Mike Pence's Remarks on the Administration's Policy Towards China, Hudson Institute, October 4, 2018
VAI ĶĪNAI UN ASV IZDOSIES IZVAIRĪTIES NO TUKIDĪDA
LAMATĀM?
"Pagājušajos 500 gados esam pieredzējuši 16 gadījumus, kad jauns spēks
draudēja nobīdīt malā valdošo spēku. Divpadsmit no tiem beidzās ar karu."
"Tukidīda lamatas"
Jauns aukstais karš starp ASV un Ķīnu?

19. BET NU ATGRIEŽAMIES PIE IZŅĒMUMA

20. EKSTRĒMI LAIKAPSTĀKĻI KĻŪST PAR ARVIEN BIEŽĀKU
PARĀDĪBU UN RADA ARVIEN LIELĀKUS ZAUDĒJUMUS
20
2018 2017 2008-2017
gada vidējais*
1988-2017
gada vidējais*
Notikumu
skaits
850 740 630 500
Zaudējumi kopā
(miljardi USD)
160 350 190 140
Apdrošinātie
zaudējumi
(miljardi USD)
80 140 61 41
Zaudējumi no dabas katastrofām pasaulē, 2018
*zaudējumi pārrēķināti salīdzināmās cenās, ņemot vērā vietējo patēriņa cenu inflāciju
Avoti: Munich Re, NatCatSERVICE

21. KLIMATS: FIZISKIE UN PĀREJAS RISKI
21
• Fiziskā ietekme ietver sevī ekonomiskās izmaksas un finanšu zaudējumus, kas
radušies no biežākiem ar klimata pārmaiņām saistītiem laikapstākļiem (karstuma
viļņi, zemes nogruvumi, plūdi, meža ugunsgrēki un vētras) un to arvien
nopietnākajām sekām, kā arī klimata pārmaiņām ar ilgtermiņa ietekmi (izmaiņas
nokrišņu daudzumā, ekstrēmas laikapstākļu svārstības, okeāna skābuma izmaiņas,
jūras līmeņa un vidējo temperatūru palielināšanās).
• Pārejas ietekme ir saistīta ar pielāgošanās procesu ar mērķi panākt zemu oglekļa
izmešu ekonomiku. Izmeši nākotnē jāsamazina līdz “nullei neto izteiksmē”, lai
novērstu tālākas klimata pārmaiņas. Izmešu samazināšanas process, visticamāk,
būtiski ietekmēs visas ekonomikas nozares un finanšu aktīvu vērtību. Lai gan ātra
rīcība ir vēlama, dramatiska pāreja varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti un
ekonomiku kopumā.
Avots: NGFS (Network for Greening the Financial System)

22. 22
Avots: NGFS
• IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) prognozē, ka
nepieciešamās papildus investīcijas enerģijas nozarē, kas būtu
savietojamas ar +1,5°C scenāriju, laika posmā no 2016. līdz 2050.
gadam sasniegtu 830 miljardus ASV dolāru gadā
• Eiropas Savienība ir identificējusi ikgadēju papildus investīciju
nepieciešamību 180 miljardu eiro apmērā, lai sasniegtu tās klimata
un enerģijas nozares mērķus
NEPIECIEŠAMAS LIELAS PAPILDUS INVESTĪCIJAS

23. TAČU PASAULES EKONOMIKAS APJOMS IR
APTUVENI 80 TRILJONI ASV DOLĀRU GADĀ

24. TĀTAD KLIMATA MĒRĶU SASNIEGŠANAI
PAPILDUS KATRU GADU BŪTU NEPIECIEŠAMS
INVESTĒT NEDAUDZ VAIRĀK KĀ 1% NO
EKONOMIKAS APJOMA

25. 25
Avots: NGFS
"Ar klimata pārmaiņām saistītie riski rada finanšu risku un
tāpēc centrālo banku un finanšu uzraugu uzdevumu ietvaros
ir jānodrošina, ka finanšu sistēma ir noturīga pret šiem
riskiem."
/NGFS/
KĀPĒC CENTRĀLAJĀM BANKĀM UN FINANŠU
UZRAUGIEM BŪTU JĀUZTRAUCAS PAR KLIMATA
PĀRMAIŅĀM?

26. CITI VEIDI KĀ AR KLIMATA PĀRMAIŅĀM SAISTĪTIE
RISKI VAR IETEKMĒT CENTRĀLĀS BANKAS
26
o Ietekme uz
makroekonomiskajiem
un finanšu rādītājiem
(izaugsme, ražīgums,
pārtikas un enerģijas
cenas, inflācijas gaidas
un apdrošināšanas
izmaksas)
o Aizdevumi pret aktīviem,
kurus var ietekmēt ar
klimata pārmaiņām
saistītie riski
o Aktīvi, kurus var
ietekmēt ar klimata
pārmaiņām saistītie riski,
centrālo banku pašu
ieguldījumu portfeļos
Makroekonomika Monetārā politika Aktīvu pārvaldība
Avots: Latvijas Banka

27. IR ARĪ LABAS ZIŅAS

28. Avots: Shutterstock
"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no visas
pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules
tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules
iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas
vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā
pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt,
turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā
koridoru nākotnē."
/Ričards Florida, 2009/
IR PIENĀCIS (MEGA)PILSĒTU LAIKMETS

29. Avots: OECD aprēķini, balstoties uz OECD Regional Statistics datu bāzi
LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS
Vidējā darbaspēka produktivitāte OECD valstu lielākajās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
Eiropa (OECD) ASV, Kanāda Meksika, Čīle Japāna, Koreja
0.5-1 miljons 1-2 miljoni 2-5 miljoni 5+ miljoni

30. MĀKSLĪGAIS INTELEKTS KĻŪST ARVIEN GUDRĀKS
30
Klientu apkalpošana
80% no pirmā līmeņa klientu
apkalpošanas pieprasījumiem jau šodien
var atrisināt čatboti, atlikušos 20%
gadījumu nemanāmi nododot jautājuma
risināšanu tālāk cilvēkam
Ziņas
Sporta spēļu rezultātus, uzņēmumu
finanšu rezultātus un pat pirmsvēlēšanu
aktivitātes jau šodien var aprakstīt
žurnālisti-roboti
Avoti: IBM, digiday.com, Photo: shutterstock

31. Kopējais ASV apstrādes rūpniecības
sektorā saražotais apjoms ir vēsturiski
augstākajā līmenī. Tikmēr nodarbinātība
ir pakāpeniski samazinājusies
Daudz lielāka uzmanība jāpievērš darbu
zaudējušo cilvēku zināšanu un prasmju
paaugstināšanai
Avots: Mark Muro, MIT Technology Review
ASV apstrādes rūpniecības nodarbinātība un izlaides
apjoms salīdzināmās cenās (indekss, 1980=100)
RŪPNIECĪBA: MAZĀK, BET LABĀK ATALGOTAS DARBA VIETAS
0
50
100
150
200
250
300
1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015
Izlaides apjoms Nodarbinātība
Tas skaidrojams ar produktivitātes
pieaugumu, tehnoloģiju attīstību un
ražošanas procesu automatizāciju

32. LAIKS JAUTĀJUMIEM