Prezentācija izmantota lekcijā Banku Augstskolā 2015. gada 8. decembrī. Aplūkotās tēmas: Tautsaimniecības izaugsme kas īsti aug? iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska? alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju? tautsaimniecības konkurētspējas uztvere Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?

1. 1
Tautsaimniecības konkurētspējas
uztvere un tās analīzes veidi
Daina Paula, Makroekonomikas
analīzes daļas galvenā
ekonomiste
2015. gada 8. decembrī

2. Saturs
• Tautsaimniecības izaugsme
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem
paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?

3. “…bet papagaiļos es tomēr esmu visgarākais…”*
Kas tas ir, ko
gribam mērīt?
(definēšana,
formulēšana,
izpratne)
Kā to var izmērīt?
(Ko satur izvēlētais
rādītājs)
Ko ar to iesākt?
(Interpretācija)
* no I.Ufimceva multfilmas “38 papagaiļi”

4. Par izaugsmi un konkurētspēju nereti (gan mācību literatūrā, gan
starptautiskos pētījumos, gan ekonomiskās politikas dokumentos)
runā kā par pamatjēdzieniem, kurus nedefinē, tādējādi to uztvere
saglabājas ļoti dažāda

5. Izaugsmes formulējumi mūsdienās
• Identificēšana ar IKP pieaugumu
• Potenciālā IKP pieauguma pētīšana
• Izaugsmes un attīstības nodalīšana
• output vs throughput (izlaide un caurlaidspēja)
• koncentrēšanās uz ilgtspējīgu; zaļo izaugsmi kā mērķi;
• t.s. neekonomiskā izaugsme
(skat. pielikumu)

6. Virsproporcionāla attiecība starp IKP un iedzīvotāju skaita
īpatsvaru pasaulē rada iespaidu, ka vidējais Latvijas
iedzīvotājs dzīvo turīgāk nekā vidējais pasaules iedzīvotājs
Valsts īpatsvars pasaules
iedzīvotāju skaitā, %
Valsts īpatsvars pasaules
IKP, %, 2014
Latvija 0.027 0.04
Ķīna 18.97 16.23
ASV 4.39 16.14
Brazīlija 2.84 3.02
Indija 17.84 6.83
Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/collections/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country

7. Mērvienības? Bāze?
Nominālā IKP pieaugums, 1995 = 100%
0
100
200
300
400
500
600
700
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
EU28
EU15
LV
Reālā IKP pieaugums, 1995 = 100%
0
100
200
300
400
500
600
700
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Avots: Eurostat

8. Mērvienības? Bāze?
Nominālā IKP pieaugums uz 1
iedzīvotāju , 1995 = 100%
0
100
200
300
400
500
600
700
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
EU28
EU15
LV
Reālā IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju,
1995 = 100%
0
100
200
300
400
500
600
700
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Avots: Eurostat

9. Konverģence: Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP,
1995-2014)
Avots: Eurostat
1995
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 10 20 30 40 50 60 70 80
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=100%
Cenu līmenis, ES 15=100%

10. Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču
cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2014)
Avots: Eurostat
Privātais patēriņš Kapitālpreces
1999
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=
100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
1999
2014
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15
=100%
Cenu līmenis, ES 15=100%

11. • Vajadzību neierobežotība rada iespaidu par pastāvīgas
izaugsmes iespējamību no pieprasījuma puses;
• toties materiālo lietu dematerializācijas iespējamība vai
vismaz fizisko resursu taupīgas izmantošanas iespējas (īsākā
laika periodā) – no piedāvājuma puses

12. Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
Bet

13. Lai gan pasaules ekonomisti
vēl arvien risina tos pašus
jautājumus (resursu
ierobežotība un cilvēka
vajadzību neierobežotība), ir
ļoti atšķirīgi apstākļi, kuros
idejas, viedokļi un
sistematizētu uzskatu kopums
radās agrāk un tagad (empty vs
full world)
Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

14. Aizraušanās ar izaugsmi kā pašmērķi tiek arī kritizēta, jo
izaugsme neatrisina daudzas lietas
• James Gustave Speth, Growth fetish, 2013:
– izaugsme nenodrošina solītos labumus (..)
– IKP kā izaugsmes mērs ir kļūda
– Koncentrēšanās uz IKP novērš no to lietu augšanas, kurām jāaug
– pavēle augt rada varu tiem (galvenokārt uzņēmumiem), kuriem pieder kapitāls, lai šo
izaugsmi nodrošinātu, bet tādējādi tiek noniecinātas daudzas sabiedriskās politikas,
jo tās taču bremzē izaugsmi (slow growth and hurt economy);
– ekonomiskā aktivitāte un tās kāpums ir galvenie iemesli masīvai vides degradācijai
http://www.huffingtonpost.com/james-gustave-speth/growth-fetish-five-
reason_b_4018166.html
• Līdzīga tematika: McNeill, Something New Under the Sun
https://www.nytimes.com/books/first/m/mcneill-sun.html

15. Taču ir arī pretēja kritika
• jo IKP kritizētāji pārmet, ka IKP nekalpo tiem mērķiem, kam tas nemaz nav
domāts (LSE pētījums)

16. Vai ekonomiskā izaugsme var kļūt par neekonomisko izaugsmi
(Daly)
18
Avots: H.E. Daly, Ecological economics, 2011
• Robežderīgums un “rebežnederīgums”
• Robežderīgums, patērējot saražotās preces un pakalpojumus
vairāk; tam ir tieksme sarukt ar katru nākamo vienību
• Robežnederīgums = viss, kas ziedots, lai saražotu minētā patēriņa
pieaugumu (t.sk. brīvais laiks, vides piesārņojums u.c.);
• Brīdī, kad otrais pārsniedz pirmo, ekonomiskā izaugsme saskaņā ar
šo vērtēšanas pieeju kļūst neekonomiska

17. Alternatīvie izaugsmes un attīstības mērīšanas
paņēmieni
• Measure of economic welfare, (Nordhaus, Tobin);
• Index of sustainable economic welfare (Daly, Cobb);
• Human development index;
• Gross sustainable development product;
• Genuine progress index u.c;
Nacionālie konti vs labklājības (welfare) konti, kuri balstās uz cilvēku
vajadzību izvērtēšanu;

18. Izaugsmes iespējas var būt atkarīgas arī no ienākumu
(patēriņa, izdevumu) sadalījuma
Džini (GINI) koeficienta vērtības ar dažādām metodēm var būt atšķirīgas
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
LV (Eurostat)
UK (Eurostat)
LV (ANO)
UK (ANO)
US (ANO)
US(CIA)

19. Augšana fiziskā izpratnē var būt ierobežota, bet attīstības iespējas
saglabājas arī pēc tam
Piemēra avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
• Zivju nozvejas palielināšanai var ieguldīt
kapitālā- flotē;
• Iestājoties brīdim, kad ražošanas
kapacitāte pārsniedz apstrādājamo
resursu apjomu, jēgas palielināt
kapacitāti nav (zivju paliek mazāk – lielāks
kuģu skaits nepalīdz nozvejot vairāk);
• Tomēr daudzās jomās t.s. zināšanu
ekonomikas pieeja ir ar neierobežotu
iespēju pieaudzēt produktivitāti vērtības
izteiksmē: attīstība ir neierobežota

20. Produktivitāte un tās paaugstināšanas iespējas noteicošo faktoru
kopums ir viens no veidiem, kā definē tautsaimniecības
konkurētspēju; vienlaikus tas ir jēdziens, kas mēdz saistīt izaugsmi
un konkurētspēju

21. Konkurētspējas formulēšanas virzieni mūsdienās
• Koncentrēšanās uz sacensību pretstatā ilgtspējai
• Koncentrēšanās uz cenu salīdzināšanu
• Koncentrēšanās uz produktivitāti noteicošajiem faktoriem
• WEF, IMD, OECD, u.c.
• Konkurētspējas pozīcija un attīstība
(Skat. pielikumu)

22. Konkurētspējas uztveres piemēri
• konkurētspēja kā sacensība vai ilgtspējas nodrošināšana
– Uzņēmumu / valstu konkurētspēja (red, blue ocean strategy, produktivitāte, vai valstis tiešām/ tīšām
sacenšas?)
• Konkurētspēja kā izaugsmes pamats (starptautiskie pētījumi), tās paaugstināšana aktuāla
pat visattīstītākajās valstīs, kuras ir augstās pozīcijās konkurētspējas rangos)
• Konkurētspēja tiek uztverta arī kā apsēstība (Krugman, 1994
https://cs.uwaterloo.ca/~alopez-o/politics/dangcompet.html; Ecolinks, 2014 “Has the
Competitiveness obsession killed Europe?”)
• H.E.Daly: "Global competitiveness" (..) usually reflects not so much a real increase in
resource productivity as a standard-lowering competition to reduce wages, externalize
environmental and social costs, and export natural capital at low prices, while calling it
income.”

23. Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā,
kāda ir konkurētspēja uztvere
• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī
uz ilgtspēju
• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus
daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un
izmaksu, rādītāji)

24. Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem
• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija)
• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)
• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech
– kam pievienota vērtība?
– kas pievieno vērtību?
– Kur pievieno vērtību?
• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un
dinamikas rādītājiem
• “ Ir labi būt TOPā”

25. Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu
loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi
lieto

26. Augstu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozares
un preces: kur slēpjas jēdzienu saturs un pievilcība?
Piev. vērt. / 1 nodarb., tūkst. EUR Piev. vērt. / izlaides vērtība, %
DE FR LV DE FR LV
Ekonomika kopā 59.9 69.8 22.8 48.7 50.4 42.7
Apstrādes rūpniecība 76.8 78.8 20.2 32.7 28.6 30.4
Naftas pārstrāde 277.5 210.7 75.0 6.1 3.5 26.3
Farmācija 179.7 271.2 45.2 50.2 49.2 61.0
Elektrisko iekārtu ražošana 81.3 79.3 23.3 41.2 31.1 37.5
Mēbeļu u.c. preču ražošana 55.1 53.0 13.9 45.1 42.1 36.8
Darījumi ar NĪ 616.5 693.0 118.3 75.9 81.5 69.5
Izglītība 48.5 55.9 12.1 76.6 81.7 76.3
Enerģija 201.8 232.7 53.1 38.1 28.3 22.7
Avots: Eurostat, 2013, Nacionāli konti

27. Sarkanā un zilā okeāna stratēģija (sadalīts tirgus / pieprasījuma
izgudrošana): izaugsmes pamats vai pārlieka aizraušanās?

28. Tirgus daļas
100%
Jebkuras valsts tirgus
daļa var augt, tikai
citām sarūkot

29. Latvijas tirgus daļas preču sektorā stabilas; pakalpojumu sektorā tās
būtiski ietekmē transporta pakalpojumi
80
100
120
140
160
180
200
220
240
260
280
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015*
Preču tirdzniecība (LV E/ W E)
Preču tirdzniecība (LV E/ W I)
Komercpakalpojumu tirdzniecība
(LV E/ W E)
Komercpakalpojumu tirdzniecība
(LV E/ W I)**
Komercpakalpojumu tirdzniecība
(LV E/ W I)
Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules preču un pakalpojumu importā/eksportā (2000=100)
Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini;* īstermiņa dati; ** - atšķirīga metodoloģija 32

30. Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas
paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku
Avots: http://unctadstat.unctad.org/wds/ReportFolders/reportFolders.aspx
40
60
80
100
120
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
DE
IT
JP
NL
SE
CH
UAE
UK
US
50
150
250
350
450
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
BL
CN
CZ
EE
IN
LV
LT
PL
RO
50
150
250
350
450
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
BL
CN
CZ
EE
IN
LV
LT
PL
RO
UAE
40
60
80
100
120
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
DE
IT
JP
SE
CH
UK
US
NL

31. Cenu un izmaksu konkurētspēja pašlaik stabilizējusies;
REK neparāda izmaksu absolūto līmeni, tikai tendenci
90
100
110
120
130
140
150
160
170
2005I
III
2006I
III
2007I
III
2008I
III
2009I
III
2010I
III
2011I
III
2012I
III
2013I
III
2014I
III
2015I
37 valstis, deflēts ar eksprota (preču un
pakalpojumu) deflatoru
37 valstis, deflēts ar VDI ekonomikā kopā
37 valstis, deflēts ar SPCI
42* valstis, deflēts ar SPCI
34
REK indeksi 2005 = 100%
Avots: EK; * - 42 valstu kompozīcijā iekļauta Krievija

32. Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas
rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var reaģēt vienādi (piemēram,
Latvijā)
-10
-5
0
5
10
15
20
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
1999I
III
2000I
III
2001I
III
2002I
III
2003I
III
2004I
III
2005I
III
2006I
III
2007I
III
2008I
III
2009I
III
2010I
III
2011I
III
2012I
III
2013I
III
Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass
Avots: CSP, LB, MPP aprēķini

33. Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte,
tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta izdevīgumu no cenu
viedokļa
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10 2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011*
2012
2013
2014
Preču ārējās tirdzniecības
bilance, % no IKP
Tirdzniecības nosacījumi,
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
atbilstošo periodu, %
Avots: CSP, MPP aprēķini; *- mainījusies metodoloģija TN

34. Preču eksporta noieta tirgi paplašinās galvenokārt Eiropas
valstīs un ārpus ES
Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Avots:CSP
37
30.2 30.6 31.2
33.0
18.6 18.7
13.0
23.5 24.2
14.4 14.9 11.5
9.4 12.4 14.4
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2007 2014 2015 Janv-Sept
Citas
NVS
Pārējā ES
Pārējā EZ
Baltijas valstis
Polija 6.2%;
Zviedrija 5.4%;
Lielbritānija 5.3%;
Dānija 4.1%
Krievija 7.7%;
Baltkrievija 1.5%
Ukraina 0.6%
Āzijas valstis 8.2%
ASV 1.5%
Vācija 6.6%;
Nīderlande 2.5%
Somija 1.9%;
Lietuva 19.2%;
Igaunija 11.9%
2015 Janv-Sept

35. Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības
diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Latvijas HHI, preces (22 preču
grupas)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās
2013. gadā + pārējās)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās
2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini

36. Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā
par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt
kādu vērtētāja vajadzību

37. Kādam mērķim vēlamies starptautiskos indeksus indeksus
lietot? Noder salīdzinājums ar Maslova piramīdu
World giving index
Happy planet index
World happiness report
Global competitiveness index (GCI)
Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI
IMD World competitiveness yearbook
Global Innovation index
(World energy sustainability index)
World energy trilemma index
Doing Business
Logistics performance index
ekonomiskās brīvības indekss

38. Ne visas reformas palīdzējušas padarīt biznesa Latvijā vidi vienkāršāku un
atbalstošāku
30
40
50
60
70
80
90
100
Biznesauzsākšana
Būvatļauju
iegūšana
Elektrības
pieejamība
Īpašumareģistrācija
Kredītapieejamība
Mazākuma
investoru
aizsardzība
Nodokļumaksāšana
Pārrobežu
tirdzniecība
Līgumuizpilde
Maksātnespējas
risināšana
2010
2016
41
Attālums līdz “labākajai praksei” Doing Business rādītājos (100 = labākais vērtējums)
Avots: http://www.doingbusiness.org/custom-query

39. Vajadzība, ko
nodrošina
indeksa
lietojums
Indekss
Latvijas pozīcija
/ no x valstīm
(gads)
Pozīcijas
pārmaiņas
pret
iepriekšējo (+
uzlabojums; -
pasliktinājums
; ~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi
komentāri)
Iekļaušanās,piederībakādai
grupai/cieņaunatzinība
Global competitiveness
index (GCI)
Social Sustainability
adjusted GCI
Environmental Sustainability
adjusted GCI
IMD World competitiveness
yearbook
Global Innovation index
44 / 140
(2015/2016)
37/ 140
(2014/2015)
27 / 140
(2014/2015)
43 / 61 (2015)
33 / 136 (2014)
-
-
+
(GCI) Definē konkurētspēju kā institūciju,
politiku un faktoru kopumu, kas nosaka
produktivitātes līmeni valstī
(IMD) Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā
valstis apsaimnieko savu kompetenču un
resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un
pārticību
(GII)Pēta veidus, kā saprast, izmērīt
inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un
labā prakse var tās veicināt
*- Dati nav tieši salīdzināmi, jo atšķiras valstu skaits

40. Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar
ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas
teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;
• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja,
veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus
u.tml;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes
ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu,
tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt
paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).

41. Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par
Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• http://steadystate.org/discover/definition/

42. MANA VIZĪTKARTE
• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

43. 50
STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.

44. 51
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 

45. 52
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa

46. PIELIKUMS

47. Izaugsmes formulējumu piemēri

48. Ekonomiskās izaugsmes definēšanas veidi pārsvarā svārstās starp
kapacitāti/potenciālu un faktiskās izlaides vērtības kāpumu
• Investopedia: An increase in the capacity of an economy to produce goods and services,
compared from one period of time to another. (..) The growth of an economy is thought (..)
also as an improvement in the quality of life to the people of that economy.
http://www.investopedia.com/terms/e/economicgrowth.asp#ixzz3YalruLZr
• Wikipedia: the increase in the market value of the goods and services produced by an
economy over time. It is conventionally measured as the % rate of increase in real GDP
• Business dictionary: Increase in a country's productive capacity, as measured by comparing
gross national product in a year with the GNP in the previous year.
http://www.businessdictionary.com/definition/economic-growth.html#ixzz3Yb9RZPbP
• H.E. Daly (Ecological economics, 2011): izaugsme = caurlaidspējas pieaugums (caurlaidspēja
= resursu plūsma no dabas caur saimniekošanas sistēmu atpakaļ uz dabu kā atkritumi)

49. Konkrētu valstu politikas dokumentos izaugsme mēdz figurēt kā
pašmērķis, bet izaugsmes uztvere pasaulē sliecas uz ilgtspēju
• OECD: Sustainable economic growth in operational terms is the upward
trend in environmentally adjusted net domestic product (EDP) under
certain conditions and assumptions (Bartelmus, 1994).
https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=2628
• OECD, 2011: Green growth means fostering economic growth and
development, while ensuring that natural assets continue to provide the
resources and environmental services on which our well-being relies.
http://www.oecd.org/greengrowth/48012345.pdf

50. Konkurētspējas formulējumu piemēri

51. Izaugsmes un konkurētspējas saikne/neatdalāmība
aktuālajos pētījumos
• The Global Competitiveness Report 2014-2015 assesses the competitiveness
landscape of 144 economies, providing insight into the drivers of their
productivity and prosperity(..)
• Competitiveness is defined as the set of institutions, policies and factors
that determine the level of productivity of a country. The level of
productivity, in turn, sets the level of prosperity that can be earned by an
economy.
• (..)This 35th edition emphasizes innovation and skills as the key drivers of
economic growth.
http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015

52. • IMD direktors Arturo Bris: “(..)Competitiveness refers to such objective:
it determines how countries, regions and companies manage their
competencies to achieve long-term growth, generate jobs and increase
welfare. Competitiveness is therefore a way towards progress that does
not result in winners and losers: when two countries compete, both are
better off.“, http://www.imd.org/wcc/
• The World Competitiveness Yearbook ranks and analyzes the ability of
nations to create and maintain an environment in which enterprises
can compete. http://www.imd.org/wcc/research-methodology/

53. (Tautsaimniecības) konkurētspējas daži citi definēšanas veidi
• Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes
preces lētāk nekā citi;
• SVF ekonomistu pētījums: “ (..) This paper defines competitiveness as the
ability of a given country to produce goods and services of international
quality standards more cost effectively than other countries. This is hence a
simple, broad-based definition of competitiveness that implicitly includes a
number of macro, micro, and institutional of indicators.”
https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf
• OECD: Konkurētspēja ir valsts spējas pārdot preces starptautiskajā tirgū
neizdevīguma vai izdevīguma mērs.
https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399

54. ECB Competitiveness Research Network (CompNet)
“ Konkurētspējīga ekonomika ir tāda, kurā institucionālie un makroekonomiskie
apstākļi ļauj produktīviem uzņēmumiem zelt. Rezultātā šādu uzņēmumu attīstība
nodrošina nodarbinātības, investīciju un tirdzniecības kāpumu"
(Mario Draghi, 2012).