Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī. Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?

1. DZĪVES LĪMENIS LATVIJĀ: VAI VAR/VAJAG
NOĶERT IGAUNIJU
Līva Zorgenfreija
01.12.2016
RISEBA

2. 2
KAS MĒS ESAM?
• Nākam no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

3. SATURS
1. Kā salīdzināt valstis savā starpā?
– dzīves līmeni un dzīves kvalitāti raksturojošie indikatori
– vai tiešām Latvija vienmēr zemākā pozīcijā, nekā Igaunija?
2. Kā šīs atšķirības varētu būt radušās?
– pieejamie dabas resursi
– ģeogrāfiskais novietojums
– valsts atvērtība
3. IKP / iedzīvotāju – cik liela ir plaisa un cik ātri varam to aizvērt?
– Kapitāls
– Darbaspēks
– Kopējā Faktoru Produktivitāte
4. Reformu virzieni

4. VISAS NELAIMES RODAS NO
SALĪDZINĀŠANAS…

5. KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?
• IKP?
• IKP uz 1 iedzīvotāju?
• Dzīves ilgums?
• Dzīves veselīgums?
• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to īstenošana?
• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir
tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības
rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai OECD
valstij);
• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču
4. vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem
(~0.27)
5
Avots:http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;
https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, PIXABAY

6. LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NO
IGAUNIJAS LĪMEŅA
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs
6Avots: SVF
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
Tūkstoši
Igaunija Latvija
74% no EE
līmeņa
84% no EE
līmeņa

7. IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE
NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI
7
Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva
Index of Economic Freedom Heritage Foundation 77.2 70.4 75.2
(max = 100%; > 70 = mostly free; 2016; 178) 9 36 13
Global competitiveness index
WEF
4.78 4.45 4.60
(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35
Ease of Doing Business
World Bank
81.05 80.61 78.84
(DTF %points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21
Human Development index
UNO
0.861 0.819 0.839
( 0-1, 2015, 188) 30 46 37
Better Life index OECD 5.85 4.71
(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9 -
World Happiness index United Nations
Sustainable Development
Solutions Network
5.517 5.56 5.813
(1-10, best score = 7.526, 2016 update for
2013-2015, 157) 72 68 60
Social Progress Index The Social Progress
Imperative
82.62 76.19 76.94
(0-100, 2016, 133) 23 36 34

8. 8
Augstākais novērtējums ir Dānijai (7.526 no 10); Distopija – iedomāta valsts, izveidota mākslīgi no zemākajiem
vērtējumiem katrā jomā; tās Happiness = 2.33; pārējo valstu vērtējums ir attiecībā pret Distopiju
Avots: World Happiness Report
APMIERINĀTĪBĀ AR DZĪVI IGAUNIJA UN LATVIJA UZRĀDA LĪDZĪGUS RĀDĪTĀJUS
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Dānija (1.)
Lietuva (60.)
Latvija (68.)
Igaunija (72.)
IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums
Izvēles brīvība Devīgums Korupcijas uztvere
Dystopia (2.33) + residual

9. KĀ ŠĪS ATŠĶIRĪBAS VARĒTU BŪT
RADUŠĀS?

10. VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS?
Igaunija Latvija
Galvenie dabas (zemes
dzīļu) resursi
Kaimiņi, attiecības ar
tiem
10
Avots: PIXABAY; Latvenergo, Hannu - Own work, Public Domain,
https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=3105544

11. RESURSI: ENERGOATKARĪBA IGAUNIJĀ ZEMĀKA DEGSLĀNEKĻA IEGUVES DĒĻ
11Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %

12. ATVĒRTĪBA: LV TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ EE, PĒDĒJOS GADOS SARŪK
12
40%
60%
80%
100%
120%
140%
160%
180%
Eiro zona Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP

13. ATVĒRTĪBA: EE GALVENIE TIRDZNIECĪBAS PARTNERI JAU KOPŠ 90. GADIEM –
SKANDINĀVIJAS VALSTIS; LV – 90.GADOS DE UN UK, ŠOBRĪD – BALTIJA UN RU
Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %
13
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Zviedrija Somija Latvija Pārējās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija
Avots: CSB, Statistics Estonia

14. ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS
TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ
KOKSNE: TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS
14
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrija
tekstils (22.2%);
koks (21.2%)
mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia

15. ATVĒRTĪBA: GALVENĀ ATŠĶIRĪBA – MAŠĪNU UN IEKĀRTU DAĻA EKSPORTĀ
Latvijas eksporta preču struktūra, % Igaunijas eksporta preču struktūra, %
15
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015
Pārējais
Mašīnas, iekārtas
Pārējā apstr.
rūpn.
ķīmija
Minerālprodukti
Izejvielas
Pārtika, dzērieni
Avots: Eurostat
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015

16. ŠIE PAMATNOSACĪJUMI IZVEIDOJA
ATŠĶIRĪGU STARTA POZĪCIJU
16

17. 6%
25%
7%22%3%
6%
20%
Lauksaimniecība Rūpniecība Būvniecība
Tirdzniecība, ēdināšana, transports IT Finanšu pak.
Nekustamais īp. Profesionālie pak. Publiskais sektors
TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA EE UN LV LĪDZĪGA, TOMĒR DAŽAS
ATŠĶIRĪBAS IR VĒROJAMAS
17
1995 2007
9%
26%
5%23%
4%
6%
18%
3%
20%
11%
23%5%
9%
13%
2015
3%
21%
6%
22%
4%
10%
16%
4%
14%
10%
26%
5%
12%
16%
3%
17%
6%
25%
5%
13%
16%
?
?

18. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA: PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS SADALĪJUMĀ RŪPNIECĪBĀ
VĒROJAMAS ATŠĶIRĪBAS. PUSI NO LV RŪPNIECĪBAS VEIDO ZEMU TEHNOLOĢIJU
PRODUKTI (PĒC R&D INTENSITĀTES)
Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2014 Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2015
18
Avots: Eurostat
Koksne, tās
izstrādājumi
21%
Pārtika, alkohols
13%
Tekstils, apģērbs
6%
Kokss, naftas
pārstr.
4%
Metāli, to
izstrādājumi
12%
Mēbeles,
juvelierizstr., to
remonts
12%
Celtn. mater.,
gumija
8%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas
4%
Elektriskās
iekārtas
6%
Transportlīdzekļi
4%
Farmācija
1%
Datori,
elektroniskās ier.
6%
Koksne, tās
izstrādājumi
22%
Pārtika,
alkohols
19%
Tekstils, apģērbs
5%
Kokss, naftas
pārstr.
0%
Metāli, to
izstrādājumi
13%
Mēbeles,
juvelierizstr., to
remonts
9%
Celtn. mater.,
gumija
10%
Ķīmiskā rūpniecība
3%
Mašīnas, iekārtas
3%
Elektriskās
iekārtas
3%
Transportlīdzekļi
3%
Farmācija
3%
Datori,
elektroniskās ier.
3%
Citi
4%
Tehn. intensit. '14 LV EE LT EA ('13)
zema 50.2% 39.0% 43.6% 21.9%
vidēji zema 32.2% 36.2% 33.0% 30.6%
vidēji augsta 11.8% 17.6% 15.8% 37.3%
augsta 5.8% 7.1% 4.2% 10.1%

19. EKONOMIKAS STRUKTŪRA: LV RŪPNIECĪBAS TENOLOĢIJU INTENSITĀTE KOPŠ 90.
GADIEM GAN MANĀMI UZLABOJUSIES
Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc
tehnoloģ. intens.
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Zema Vidēji zema Vidēji augsta Augsta
Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc
tehnoloģ. intens.
19
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Avots: Eurostat, MPP aprēķini

20. 20
IKP ATŠĶIRĪBA – CIK STRAUJI LV BŪTU
JĀAUG?

21. LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS
REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais
2011.g ASV dolārs
21Avots: SVF dati un prognozes (WEO 2016.g Okt), Latvijas Bankas aprēķini
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
Tūkstoši
EE LV, SVF progn. LV,lai noķertu EE
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Igaunija Fakts&SVF progn.
Izaugsme,lai sasniegtu EE LB progn.
Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes
un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu
Igaunijas dzīves līmeni

22. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ
Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju
un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
Kapitāls Kopējā faktoru produktivitāte Darbaspēks
22Avots: Eiropas Komisijas datu bāze Tax and Benefits indicators; Tax Reforms in EU Member States 2015

23. 23
KAPITĀLS

24. INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN
VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ
IGAUNIJĀ
Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP
24
0
20
40
60
80
100
120
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
-5
-
5
10
15
20
25
10
15
20
25
30
35
40
Starpība (labā ass) Igaunija Latvija

25. TAS NAV LIKUMDOŠANAS PROBLĒMU REZULTĀTS: BALTIJAS VALSTĪS LIKUMDOŠANAS
IEROBEŽOJUMI ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM IR MINIMĀLI; TĀTAD ATPALIEK
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
25
0.000
0.020
0.040
0.060
0.080
0.100
0.120
0.140
1997 2003 2006 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Igaunija Latvija OECD
Avots: OECD
ĀTI likumdošanas ierobežojumu indekss, 0 (atvērta) – 1
(slēgta)

26. ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS
VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU
Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize
* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu
Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to
frontier novērtējums)
26
0
20
40
60
80
100
Īpašumtiesības
Brīvība no
korupcijas
Fiskālā brīvība
Valdības
izdevumi
Uzņēmējdarbī
bas brīvība
Darbaspēka
brīvība*
Monetārā
brīvība
Tirdzniecības
brīvība
Investīciju
brīvība
Finansiālā
brīvība
2000 EST 2000 LAT 2016 EST 2016 LAT
Heritage Foundation Ekonomiskā brīvība vērtējumi
balstīti uz normatīviem rādītājiem
0
20
40
60
80
100
Uzņēmējdarbības
uzsākšana
Būvatļauju
saņemšana
Piekļuve
elektroenerģijai
Īpašuma
reģistrācija
Kredīta
pieejamība*
Mazākuminvesto
ru tiesību aizsar.
Nodokļu
nomaksa
Pārrobežu
tirdzniecība
Līgumu izpilde
Maksātnespējas
risināšana
EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017
Šis varētu būt
veiksmīgākas
privatizācijas ietekmē

27. ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS PĒC DAŽĀDIEM MĒRIEM IGAUNIJĀ IR KRIETNI
ZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ
SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram),
% no IKP
Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY 27
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Latvija Igaunija

28. ĒNU EKONOMIKA SARUKUSI
28
• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un
neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;
• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie
uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%)
nereģistrētie nodarbinātie (21%).
Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)
Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015
Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās
peļņas)
19.9 21.7 19.9
Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9
Nereģistrētie nodarbinātie (% no faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6

29. AUGSTĀ NEAPMIERINĀTĪBA AR NODOKĻU POLITIKU LATVIJĀ IR LIKUMSAKARĪGA,
ATSPOGUĻOJOTIES AUGSTĀ ĒNU EKONOMIKĀ
Apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, % no
visiem respondentiem
0
10
20
30
40
50
60
70
Neapmierināti Ne apmierināti,
ne neapmierināti
Apmierināti
Latvija Igaunija
• Kaut gan kopš 2010.g neapmierinātībai ar
valdības nodokļu politiku bijusi tendence
kristies, 2015.g vērojams neapmierinātības
pieaugums.
• Apmierinātībā ar biznesa likumdošanas kvalitāti
LV ir sliktākā pozīcijā nekā EE (neapmierināti ir
35.4% (LV) pret 27.4% (EE), apmierināti –
25.3%(LV) pret 36.4% (EE)).
• Saukas pētījums liecina: ēnu uzņēmējdarbība ir
visciešāk saistīta ar neapmierinātību ar biznesa
likumdošanu un VID, kam seko neapmierinātība
ar valdības īstenoto nodokļu politiku un atbalstu
uzņēmējiem.
29Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka

30. REZULTĀTĀ IGAUNIJAS BUDŽETA IEŅĒMUMI PRET IKP IR LIELĀKI, NESKATOTIES UZ
VISUMĀ LĪDZĪGĀM NODOKĻU LIKMĒM
Latvija, budžeta ieņēmumi, milj EUR Igaunija, budžeta ieņēmumi, milj EUR
30
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
Avots: Eurostat
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
Citi Kapitāla transferti
Sociālās iemaksas Nodokļi uz ieņēmumiem, bagātību
PVN ieņēmumi Budžeta ieņēmumi, % no IKP
EE ieņēmumi no PVN ir tikpat
lieli, cik LV, lai gan EE ir daudz
mazāka, un svērtā vidējā PVN
likme ir ļoti līdzīga (2014.g
12.6% LV pret 13.0% EE).

31. IGAUNIJĀ INVESTĪCIJĀM (ĪPAŠI VĒSTURISKI) TIKUSI ATVĒLĒTA IEVĒROJAMI
LIELĀKA DAĻA NO VALSTS BUDŽETA NEKĀ LATVIJĀ
31
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
0.0%
5.0%
10.0%
15.0%
20.0%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Starpība EE LV
Avots: Eurostat
Investīcijas, % no budžeta

32. LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK
AIZŅEMOTIES
32
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
EE LV
Avots: Eurostat
Valsts parāds, % no IKP

33. 33
CILVĒKRESURSI

34. PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ
NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES,
TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS
34
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.
2.5 milj.
1.1 milj.
1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)

35. MIGRĀCIJA VARĒTU BŪT VIENS NO IEMESLIEM, KURŠ PASTIPRINĀJIS NEGATĪVO
DABISKO PIEAUGUMU, JO BIEŽI EMIGRĒ FERTILĀ VECUMA IEDZĪVOTĀJI
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju
skaita Igaunijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju
skaita Latvijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam
35Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika

36. BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ
PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …
Bezdarbs, (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)
36
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015EE LV
Avots: Eurostat
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
EE LV

37. LATVIJĀ IR LIELĀKAS REĢIONĀLĀ BEZDARBA ATŠĶIRĪBAS
Reģistrētais bezdarbs Latvijas reģionos 2016.g
jūnijā, % no darbspējīgiem iedzīvotājiem
Reģistrētais bezdarbs Igaunijas reģionos 2016.g
jūnijā, % no darbaspēka
37Avots: NVA, Eesti Tootukassa
Lai kartes apskatītu interaktīvi, spied šeit
Rīga: 4%
Viļānu n.:
23.7%
Ida Viru:
10.6%
Tartu: 3%

38. 38
MISTISKAIS "A" JEB KOPĒJĀ FAKTORU
PRODUKTIVITĀTE

39. TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA
39
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
LVA EST
Avots: Eurostat; PIXABAY
Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem

40. IGAUNIJA NOVIRZA LIELĀKU DAĻU NO IKP PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS
IZDEVUMIEM
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc
līdzekļu avota (procentos no IKP) Igaunijā
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais ne-peļņas sektors
Ārzemes
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc
līdzekļu avota (procentos no IKP) Latvijā
40
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais bezpeļņas sektors
Ārzemes
Avots: Eurostat

41. PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS
Avots: World Bank Governance indicators, PEF
Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu
sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas
41
Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus
avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā
0
1
2
3
4
5
6
7
Sabiedrības uzticība
politiķiem
Tiesu sistēmas
neatkarība
Favorītisms valdības
lēmumos
Valdības līdzekļu
izlietošanas
nelietderīgums
Valdības regulējošais
apgrūtinājums
Progresīvu
tehnoloģiju produkti
valdības iepirkumos
2006-2007 EST 2006-2007 LVA
2016-2017 EST 2016-2017 LVA
0
50
100
Balsstiesības
un atbildība
Politiskā
stabilitāte
Valdības
efektivitāte
Regulējošo
mehānismu
kvalitāte
Likuma spēks
Korupcijas
novēršana
2014 EST 2014 LVA 2000 EST 2000 LVA

42. 42
KO DARĪT?

43. CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:
43
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav
dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties
sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos
apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.

44. TAČU KĀDĒĻ IR VĒRTS SKATĪTIES UZ IGAUNIJU?
44
• Igaunija Latvijai ir kaimiņos, tādēļ investoram reģiona ietvaros var būt pievilcīga
kā Latvija tā Igaunija, bet,
pārfrazējot Singapūras valsts ilggadējā vadītāja Li Guaņjao teikto:
• "Ja būsim tikai tikpat labi kā mūsu kaimiņi, uzņēmumiem nebūs iemesla
darboties Latvijā"

45. TĀPĒC LATVIJA VAR:
45
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par
augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi
pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai nebūt
lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to
sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus
neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem
indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un
ranžēt

46. PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM
REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI
46
• Izglītības satura reforma;
• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu sistēmas izveide;
• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās izaugsmes
gados;
• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai
demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu vienībās;
• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir reformējami;
• Valsts pārvaldes reforma;
• Tiesu sistēmas reforma.

47. ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
47
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu
apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās
domas attīstību.
• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā
• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-
zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0

48. Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 

49. PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa