Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī

1. Monetārā politika
Latvijā un eiro zonā:
quo vadis?
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
2022. gada 11. februārī

2. Īsumā par
svarīgāko
Latvijas dalība eiro zonā:
▪ Ģeopolitisks un ekonomisks ieguvums;
▪ Iespēja mazāk sāpīgi pārdzīvot krīzes un lētāk finansēt izaugsmi.
Eiro zonas monetārā politika:
▪ COVID-19 krīzes atbalsts bija nepieciešams;
▪ Ekonomika atgūstas, bezdarbs ir zems, inflācija augsta – atbalsts
ir jāmazina un jābeidz;
▪ Pakāpeniski, elastīgi, uz datiem balstīti lēmumi.
Neatkarīga centrālā banka ir pamats efektīvai
monetārai politikai, bet monetārā politika nevar
atrisināt strukturālas problēmas. Eiro zonas
arhitektūra ir uzlabota, bet joprojām nepilnīga
Latvijas izaugsmes izaicinājumi:
▪ Izglītība un prasmes;
▪ Rīga kā Baltijas ekonomikas galvaspilsēta;
▪ Ilgtspēja un zaļais kurss.

3. Laiks līdz eiro ieviešanai –
ekonomikas svārstības
starp krīzēm un pārmērīgi
strauju izaugsmi

4. Inflācija 1991-2004 (%; g/g)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
Lata piesaiste SDR
1994. g. februāris
Iestāšanās ES
2004. g. maijs
Latvijas Bankas
izvēlētais valūtas režīms
veicināja ekonomikas
stabilizāciju pēc
neatkarības atgūšanas
Avots: CSB, Latvijas Banka.
4

5. Banku kredītu uzņēmumiem un
privātpersonām vidējās svērtās procentu likmes (%)
0
20
40
60
80
100
120
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004
Latu īstermiņa
Latu ilgtermiņa
Valūtās īstermiņa
Valūtās ilgtermiņa
Latvijas Bankas
izvēlētais valūtas režīms
veicināja ekonomikas
stabilizāciju pēc
neatkarības atgūšanas
Avots: CSB, Latvijas Banka.
5

6. IKP uz iedzīvotāju (2015 ASV $)
Strauja un
sekmīga pamata
makroekonomisko
nosacījumu stabilizācija
ļāva sākt attīstīt
ekonomiku
Avots: Pasaules Banka.
6
0
5000
10000
15000
20000
25000
1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019
Igaunija Lietuva Latvija Krievija
Kazahstāna Turkmenistāna Baltkrievija Azerbaidžāna
Gruzija Armēnija Ukraina Kirgizstāna

7. Inflācija 1998-2021 (%; g/g) Valsts budžeta strukturālā bilance un izlaižu starpība
Pēc iestāšanās ES apjomīgas kapitāla ieplūdes, kā arī fiskālās politikas
nesaskaņotība ar monetāro politiku pārkarsēja ekonomiku
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas metodoloģiju.
7
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Eiro ieviešana
2014. g. janvāris
Straujas kapitāla
ieplūdes un iekšējo un
ārējo nesabalansētību
veidošanās
Lata piesaiste eiro
2005. g. janvāris
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Izlaižu starpība (% no potenciālā IKP)
Strukturālā bilance (% no IKP)

8. Iekšzemes kredīti (% no IKP) Kredītu atlikums pa valūtām (% no kopējā)
Arī privātais sektors nenovērtēja sistēmiskos riskus
Avots: Latvijas Banka.
8
0
20
40
60
80
100
120
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Q3
2021
0%
20%
40%
60%
80%
100%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Latos Eiro Citās valūtās

9. -25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
-130
-80
-30
20
70
120
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
IKP gada pārmaiņas (salīdzināmajās cenās; %; labā ass)
Iekšzemes kredītu gada pārmaiņas (%)
Tekošā konta bilance (% no IKP; labā ass)
Straujš finanšu
ieplūžu izsīkums
izraisīja dziļu
ekonomisko krīzi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
9

10. Valsts budžeta bilance un parāds (% no IKP)
Valsts budžeta izdevumi
procentu maksājumiem par parādu (% no IKP)
Valdības iespējas stabilizēt ekonomiku bija ierobežotas,
un nācās vērsties pēc starptautiskās palīdzības
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
10
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
-12.0
-10.0
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Valdības budžeta bilance (labā ass)
Valdības parāds

11. Lata starpbanku kurss un Latvijas Bankas valūtas intervences pa nedēļām (EUR/LVL, milj.eur)
Finanšu krīzē būtisks spiediens uz lata kursu; Latvijas Bankai atsakoties no
valūtas piesaistes, valūtas vērtības kritums būtu bijis dramatisks
Avots: Latvijas Banka, Refinitiv.
11
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
400
0.695
0.697
0.699
0.701
0.703
0.705
0.707
0.709
2008 2009 2010 2011 2012 2013
Nedēļas intervences: LB pērk eiro (l.a.) Nedēļas intervences: LB pārdod eiro (l.a.) Bankas pārdod eiro Bankas pērk eiro
LB pārdod eiro LB pērk eiro Piesaistes kurss
EK lēmums par eiro
ieviešanu Latvijā no
2014. gada 1. janvāra

12. Milzīgs tekošā konta deficīts
Augsts ārvalstu valūtas saistību īpatsvars
Nepietiekamā tiesu sistēmas kapacitāte un
lēns maksātnespējas process
Banku sektors zaudētu uzticību
Augsts importa īpatsvars iekšzemes
ražošanā
Latvijas izvēle bija
starp devalvāciju un
taupības politiku, vai
tikai taupības politiku
12
Devalvācija būtu bijusi sāpīgāka, jo:

13. Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (g/g; %; s.i.)
Budžeta korekcija krīzē
radīja priekšnosacījumus ekonomikai atkopties
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
13
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
1.cet.
2008
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2009
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2010
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2011
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2012
Diskusijas par
konsolidāciju
Nespēja vienoties
Pirmā apjomīgā
konsolidācija

14. Preču un pakalpojumu eksports (EUR, 2009 = 100) Apstrādes rūpniecības izlaide (2009 = 100)
Latvijā eksports un rūpniecība atkopās
daudz straujāk kā valstīs, kur valūtas vērtība kritās
Avots: Eurostat.
14
70
120
170
220
270
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Latvija
Lietuva
Igaunija
Ungārija
Polija
Zviedrija
90
110
130
150
170
190
210
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Latvija
Lietuva
Igaunija
Ungārija
Polija
Zviedrija

15. Latvijas IKP uz 1 nodarbināto
(indekss, 2000=100, salīdzināmās cenās)
Migrācija (cilvēku skaits; tūkst.)
Tomēr 2009. gada finanšu krīze
negatīvi ietekmēja izaugsmes potenciālu
Avots: Eurostat, Centrālā statistikas pārvalde.
15
90
110
130
150
170
190
210
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Emigrācija
Imigrācija
Neto

16. Latvijas dalība eiro zonā:
būtiski uzlabota Latvijas
noturība pret krīzēm

17. ` 2007 2019
Kreditēšana (%; g/g) 34.2 -1.5
Tekošais konts (% no IKP) -21.0 -0.7
Ārējais parāds (neto; % no IKP) 46.2 18.1
Mājokļu cenas (%; g/g) 36.3 9.0
Inflācija (%; g/g) 10.1 2.8
Darba alga (%; g/g) 31.6 7.2
Vienības darbaspēka izmaksas (%; g/g) 27.2 6.7
Covid-19 krīzē ekonomika
iegāja bez būtiskām
nesabalansētības iezīmēm
un valsts atbalsta iespējas
bija pieejamas
Avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat.
17
Latvijai kā eiro zonas valstij ir iespējas
aizņemties un balstīt uzņēmumus un
iedzīvotājus
Pirms pandēmijas ekonomikas
izaugsme sabalansēta ar labvēlīgiem
makroekonomiskiem nosacījumiem

18. -1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Itālija
Spānija
Lietuva
Latvija
Francija
Vācija
Valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums otrreizējā tirgū (%)
Pandēmijas krīzē Latvija droši stāv uz savām kājām,
valdībai ir pieejams finansējums atbalsta sniegšanai
Avots: Bloomberg. Latvija, Lietuva – ar atlikušo termiņu virs 9 gadiem.
18

19. Valsts parāds un budžeta izdevumi
procentu maksājumiem par parādu (% no IKP)
Eiro zonas monetārā
politika ir ļāvusi
samazināt valdības
aizņemšanās izmaksas
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
19
0
10
20
30
40
50
60
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Parāda procentu maksājumi (kreisā ass) Valsts parāds (labā ass)

20. Latvijas ilgtermiņa kredītreitings
Kredītreitingi ir
pieauguši un
Covid krīzes laikā
netika samazināti
Avots: Bloomberg.
20
EE Moody
EE S&P, Fitch
LT Moody,
Fitch
LT S&P
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
S&P
Fitch
Moody
Investīciju līmenis
A+
BB-
BB
BB+
BBB-
A
A-
BBB
BBB+
AA-
Moody kredītreitings pārvērsts uz S&P un Fitch apzīmējumiem

21. Bezdarba līmenis (% no ekon. aktīvajiem) un IKP gada
pieaugums (salīdzināmās cenās; g/g; %; sez.izl.; labā ass)
Augstāka noturība
krīzes laikā būtiski
uzlabo mājsaimniecību
un uzņēmumu situāciju
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
21
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Bezdarba līmenis IKP

22. Uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem
pret neto apgrozījumu (%)
Augstāka noturība
krīzes laikā būtiski
uzlabo mājsaimniecību
un uzņēmumu situāciju
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
22
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2006–2018 – no gada datiem;
2019 – provizoriski gada dati.
2020– no ceturkšņu datiem.
2021 – no ceturkšņu datiem, atspoguļo vidēji 2020 3. cet.–2021 2. cet.

23. Ieņēmumus nenesošie kredīti
Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
23
Arī banku sektoram
stabilitāte krīzes laikā
sniedz būtiskus
ieguvumus
0%
50%
100%
150%
200%
250%
300%
350%
400%
t t+2 t+4 t+6 t+8 t+10 t+12 t+14 t+16 t+18 t+20 t+22
2009 (Janv. 2009 = 100)
2020 (Janv. 2020 = 100)
*Līknes nav precīzi salīdzināmas, jo pēc finanšu krīzes tika pilnveidota
ieņēmumus nenesošo kredītu definīcija. Iepriekš par INK klasificēja tikai pēc
vairāk kā 90 dienu kavējuma. Šobrīd tiek iekļautas arī šaubīgās ekspozīcijas.

24. Vai jūs domājat, ka eiro ieviešana
jūsu valstij ir laba vai slikta lieta?
Avots: EK Eurobarometer.
24
0% 20% 40% 60% 80% 100%
12.2021.
05.2021.
11.2019.
11.2018.
12.2017.
12.2016.
11.2015.
10.2014.
Laba lieta Ne slikta, ne laba Slikta lieta Nezin/Nav atbildes
Sabiedrības
sākotnējā skepse ir
zudusi, eiro ieguvumi
tiek novērtēti

25. Eirosistēmas monetārās
politikas izaicinājumi
Jaunā stratēģija: inflācijas mērķis 2% vidējā termiņā

26. Centrālo banku bilances aktīvu kopsumma (% no IKP): ECB, FRS, Japānas centrālā banka
ECB monetārā politika ir sniegusi apjomīgu atbalstu eiro zonas ekonomikai
Avots: Bloomberg.
26
0
20
40
60
80
100
120
140
0
20
40
60
80
100
120
140
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
ECB
FRS
Japānas CB

27. Eiro zonas un Latvijas inflācija (g/g; %)
Pandēmijas izaicinājumiem pievienojas jauni:
sasniegts pēdējā desmitgadē augstākais inflācijas līmenis
Avots: Eurostat.
27
-5
0
5
10
15
20
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022*
Eiro zona Latvija
Eiro zonā vidēji Latvijā vidēji
* 2022.g. janvārī – ātrais inflācijas novērtējums.

28. Eiro zonas, ASV un AK inflācija 2022. gada janvārī (g/g; %)
Inflācija ir globāls
fenomens, to
novērojam
daudzās valstīs
Avots: Eurostat.
28
3.3 3.4 3.4
3.8
4.6 4.6
5.0 5.1 5.1 5.2 5.3 5.5
6.1
7.6 7.7
8.5 8.5
11.7
12.2
7
5.4
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
FR PT FI MT LU AT EI EA DE CY IT EL ES NL LV BE SK EE LT US* UK*
* dati par decembri

29. Gada inflācija (%) eiro zonā pa komponentēm (pp)
Lielāko daļu
cenu kāpuma
veido enerģijas
cenu pārmaiņas
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
29
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
5.5
2017 2018 2019 2020 2021
Pakalpojumi
Pārtika
Rūpniecības preces izņemot enerģiju
Enerģija
Inflācija

30. Gada inflācija eiro zonā patēriņa grupās 2021. gadā
un 2022. gada janvārī (pp)
Lielāko daļu
cenu kāpuma
veido enerģijas
cenu pārmaiņas
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
30
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
jan
mar
mai
jul
sept
nov
jan
jan
mar
mai
jul
sept
nov
jan
jan
mar
mai
jul
sept
nov
jan
jan
mar
mai
jul
sept
nov
jan
Gada inflācija
10 gadu vidējā inflācija
Pārtika
Rūpniecības preces,
izņemot enerģiju
Enerģija Pakalpojumi

31. Atbildes par piedāvājuma ierobežojumiem un
cenu spiedienu (% no dalībniekiem)
Atbildes par to, kādā mērā sagaidāms, ka cenu
spiediens parādīsies patēriņu cenās (% no dalībniekiem)
Uzņēmumu aptauja liecina, ka piedāvājuma ierobežojumi
ilgs vairāk nekā gadu un ietekmēs patēriņa cenas
Avots: ECB Economic Bulletin 7/21 (2021.g. oktobra aptaujas dati).
31
0
5
10
15
20
25
30
35
Mazāk par pus gadu Pusi gada līdz gadam Vienu gadu vai vairāk Nezin/Nav atbildes
Enerģijas sektors
Sektori, kas orientējas un patērētājiem
Sektori, kas orientējas uz uzņēmumiem
0
10
20
30
40
50
60
Daudz Nedaudz Nemaz Nezin/Nav atbildes
Enerģijas sektors
Sektori, kas orientējas un patērētājiem
Sektori, kas orientējas uz uzņēmumiem

32. Vadošo centrālo banku politikas likmes un
finanšu tirgos iecenotās gaidas (%)
Anglijas Banka kā pirmā no vadošajām
centrālajām bankām ir sākusi likmju
palielināšanu;
Finanšu tirgi sagaida, ka vadošās
centrālās bankas 2022. gadā vairākas
reizes cels monetārās politikas procentu
likmes;
No ECB viens politikas likmes kāpumu
tiek gaidīts jau vasaras mēnešos.
Finanšu tirgi sagaida, ka vadošās centrālās bankas tuvākajā laikā būtiski
mazinās īpaši atbalstošus monetārās politikas nosacījumus
Avots: Bloomberg LP
32
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
2010
2010
2011
2011
2012
2012
2013
2014
2014
2015
2015
2016
2017
2017
2018
2018
2019
2019
2020
2021
2021
2022
2022
2023
2024
2024
FRS mērķa likmes intervāla augšējā robeža
ECB politikas likme (Noguldījumu iespējas uz nakti likme)
Anglijas Bankas politikas likme

33. Inflācijas prognozes (pārmaiņas %) Reālā IKP pārmaiņu prognozes (%) Bezdarba prognozes (% no darbaspēka)
Monetārās politikas izaicinājums: kā mazināt atbalstu,
neapdraudot ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas
Avots: ECB Decembra prognozes eiro zonai, FRS prognozes ASV IKP, Anglijas Bankas prognozes Lielbritānijai.
33
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
Eirozona ASV Lielbritānija
2022 2023 2024
0
1
2
3
4
5
6
Eirozona ASV Lielbritānija
2022 2023 2024
0
1
2
3
4
5
6
7
8
Eirozona ASV Lielbritānija
2022 2023 2024

34. Valdības budžeta bilance (% no IKP)
Monetārā politika: not the only game in town
Avots: Eurostat (2019,2020), EK 2021 Rudens Prognozes (2021-2023), ECB Decembra Prognozes (2024 Eiro zonai).
34
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
ES EL MT IT BE FR AT SI EA LT PT CY EE SK FI IE LV DE NL LU
2019 2020 2021 2022 2023 2024
- deficīts
+ pārpalikums

35. Latvijas ekonomikas
izaicinājumi

36. Bruto pamatkapitāla veidošana (2000 = 100)
MFI iekšzemes aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem
Latvijā un nominālais IKP (2015. g. = 100)
Vājas investīcijas un gausa uzņēmumu kreditēšana
Avots: ECB, Eurostat, CSP
36
75
125
175
225
275
325
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Igaunija
Latvija
Lietuva
134.2
109.1
90
100
110
120
130
140
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III
IKP
Aizdevumi

37. Plānotā finansējuma struktūra pa
darbības virzieniem (%)
10 lielākie ieguldījumu objekti pēc
plānotā finansējuma apmēra (milj. eiro)
Visplašākais NGEU finansējums plānots zaļajiem, digitālajiem mērķiem un
nevienlīdzības mazināšanai, tas jāizmanto efektīvi
Avots: Finanšu ministrija.
37
Klimata
mērķi
37%
Digitālajā
transformācija
20%
Nevienlīdzības
mazināšana
20%
Ekonomikas
transformācija
11%
Veselība
10%
Likuma varas
stiprināšana
2%
0 200 400
Atjaunojamo energoresursu izmantošana un
dekarbonizācija
Reģionālie industriālie parki
Augstākās izglītības reformas
Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide, tostarp
padziļinātas digitālās prasmes
Inovācijas un privāto ieguldījumu veicināšana
pētniecībā un rūpniecībā
Uzņēmumu digitalizācija
Publisko IT platformu un infrastruktūras
modernizācija
Slimnīcu un sekundārās ambulatorās
aprūpes modernizēšana
Energoefektivitāte privātās un sabiedriskās
ēkās
Rīgas metropoles transporta nozares
restrukturizācija
Atjaunojamo energoresursu
izmantošana un dekarbonizācija
Reģionālie industriālie parki
Augstākās izglītības reformas
Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide,
tostarp padziļinātas digitālās prasmes
Inovācijas un privāto ieguldījumu
veicināšana pētniecībā un rūpniecībā
Uzņēmumu digitalizācija
Publisko IT platformu un infrastruktūras
modernizācija
Slimnīcu un sekundārās ambulatorās
aprūpes modernizēšana
Energoefektivitāte privātās un
sabiedriskās ēkās
Rīgas metropoles transporta nozares
restrukturizācija

38. ES fondu plūsmas pa gadiem,
pēc naudas plūsmas (milj. eiro)
Publiskās investīcijas pa gadiem,
pēc naudas plūsmas (milj. eiro)
Investīcijas ir nepieciešamas, jāstiprina būvniecības sektora kapacitāte
Avots: Valsts kase, Finanšu ministrija, Latvijas Bankas pieņēmumi un aprēķini.
38
0
500
1,000
1,500
2,000
2,500
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
ANM (RRF) izdevumu plūsma
2014-2020 perioda ES struktūrfondu izdevumu plūsma
2021-2027 perioda ES struktūrfondu izdevumu plūsma, novērtējums
Pārējo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības plūsma
KOPĀ
0
500
1,000
1,500
2,000
2,500
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
ES fondu investīcijas, t.sk. RailBaltica
Valsts pamatbudžeta investīcijas
Pašvaldību un citas budžeta investīcijas
KOPĀ

39. Vidējā bruto nominālā alga (g/g; %)
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu
par svarīgu uzņēmējdarbības ierobežojošo faktoru (s.i.; %)
Darba tirgus jau šobrīd saspringts, jāinvestē cilvēkkapitāla attīstībā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija.
39
10.4
0
2
4
6
8
10
12
14
16
1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2021
2. cet. 3. cet.
Tautsaimniecībā
Privātajā sektorā
Publiskajā sektorā
0
5
10
15
20
25
30
35
1.cet.
2019
3.cet. 1.cet.
2020
3.cet. 1.cet.
2021
3.cet. 1.cet.*
2022
Būvniecība
Apstrādes rūpniecība
Pakalpojumi

40. Ienākumu kāpums ES galvaspilsētās
IKP uz vienu iedzīvotāju un dzīves kvalitāte
Eiropas pilsētās
Pilnvērtīgi jāizmanto Rīgas potenciāls
Avots: Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins, pamatojoties uz Eurostat datiem un Eiropas Komisijas 2019.gada aptauju par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās.
40
ln (IKP uz iedzīvotāju 2000. gadā)
IKP
uz
iedzīvotāju
pieauguma
temps
(%;
2001–2018.
gadā
vidēji)
10.0
7.5
5.0
2.5
0.0
8 9 10 11
Tallinn
Vilnius
Riga
Helsinki Stockholm
* Svērtais vidējais no 36
jautājumiem Eiropas Komisijas
aptaujā par dzīves kvalitāti
Eiropas pilsētās 2019.gadā
120
100
80
60
40
20
0
0 50 100 150 200 250
Dzīves
kvalitātes
etalons
Tallinn
Vilnius
Riga
IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (% no ES vidējā)
Dzīves
kvalitātes
indekss*
Diyarbakir,
TR
Piatra Neamt,
RO
Bialystok, PL
Aalborg, DK
Zurich, CH

41. Nākotnes
izaicinājumi Latvijā
(kopsavilkums)
41
Izglītība
(ieguldījumi cilvēkos,
mazāk nevienlīdzības)
Rīga kā Baltijas
ekonomikas galvaspilsēta
(izaugsmes motors/vilcējs)
Ilgtspēja un zaļais kurss
(jāizmanto kā iespēja attīstībai)
Investīcijas, pieejamāks
privātais finansējums

42. Paldies par uzmanību!