Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.

1. Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā
Mārtiņš Kazāks,
Latvijas Bankas padomes loceklis
09.09.2019.

2. Ko dara Latvijas Banka?
2
► Ar līdzvērtīgu statusu
piedalāmies Eirosistēmas
vienotās monetārās
politikas sagatavošanā un
īstenošanā
► Pārvaldām ārējās
rezerves u.c. finanšu
ieguldījumus; no valsts
budžeta nesaņemam ne
centa
► Rūpējamies par skaidrās
naudas izlaišanu un apriti,
tās drošību un kvalitāti,
pārbaudām viltojumus
► Nodrošinām starpbanku
norēķinus un veidojam
infrastruktūru modernu un
inovatīvu maksājumu
attīstībai

3. ► Veicam padziļinātu ekonomisko analīzi un izstrādājam prognozes
► Izglītojam skolotājus, skolēnus, studentus un sabiedrību kopumā
► Esam padomdevējs valdībai un Saeimai
► Uzturam Kredītu reģistru, rūpējamies par makroprudenciālo uzraudzību un
finanšu stabilitātes jautājumiem
► Vācam, apstrādājam, analizējam un publicējam statistikas datus
► Pārstāvam Latviju ārpus valsts, tostarp ES institūcijās piedalāmies 130
komiteju, darba grupu un mērķa grupu darbā
► …un, jā, izlaižam arī monētas!
Un vēl daudz ko citu
3

4. Latvijas un pasaules ekonomika:
vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu

5. Avots: Eurostat, Sentluisas FRS.
IKP gada pārmaiņas
(%; ceturksnis pret ceturksni)
5
Pasaulē izaugsme bremzējas, prognozes pārskatītas uz leju,
turklāt vairums risku joprojām lejupvērsti
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
2014 2015 2016 2017 2018 2019
ASV
Vācija
Francija
Itālija

6. Avots: Sentluisas FRS, Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķins.
Piezīme: Recesija tiek noteikta pēc NBER metodoloģijas. Atkopšanās fāze nozīmē, ka reālais IKP aug straujāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva. Ekspansija nozīmē, ka reālais IKP
aug straujāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Palēnināšanās nozīmē, ka reālais IKP aug lēnāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Lejupslīde nozīmē, ka
reālais IKP aug lēnāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva.
ASV ekonomika atrodas ilgākajā izaugsmes periodā tās vēsturē, bezdarbs jau ir vēsturiski ļoti zemā
līmenī un izaugsmei sāk aptrūkties jaudas
6
Ekonomikas gadalaiki
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1
-2
-1
0
1
2
3
4
1985 1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019
Atkopšanās Ekspansija Palēnināšanās Lejupslīde Recesija 10Y-3M Likmju starpība

7. Avots: Bloomberg, Reuters, Sentluisas FRS, CEPR, Conference Board Leading economic index, Latvijas Bankas aprēķins.
Pasaules lielāko ekonomiku apsteidzošā ekonomikas indeksa pieaugumu tempi liecina par sinhronu
palēnināšanos; īpaši vājš noskaņojums eiro zonas apstrādes rūpniecībā
7
Pasaules ekonomikā vasara ir beigusies, bet tas nudien
nenozīmē tūlītēju ziemu
Conference Board Leading economic index
(%; gada pieauguma temps)
0-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019
EZ recesijas ASV recesijas Eirozona ASV Ķīna

8. Bažas par recesiju eiro zonas valstīs ir augušas
Sabremzēšanās Vācijā var pavilkt līdzi visu reģionu
Avots: The Economist. 8

9. Monetārā politika ir ekonomiku atbalstoša
Centrālo banku bāzes likmes (%)
Avots: Bloomberg. 9

10. Avots: Bloomberg.
Varbūtība, ka ECB noguldījumu likme tiks mainīta līdz
2019. gada beigām, kas izriet no € mijmaiņas
darījumiem (%)
10
Finanšu tirgus dalībnieki tuvākajā nākotnē sagaida vēl plašāku
centrālo banku atbalstu
Varbūtība, ka ASV centrālās bankas mērķa likme tiks
mainīta līdz 2019. gada beigām, kas izriet no $
nākotnes likmju darījumiem (%)
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
03.2019 04.2019 05.2019 06.2019 07.2019 08.2019
Samazinās vismaz līdz 1.50% Samazinās vismaz līdz 1.75%
Paaugstinās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
03.2019 04.2019 05.2019 06.2019 07.2019 08.2019
Samazinās vismaz līdz -0.6% Samazinās vismaz līdz -0.5%
Paaugstinās

11. Avots: Bloomberg LP, Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB).
Eiro zonas lielāko ekonomiku un ASV valdības
10 gadu parāda vērtspapīru ienesīgumi
11
Zema inflācija un negatīvas procentu likmes;
monetārā politika viena nevar atrisināt visas problēmas
Inflācija eiro zonā (%; g/g)
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
08.2016
10.2016
12.2016
02.2017
04.2017
06.2017
08.2017
10.2017
12.2017
02.2018
04.2018
06.2018
08.2018
10.2018
12.2018
02.2019
04.2019
06.2019
08.2019
Vācija Francija Itālija Spānija ASV
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
01.2016
04.2016
07.2016
10.2016
01.2017
04.2017
07.2017
10.2017
01.2018
04.2018
07.2018
10.2018
01.2019
04.2019
07.2019
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija)
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.3%
2020. gadā: 1.4%

12. Ģeopolitiskā nenoteiktība dara situāciju sarežģītāku
12

13. prognoze
IKP pieauguma tempi
(%; s.i.; pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Līdzīgi kā pasaulē, arī Latvijā izaugsme kļūst lēnāka
4.3
5.1
5.7
4.7
4.9
4.7
5.1
5.3
3.2
2.9
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
1. cet.
2017
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet.
cet./cet. gads/gads
13Avots: Eurostat.
2.9 3.1 2.9
2019 2020 2021
Latvija Lietuva Igaunija

14. 0
2
4
6
8
10
12
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2017
1. cet.
2. cet.3. cet.4. cet. 2018
1. cet.
2. cet.3. cet.4. cet. 2019
1. cet.
2. cet.3. cet.
Preču un pakalpojumu eksports
Apstrādes eksporta pasūtījumi (labā ass)
95
100
105
110
115
2018I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2019I
II
III
IV
V
VIIzlaide Apgrozījums vietējā tirgū
Apgrozījums eksportā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Eurostat, Eiropas Komisija (EK).
Apstrādes rūpniecības izlaide
(2018 = 100; izlaide reālā izt.; apgroz. nominālā izt.)
14
Pasaules ekonomikas sabremzēšanās uzskatāmi redzama
apstrādes rūpniecības un eksporta datos
Eksports (%; g/g reālā izt.) un eksporta
pasūtījumi (%; atbilžu saldo)

15. Avots: CSP. 15
Nozaru griezumā izaugsme kļuvusi lēnāka un nevienmērīgāka
Pievienotās vērtības gada pieaugums (%; s.i.)
-10 -5 0 5 10 15 20 25
Lauksaimniecība (3.3%)
Apstrādes rūpn. (10.5%)
Enerģētika, ieguve (3.6%)
Būvniecība (6.2%)
Tirdzniecība (12.3%)
Transports (8.3%)
Tūrisms (1.6%)
Inform. un komun. tehn. (4.8%)
Finanšu pak. (3.2%)
Nek. īpaš. (10.5%)
Prof. pak. (6.8%)
Valsts pārvalde (13.7%)
Izklaide, atpūta (2.6%)
Nozareuntāsīpatsvarsekonomikā
2018
2019 1. pusg.

16. Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; s.i.)
Bezdarbs turpina sarukt, bet arī darba tirgū jau sāk iezīmēties
vājāka izaugsme
Nodarbinātība (%; g/g) un brīvās darba vietas
(tūkst.)
6.4
0
5
10
15
20
25
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
-10
0
10
20
30
40
2018I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2019I
II
III
IV
V
VI
VII
Nodarbinātība (labā ass) NVA reģistrētās vakances
16Avots: CSP, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Bankas aprēķini.

17. 0
10
20
30
40
50
60
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
3.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
4.4
3.7
4.6
6.8 6.8
5.0
7.9
8.4
7.8
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2. cet.
Vidējā bruto nominālā alga
(%; gada pieauguma temps)
17
Algu kāpums joprojām gana jestrs, un sabremzēšanās
atspoguļosies tikai ar laika nobīdi
Darbaspēka trūkums
(uzņēmēju īpatsvars, kas to uzskata par svarīgu
uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru; %; s.i.)
Avots: CSP, EK, Latvijas Bankas aprēķini.

18. 60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
20191.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Algas aug straujāk par ražīgumu: tas vājinās konkurētspēju,
bet strauju bezdarba kāpumu nav pamata gaidīt
Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu
(indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini. 18
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20031.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20061.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20091.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20121.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20151.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20181.cet.
4.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā

19. Kreditēšana joprojām vāja, uz strauju uzrāvienu šajā biznesa
ciklā cerēt nav pamata
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti*
(%; gada pārmaiņas)
Avots: Latvijas Banka; * salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme. 19
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019(jūl.)
Iekšzemes kredītportfelis 2019. gada
2. ceturksnī veidoja 40% no IKP

20. Inflācija zema un uz bīstamu nesabalansētību ekonomikā
nenorāda
Inflācija Latvijā un eiro zonā (%; g/g)
Avots: CSP; Eurostat. 20
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet
Saskaņotais patēriņa cenu indekss Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija)
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.3%
2020. gadā: 1.4%
LB inflācijas prognoze:
2019. gadā: 2.9%
2020. gadā: 2.5%

21. prognoze
1.6
-0.9 -0.2
1.4
2.1 2.0
2.4
1.8
1.2 1.4
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Avots: Eurostat, Latvijas Banka, ECB, prognozes publicētas 2019. gada jūnijā.
Latvijas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
21
Augam lēnāk, vairums risku ir lejupvērsti
Eiro zonas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
2.9 3.1
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
prognoze

22. ►Laicīgi pieņemts 2020.
gada budžets mazinās
nenoteiktību
►Būtiski pabeigt finanšu
sektora kapitālo remontu,
novērst šķēršļus investīciju
un kreditēšanas jomā
►Strukturālas reformas
pārvaldē (t.sk., ATR),
izglītībā un zinātnē,
veselības aprūpē
Latvijas ekonomikas politikas uzstādījumi 2020. gadam
22
Politika
Biznesa
cikls
Nodokļu
politika
►Sagatavot infrastruktūras
projektus ekonomikas
"sildīšanai", ja ekonomika
sabremzējas straujāk nekā
gaidīts
►Nodrošināt ES fondu
ieplūdes nepārtrauktību
►Ierobežotu budžeta
līdzekļu apstākļos tēriņu
efektivitāte un precīzas
prioritātes
►Ienākumu nevienlīdzība
nav tas pats, kas
nabadzība: būtiski ne tikai
nodokļi, bet arī pabalstu
politika
►Gatavojot 2021. gada
nodokļu reformu,
ieklausīties uzņēmējos

23. Fiskālā disciplīna: zems parāda līmenis ir apdrošināšanas
polise recesijas brīdim
Valdības parāds un budžeta bilance
(% no IKP)
Avots: Eurostat, *Stabilitātes programma 2019-2022. 23
-10%
-5%
0%
5%
10%
-50%
-25%
0%
25%
50%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019*
2020*
Budžeta bilance (labā ass) Valdības parāds (kreisā ass)

24. Latvijas ekonomikas politikas uzstādījumi vidējam termiņam:
labklājībā iešmaukt nav iespējams
Reālā IKP indekss
(1995 = 100; iekavās IKP uz iedz. 2018. gadā; PPS; % no ES vidējā)
Avots: Eurostat. 24
80
100
120
140
160
180
200
220
240
260
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Lietuva (81%)
Igaunija (82%)
Polija (71%)
Latvija (70%)
Slovākija (78%)
Rumānija (65%)
Slovēnija (87%)
Čehija (91%)
Ungārija (70%)
Bulgārija (50%)
Horvātija (62%, 2017)

25. Avots: Latvijas Banka.
Pakalpojumu eksports
(milj. eiro; 4 ceturkšņu slīdošais vidējais)
25
Pārtikušai valstij nepieciešama moderna un sociāli atbildīga
ekonomika
0
50
100
150
200
250
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Ostas
Aviācija
Dzelzceļš
Autotransports
Tūrisms
Būvniecība
Finanses
Sakari
IKT un informācijas pakalpojumi
Biznesa pakalpojumi
Ostas
Aviācija
Dzelzceļš
Autotransports
Tūrisms
Būvniecība
Finanses
Sakari
IKT un informācijas pakalpojumi
Biznesa pakalpojumi
► teritoriālais plānojums un
atbilstoša infrastruktūra
► efektīvs un moderns
publiskais sektors
► modernu tehnoloģiju
ieviešana un izstrāde
► izglītība un prasmes
► veselība,
► mazāka ēnu ekonomika

26. ► Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas, ekonomika turpina augt; dziļa
recesija šoreiz nav gaidāma
► Latvijai jāpilda savi mājasdarbi, lai mazinātu ekonomiskas cikla svārstības un būtu
labāk sagatavota sabremzēšanās periodiem un pēc tam jaunam uzrāvienam
► Dzīvojam laikā, kad Latvijas pārticība ir vēsturiski visaugstākajā līmenī, tomēr ir daudz
darāmā, lai turpinātu konverģenci ar vadošajām Eiropas valstīm
► Aiz kokiem nepazaudēt mežu:
• zinošs, spējīgs, inovatīvs un vesels iedzīvotājs;
• pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt, investēt un attīstīt
uzņēmējdarbību;
• moderns, jaudīgs un atvērts sabiedriskais sektors.
Galvenie secinājumi
26

27. lb100.lvnaudasskola.lvmakroekonomika.lvbank.lv
Latvijas Banka
Adrese:
K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050
Tālrunis:
67022300
E-pasts:
info@bank.lv
Paldies par uzmanību!

28. Mūsu valsts, mūsu banka