Prezentācija Ekspertu sarunai "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai".

1. Gads kara ēnā:
ko tas maksājis
Latvijas
ekonomikai?
Kārlis Vilerts
Latvijas Bankas Monetāras politikas pārvaldes
Pētniecības daļas vadītājs
2023. gada 8. marts

2. Avots: Latvijas Banka.
Krievijas iebrukuma
Ukrainā ekonomiskās
sekas
Galvenās tendences ir labi redzamas:
• lēnāka ekonomiskā izaugsme
• augstāka inflācija
90
95
100
105
110
115
120
2021 2022 2023 2024
Dec'2021 Dec'2022
Latvijas Bankas IKP prognoze (2020 4. cet. = 100)
Latvijas Bankas cenu līmeņa prognoze
(2020 dec. = 100)
90
100
110
120
130
140
150
2021 2022 2023 2024
Dec'2021 Dec'2022
2

3. 3
3

4. Vai tirdzniecība ar
Krieviju un
Baltkrieviju ir
apsīkusi?
...
...
4

5. 5
Eksports uz Krieviju un
Baltkrieviju mazinājies
visai lēni
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Preču un pakalpojumu eksports uz
Krieviju un Baltkrieviju (% no IKP)
• 2014. gadā Krievija bija 2. nozīmīgākais
tirdzniecības partneris, bet Baltkrievija 14.
→ kopējā eksporta vērtība ap 8% no IKP
• 2022. gadā valstis ieņem attiecīgi 6. un 27.
vietu, kopējai eksporta vērtībai sasniedzot
teju 4% no IKP 0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Krievija Baltkrievija

6. -
500
1,000
1,500
2,000
2,500
3,000
2020
2021
2022
2023
Preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju (milj. eiro)
-
50
100
150
200
250
300
2020
2021
2022
2023
6 Avots: Eurostat, Office for National Statistics un Eiropas Centrālā banka.
Baltijas valstu eksports uz Krieviju un Baltkrieviju bijis krietni
noturīgāks nekā virknē Rietumeiropas valstu
-
100
200
300
400
500
2020
2021
2022
2023
-
100
200
300
400
500
600
2020
2021
2022
2023
-
20
40
60
80
100
120
2020
2021
2022
2023
-
200
400
600
800
1,000
2020
2021
2022
2023
-
200
400
600
800
1,000
2020
2021
2022
2023 -
100
200
300
400
2020
2021
2022
2023

7. Preču eksports uz Krieviju
un Baltkrieviju (milj. eiro)
7
• Būtisks kāpums dzērienu
reeksportā
• Sankciju ietekme
mehānismu eksportā
• Farmācijas produktu
eksporta vērtība –
noturīga
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Eksporta vērtība stabila teju visās nozīmīgākajās
preču eksporta kategorijās
Dzērieni
Farmaceitiskie produkti
-
10
20
30
40
50
2020
2021
2022
2023
Mehānismi un
mehāniskas ierīces
Plastmasa
Elektroierīces
Mērierīces
-
20
40
60
80
2020
2021
2022
2023
-
5
10
15
20
25
2020
2021
2022
2023
-
5
10
15
20
2020
2021
2022
2023
-
2
4
6
8
10
2020
2021
2022
2023
-
2
4
6
8
2020
2021
2022
2023

8. Latvijas preču eksports uz NVS valstīm (milj. eiro)
-
5
10
15
20
2020
2021
2022
2023
8 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Vienlaikus krietni pieaudzis eksports uz vairākām NVS
valstīm
0
1
2
3
4
2020
2021
2022
2023
-
50
100
150
2020
2021
2022
2023
-
5
10
15
20
25
2020
2021
2022
2023
-
1
2
3
4
5
6
2020
2021
2022
2023
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
2020
2021
2022
2023
-
2
4
6
8
10
2020
2021
2022
2023
-
1
2
3
4
5
2020
2021
2022
2023

9. 9
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022*
Krievija Baltkrievija
Preču un pakalpojumu imports no Krievijas un
Baltkrievijas (% no IKP)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Importa vērtība
saglabājusies tuvu
iepriekšējo gadu
līmenim

10. Preču imports no Krievijas
un Baltkrievijas (milj. eiro)
10
• Importa apjoma
pieaugums galvenokārt
skaidrojams ar straujo
cenu kāpumu
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
...to lielā mērā noteica minerālproduktu imports – citās
kategorijās novērojams liels importa kritums
-
50
100
150
200
2020
2021
2022
2023
Minerālprodukti
Mēslošanas līdzekļi
Dzelzs un tērauds
Dzelzs un tērauda
izstrādājumi
Koksne
Plastmasa
-
20
40
60
80
100
120
2020
2021
2022
2023
-
10
20
30
40
50
60
2020
2021
2022
2023
-
5
10
15
20
25
30
2020
2021
2022
2023
-
5
10
15
2020
2021
2022
2023
-
2
4
6
8
2020
2021
2022
2023

11. Banku sektora aktīvu sadalījums
pa valstīm (%)
Banku sektora pasīvu sadalījums
pa valstīm (%)
11
Finanšu sektora ekspozīcija pret Krieviju un
Baltkrieviju jau pirms kara bija ļoti maza
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Citas
Ukraina
Baltkrievija
Krievija
Lietuva un
Igaunija
Latvija
Avots: Latvijas Banka.

12. Cenu pieaugums
energoresursiem
un citām
izejvielām
...
Te bildi ar DUS pistoli vai ko
tādu
12

13. Dabasgāzes cenas Nīderlandes
biržā (MWh/eiro)
Brent naftas faktiskās un nākotnes
cenas (USD/bbl)
Avots: Refinitiv; Datastream; Bloomberg.
Naftas, gāzes un citu izejmateriālu
cenas sasniedza ļoti augstus līmeņus
Metālu cenas indekss (USD)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Gāzes cena
Nākotnes darījumos iekļautās cenas
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024
Brent
Nākotnes darījumu līkne
80
100
120
140
160
180
200
220
240
260
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
13

14. 14
Tas atspoguļojās arī citu
preču un pakalpojumu
cenu pieaugumā
Avots: EUROSTAT, Latvijas Bankas aprēķini.
Preču un pakalpojumu sadalījums pa
cenu pieauguma tempiem (%)
▪ Energoresursu cenu pārnese uz citām
precēm un pakalpojumiem pilnā
apmērā notiek aptuveni gada laikā
▪ 2022. gada izskaņā vairāk nekā pusei
preču un pakalpojumu cenu
pieaugums pret iepriekšējo gadu
pārsniedza 10%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2018 2019 2020 2021 2022 2023
Zem 0% Starp 0% un 2% Starp 2% un 4%
Starp 4% un 10% Virs 10%

15. Valsts atbalsta pasākumu ietekme uz IKP
(%, DSGE modeļa rezultāti)
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
2022 2023
15 Avots: Latvijas DSGE modelis (Bušs & Grüning, 2020).
Energoresursu sadārdzināšanās ietekme uz Latvijas
uzņēmumu un mājsaimniecību maciņiem – ievērojama
• Naftas produktu, dabasgāzes un
elektrības sadārdzinājums Latvijas
uzņēmumiem un mājsaimniecībām
2022. gada laikā maksājis 1.7 miljardus
eiro jeb aptuveni 4% no IKP
• Valsts atbalsts energoresursu krīzes
pārvarēšanai 2022. gadā mērāms
645 miljonu eiro apmērā (681 miljons
eiro 2023. gadā), ievērojami mazinot
ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos

16. 16
105
110
115
120
125
130
135
140
145
150
155
2021 2022 2023
Ar atbalstu Bez atbalsta
Patēriņa cenas ar un bez atbalsta
(indekss, 2015 = 100)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas STIP modeļa
aprēķini (Bessonovs & Krasnopjorovs, 2021) .
Valsts atbalsts
atspoguļojies arī
zemākā inflācijā
Cenu pieauguma ierobežošana tiešā
veidā samazina inflāciju (2022. gadā):
• Elektrības cenu griesti -1.4pp
• Gāzes cenu griesti -0.35pp
• Apkures cenu griesti -0.9pp

17. 17
Kā sagaidīsim nākamo
apkures sezonu?
Avots: AGSI.
ES dabasgāzes krātuvju piepildījums (%)
▪ Lai gan energoresursu tirgus cenas ir
samazinājušās, nenoteiktība joprojām
ir augsta
▪ Valsts atbalsts cenu pieauguma
mazināšanai – īstermiņa risinājums
▪ Ilgākā termiņā arī ekonomikas
sniegums būs saistīts ar enerģētikas
politikas lēmumiem
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Aprīlis
Maijs
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
Janvāris
Februāris
Marts
Min-Max (2018-2022) 2021-2022 2022-2023

18. Konfidences
kanāls
...
18 18

19. 19
Finanšu tirgi uz Latviju un
Baltijas valstīm kopumā
raugās piesardzīgāk
Atsevišķu valstu 10 gadu obligāciju likmju
starpība ar Vācijas 10 gadu obligāciju likmi
(pp)
Avots: Thomson Reuters, Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķini.
• Līdz ar kara sākumu Baltijas valstīs
būtiski pieaugusi valdības obligāciju
ienesīguma likmju starpība ar Vāciju
• Tas ilustrē finanšu tirgu piesardzību un
sadārdzina aizņemšanās izmaksas
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2020 2021 2022 2023
Francija Lietuva Latvija

20. 20
Piesardzība nav tiešā veidā
atspoguļojusies ārvalstu
investīciju samazinājumā
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā (% no IKP)
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pārējās valstis RU + BL
Avots: Latvijas Banka.
• Ārvalstu investīcijas Latvijā saglabājušās
stabilas → atsevišķu faktoru dēļ pat
pieaugušas
• Investīcijas no Krievijas un Baltkrievijas
jau pāris gadus bijušas ļoti zemas

21. Privātā sektora investīcijas (% no IKP)
0
5
10
15
20
25
30
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
1.cet.
2022
2.cet.
2022
3.cet.
ES Igaunija Latvija Lietuva
21 Avots: EUROSTAT, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Privātā sektora investīciju aktivitāte nav būtiski
samazinājusies, bet joprojām atrodas zemā līmenī
• Krievijas iebrukums Ukrainā nav būtiski
samazinājis privāto investīciju aktivitāti
• Tomēr pat pirms kara privātā sektora
investīcijas Latvijā bija zem ES vidējā
rādītāja un atpalika arī no Lietuvas un
Igaunijas
• Zema investīciju aktivitāte ir nozīmīgs
kavēklis tālākai ekonomikas konverģencei
uz ES vidējo ienākumu līmeni

22. Secinājumi Tirdzniecības kanāla ekonomiskā ietekme
visai ierobežota
Energoresursu cenu pieaugums būtiski
vājina ekonomisko aktivitāti, ko zināmā
mērā atsver valsts atbalsts
Cenu pieauguma kompensēšana ir
īstermiņa risinājums. Vidējā un ilgtermiņā
ekonomikas sniegums būs saistīts ar
enerģētikas politikas lēmumiem
Investoru acīs reģiona risks ir pieaudzis,
pasliktinot vidi jau tā vājajai investīciju
aktivitātei

23. Mūsu valsts, mūsu banka
23