Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas vieslekcija "Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju"

1. Eirozonas monetārās politikas atbilde uz
pandēmiju
Krista Kalnbērziņa
Monetārās politikas pārvalde
Latvijas Banka

2. Eirosistēma
2

3. 3

4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība – kas izmanto eiro kā
nacionālo valūtu?
€
340
miljonu iedzīvotāji
dalībvalstīs katru
dienu izmanto
eiro
175
miljonu
iedzīvotāju dzīvo
valstīs, kuru
valūta ir
piesaistīta eiro
60
valstis vai
teritorijas pasaulē
piesaistījušas
savu valūtu eiro
19
dalībvalstis

5. Eiro ir otra visplašāk izmantotā maksājumu valūta pasaulē
Avots: ECB
Globālo maksājumu sadalījums pa valūtām, procentos 2019. gada 4. ceturksnī
Globālo rezervju
sistēmas
Ārvalstu valūtu
apgrozījums
Globālā
maksājumu valūta
(SWIFT)
Starptautiskie
aizdevumi
Starptautiskais
parāds
5

6. Eirosistēmas uzdevumi
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē
6

7. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU
STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus
balstoties uz risku novērtējumu
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana
https://www.naudasskola.lv/lv/skaties/filmas/monetara-
politika-un-cenu-stabilitate
7

8. Ārējā vide
8

9. 0
50
100
150
200
250
300
350
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
ASV recesija,
9/11
Karš Irākā,
SARS
uzliesmojums
Finanšu
krīze
Eirozonas
valdību
parāda krīze
Brexit
Tirdzniecības saspīlējumi
starp ASV un Ķīnu
COVID-19
pandēmija
Avots: Starptautiskais Valūtas fonds https://worlduncertaintyindex.com/data/, Eiropas Komisija.
Pasaules nenoteiktības indekss (ilgtermiņa
vidējais = 100)
Noskaņojums ir tuvs "normālam", tomēr nenoteiktība
arvien saglabājas
Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (reverss;
ilgtermiņa vidējais = 100)
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
Pāreja uz tirgus
ekonomiku
Krievijas
finanšu krīze
Covid-19
Finanšu krīze
un Parex
bankas krahs
Bankas Baltija
krahs
9

10. 0
200
400
600
800
1000
1200
janvāris 2020 janvāris 2021
Austrālija Brazīlija Ķīna
ES Indija Izraēla
Krievija Dienvidāfrika Lielbritānija
ASV Pasaule
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
janvāris 2020 janvāris 2021
Austrālija Brazīlija Ķīna
ES Indija Izraēla
Krievija Dienvidāfrika Lielbritānija
ASV Pasaule
Avots: Our World in Data.
Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits (7 dienu
slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
... rudens nāk ar izaicinājumiem – delta varianta uzliesmojumi
novērojami daudzās pasaules valstīs
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais
vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
10

11. Atkopšanās no Covid 19 ekonomiskā šoka ir strauja
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
1992
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
Pasaule
Eiro zona
Prognozes
2021
Source: IMF
Pasaules IKP izaugsme, % Iepirkumu vadītāju indekss (vērtība >
50 norāda uz izaugsmi)
30
35
40
45
50
55
60
2017
2018
2019
2020
2021
Attīstības valstis Attīstītās valstis
11

12. 70
80
90
100
110
120
130
140
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2019 2020 2021
3 mēn. % izmaiņas
Tirdzniecības indekss (2010=100; l.a.)
Avots: CPB pasaules tirdzniecības apskats, Latvijas Bankas aprēķins, Refinitiv, freightos.com.
Vīruss, izejvielu cenas un piegāžu traucējumi –
nenoteiktību un riskus raisoši
Konteineru cenas (Freightos Baltic) un Globālais
pusvadītāju uzņēmumu akciju cenu indekss (ASV $)
0
100
200
300
400
500
600
1 500
3 000
4 500
6 000
7 500
9 000
10 500
12 000
2019 2020 2021
Freightos Baltic indekss (l.a)
Globālais pusvadītāju cenu indekss (kr.a.)
Pasaules preču tirdzniecības apjomi
12

13. 0
20
40
60
80
100
120
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Brent cena ASV dolāri/barelā
Brent nākotnes līgumi
Bloomberg preču cenu indekss
Avots: Bloomberg.
Brent naftas un nākotnes līgumu cena (ASV $/barelā),
Bloomberg preču cenu indekss (ASV $)
Strauji augošais pieprasījums pēc izejvielām atbalsojas cenās
Inflācija (g/g; %)
-1
0
1
2
3
4
5
6
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
ASV
Pasaule
Eiro zona
13

14. Eiro zonas aktualitātes
14

15. Source: Our World in Data.
Vidēji Eiropas Savienībā pilnībā vakcinēti 62% iedzīvotāju
Vakcinēto iedzīvotāju skaits uz 100 iedzīvotājiem
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
EU
PT
MT
ES
DK
IE
IT
NL
FI
FR
BE
SE
DE
CY
LU
LT
AT
EL
HU
EE
CZ
SI
PL
LV
SK
HR
RO
BG
Kanāda
Lielbritānija
Brazīlija
Izraēla
Argentīna
ASV
Indija
Pasaule
Pilnībā vakcinēti Vakcinēti
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Luksemburga
Itālija
Pasaule
Krievija
Eiropas
Savienība
El
Salvadora
Beļģija
Vācija
Taizeme
Dienvidāfrika
Lietuva
ASV
Francija
Malta
Singapūra
Kambodža
Serbija
Ungārija
Dominikānas
Rep.
Turvija
Islande
Čīle
Urugvaja
Izraēla
Ar trešo devu vakcinēto iedzīvotāju
skaits uz 100 iedzīvotājiem
15

16. -8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021H1
Source: Eurostat
IKP reālā izaugsme, %
Pieprasījuma apstāšanās būtiski samazina IKP izaugsmi
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
Ārējās tirdznecības
bilance
Krājumi
Investīcijas
Privātais patēriņš
Valdības patēriņš
IKP reālā izaugsme pa komponentiem pp
16

17. -1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
MT EL PT FI SI FR IT NL EA IE AT ES CY SK DE LU LV BE EE LT
Inflācija Pamatinflācija
Avots: Eurostat.
Eiro zonas inflācija un pamatinflācija 2021. gada augustā (% gada pārmaiņas)
Inflācija pieaug visās eiro zonas valstīs
17

18. -2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
janvāris
2019
aprīlis
2019
jūlijs
2019
oktobris
2019
janvāris
2020
aprīlis
2020
jūlijs
2020
oktobris
2020
janvāris
2021
aprīlis
2021
jūlijs
2021
Pārtika
Rūpniecības preces,
izņemot enerģiju
Enerģija
Pakalpojumi
Kopā
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācija eiro zonā pa komponentēm (pp)
Eiro zonas inflācijas kāpuma būtisku daļu veido
enerģijas cenu pārmaiņas
18

19. 0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Eiro zona ASV
Avots: Bloomberg.
Finanšu tirgos iecenotās inflācijas gaidas eiro zonā un ASV garākā laika posmā (5Y5Y)
Inflācijas gaidas ir kāpušas
19

20. ESCB CONFIDENTIAL
Source: Eurostat, European Commission. Deutsche Bank.
Bezdarba rādītājs (% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem)
Bezdarbs turpina samazināties, tomēr joprojām ir virs pirmspandēmijas
līmeņa
0
5
10
15
20
25
30
Jan-12
Jun-12
Nov-12
Apr-13
Sep-13
Feb-14
Jul-14
Dec-14
May-15
Oct-15
Mar-16
Aug-16
Jan-17
Jun-17
Nov-17
Apr-18
Sep-18
Feb-19
Jul-19
Dec-19
May-20
Oct-20
Mar-21
Dīkstāves shēmu izmantošana, % no nodarbinātajiem
20

21. -12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
ES MT EL IT BE FR RO AT SI HU HR LT PL EU CZ SK CY PT FI IE EE LV DE NL LU BU SE DK
2019 2020
Avots: Eurostat.
Valdības budžeta bilance (% no IKP)
21
Valdības krīzē sniegušas nozīmīgu fiskālo atbalstu

22. 0
50
100
150
200
250
EE BU LU CZ DK SE RO LT LV MT PL SK NL IE FI DE HU SI AT HR EU CY ES FR BE PT IT GR
2019 4. cet. 2021 1. cet.
Avots: Eurostat.
Valdības parāds (% no IKP)
22
Krīzes ietekmē parādu līmenis pieaudzis visās ES valstīs

23. Monetārā politika
23

24. ► Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas
Savienības darbību jeb Māstrihtas līgums, 127. pants, pieņemts 1992.gadā)
► cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un
dzīves līmeņa palielināšanai,
► monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā.
► Citi mērķi:
► atbalstīt ES ekonomisko politiku,
► tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu ekonomisko
izaugsmi”,
► izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām,
► nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu
institūcijas, tirgus fragmentācijas novēršana, cenu “burbuļu”
nepieļaušana u.c.).
Eiropas Centrālās Bankas mērķi
24

25. ► Jaunajā stratēģijā noteikts simetrisks 2% inflācijas mērķis vidējā termiņā.
► Padome apstiprina, ka SPCI joprojām ir piemērots cenu līmeņa rādītājs un
iesaka laika gaitā iekļaut tajā īpašnieku apdzīvotos mājokļus.
► Jaunā monetārās politikas stratēģija ir 2020. gada janvārī uzsāktā rūpīgā
izvērtējuma rezultāts.
► Padome apstiprina vērienīgu rīcības plānu klimata pārmaiņu jomā.
ECB Padome apstiprina savu jauno
monetārās politikas stratēģiju
25

26. ► Klimata pārmaiņas un pāreja uz ilgtspējīgāku
ekonomiku ietekmē cenu stabilitātes perspektīvu, jo
iedarbojas uz
► makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram,
inflāciju, produkcijas izlaidi, nodarbinātību,
procentu likmēm, ieguldījumiem un produktivitāti,
► finanšu stabilitāti un uz monetārās politikas
transmisiju.
► Klimata pārmaiņas un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku
ietekmē Eurosistēmas bilancē turēto aktīvu vērtību
un risku profilu, radot ar klimata pārmaiņām saistīto
risku nevēlamas uzkrāšanās iespēju.
Arī klimata pārmaiņu nozīmīgumu var ielasīt centrālās bankas
mērķi
26

27. SPCI inflācija lielākajās Eirozonas valstīs (%, g/g)
ECB cenu stabilitātes definīcija
Avots: Avots: Rostagno et Al. (2018). A Tale of Two Decades: the ECB’s Monetary Policy at 20, Eurostat
► ECB nolūks ir noturēt gada
inflācijas līmeni 2% vidējā
termiņā
► To nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu
indeksa (SPCI)
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
DE ES FR IT ECB mērķis
27

28. Kāpēc inflācijas līmenim jābūt zemākam par 2%, bet tuvu tam?
Avots: ECB
28

29. Monetārās politikas transmisijas mehānisms
Oficiālās procentu likmes
Gaidas Naudas tirgus procentu likmes
Nauda, kredīts Aktīvu cenas Banku likmes Valūtas kurss
Algas un cenu
noteikšana
Piedāvājums un pieprasījums preču un
darbaspēka tirgū
Vietējās cenas Importa cenas
Cenu attīstība
Šoki ārpus centrālās
bankas kontroles
Riska prēmijas
izmaiņas
Izmaiņas banku
kapitālā
Izmaiņas
globālajā
ekonomikā
Izmaiņas
fiskālajā politikā
Izmaiņas
izejvielu cenās
Tirgus ekonomikā
monetārās politikas
lēmumi ietekmē
cenu līmeni ar
vairāku kanālu
starpniecību
Šo cēloņsakarību
tīklu sauc par
monetārās politikas
transmisijas
mehānismu
29

30. Re-
finansēšanas
operācijas
(MRO, LTRO)
Monetārās politikas mērķis
CENU STABILITĀTE
gada inflācija vidējā termiņā 2%
Tradicionālie instrumenti Netradicionālie instrumenti
Pastāvīgās
aizdevumu/
noguldījumu
iespējas
Obligātās
rezervju
prasības
Aktīvu
pirkšanas
programmas
(APP)
Papildu
likviditātes
atbalsts
Nākotnes
perspektīvu
norāde
30

31. Decentralizēta monetārās politikas lēmumu īstenošana
31

32. → Stabilizēt cenu līmeni monetārajā
savienībā
→ Uzlabot transmisijas mehānismu
→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu
procentu likmes eiro zonas starpbanku
tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
ECB galvenās politikas likmes šobrīd ir vēsturiski zemākajos
līmeņos
Galvenās politikas likmes Eirosistēmā (%)
Avots: ECB
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Aizdevuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
32

33. Avots: Bloomberg
Galvenās politikas likmes (%)
33
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo
banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
-1
0
1
2
3
4
5
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
ECB galvenā refinansēšanas likme Federal Reserve System
Bank of England Bank of Japan
ECB noguldījumu iespējas likme

34. ► Tradicionālās operācijas nav lielu apjomu un
garu termiņu operācijas, nenovērš nākotnes
(negatīvās) gaidas un riskus
► Tradicionālo operāciju modifikācijas: fiksēta
likme, neierobežots apjoms (ķīlas apjomā),
termiņš bija līdz 12 mēnešiem, ķīlas prasību
atvieglošana, gaidu vadīšana, negatīvas
noguldījumu likmes
Kāpēc nestrādāja tradicionālie monetārās politikas instrumenti
un to modifikācijas?
35

35. ► Kredītoperācijas: ļoti ilga termiņa
refinansēšanas operācijas (3 gadi),
ilgāka termiņa refinansēšanas
mērķoperācijas (4 gadi), likviditāte
ārvalstu valūtā
► Aktīvu pirkšanas programmas: valsts
sektora vērtspapīri (valdība),
nodrošinātās obligācijas (bankas), ar
aktīviem nodrošinātie vērtspapīri
(nebanku finanšu institūcijas),
uzņēmumu obligācijas (uzņēmumi)
Monetārās politikas netradicionālie instrumenti
35

36. ECB atbalsta pasākumi eiro zonas ekonomikas atbalstam,
reaģējot uz COVID-19 pandēmiju
Source: ECB
Palīdzēt tautsaimniecībai absorbēt
krīzes radīto šoku (ar pandēmijas
ārkārtas aktīvu iegādes
programmas palīdzību)
Saglabāt zemas un pieejamas
aizņemšanās likmes
Atbalstīt uzņēmumu un
mājsaimniecību kredītu pieejamību
Nodrošināt, lai īstermiņa bažas
nerada šķēršļus aizdevumu
izsniegšanai
Paaugstināt banku aizdevumu
izsniegšanas kapacitāti
Saglabāt finanšu stabilitāti,
īstenojot starptautisko sadarbību
36

37. ECB ātri sniedza atbalstu, reaģējot uz COVID-19 krīzi
Avots: ECB.
Apr-2020
TLTRO III
nosacījumu
uzlabošana
PELTRO
Mar-2020
PEPP 750
mljrd.
Papildu
APP: 120
mljrd.
Jūn -2020
PEPP:
+600 mljrd.
TLTRO III
nosacījumu
uzlabošana
APP – aktīvu iegādes programma
PEPP - pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma
PELTRO - pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
TLTRO III - ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas
Dec -2020
PEPP: +500 mljrd.,
pagarina līdz 2022.
gada martam,
TLTRO III labvēlīgo
nosacījumu un
operāciju
pagarināšana
Mar -2021
PEPP: iegāžu
tempa palielināšan
MRO: 0.0%
MLF: 0.25%
DFR: -0.5%
37

38. Avots: ECB
Eirosistēmas bilance, tn EUR
38
Kopš aktīvu iegādes programmas uzsākšanas, Eirosistēmas
bilance ir palielinājusies četras reizes
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Citi aktīvi
MRO
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
PSPP
ABSPP
CBPP
CSPP
PEPP
Likviditātes pārpalikums

39. ECB monetārās politikas ietekme
39

40. ► Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem
(kas pārsniedz minimālās
obligāto rezervju prasības)
► Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas
=> bankas aizdod vairāk nekā
saņem atpakaļ
ECB noteiktajām likmēm seko naudas tirgus likmes – arī
negatīvā teritorijā
Avots: ECB, Bloomberg, Eiropas Naudas tirgus institūts (EMMI) 40
-1
0
1
2
3
4
5
6
EONIA €STR
3 mēnešu EURIBOR 12 mēnešu EURIBOR
ECB noguldījumu iespējas likme ECB galvenā refinansēšanas likme
Eiro zonas naudas tirgus likmes ECB galvenās politikas likmes (%)

41. Avots: Bloomberg
Valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes, %
41
Aktīvu pirkšanas programmas palīdz uzturēt valstīm labvēlīgus
aizņemšanās nosacījumus
-5
0
5
10
15
20
25
30
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Spānija Itālija Portugāle Grieķija Francija Vācija ASV
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3

42. Avots: ECB SWD
* Ar likmes sākotnējo darbības periodu līdz 1 gadam
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
42
Jauno kredītu likmes būtiski mazinājušās kopš ECB aizsāka
aktīvu iegādes programmas
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem kredītiem mājokļa iegādei* (%)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I
2004
VII
I
2005
VII
I
2006
VII
I
2007
VII
I
2008
VII
I
2009
VII
I
2010
VII
I
2011
VII
I
2012
VII
I
2013
VII
I
2014
VII
I
2015
VII
I
2016
VII
I
2017
VII
I
2018
VII
I
2019
VII
I
2020
VII
I
2021
VII
Minimālā likme
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I
2004
VII
I
2005
VII
I
2006
VII
I
2007
VII
I
2008
VII
I
2009
VII
I
2010
VII
I
2011
VII
I
2012
VII
I
2013
VII
I
2014
VII
I
2015
VII
I
2016
VII
I
2017
VII
I
2018
VII
I
2019
VII
I
2020
VII
I
2021
VII
Eiro zona, likmju izkliede
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)

43. Avots: ECB Statistikas datu bāze (SDW)
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem (g/g, % un devumi p.p., s.i.)
43
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā stabili, pateicoties
mājsaimniecību kreditēšanai
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem pa valstīm 2021.gada augustā
(% un devumi p.p.)
-2.5 %
0.0 %
2.5 %
5.0 %
7.5 %
2015
I
IV
VII
X
2016
I
IV
VII
X
2017
I
IV
VII
X
2018
I
IV
VII
X
2019
I
IV
VII
X
2020
I
IV
VII
X
2021
I
IV
VII
Uzņēmumi (devums) Mājsaimniecības (devums)
Uzņēmumi (pieaugums) Mājsaimniecības (pieaugums)
Pieaugums, kopā
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
8 %
SK
EE
LT
AT
BE
DE
FR
MT
PT
SI
IT
FI
CY
IR
NT
GR
ES
LV
LU
EA
Uzņēmumi (devums)
Mājsaimniecības (devums)
Pieaugums, kopā

44. 50
100
150
200
250
300
350
400
450
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
MSCI World Eurostoxx 50 S&P 500
Avots: Bloomberg
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 2004=100)
44
Nenoteiktība saistībā koronavīrusu radīja satraukumu tirgū, akciju
cenas strauji nokritās, bet šobrīd ir atguvušas krīzes laikā zaudēto

45. 84
88
92
96
100
104
108
112
2019 2020 2021 2022
ASV, prognoze
Attīstības valstis,
prognoze
Eiro zona, prognoze
ASV, pavasara
prognoze
Attīstības valstis,
pavasara prognoze
Eiro zona, pavasara
prognoze
Avots: Eiropas Centrālās bankas marta un septembra prognozes par eiro zonu, Starptautiskā Valūtas fonda aprīļa un jūnija Pasaules ekonomikas prognozes par attīstības valstīm, OECD marta un septembra
Pasaules ekonomikas prognozes par ASV.
Reālais IKP (2019 = 100)
Ātra atgūšanās no krīzes visā pasaulē
Prognoze
45

46. lb100.lv
naudasskola.lv
makroekonomika.lv
bank.lv
Prezentācija tiks publicēta
www.makroekonomika.lv
Paldies par uzmanību!