Latvijas Bankas ekonomistes Anetes Kravinskas vieslekcija Banku augstskolā "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika".

1. Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Anete Kravinska, vecākā ekonomiste
Monetārās politikas pārvalde
Latvijas Banka

2. Eirosistēma

4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība – kas izmanto eiro kā
nacionālo valūtu?
€
340
miljonu iedzīvotāji
dalībvalstīs katru
dienu izmanto
eiro
175
miljonu
iedzīvotāju dzīvo
valstīs, kuru
valūta ir
piesaistīta eiro
60
valstis vai
teritorijas pasaulē
piesaistījušas
savu valūtu eiro
19
dalībvalstis

5. Eiro ir otra visplašāk izmantotā maksājumu valūta pasaulē
Citas
Avots: ECB
Globālo maksājumu sadalījums pa valūtām, procentos

6. Eirosistēmas uzdevumi
6
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē

7. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU
STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus
balstoties uz risku novērtējumu
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana
www.naudasskola.lv/lv/filmas#n1734-monetara-politika-
un-cenu-stabilitate

8. a) Parīze
b) Frankfurte
c) Brisele
d) Berlīne
Jautājums
Kur atrodas ECB galvenā mītne?

9. Eiro zonas ekonomika

10. Eiro zonas ekonomikas
struktūra

11. Eiro zona ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām
Iedzīvotāji, miljonos
IKP uz iedzīvotāju, tkst euro
Avots: Eurostat, SVF

12. Eiro zonas IKP sadalījums pa valstīm, 2018 (%)
Tuvu 30% no eiro zonas IKP veido Vācija
IKP struktūra, 2018 (%)
Avots: Eurostat
1.7 0.7 0.9 7.5 1.2
24.9
19.6 18.9
40.8
29.3
73.4
79.7 80.2
51.7
69.5
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Eiro zona Lielbritānija ASV Ķīna Japāna
Lauksaimniecība Rūpniecība Pakalpojumi
Citas
3%
Grieķija
2%
Portugāle
2%
Somija
2%
Īrija
3%
Austrija
3%
Beļģija
4%
Nīderlande
7%
Spānija
10%
Itālija
15%
Francija
20%
Vācija
29%
Citas Grieķija Portugāle Somija
Īrija Austrija Beļģija Nīderlande
Spānija Itālija Francija Vācija

13. 0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
1970
1972
1974
1976
1978
1980
1982
1984
1986
1988
1990
1992
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
Eiro zona Lielbritānija ASV Ķīna Japāna
Avots: World Bank, Eurostat
Preču un pakalpojumu eksports, % no IKP
Pasaules ekonomikas norises ietekmē eiro zonas izaugsmi, jo
būtisku daļu no IKP veido eksports
Eiro zonas eksporta tirgi, % no kopējā eksporta

14. a) ASV tautsaimniecības ienākumi ir daudz lielāki, tāpēc to mazāk ietekmē apkārt notiekošais
b) Eiro zonā lielu daļu no saražotajām precēm un pakalpojumiem patērē ārpus eiro zonas
c) Eiro ir viena no visvairāk izmantotajām valūtām pasaulē
d) Eiro zona ir salīdzinoši nesens ekonomisks veidojums, tāpēc mazāk stabils
Jautājums
Kāpēc eiro zonas ekonomikas attīstība ir vairāk atkarīga no pasaulē notiekošā nekā,
piemēram, ASV:

15. Ārējā vide

16. Izaugsmes tempi sasniedza augstāko punktu 2018. gada vidū, bet
2019. gadā atkal palēninās
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Attīstītās valstis Jaunattīstības valstis
Avots: SVF (2019.gada novērtējums)
Pasaules IKP, % Apstrādes rūpniecība, jaunie pasūtījumi, PMI, %
Avots: ECB, Markit
Eiro zonaPasaule

17. Politiskās nesaskaņas būtiski ietekmējušas starptautiskās
tirdzniecības apjomus
Avots: CPB World Trade Monitor
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
janv.16
febr.16
marts.16
apr.16
maijs.16
jūn.16
jūl.16
aug.16
sept.16
okt.16
nov.16
dec.16
janv.17
febr.17
marts.17
apr.17
maijs.17
jūn.17
jūl.17
aug.17
sept.17
okt.17
nov.17
dec.17
janv.18
febr.18
marts.18
apr.18
maijs.18
jūn.18
jūl.18
aug.18
sept.18
okt.18
nov.18
dec.18
janv.19
febr.19
marts.19
apr.19
maijs.19
jūn.19
jūl.19
aug.19
sept.19
okt.19
nov.19
dec.19
Pasaules tirdzniecības apjomi, 3 m/3m, %

18. 0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
janv.00
jūn.00
nov.00
apr.01
sept.01
febr.02
jūl.02
dec.02
maijs.03
okt.03
marts.04
aug.04
janv.05
jūn.05
nov.05
apr.06
sept.06
febr.07
jūl.07
dec.07
maijs.08
okt.08
marts.09
aug.09
janv.10
jūn.10
nov.10
apr.11
sept.11
febr.12
jūl.12
dec.12
maijs.13
okt.13
marts.14
aug.14
janv.15
jūn.15
nov.15
apr.16
sept.16
febr.17
jūl.17
dec.17
maijs.18
okt.18
marts.19
aug.19
janv.20
Eiropas politiskās nenoteiktības indekss
Arī politiskā nenoteiktība saistībā ar Brexit mazina izaugsmes
tempus
Avots: Bloomberg
BREXIT balsojums
ASV paziņo par tarifu ieviešanu
dzelzs un alumīnija importam
BREXIT

19. Pieprasījums pēc eiro zonas eksportētajām precēm sarūk
Avots: ECB
Eiro zonas eksporta, pasaules un eiro zonas tirdzniecības partneru importa gada pieauguma tempi, %

20. 2019. gadā mazinājusies izejmateriālu cenu ietekme uz
inflāciju eiro zonā un arī citur pasaulē
Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
50
100
150
200
250
300
Pārtika Nafta (labā ass)

21. 0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
UK US China Russia Japan Asia ex
China
Other
2005 2018
Source: Eurostat
Eiro zonas eksports pa parntervalstīm (% no
kopējā)
21
Būtiski pieaudzis eiro zonas tirdzniecības apjoms ar Āzijas
valstīm
Eiro zonas imports pa partnervalstīm (% no
kopējā)
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
UK US China Russia Japan Asia ex
China
Other
2005 2018

22. Source: OECD 22
Ilgstoša un plaša vīrusa izplatība var būtiski mazināt
izaugsmes tempus
IKP izaugsmes 2020 pārmaiņas, atbilstoši Covid-19 izplatības scenārijiem, pp

23. a) Ienākumi sarukuši, strauji pieaugot naftas cenām
b) Nenoteiktība, ko radījušas nesaskaņas par tirdzniecības nosacījumiem
c) ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanās radījusi nestabilitāti valūtas tirgos
d) Brexit radītais apjukums
e) Vīrusa izplatība
Jautājums
Kas bija būtiskākie faktori, kas mazinājuši globālos izaugsmes tempus 2019. gadā?

24. Eiro zonas aktualitātes

25. Eiro zonas IKP turpina izaugsmi, tomēr daudz lēnākā tempā
Eiro zonas reālā IKP izaugsme, % IKP pārmaiņas pa komponentēm, gada un gada ceturkšņu izmaiņas, pp
Avots: Eurostat (2019Q4 nav pieejama informācija par visām EA dalībvalstīm un IKP komponentēm)
-10.0%
-8.0%
-6.0%
-4.0%
-2.0%
0.0%
2.0%
4.0%
6.0%
8.0%
10.0%
1.8
-0.9
-0.3
1.6
2.5
1.9
2.5
1.9
1.4
1.2 1.2
0.9
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
Valdības izdevumi
Patēriņš
Investīcijas
Krājumi
Neto eksports
IKP

26. Tomēr iekšzemes pieprasījumu balsta labvēlīgi nosacījumi
darba tirgū
Bezdarba līmenis, % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem
Source: Eurostat
6.0
7.0
8.0
9.0
10.0
11.0
12.0
13.0
2008Q1
2008Q2
2008Q3
2008Q4
2009Q1
2009Q2
2009Q3
2009Q4
2010Q1
2010Q2
2010Q3
2010Q4
2011Q1
2011Q2
2011Q3
2011Q4
2012Q1
2012Q2
2012Q3
2012Q4
2013Q1
2013Q2
2013Q3
2013Q4
2014Q1
2014Q2
2014Q3
2014Q4
2015Q1
2015Q2
2015Q3
2015Q4
2016Q1
2016Q2
2016Q3
2016Q4
2017Q1
2017Q2
2017Q3
2017Q4
2018Q1
2018Q2
2018Q3
2018Q4
2019Q1
2019Q2
2019Q3
2019Q4
Bezdarbs Strukturālais bezdarbs

27. Inflācija eiro zonā joprojām salīdzinoši zema
Inflācija un algu pārmaiņas eiro zonā, gads pret gadu %
Source: Eurostat, SDW (dati pieejami par 2019Q3)
Inflācija pa komponentēm, %
-1.50
-1.00
-0.50
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
3.00
3.50
Pārtika Rūpniecības preces Enerģija Pakalpojumi Kopā-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
Inflācija Pamatinflācija Algas ECB mērķis

28. Aizvien augstais parāda līmenis ierobežo iespējas veicināt
izaugsmi ar fiskālās politikas palīdzību
Eiro zonas valstu parāda līmenis, % no IKP
Source: Eurostat
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
min
max
Eiro zonas valdību parāds

29. a) Populisma kāpums un politiska nenoteiktība eiro zonas valstīs
b) Vīrusa izplatības ietekme
c) Ar Brexit norisi saistītā nenoteiktība
d) Tirdzniecības kari
e) Straujš inflācijas kāpums
f) Cits
Jautājums
Kādus būtiskākos riskus Jūs saredzat eiro zonas ekonomikas attīstībai tuvākajā
laikā?

30. Monetārā politika
30

31. SPCI inflācija lielākajās Eirozonas valstīs (%, g/g)
ECB cenu stabilitātes definīcija
Avots: Avots: Rostagno et Al. (2018). A Tale of Two Decades: the ECB’s Monetary Policy at 20, Eurostat 31
► ECB nolūks ir noturēt gada
inflācijas līmeni zemāku
par 2%, bet tuvu tam.
► To nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu
indeksa (SPCI)

32. Kāpēc inflācijas līmenim jābūt zemākam par 2%, bet tuvu tam?
32
Avots: ECB

33. Monetārā transmisija
Ekonomiskā
aktivitāte
Inflācija
Inflācijas
gaidas
Procentu
likmes
Valūtas
maiņas
kurss

34. 34
Re-
finansēšanas
operācijas
(MRO, LTRO)
Monetārās politikas mērķis
CENU STABILITĀTE
gada inflācijas līmenis zemāks par 2%, bet tuvu tam
Tradicionālie instrumenti Netradicionālie instrumenti
Pastāvīgās
aizdevumu/
noguldījumu
iespējas
Obligātās
rezervju
prasības
Aktīvu
pirkšanas
programmas
(PAPP)
Papildu
likviditātes
atbalsts
Nākotnes
perspektīvu
norāde

35. → Stabilizēt cenu līmeni monetārajā
savienībā
→ Uzlabot transmisijas mehānismu
→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu
procentu likmes eiro zonas starpbanku
tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
ECB galvenās politikas likmes šobrīd ir vēsturiski zemākajos
līmeņos
Galvenās politikas likmes Eirosistēmā (%)
Avots: ECB 35
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Aizdevuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme

36. Avots: Bloomberg
Galvenās politikas likmes (%)
36
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo
banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
-1
0
1
2
3
4
5
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
ECB galvenā refinansēšanas likme Federal Reserve System Bank of England
Bank of Japan ECB noguldījumu iespējas likme

37. ECB monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša
37
Gaidāms, ka
procentu
likmes paliks
zemas ilgāku
laika periodu
TLTRO I
ABSPP – CBPP
ABS iegādes un
banku covered
bonds
PSPP: Valsts
vērtspapīru
iegāde 60
mljrd/
mēnesī
APP: Paziņo
reinvestēšanu
TLTRO II
CSPP:
Uzņēmumu
parādzīmju
iegāde
APP: 80 mljrd
/m
Gaidāms, ka
procentu likmes
paliks zemas
ilgāku laika
periodu un pēc
aktīvu iegādes
programmas
beigām
APP: 60
mljrd/m
APP: 30
mljrd /m
APP: 15 mljrd
/m
APP: Noslēdz
aktīvu iegādes
programmu APP: Atsāk 20
mljrd /m
TLTRO III
Gaidāms, ka
procentu likmes
paliks esošajā
līmenī ilgāku
laika periodu un
pēc aktīvu
iegādes
programmas
beigām
..likmes esošajā
līmenī vismaz
līdz 2019. gada
vasarai un
jebkurā
gadījumā lai
vidējā termiņā
nodrošinātu
ilgtspējīgu
inflācijas
atgriešanos
līmenī, kas
zemāks par 2%,
bet tuvu tam
…likmes
tagadējā līmenī
vismaz līdz
2019. gada
beigām un
jebkurā
gadījumā tik ilgi,
kamēr tas būs
nepieciešams…
…likmes
tagadējā vai
zemākā
līmenī…
Jul-2013 Jun-2014 Sept-2014 Jan-2015 Dec-2015 Mar-2016 Dec-2016 Jun-2017 Oct-2017 Jun-2018 Dec-2018 Feb-2019 Sep-2019
MRO: 0.15%
MLF:0.4%
DFR: -0.1%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.2%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.3%
MRO: 0.0%
MLF: 0.25%
DFR: -0.4%
MRO: 0.0%
MLF: 0.25%
DFR: -0.5%
divu līmeņu
virsrezervju
atlīdzības sistēma
Avots: ECB

38. Avots: ECB
Eirosistēmas bilance, tn EUR
38
Kopš aktīvu iegādes programmas uzsākšanas, Eirosistēmas
bilance ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes
0
1
2
3
4
5
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Citi aktīvi
MRO
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
PSPP
ABSPP
CBPP
CSPP
Likviditātes pārpalikums

39. Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) darbojas?
39
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem
un mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā
samazinās procentu
likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un
mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi un inflāciju
Avots: ECB, BBC

40. a) Cenu stabilitāte vidējā termiņā
b) Ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana eiro zonas valstīs
c) Eiro zonas paplašināšana
d) Zemas procentu likmes
Jautājums
Kāds ir ECB mērķis?
40

41. ECB monetārās politikas ietekme
41

42. ► Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem
(kas pārsniedz minimālo
obligāto rezervju prasības)
► Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas
=> bankas aizdod vairāk nekā
saņem atpakaļ
ECB noteiktajām likmēm seko naudas tirgus likmes – arī
negatīvā teritorijā
Avots: ECB, Bloomberg, Eiropas Naudas tirgus institūts (EMMI) 42
-1
0
1
2
3
4
5
6
EONIA €STR
3 mēnešu EURIBOR 12 mēnešu EURIBOR
ECB noguldījumu iespējas likme ECB galvenā refinansēšanas likme
Eiro zonas naudas tirgus likmes ECB galvenās politikas likmes (%)

43. Avots: Bloomberg
Valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes, %
43
PAPP uztur valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus
ECB samazina likmes un
paziņo par papildu
monetārajiem
pasākumiem
ECB paziņo un sāk
Paplašināto aktīvu
pirkšanas programmu
ECB noslēdz APP un
turpina ieguldīt
esošajos aktīvos
-5
0
5
10
15
20
25
30
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Spānija
Itālija
Portugāle
Grieķija
Francija
Vācija
ECB atsāk APP

44. Avots: ECB SWD
* Ar likmes sākotnējo darbības periodu līdz 1 gadam
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
44
Jauno kredītu likmes būtiski mazinājušās kopš ECB aizsāka
aktīvu iegādes programmu
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem kredītiem mājokļa iegādei* (%)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I2004
VII
I2005
VII
I2006
VII
I2007
VII
I2008
VII
I2009
VII
I2010
VII
I2011
VII
I2012
VII
I2013
VII
I2014
VII
I2015
VII
I2016
VII
I2017
VII
I2018
VII
I2019
VII
I2020
Minimālā likme
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I2004
VII
I2005
VII
I2006
VII
I2007
VII
I2008
VII
I2009
VII
I2010
VII
I2011
VII
I2012
VII
I2013
VII
I2014
VII
I2015
VII
I2016
VII
I2017
VII
I2018
VII
I2019
VII
I2020
Minimālā likme
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)

45. Avots: ECB Statistikas datu bāze (SDW)
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem (g/g, % un devumi p.p., s.i.)
45
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā uzlabojušies kopš
nestandarta monetārās politikas ieviešanas
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem pa valstīm (% un devumi p.p.)
-5 %
0 %
5 %
10 %
15 %
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
VII
2019I
VII
2020I
Uzņēmumi (devums) Mājsaimniecības (devums)
Uzņēmumi (pieaugums) Mājsaimniecības (pieaugums)
Pieaugums, kopā
-3 %
-2 %
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
BE
SK
FR
MT
AT
DE
EE
SI
FI
LU
LT
PT
IR
IT
CY
ES
LV
NT
GR
EA
Uzņēmumi (devums)
Mājsaimniecības (devums)
Pieaugums, kopā

46. 50
100
150
200
250
300
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
MSCI World Eurostoxx 50 S&P 500
Avots: Bloomberg
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 2004=100)
46
Globālajos akciju tirgos kāpums pēdējo gadu laikā bijis straujš,
nenoteiktība saistībā koronavīrusu rada satraukumu tirgū

47. Avots: Rostagno et Al. (2018). A Tale of Two Decades: the ECB’s Monetary Policy at 20
Reālais IKP eiro zonā (g/g izmaiņas, %)
47
ECB stimulējošās monetārās politikas ietekmes vērtējums uz
reālo ekonomiku
Inflācija eiro zonā (g/g izmaiņas, %)

48. ► ECB 2020. gada janvārī uzsāka stratēģijas izvērtēšanu. Izvērtēšana tiek veikta, lai nodrošinātu mūsu monetārās politikas
stratēģijas atbilstību mērķim gan šodien, gan nākotnē.
► Stratēģijas izvērtējums aptver visus monetārās politikas aspektus, ko nosaka ECB uzdevums saglabāt cenu stabilitāti.
Izvērtējuma pamatā būs rūpīga analīze un atvērts skatījums.
► Veicot stratēģijas izvērtējumu, ECB vēlas uzklausīt viedokļus no visas Eiropas, t.sk. iedzīvotāju, akadēmisko aprindu
pārstāvju, Eiropas Parlamenta locekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus.
► Portālā "ECB uzklausa" iespējams izteikt savu viedokli, idejas un bažas par ECB nākotnes stratēģiju
ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtēšana
Avots: ECB. https://www.ecb.europa.eu/home/search/review/html/index.lv.html 48

49. lb100.lvnaudasskola.lvmakroekonomika.lvbank.lv
Prezentācija tiks publicēta
www.makroekonomika.lv
Paldies par uzmanību!

50. Mūsu valsts, mūsu banka