Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā. Prezentācijā apskatītas šādas tēmas: • ietaupījumu veidi un apjomi • bažas, kas nav piepildījušās • algas un inflācijas attiecības • pensija un tās pirktspēja • Latvijas kredītreitings • ietekme uz valsts budžetu

1. Eiro ieviešanas ietekme uz
tautsaimniecību
Daina Paula
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes daļas galvenā
ekonomiste
2014. gada 19. decembrī

2. Sabiedrības ieguvumi no Latvijas pievienošanās
eiro zonai
• Tūlītējie, tiešie, samērā viegli izmērāmie ieguvumi
• Vidēja – ilgtermiņa un netiešie ieguvumi
• Bažu neīstenošanās
2

3. Tūlītējie, tiešie, samērā viegli izmērāmie ieguvumi
• Ietaupījums no EUR/LVL konvertācijām ~ 70 milj. eiro gadā
o daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par valūtas maiņu, konvertējot
maksājumus un skaidru naudu, piem., ceļošanai; naudu no ārvalstu
pārskaitījumiem tēriņiem Latvijā u.tml.;
• Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu
komisijas maksām ~ 100 milj. eiro gadā;
o SEPA kredīta pārvedumiem eiro maksa samazināta no 7.11 uz 0.36 EUR;
o Latvijas Pasta pārrobežu maksājumu pārvedumu maksas samazināta no
14.23 uz 0.71 EUR;
o daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par naudas pārskaitījumiem
• Ietaupījums budžetā no zemākām parāda apkalpošanas izmaksām
~ 50 milj. eiro 2014. gadā (līdzekļi, kas nav jātērē šim mērķim, bet
ko var izlietot citādi)
3

4. LVL/EUR konvertācija 2007. - 2013. gadā Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem
izmaksāja 730 milj. EUR; 2014. gada ģeopolitisko apstākļu kontekstā te ir svarīgi, ka
izzudis devalvācijas rēgs, jo 2009. gadā tas būtiski palielināja konvertāciju apjomu
0
50
100
150
200
250
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Bezskaidrā nauda Skaidrā nauda
Avots: Latvijas Banka
EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas banku un valūtas maiņas iestāžu klientiem (milj. EUR)
Zaudējumi aprēķināti balstoties uz apgrozījumu un kursu starpību reālajos skaidrās un
bezskaidrās naudas EUR/LVL darījumos bankās un valūtas maiņas iestādēs.
4

5. Nepiepildījušās bažas
• Par pirktspējas zudumu inflācijas dēļ vai naudas reformas
negodīguma dēļ:
– lati tiek mainīti uz eiro mūžīgi;
– inflācija ir zema (0.1-0.2pp no tās varētu būt saistīta ar vienreizējām
eiro ieviešanas izmaksām, apaļu un pievilcīgu cenu uzturēšanu);
– algas un pensijas turpina augt, arī reālā izteiksmē
• Par simbolu izzušanu:
– nacionālie simboli ir saglabāti uz apgrozības monētām un turpina tikt
kalti arī uz īpašajām apgrozības un jubilejas un piemiņas monētām.
5

6. Vidējās algas kāpums būtiski pārsniedz inflāciju
7.4
8.7
7.8
-2
0
2
4
6
8
10
2011
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2012
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2013
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2014
1.cet.
2.cet. 3.cet.
Bruto nominālā Neto nominālā Neto reālā
Vidējās mēneša darba samaksas (par pilno slodzi) gada pieauguma temps (%)
Avots: CSP dati 6

7. Vidējā vecuma pensija un tās pirktspēja turpina
augt arī pēc eiro ieviešanas
Reālās vecuma pensijas indekss (2006 = 100%)
Avots: VSAA dati
100
110
120
130
140
150
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 okt
7

8. Stabilā tautsaimniecības attīstība un eiro ieviešana ļāvusi
reitingu aģentūrām paaugstināt Latvijas kredītreitingu
Standard&Poor's Fitch Zemākā investīciju pakāpe Moody's (rhs)
8
A1
A2
A3
Baa1
Baa2
Baa3
Ba1
Ba2
Ba3
A+
A
A-
BBB+
BBB
BBB-
BB+
BB
BB-
Avots: Bloomberg
Latvijas ilgtermiņa valūtas saistību kredītreitings
8

9. Latvijas valsts budžets 10 gadu laikā procentu maksājumos
ietaupa ap 800 milj. EUR
Avots: Latvijas Bankas aprēķini
Papildu ikgadējie procentu maksājumi, kas varētu rasties, ja eiro nebūtu ieviests;
turpinot aizņemties un pārfinansēt parādu finanšu tirgū, milj. EUR
44
51 54
68
76
85
99
107 109 109
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
10 gadu laikā ietaupījums sasniedz 800 milj EUR
9