1. Rīgas 6. vidusskola
Zinātniski pētnieciskais
darbs
Ekonomiskās krīzes
Darba autors: 11.a klases skolnieks Kaspars Rumba
Darba vadītājs: ekonomikas skolotāja Mag. paed. Inga
Dunke
Rīga, 2012

2. Darba mērķi
 Noskaidrot, kā radās šīs krīzes;
 Uzzināt, vai cilvēki ir mācījušies no
savām kļūdām;
 Uzzināt, kā cīnīties ar tām;
 Uzzināt, kura no šī krīzēm bijusi
vissmagākā Latvijai.

3. Darba uzdevumi
 Apkopot literatūru par pēdējām ar Latviju
saistītām krīzēm;
 Izanalizēt iegūto literatūru;
 Izdarīt secinājumus par teorētisko daļu,
pierādīt hipotēzi;
 Veikt anketēšanu, izveidot rezultātu tabulu;
 Visu apkopot un izanalizēt anketēšanas
rezultātus.
 Veikt secinājumus

4. Hipotēze
 Latvija no krīzēm cieš vēlāk, kā galvenās
kapitālvalstis.

5. Ekonomiskās krīzes
definīcija
Nozīmīga ekonomikas attīstības cikla
fāze. Krīze seko pēc uzplaukuma
perioda un to raksturo patēriņa
krišanās, peļņas un
uzņēmējdarbības iespēju
samazināšanās, nepārdoto preču
krājumu palielināšanās.

6. Apskatītās krīzes
teorijas daļā
1) Lielā depresija (1929. – 1933. gada
krīze)
2) Krievijas krīze
3) 2008. gada krīze

7. Praktiskā daļā
(anketēšana)
1) Kas ir ekonomiskā krīze? Gandrīz ¼
atbildēja ar kaut cik pareizu definīciju,
pārējie ar piemēriem no dzīves.
2) Kura ir bijusi postošākā krīze? 59%
nosauc pēdējo krīzi. 17% - Latvijas
neatkarības atjaunošanas posms, 10% -
Lielā depresija
3) Kādēļ Lielā depresija Latvijā sākās
divus gadus vēlāk? 23% - Latvijai
tirdzniecības sakari ar PSRS

8. Praktiskā daļa
(anketēšana)
4) Nosauciet iepriekšējo krīzi! – 42%
atbildēja, ka Krievijas krīze, bet pārējie
nezināja.
5)

9. Praktiskā daļa
( anketēšana )
6) Kādēļ Latviju skāra Krievijas krīze?
43% - Krievija bija galvenais eksporta
virziens, 30% - nezināja
7)

10. Praktiskā daļa
(anketēšana)
8) Ja jā, tad cik daudz skārusi? 31% - vidēji,
26% - ļoti daudz, 17% - ļoti maz
9) Vai nācās mainīt darbavietu krīzes dēļ?
28.6% - jā, 71.4% - nē. Lielākā daļa, kas
atbildēja “jā”, strādāja valsts iestādēs.
10) Vai zaudēja darbu krīzes dēļ? 19% - jā,
81% - nē.

11. Praktiskā daļa
(anketēšana)
11)
12)

12. Praktiskā daļa
(anketēšana)
13) Kā mainījās darba laiks sākoties krīzei?
35.7% - palielinājās, 7.1% - samazinājās,
57.1% - nemainījās.
14) Kādēļ sākās šī krīze? Daļa atbildēja pēc
definīcijas, citi vainoja valdību, arī uzpūstās
cenas.
15)

13. Praktiskā daļa
(anketēšana)
16) Vai eiro ļautu Latvija tikt vieglāk galā ar krīzi?
16.7% - jā, 83.3% - nē
17) Ko mainītu, ja būtu valdības vietā? Atvieglotu
dzīvi uzņēmējiem, piesaistītu tūrismu, rīkotos,
kā rīkojas valdība, samazinātu nodokļus,
neglābtu Parex.
18) Kā rīkojāties, kad uzzinājāt par Krājbankas
afēru? 38% - neko nedarīja, daļa neuztraucās,
jo zināja, ka naudu izmaksās, cits jau zināja
par situāciju un laicīgi izņēma.

14. Secinājumi.
 Ekonomika ir viļņveida.
 Lai arī krīžu laikā palielinās bezdarbs, tomēr
vēl aizvien cilvēkiem piedāvā darbu.
 Globālās krīzes sākas pasaules vadošajās
valstīs.
 Globālā krīze neskar ļoti mazu daļu cilvēku.
 Samazinās izdevumi, jo samazinās arī
ienākumi.
 Hipotēze apstiprinās, jo Latvija nav viena no
ekonomiski vadošajām pasaules valstīm.

15. Jūsu jautājumi

16.  Paldies par uzmanību! 