2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”.
Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
1. 1
Fiskālās politikas prioritātes Latvijā
Finanšu ministrs A. Vilks
Konference
“Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un
Eiropas Savienībā”
06.06.2013
2. Fiskālās politikas mērķis
2
Latvijas fiskālās politikas mērķis ir labklājības paaugstināšana, sekmējot tādas
strukturālās politikas, kas veicina ilgtspējīgu un stabilu attīstību, nodarbinātību
un sociālo taisnīgumu.
Latvijas pieredze rāda, ka fiskālā konsolidācija var būt efektīva valsts
politika krīzes pārvarēšanai un izaugsmes atjaunošanai
Turpmākie fiskālās politikas pasākumi ir vērsti uz ilgtspējīgas izaugsmes
nodrošināšanu, respektējot fiskālo disciplīnu
3. Eiro ieviešana ir noteikusi krīzes pārvarēšanas
stratēģiju
3
Eiro mērķis- krīzes pārvarēšanas stratēģija
2008
Vienošanās par
starptautisko
palīdzības
programmu
2011
Starptautiskās
palīdzības
programmas
pabeigšana
Iekšējās
nesabalanstīb
as korekcija
Pašmāju un
starptautiskās
sabiedrības
atbalsts
Ārējā
patēriņa
kritums
Mērķēta
konsolidācija
uzlabo fiskālo
pozīciju
Atgriešanās
pie
izaugsmes
2010.gadā
Kredītreitingu
uzlabošanās
Darba tirgus
korekcija
Fiskālā
konsolidācija un
strukturālās
reformas atjauno
konkurētspēju
21% IKP kritums,
nekavējoša fiskālā
korekcija
17% no IKP
Krīzes ietekme
Iekšējā
devalvācija
Krīzes iznākumi
Zūd pieeja finanšu
tirgiem
Atgriešanās
finanšu tirgos
Eiro ieviešana bija būtisks faktors, lemjot par krīzes pārvarēšanas mehānismiem
4. Latvijā izaugsme atkal ir strauja
4
IKP pieaugums 2012.gadā (% gads pret gadu) Preču eksporta ieņēmumu pieaugums
(2012.gads pret 2009.gadu, %)
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat, CSP, NVA
10.4
12.8
10
12
14
16
18
20
22
2010I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2011I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2012I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2013I
II
III
IV
Reģistrētais bezdarba līmenis Darba meklētāji
98 95 93
82
78
57 55
51 50 50
46 43 43 43 43 40 36 36 33 33 32 31 27 26
22
9
-2
-20
0
20
40
60
80
100
120
Latvija
Lietuva
Igaunija
Grieķija
Bulgārija
Slovākija
Rumānija
Kipra
Čehija
Malta
Polija
Apvienotākaraliste
Zviedrija
Portugāle
Nīderlande
Spānija
Vācija
Ungārija
Itālija
Slovēnija
Austrija
Beļģija
Francija
Somija
Dānija
Īrija
Luksemburga
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
+69%
100
110
120
130
140
150
160
170
2010 Q1 Q2 Q3 Q4 2011 Q1 Q2 Q3 Q4 2012 Q1 Q2 Q3 Q4
Bruto pamatkapitāla veidošana (Q1 2010=100)
5. 5
Atalgojums un produktivitāte(2005 1.cet. = 100,
sezonāli izlīdzināts) Tekošais konts(% no IKP)
Pārtikas un enerģijas cenu ietekme uz kopējo inflāciju
(%-punkti) un gada inflācija (%)
Privātā sektora kredīti (gads pret gadu, %)
... bet šoreiz izaugsme notiek
sabalansēti
Avots: CSP, LB aprēķini
70
90
110
130
150
2000Q1
Q3
2001Q1
Q3
2002Q1
Q3
2003Q1
Q3
2004Q1
Q3
2005Q1
Q3
2006Q1
Q3
2007Q1
Q3
2008Q1
Q3
2009Q1
Q3
2010Q1
Q3
2011Q1
Q3
2012Q1
Q3
Darbaspēka produktivitāte Reālā alga
-0.4
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
I
2010
III V VII IX XI I
2011
III V VII IX XI I
2012
III V VII IX XI I
2013
III
Pārtika Enerģija Inflācija (g-p-g) Inflācija izņemot pārtiku un enerģiju (g-p-g)
-22,6 -22,4
-13,1
8,6
2,9
-2,2 -1,7 -2,3 -2,5
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 F 2014 F
Preces un pakalpojumi Ienākumi Kārtējie pārvedumi Tekošais konts
6. Fiskālā politika izaugsmes
potenciāla kāpināšanā - darbaspēks
6
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita dinamiku un strukturālā bezdarba
prognozes, 2014-2020 gadā darbaspēka ietekme uz izaugsmes
potenciālu būs niecīga
Dabiskā bezdarba samazināšana
Ilgstošā bezdarba
samazināšana
Pilnveidot nodokļu un
pabalstu sistēmu, lai
motivētu atgriezties
darba tirgū
Re-emigrācijas politika
7. Fiskālā politika izaugsmes
potenciāla kāpināšanā – kapitāls un
produktivitāte
7
Būtiskākie virzieni:
1. Darbaspēka nodokļa samazināšana;
2. Inovāciju un zinātnes attīstība;
3. Izglītības kvalitātes kāpināšana;
4. Ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana.