2. Iekštelpu klimata noteicošie faktori
• Telpas temperatūra (°C)
• Telpas gaisa relatīvais mitrums (%) vai mitruma saturs gaisā (g/kg)
• Telpas gaisa kustības ātrums
• Telpas gaisa kvalitātes ietekmējošie piesārņojumi:
• Oglekļa dioksīds (CO2)
• Dažādu piemaisījumu cietās daļiņas (putekļi, ziedputekšņi, dūmi)
• Ķīmisko vielu izgarojumi
• Kaitīgās gāzes (ozons, radons, NOx, CO, u.c.) palielinātā koncentrācijā
• Pelējuma sporas
• Baktērijas un vīrusi
3. Faktori, kas ietekmē iekštelpu klimata izmaiņas:
• Āra gaisa temperatūras un mitruma satura svārstības
• Siltuma zudumi caur konstrukcijām ziemā vai siltuma pieplūdumi vasarā
(saules radiācijas ietekme, siltuma izdalījumi no sadzīves un biroja
tehnikas, cilvēkiem, dzīvniekiem)
• Mitruma izdalījumi no cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem
• Mitruma izdalījumi no dažādiem procesiem (ēdiena gatavošana,
mazgāšanās, ražošanas procesi utt.)
• CO₂ izdalījumi no cilvēkiem un dzīvniekiem
• Smaku un kaitīgo vielu izdalījumi – izgarojumi no ražošanas procesiem,
sadzīves ķīmijas līdzekļiem un būvkonstrukcijām (jaunceltnēm)
4. Iekštelpu labvēlīga
klimata robežvērtības:
• Temperatūra: 20…26°C
• Relatīvais mitrums: 30…65%
• Gaisa mitruma saturs: 4…11 g/kg
Diagrammā:
Termālā komforta zona atbilstoši vācu normām DIN 1946
iekrāsota zaļā krāsā.
Ziemeļeiropas apkārtējās vides mainīgo apstākļu
robežvērtības iekļautas sarkanajā figūrā.
5. Prasības telpu mikroklimatam
(Darba aizsardzības prasības darba vietās)
• darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei
atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu, kustības ātrumu)
atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai
I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa nelielu fizisku piepūli
II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli
III kategorija – smags darbs
Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s)
1. Gada aukstais periods
(vidējā gaisa temperatūra ārpus
darba telpām + 10 °C vai mazāk)
I 19,0 - 25,0 30 - 70 0,05 - 0,15
II 16,0 - 23,0 30 - 70 0,1 - 0,3
III 13,0 - 21,0 30 - 70 0,2 - 0,4
2. Gada siltais periods
(vidējā gaisa temperatūra ārpus
darba telpām vairāk par + 10 °C)
I 20,0 - 28,0 30 - 70 0,05 - 0,15
II 16,0 - 27,0 30 - 70 0,1 - 0,4
III 15,0 - 26,0 30 - 70 0,2 - 0,5
7. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai
(Darba aizsardzības prasības darba vietās)
• nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto
fizisko slodzi
• ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura var radīt risku nodarbinātā
veselībai, darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo
koncentrāciju
• mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada
caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu
• paredzēta kontroles sistēma ventilācijas darbības traucējumu uzraudzībai, ja tas
ir nepieciešams nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai
• ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa
apjoma, izņemot ventilāciju telpās, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām,
azbestu, baktērijām, vīrusiem, utt., kā arī telpās ar uguns- vai sprādzienbīstamību
8. Būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasības ventilācijai:
• Ventilācijas sistēmu ražīgumam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu svaiga gaisa
padevi, apmierinošu komfortu vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā
• Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves
absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku
• Ventilācijas gaisa apmaiņa dzīvojamo ēku dzīvojamās telpās – vismaz 3 m3/m2
• Lai taupītu enerģētiskos resursus, paredz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas
ražīgumu atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā
var mainīties
• Ventilācijas sistēmu enerģijas patēriņu tehniski un ekonomiski pamato, ņemot
vērā energoresursu izmaksas un kaitējumu apkārtējai videi, ko rada enerģijas
ražošana un patērēšana
• Lai samazinātu enerģijas patēriņu, pieļaujama gaisa recirkulācija, ja telpā
neizdalās kaitīgas vielas, baktērijas vai izteikti nepatīkamas smakas
10. Telpu dabīgā ventilācija (vēdināšana) nodrošina
1. Nekontrolējamu piesārņotā un mitrā gaisa izvadīšanu (virinot logus)
2. Nekontrolējamu svaigā gaisa padevi (virinot logus)
3. Svaigā gaisa filtrēšanu, izmantojot dabīgās pieplūdes ierīces ar filtru
11. Telpu mehāniskā ventilācija nodrošina
1. Kontrolējamu piesārņotā un mitrā gaisa izvadīšanu
2. Kontrolējamu svaigā gaisa padevi (pēc nepieciešamības CO₂ līmeņa kontroli)
3. Svaigā gaisa filtrēšanu (attīrīšanu no mehāniskiem piesārņojumiem)
4. Siltuma enerģijas atgūšanu (utilizāciju) no izmetamā gaisa
5. Mitruma atgūšanu no izmetamā gaisa
6. Pieplūdes gaisa piesildīšanu vai dzesēšanu (pēc nepieciešamības)
7. Pieplūdes gaisa mitruma satura kontroli (pēc nepieciešamības) – gaisa
mitrināšana un sausināšana, kā rezultātā tiek iegūta daļēja telpu gaisa mitruma
kontrole
12. Ventilācijas sistēmu siltummaiņu tipi
1. Pretplūsmu plākšņu siltummainis ar mitruma atgūšanu
2. Pretplūsmu plākšņu siltummainis bez mitruma atgūšanas
3. Rotora siltummainis ar mitruma atgūšanu
4. Rotora siltummainis bez mitruma atgūšanas
5. Reģenerācijas siltummainis
6. Starpsiltumnesēja siltummainis
13. Plānojot ventilācijas sistēmas, jāņem vērā
1. Normatīvo aktu minimālās prasības (t.sk. prasības ugunsdrošībai)
2. Pasūtītāja tehniskās prasības vai telpu lietotāju vēlmes un paradumus (attiecas uz dzīvojamo fondu)
3. Sistēmu trūkumi un priekšrocības, ja ir tāda iespēja izmantot gan dabīgo, gan mehānisko ventilāciju
4. Dabīgās gaisa pieplūdes piesildīšanai jāparedz sildķermeņi ar jaudas rezervi
5. Sistēmu izbūves izmaksas un atmaksāšanās periods energoefektīviem risinājumiem (t.sk.
atjaunojamo energoresursu izmantošanai) – sasniedzamā energoefektivitāte ar samērīgām
investīcijām
6. Ventilācijas iekārtas radītie trokšņi un iekārtas iespējamais izvietojums ēkā vai telpā
7. Gaisa sadalītāju izvēle atbilstoši aprēķinātai maksimālai gaisa apmaiņai, ievērtējot gaisa sadalītāju
ģenerēto troksni un gaisa plūsmas ātrumu darba zonā pie maksimālās ražības
8. Gaisa vadu tīkla blīvums un spiediena zudumi
14. Nepieciešamie pasākumi kvalitatīvas mehāniskās ventilācijas
sistēmas nodrošinājumam
1. Savlaicīga apkope un gaisa filtru maiņa
2. Gaisa ieņemšanas/izmešanas vadu hermetizācija ēkas čaulas šķērsojuma vietās
3. Gaisa vadu tīkls ar optimāliem spiediena zudumiem un plūsmas ātrumiem
4. Maksimālai ražībai atbilstošu gaisa sadalītāju ierīkošana
5. Ventilatoru trokšņu slāpēšana
6. Atbilstošu gaisa sadalītāju un gaisa pārplūdes atvērumu ierīkošana
7. Svaigā gaisa priekšsildīšana un/vai pieplūdes gaisa piesildīšana
8. Pieplūdes gaisa dzesēšana, sausināšana, mitrināšana (pēc nepieciešamības)
9. Ventilācijas iekārtas ražības regulēšana manuāli vai automātiski
15. Siltumapgādes izmaksu salīdzinājums ar dažādiem siltuma enerģijas avotiem
Nr. Siltuma avots (iekārta)
Degvielas vai
enerģijas mērv.
Mērvienības
cena, EUR
Vienas vienības
siltumspēja, KW
Iekārtas lietderības
koeficients
Iekārtas siltuma
ražība, kWh
Ražotās enerģijas
izmaksas, EUR/kWh
Ražotās enerģijas
izmaksas, EUR/MWh
1 Ģeotermālais siltuma sūknis kW 0,16 - 5 5 0,032 32,00
2 Koksnes granulu katls kg 0,12 4,7 0,8 3,76 0,032 31,91
3 Koksnes šķeldas katls t 49,10 2200 0,7 1540 0,032 31,88
4 Gaisa siltuma sūknis kW 0,16 - 3 3 0,053 53,33
5 Dabasgāzes katls (kondensācijas) m³ 0,45 8,83 0,99 8,74 0,051 51,48
6 Dabasgāzes katls m³ 0,45 8,83 0,92 8,12 0,055 55,39
7 Rīgas Siltums (siltummezgls) MW 54,00 1000 0,99 990 0,055 54,55
32.00 31.91 31.88
53.33 51.48
55.39 54.55
0.00
10.00
20.00
30.00
40.00
50.00
60.00
70.00
Ģeotermālais siltuma sūknis Koksnes granulu katls Koksnes šķeldas katls Gaisa siltuma sūknis Dabasgāzes katls
(kondensācijas)
Dabasgāzes katls Rīgas Siltums (siltummezgls)