Rudīte Vesere, Ph.D., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore

1. Būtiskākie izaicinājumi vides
aizsardzībā – Quo tendimus?
Jūrmala, Elektrum Energoefektivitātes centrs
19.04.2023.
Rudīte Vesere, Ph.D.,
VARAM
Vides aizsardzības
departamenta direktore

2. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles
piesārņojuma rīcības plāns (1)
2
Nulles piesārņojuma rīcības plāna
redzējums 2050. gadam: veselīga planēta veseliem cilvēkiem
Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata
par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas
iespēju robežas, tādējādi panākot no toksiskām vielām brīvu vidi.

3. Nulles piesārņojuma mērķi 2030. gadam (2)
3
➢ uzlabot gaisa kvalitāti tā, lai par 55 % samazinātu to priekšlaicīgas nāves
gadījumu skaitu, ko izraisa gaisa piesārņojums
➢ uzlabot ūdens kvalitāti, par 50 % samazinot plastmasas atkritumu daudzumu
jūrā, bet par 30 % – mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē
➢ uzlabot augsnes kvalitāti, par 50 % samazinot barības vielu zudumus un ķīmisko
augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu
➢ panākt, ka par 25 % sarūk to ES ekosistēmu daudzums, kurās gaisa
piesārņojums apdraud bioloģisko daudzveidību
➢ panākt, ka par 30 % mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis
➢ ievērojami samazināt atkritumu rašanos, par 50 % – sadzīves atkritumu
daudzumu

4. Nulles piesārņojuma mērķi 2030. gadam (3)
4
Primārā mikroplastmasa
➢ Nelieli gabaliņi tiešā veidā nonāk apkārtējā vidē
➢ No okeānos atrodamiem mikroplastmasas atkritumiem veido 15-31%
➢ Galvenie avoti: sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšana (veido 35%
no primārās mikorplastmasas)
➢ Riepu nodilums braukšanas laikā (28%)
➢ Speciāli ražota un pievienota kosmētikas un higiēnas izstrādājumiem konkrētā
nolūkā, piemēram, pīlinga lodītes sejas skrubjos (2%)
Sekundārā mikroplastmasa
➢ Rodas noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas
maisiņi, pudeles vai zvejas tīkli, virves utml.
➢ Aprēķināts, ka aptuveni 69-81% no kopējā mikroplastmasa atkritumu
daudzuma jūrās un okeānos veido sekundārā mikroplastmasa

5. ➢ Resursu atgūšana no atkritumiem
➢ Jaunu risinājumu ieviešana, lai veicinātu pārstrādātu materiālu,
sastāvdaļu vai produktu pievienoto vērtību:
▪ Ekodizaina principu ieviešana, lai uzlabotu izturību, labošanu, atkārtotu
lietošanu, pārstrādi un pārstrādāto materiālu izmantošana jaunos
produktos (aprites cikla analīzes piemērošana)
▪ Produktu digitālās pases
➢ New European Bauhaus (NEB) iniciatīva –
vides, ekonomikas un kultūras projekts,
lai apvienotu dizainu, ilgtspēju, pieejamību
un palīdzētu sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus
5
Aprites ekonomika

6. Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana
6
Kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām:
Būtisks devums aprites ekonomikai, atkritumu rašanās
novēršanai un pārstrādei
Investīciju tendences
Investori nevēlās investēt netīrā enerģijā, tiek meklēti zaļi
uzņēmumi/ produkti.
Skatās uz ilgtspējīgiem uzņēmumiem.
Zaļiem uzņēmumiem nākotnē būs krietni
vieglāk piesaistīt papildus finansējumu.

7. Vides politikas pamatnostādnes 2022.-2027.g.
stratēģiskie mērķi un vides politikas apakšjomu
plānošanas dokumenti
7
1. Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu
2. Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku
3. Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību
4. Samazināt piesārņojumu

8. Gaisa piesārņojuma samazināšana
8
➢ ES līmenī noteikti emisiju samazināšanas mērķi no 2020.gada piecām
gaisu piesārņojošajām vielām - sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem,
gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, smalkajām daļiņām PM2,5 un
amonjakam.
➢ 2023.gadā jāveic Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna
2020.-2030.gadam aktualizēšana.
➢ Jaunākie emisiju aprēķinu dati - Latvijai problēmas šobrīd sasniegt NH3
emisiju samazināšanas mērķi, kas galvenokārt saistīts ar lauksaimniecības
radīto gaisa piesārņojumu.
➢ Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2021.gadā publiskoja jaunas
gaisa kvalitātes vadlīnijas
(https://apps.who.int/iris/handle/10665/345329).
➢ EK Direktīvas priekšlikums

9. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns
2021.-2028.gadam
9
➢ 2035. gads - poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10 % no
kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma
➢ Pārstrādes palielināšana:
➢ 2025. gads - vismaz 55 % pēc masas;
➢ 2030. gads - vismaz 60 % pēc masas;
➢ 2035. gads - vismaz 65 % pēc masas.
➢ Izveidot dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam,
plastmasai un stiklam un līdz 2023. gada 1. janvārim – tekstilmateriāliem.
➢ Līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un
pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu
veidiem (Pierīgas AAR no 01.01.2021.)
Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām

10. www.skiroviegli.lv
10

11. Ražotāju atbildība sistēmas Latvijā
11
PAŠLAIK:
➢ Iepakojums
➢ Videi kaitīgas preces
➢ Elektriskās un elektroniskās iekārtas
➢ Transportlīdzekļi
➢ Dzērienu depozīta iepakojums (01.02.2022.)
IEVIEŠANĀ:
➢ Vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi:
➢ tabakas izstrādājumi ar filtriem, filtri lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem
(05.01.2023.)
➢ mitrās salvetes, baloni, plastmasu saturošie zvejas rīki (31.12.2024.)
PLĀNOTS:
➢ Tekstilizstrādājumi

12. Jaunie izaicinājumi
12
➢ DRN piemērošana pārstrādājamam un nepārstrādājamam
iepakojumam
➢ Padomes Regula 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu (no 2021. gada
jāveic maksājums Eiropas Savienības budžetā par nepārstrādāto izlietotā
plastmasas iepakojuma daudzumu, piemērojot likmi 0,80 euro par kg).

13. Par projektu
13
➢ LIFE WASTE TO RESOURCES IP partneri
Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas
un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā
resursu izmantošanas koncepciju
➢ Tīmekļvietnē wastetoresources.varam.gov.lv
tiek ievietota visa aktuālā informācija un projekta
rezultāti un pētījumi

14. Balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principu,
attīstībai jānotiek, saudzīgi rīkojoties ar planētas
resursiem un rūpējoties par to, lai uz Zemes tiktu
saglabāta bioloģiskā daudzveidība.