4. Ieteikumi investīciju plānošanai pašvaldībās Nepietiekama nodarbinātība Neliela iedz. uzņēmēj darbības aktivitāte Zems uzņēmumu skaits uz 1000 iedz. Nepietiekamas zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu Nepietiekams izglītības līmenis Salīdzinoši zems IKP uz 1 iedzīvotāju Mazs vietējais tirgus Nepietiekami budžeta ieņēmumi Ierobežotas iespējas saņemt uzņēmējdarbības konsultācijas Ierobežota kapitāla pieejamība Iedzīvotāju skaita samazināšanās Zems iedzīvotāju ienākumu līmenis SEKAS CĒLOŅI Problēmu koks
5. Ieteikumi investīciju plānošanai pašvaldībās Palielināt nodarbinātību par 1000 jaunām darba vietām Sekmēt iedz. uzņēmēj darbības aktivitāti Palielināt uzņēmumu skaitu līdz X daudzumu uz 1000 iedz. Palielināt zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu Veicināt izglītības līmeņa celšanos Sasniegt IKP palie- lināšanos par 6% Meklēt jaunus noieta tirgus Veicināt budžeta ieņēmumu palielināšanos par 10 % Radīt papildus iespējas saņemt uzņēmējdarbības konsultācijas Veicināt kapitāla pieejamību Apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos Veicināt iedzīvotāju ienākumu līmeņa celšanos par 15 % MĒRĶI LĪDZEKĻI Mērķu koks
6.
7.
8.
9.
10.
Hinweis der Redaktion
Projekti investīciju plānā tiek iekļauti pamatojoties uz stratēģiskajām izvēlēm – (ja prioritāte ir uzņēmējdarbība, tad uzņēmējdarbību attīstošus projektus ir arī jāiekļauj). Investīciju projekts tiek plānots kā biznesa projekts vai uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides projekts – (piemērs - ja rekonstruē ceļu, tad primāri, lai tas kalpo uzņēmējdarbības attīstībai) Investīciju sasaiste ar teritorijas plānojumu un citiem attīstības dokumentiem – (ražošanas teritorijas un to labiekārtošana). Piem. investīciju projekts paredz būvēt ceļu no A uz B = attīstības programmā ja’būt norādītam, ka vajadzīgs ceļš no A uz B.
Pārmērīgs dārgu projektu skaits atstāj izvēli ātru politisku lēmumu varā un ikgadējo investīciju izvēle tad vairs nebalstās uz rūpīgu plānošanu.
Augstas ambīcijas, bet vāja kapacitāte ( Tiek veikti ieguldījumi biznesa parkos, slimnīcās vai sociālajos centros, bet pašvaldībā nav speciālistu, kas šo jomu pārzinātu). Tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošana, lai sasniegtu izdevīgu rezultātu īstermiņā. (Projekti, kuru mērķis – «paņemt» ES līdzfinansējumu par katru cenu, lentīšu griešanas svētki politiķiem. Jaunas infrastruktūras izbūve vietā, kur strauji samazinās iedzīvotāju skaits un nodarbinātība . Piemēram, ūdens un kanalizācijas sistēmu izbūve, kur augstas ir gan investīcijas gan uzturēšanas izmaksas. Iedzīvotāju maksātspējai un skaitam samazinoties, ir neliels pieslēgumu skaits, līdz ar to slogs gulstas uz pašvaldības pleciem. ). ES finansējuma izmantošana aktivitātes veicināšanai novadā bez ekonomiska pamatojuma (Piemērs: ES finansējumu izmanto, lai uzturētu «dzīvības imitāciju» izmirstošajos ciemos – piemēram, uzturot kultūras namu, lai arī vairs nav cilvēku. Ieguldītie līdzekļi pietrūkst biznesa parkam lielākā apdzīvotā vietā un rezultātā cilvēki aizbrauc no novada pavisam).
Projektu idejas ir apzinātas un attīstītas, iesaistot visas ieinteresētās puses (Vidzemes augstskola) Ieguldījumi, kas rada pašuzturošas darba vietas (Sociālās uzņēmējdarbības centrs invalīdiem = iedzīvotāju grupai radīta iespēja strādāt, sevi apliecināt un uzturēt = mazāk tēriņu pabalstiem = uzlabota iedzīvotāju labklājība). Ieguldījumi, kas rada inovācijas (Ziemeļvalstu piemērs (Somija), kur nelielās apdzīvotās vietās ar profesionālu dizaineru atbalstu tiek radīti vienkārši bet pieprasīti augstas klases dizaina priekšmeti: lampas, mēbeles, papīra izstrādājumi). Investīcijas rada jaunas investīcijas: ieguldījumi Ventspils augstskolā = investīcijas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā = jaunu augsto tehnoloģiju uzņēmumu izveide (Ventspils Elektronikas fabrika, Siemens utml.)