1. Kultūra un
starppersonu
attiecības
Sagatavoja
Mg.psych., Mg.sc.educ.
Diāna Oļukalne

2.  Kultūru mijiedarbība pastiprinās, un
aizvien vairāk palielinās iespēja, ka cilvēki
no dažādām kultūrām iemīlēsies,
salaulāsies, veidos ģimenes.
 Jauktās laulības, kuras agrāk bija retums,
tagad noslēdz aizvien biežāk un biežāk.
 Pastiprinoties kultūru mijiedarbībai, rodas
arī spriedze un vilšanās, prieks un
uztraukums.

3.  Psihologi pielieto terminu „starppersonu
tieksmes”, lai apzīmētu tādus
daudzveidīgus pārdzīvojumus kā
simpātija, draudzība, sajūsma, iekāre un
mīlestība.

4.  Pētījumi, ko vēl 1950. gados veica
psihologi (piem.: Festingers, Šahters un
Bleks, 1950 (Festinger, Schachter &Black,
1950), parādīja, ka tuvība veicina
tieksmes rašanos.
 Cilvēki, kas dzīvo līdzās,visdrīzāk
iepatiksies viens otram. Vēlāki pētījumi
apstiprina šos rezultātus. 1970.gados
Ineičens (Ineichen, 1979) atklāja, ka
cilvēki, kas dzīvo tuvu viens otram,
visbiežāk apprecas.

5.  ASV fiziskā pievilcība ir nozīmīgs
starppersonu attiecību elements (Patzer,
1985), bet ārējā pievilcība ir svarīgāka,
kad vīrietis izvēlas sievieti, nekā, kad
sieviete izvēlas vīrieti (Buss, 1988).
 Vairums aptaujāto ASV izvēlas ārēji
pievilcīgus partnerus kā mīļākos.

6.  Pāra hipotēze paredz, ka cilvēki, kas ir ārēji līdzīgi,
visticamāk izvēlēsies viens otru kā partneri.
 Atbilstoši līdzības hipotēzei intīmas attiecības biežāk
izveido cilvēki, kam ir vienāda rase vai reliģija,
vienāds sociālais statuss, izglītība, intelekta līmenis
un līdzība ārējā pievilcībā (Brehm, 1985;
Hendrick&Hendrick, 1983). Partneru līdzība viņu
attiecībās rada drošību un tieši tāpēc padara viņus
pievilcīgus vienu otram.
 Savstarpējības hipotēze paredz, ka cilvēkiem patīk
tie, kam patīk viņi paši (Byrne&Murnen, 1988).

7.  Pēc Hetfilda un Beršaida teorijas
(Berscheid, 1988; Hatfield, 1988),
romantiskas attiecības raksturo divi
mīlestības veidi.
 Kaislīga mīlestība paredz seksuālus
pārdzīvojumus un spēcīgas emocijas.
 Otrs mīlestības veids – draudzīga
mīlestība, paredz siltas, uzticamas un
tolerantas cieši saistītu cilvēku attiecības.

8. Sternbergs (Sternberg, 1988)
Draudzīgās mīlestības komponenti:
 intimitāti un padevību. Padevība – tas ir nodoms
uzturēt attiecības, neskatoties uz esošajām
grūtībām.
 Pēc Sternberga teorijas, eksistē 8 mīlestības
veidi, kurus nosaka 3 minēto elementu: kaislīgas
mīlestības, intimitātes un padevības esamība vai
neesamība. Attiecības, kurās ir visi 3
komponenti, Sternbergs nosauca par pilnīgu
mīlestību.

9.  Pētījumi par dažādām kultūrām
pārliecinoši demonstrē kultūru atšķirības
mīlestībā un romantiskajās attiecībās
dažādās pasaules valstīs.

10.  Piemēram, Ting – Tumi (Ting – Toomey, 1991) salīdzināja padevības,
atklātības, ambivalences un konfliktēšanas vērtējumus 781 respondentam
no Francijas, Japānas un ASV.
 Padevību mērīja pēc pieķeršanās izjūtas, līdzdalības un atbildības attiecībā
pret partneri vērtējuma;
 Atklātību mērīja pēc to jūtu vērtējuma, kas saistītas ar savu personību
attiecībās ar partneri;
 Ambivalenci mērīja pēc apmulsuma un nepārliecinātības izjūtām attiecībās
ar partneri;
 Konfliktēšanu mērīja pēc atklātu strīdu un problēmu nopietnības biežuma.
 Amerikāņiem un frančiem pieķeršanās un atklātība mīlestībā bija daudz
augstāka nekā japāņiem. Amerikāņi arī demonstrēja augstāku attiecību
ambivalences līmeni, nekā japāņi. Japāņi un amerikāņi augstāk vērtēja
savu tieksmi uz konfliktiem, nekā franči.

11. Attieksme pret mīlestību un romantiskām
attiecībām
 Simonss, Kolke un Šimicu (Simmons, vom Kolke &
Schimizu, 1986) pētīja amerikāņu, vācu un japāņu
studentu attieksmi pret mīlestību un romantiskām
attiecībām.
 Pētījuma rezultāti liecina, ka romantiska mīlestība tiek
augstāk vērtēta ASV un Vācijā nekā Japānā.
 Pēc autoru pieņēmuma, šo kultūru atšķirību nosaka
tas, ka romantiska mīlestība tiek augstāk vērtēta
mazāk tradicionālās kultūrās ar mazāk izteiktām
radnieciskām saitēm un zemāk tiek vērtēta kultūrās,
kur radinieki ietekmē laulāto savstarpējās attiecības.

12. Fernhems (Furnham, 1984)
 pētīja kultūru atšķirības attiecībā pret
mīlestību un laulību, aptaujājot
dienvidafrikāņus, indiešus un eiropiešus.
 Pētījuma rezultāti liecina, ka eiropieši augstāk
vērtē mīlestību, nekā dienvidafrikāņi un
indieši.
 Dienvidafrikāņi augstāk vērtē vienlīdzību un
mieru.

13. Mjursteins, Merigi un Vizē (Murstein,
Merighi & Vyse, 1991)
 salīdzināja attieksmi pret mīlestību amerikāņu un
franču studentiem.
 Izrādījās, ka amerikāņi dod priekšroku draudzībai,
kas lēnām pāraug mīlestībā, kā arī attiecībām, kurās
mīlētāji ir kaisles jūtu pārņemti;
 Franči augstāk vērtē mīlestību, kuru pavada
altruisms un devīgums.

14. Dions (1993)
 testēja 4 etnisko kultūru pārstāvju (angļu-
ķeltu, ķīniešu, aziātu un eiropiešu)
attieksmi pret mīlestību pēc 54 punktiem.
 Izrādījās, ka ķīnieši un citi aziāti augstāk
vērtē draudzīgas attiecības mīlestībā,
nekā pārējo 2 grupu pārstāvji. Aziātu
sievietēm piemīt vairāk altruisma, nekā
angļu-ķeltu sievietēm.

15. Elbedors, Šulmans un Kedems
(Elbedour, Shulman& Kedem, 1997)
 pētīja izraēliešu un beduīnu pusaudžu attieksmi pret
intimitāti un draudzību.
 Rezultāti: pētījuma dalībnieki intimitāti uzskatīja par
līdzsvarotu stāvokli starp tuvību un individualitāti.
 Izraēliešu pusaudži paziņoja, ka draudzīgās
attiecībās viņiem nav īpaši nepieciešama
savstarpēja kontrole, un draugiem nav obligāti jābūt
līdzīgiem, savukārt beduīnu pusaudži lielāku nozīmi
draudzībā piešķir kontrolei un konformismam.

16. Partneru izvēles prioritātes līdzība
 Neskatoties uz to, ka dažādas kultūras
nevienādi definē mīlestību un romantiskas
tieksmes un piešķir tām dažādu nozīmi,
dažos pētījumos atklāta apbrīnojama
kroskulturāla līdzība partnera izvēlē vīriešiem
un sievietēm.

17. Buss (1989)
 izmantojot 2 aptaujas, aptaujāja 10 000 dalībniekus no 33 valstīm, kuri
kopumā pārtāvēja 37 dažādas kultūras. Pirmā aptauja bija saistīta ar
partnera izvēles faktoriem, bet otrā bija saistīta ar potenciālā partnera
priekšrocībām.
 36 no 37 kultūrām sievietes finansiālo faktoru novērtēja kā svarīgāku, nekā
vīrieši, 29 no 36 kultūrām sievietes ambivalenci un darba mīlestību novērtēja
kā būtiskākas īpašības nekā vīrieši.
 Visās 37 kultūrās vīrieši priekšroku deva jaunākām partnerēm, bet sievietes
vecākiem partneriem.
 34 kultūrās vīrieši piešķīra lielāku nozīmi partnera ārējai pievilcībai, nekā
sievietes;
 23 kultūrās vīrieši tiklumu, šķīstību uzskatīja par daudz nozīmīgāku nekā
sievietes.

18.  Bass (Buss, 1989) secināja, ka sievietes
augstāk vērtē īpašības, kas saistītas ar partnera
ieguvi, bet vīrieši lielāku nozīmi piešķir dzimtas
turpinājumam. Šie rezultāti daļēji bija iepriekš
prognozēti uz evolūcijas teorijas pamata.
 Dzimumatšķirību līdzības līmenis dažādās
kultūrās lika Basam un viņa kolēģiem secināt, ka
dotās prioritātes partnera izvēlē ir universālas un
rodas evolucionārās atlases iedarbībā uz
vīriešiem un sievietēm.

19. Hetfīlds un Šprehers (Hatfield &
Sprecher, 1995)
 pētījumi atkārtoja un paplašināja Basa un viņa
kolēģu iegūtos datus.
 Šajā pētījumā psihologi ar 12-ballu skalas palīdzību
izpētīja īpašības, kurām partnera izvēlē dod
priekšroku ASV, Krievijas un Japānas studenti.
 Visi parametri raksturoja pozitīvas īpašības: fizisku
pievilcību, intelektu, sportiskumu, ambiciozitāti,
spēju būt labam sarunu biedram, sabiedriskumu,
statusu vai naudu, seksuālās prasmes, labestību un
sapratni, veiksmīgumu, ekspresiju un atklātību,
humora izjūtu.

20.  Visās 3 kultūrās vienīgā īpašība, ko vīrieši vērtēja
augstāk nekā sievietes, bija fiziskā pievilcība.
 Sievietes augstāk vērtēja visas pārējās īpašības,
izņemot prasmi būt labam sarunu biedram.
 Atklājās arī dažas kultūru atšķirības. Amerikāņi
augstāk vērtēja ekspresiju, atklātību un humora
izjūtu, nekā krievi, kuri šīs īpašības savukārt vērtēja
augstāk nekā japāņi.
 Krievi seksuālās prasmes vērtēja visaugstāk,
savukārt japāņi tām piešķīra mazāku nozīmi. Japāņi
zemāk vērtēja labestību un sapratni, spēju būt labam
sarunu biedram, fizisko pievilcību un statusu.

21. Dusmas intīmajās attiecībās
 Kjubani (Kubani et al., 1995) pētījums - 160
filipīniešu studenti novērtēja 4 dažādus savu
jūtu un reakciju tipus:
 pašatribūciju distresu (es esmu uztraucies),
 pašatribūciju dusmas (es dusmojos),
 distresu saistībā ar partnera atribūciju (tu man
liki uztraukties visu nedēļu),
 dusmas saistībā ar partnera atribūciju (tu mani
sadusmo).

22.  Rezultāti liecina, ka ziņojumi ar „tu” tika
vērtēti kā nepatīkamāki, kā tādi, kas biežāk
rada naidīgu uzvedību un retāk notiek
samierināšanās.
 Salīdzinājumā ar distresu, dusmas tika
vērtētas kā nepatīkamākas, kas pastiprina
naidīgumu un samazina empātiju un biežāk
provocē antagonisku uzvedību (pretestību),
tādēļ retāk notiek samierināšanās.

23.  Spilgti izteiktas dusmas un apvainojumi
var būt naidīguma un antagonisma stimuls
visās kultūrās un valodās. Tas var notikt
tāpēc, ka dusmu vārdi pamatā rada
naidīgumu, jo asociējas ar nedraudzīgu un
antagonisku uzvedību.
 Analoģiski vainas sajūta var kļūt par
stimulu naidīgumam - kad cilvēku apvaino,
viņam rodas stimuls naidīgai pretdarbībai
(Kubany,2002)

24. Laulības starp dažādu kultūru
pārstāvjiem
 Pieaugošā dažādu kultūru un etnisko grupu
mijiedarbība palielina arī laulību skaitu
starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
 Tomēr mīlestības, tieksmju un intimitātes
koncepcijas (jēdzieni) atšķiras dažādās
kultūrās, tādēļ starpkultūru un starpetniskas
laulības rada konkrētas problēmas.

25.  ASV cilvēki kopumā uzskata, ka mīlestība ir
nepieciešama, bet dažkārt arī pietiekama ilgstošu
mīļāko un laulību attiecību sastāvdaļa. „Mīlestība
uzvar visu”, - tā saka paruna.
 Daudzās citās kultūrās ilgstošās attiecībās un
laulībā mīlestība nenozīmē to pašu, ko ASV. Tas,
ka ASV pieaudzis šķirto laulību skaits, tiek skaidrots
ar to, ka amerikāņi, precas ar tiem, ko mīl, bet
daudzu citu kultūru pārstāvji mīl tos, ar kuriem ir
noslēguši laulību.

26. Latvijā ar katru gadu pieaugošais šķirto
laulību skaits tiek skaidrots:
 ar citu valstu iedzīvotāju uzskatu ietekmi,
ko saņemam caur masu mēdijiem;
 ar atbildības samazināšanos, neprasmi
izvērtēt attiecību nopietnību;
 ar ekonomisko situāciju (Žodžika, 2009)

27. Mīlestības nozīme laulībā
 Levine, Sato, Hashimoto, & Verma (2000)
pētījumā 11 valstu studentiem palūdza
novērtēt mīlestības nozīmi laulības noslēgšanā.
 Respondenti bija no Indijas, Pakistānas,
Tailandes, Meksikas, Brazīlijas, Japānas,
Honkongas, Filipīnām, Austrālijas, Anglijas un
ASV.

28.  Pētījuma dalībnieku atbildes korelēja ar individuālisma
(autonomija) un kolektīvisma (sadarbība, savstarpēja
palīdzība) nacionālajiem rādītājiem, iekšzemes kopprodukta
un dzīves līmeņa rādītājiem, laulību skaitu, dzimstību un
šķiršanos.
 Rezultāti liecina, ka individuālistiskās kultūrās mīlestība tiek
uzskatīta par nepieciešamu laulības elementu, bet mīlestības
izzušana tiek uzskatīta par pietiekamu iemeslu laulības
šķiršanai. Tāda tendence tika atklāta valstīs ar augstu
iekšzemes kopproduktu, un tas nav nekas neparasts, ņemot
vērā augsto korelāciju starp labklājību un individuālismu.
 Valstīs ar augstu laulību un šķiršanās skaita rādītājiem un
zemu dzimstību romantiska mīlestība tiek vērtēta augstāk.
Šķiršanās skaita rādītāji lielā mērā korelē ar ticību tam, ka
mīlestības izzušana noved pie laulības šķiršanas.

29.  Laulību noslēgšanai ir daudz kopīga
dažādās kultūrās, ieskaitot arī Japānu,
Ķīnu un Indiju.
 Dažkārt laulību noslēdz līgavaiņa un
līgavas vecāki jau ilgi pirms tā vecuma,
kad laulātie var stāties laulāto attiecībās.
 Citos gadījumos tiek organizētas
iespējamo laulāto tikšanās, kurās nosaka
datumu, kad tiks paziņots par lēmumu
stāties vai nestāties laulībā.

30. Starpkultūru laulību problēmas
 Kad cilvēki stājas laulībā, tad tie vai citi
konflikti ir neizbēgami, jo starp diviem
cilvēkiem vienmēr radīsies atšķirības
viedokļos un pasaules uzskatos. Šī situācija
padziļinās, kad tiek noslēgtas starpkultūru
laulības, tāpēc, ka divi cilvēki sastopas ne
tikai ar individuālajām, bet arī ar kultūru
atšķirībām (Kiev, 1973).

31.  Starpkultūru laulību pētījumi (Franklin, 1992)
kopumā parāda, ka konflikti šādās laulībās
rodas dažu galveno iemeslu dēļ, ieskaitot arī
mīlestības un intimitātes izpausmes, uzskatus
par laulību un bērnu audzināšanu, ja tie ir.
 Cits potenciāls konfliktu cēlonis ir atšķirības
sieviešu un vīriešu dzimumlomu izpratnē
(McGoldrick&Preto, 1994; Romano, 1998),
 Atšķirības uzskatos par mājsaimniecības
budžetu (Ho, 1994; Hsu, 1977;, Kiev, 1973;
McGoldrick & Preto, 1999)
 Atšķirīgi priekšstati par laulību kopumā (Markoff,
1977).

32.  Dažādu kultūru pārstāvji mīlestību izrāda
atšķirīgi, tāpat kā citas emocijas (naidu,
frustrāciju, laimi u.c.).
 Kā liecina pētījumi, dažādās kultūrās
tādas emocijas kā mīlestība un intimitāte
nav vienādi nozīmīgi elementi.

33.  Amerikāņi laulību primāri uzskata par kopīgu
laika pavadīšanu starp diviem mīlošiem
cilvēkiem.
 Cilvēki citās kultūrās laulībā saskata
partnerattiecības, kuras noslēdz, lai gūtu
panākumus (arī dzimtas turpināšanā) un ar
mērķi gūt sociālus un ekonomiskus labumus.
 Mīlestība reti ir izšķirošs faktors tādas laulības
sākumā, lai gan turpmākā periodā starp
partneriem var rasties mīlestība. Tādas laulības
būtība ir fundamentālas atšķirības, tāpēc nav
nekas neparast, ka vissarežģītākās ir laulāto
attiecības starp dažādu kultūru pārstāvjiem.

34.  Dažkārt kultūru atšķirības laulībā neparādās tik ilgi, kamēr tajā
nav bērni.
 Visbiežāk kultūru atšķirības rodas tieši uzskatos par bērnu
audzināšanu. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo pastāv
nozīmīgas kultūru atšķirības bērnu socializācijā un vecāku
lomās.
 Bērni izrāda spēcīgu vai vāju etnisko identitāti neatkarīgi no tā
vai ir līdzīgi vai atšķirīgi no vecākiem, bet etniskā identitāte
atkarīga no audzināšanas, īpaši no vērtībām un uzvedības,
kas tipiska vienai vai otrai kultūrai.
 Bērni ar spēcīgi etnisko identitāti tomēr parasti tiecas noslēgt
laulības ar savas etniskās grupas pārstāvjiem (Parsonson,
2002).

35.  Partneriem jauktā laulībā nepieciešams
attīstīt starpkultūru uztveri un konstruktīvu
konfliktu risināšanas metodi, lai attiecības
būtu laimīgas.

36. Eksistē 3 konfliktu risināšanas veidi, kas
palīdz pārvarēt kultūru atšķirības:
 Kapitulācija - nozīmē iespēju un tieksmi atteikties
no savas kultūras uzvedības paradumiem un
pieņemt partnera uzvedību.
 Kompromiss – kopīgu uzskatu meklēšana, kad abi
partneri daļēji atsakās no sava viedokļa un daļēji
pieņem otra viedokli.
 Līdzāspastāvēšana - process, kurā abi laulātie
saglabā savas atšķirības, pieņemot viens otru
tādus, kādi ir.

37. 3 citas iespējas:
 alternatīvais ceļš, kas nozīmē, ka partneri
adaptācijas procesā maina savu uzvedību;
 jauktā pieeja, kas nozīmē, ka partneri apgūst
viens otra kultūras tradīcijas un uzvedību un
laiku pa laikam pielieto tās savā laulībā;
 radošās adaptācijas pieeja, kas nozīmē, ka
partneri izstrādā pilnīgi jaunu uzvedības veidu,
izlemjot atteikties no savām galvenajām kultūras
normām (Matsumoto, 2003)

38. D.Macumoto piedāvā vēl vienu
grūtību pārvarēšanas veidu
 kontekstuālais konstruktīvisms - kultūru atšķirības starp
partneriem izpaužas īpašā kontekstā. Pārvarēt kultūru
atšķirības pāris var, apspriežot katru kontekstu, kurā var
rasties konflikti.
 Pēc tam laulātie var apspriest visas abu pozīciju attieksmes
pret dzīvi kopumā – pret darbu, ģimeni, bērniem, kultūru un
etnisko vienlīdzību utt. „par” un „pret” un pēc tam izstrādāt
funkcionālus risinājumus, kas balstīti uz šādu apspriešanu.
 Dažos gadījumos pāris var izvēlēties alternatīvu viedokli vai
izstrādāt savus unikālus uzskatus. Lai jaukta laulība būtu
veiksmīga, abiem partneriem jābūt elastīgiem, jāmeklē
kompromiss un jāspēj atrisināt savstarpējo attiecību
problēmas.