Informējam, ka jau trešo gadu pēc kārtas, kopīgi ar “Latvijas Serticēto Personas Datu Aizsardzības Speciālistu Asociāciju”, SIA Data Security Solutions rīko semināru “Digitālā Ēra”, lai, sanākot kopā nozares vadošajiem specialistiem no valsts un privātā sektora, tiktu apspriesti jautājumi par privātumu internetā, kā arī par datu aizsardzību, aplūkojot jaunākās regulatīvās normas kā Latvijā, tā Eiropas Savienībā. Datu noplūdes problēma kļūst arvien aktuālāka ne tikai tehnoloģiju straujās attīstības kontekstā, bet arī kibernoziedznieku un pat valstu algotu specdienestu izsmalcinātības kontekstā. Īpašs uzsvars Eiropas Savienības kiberdrošības darba kārtībā ir tieši personas datu drošībai, ikviena digitālajam privātumam. Kā rūpēties par personas datu aizsardzību no tiesiskā, administratīvā, un tehnoloģiskā skatupunkta? Kādi ir apdraudējumi un kādi ir risinājumi? Kāda ir Eiropas Savienības vīzija datu drošības izaicinājuma novēršanai? Diskutēsim par to 21.aprīļa seminārā “Digitālā Ēra 2016”!"

1. Privātās dzīves
aizsardzības aspekti
žurnālistikā
Agnese Boboviča
mg.iur.,
Sertificēta informācijas privātuma
profesionāle Eiropas datu aizsardzības
tiesībās (CIPP/E),
Fizisko personu datu aizsardzības
speciāliste

2. Fizisko personu datu aizsardzības
likums
1.pants. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības,
it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu
apstrādi
..
5. Pants
(1) Šā likuma 7.,8.,9.,11., un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir
apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem
masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja
likumā nav noteikts citādi.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz
privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

3. Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem
1. pants. Preses brīvība
Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un
organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos
masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai
sabiedrības dzīvi.
Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.
Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija.
2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļi
Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā — masu informācijas līdzekļi)
ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža
pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru
paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu
informācijas līdzekli.
Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem,
tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.

4. Augstākās tiesas 17.10.2012.spriedums SKC-
637/2012
Virsraksts: Interneta portālu jēdziens likuma „Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem” izpratnē
Tēze: Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā noteiktais
masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ, veicot tiesību
tālākveidošanu, minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas
līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un veic šā likuma 4.pantā noteiktās darbības.

5. Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem
4. Masu informācijas līdzekļu darbība
Masu infromācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas
Republikas likumiem.
Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.
Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu iestādēm, uzņēmumiem un
organizācijām, kur saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu
pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu
tiražēšanas pasūtījumu.

6. Augstākās tiesas 17.10.2012.spriedums SKC-
637/2012
….Civillietu tiesu palāta, konstatējot likuma nepilnību un ievērojot vispārzināmo pēdējā desmitgadē notikušo
straujo interneta un elektronisko tehnoloģiju attīstību un izplatību, atzinusi, ka minētajā tiesību normā noteiktais
masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ tā attiecināma arī uz tiem masu informācijas
līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un veic likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 4.pantā
noteiktās darbības. Senāts pievienojas apelācijas instances tiesas viedoklim, ka konkrētajā gadījumā ir
nepieciešams veikt tiesību tālākveidošanu, paredzot minētās tiesību normas attiecināšanu arī uz interneta
portāliem. Turklāt ar 2011.gada 22.septembra grozījumiem likuma „Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem” 2.pantā noteikts, ka interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. Minētais apstiprina
iepriekš pausto, ka likumdevēja griba nav izslēgt no masu informācijas līdzekļu loka interneta portālus.
Nepelna ievērību[..]kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesai, iztulkojot likuma „Par presi un
citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantu, bija jāpiemēro Administratīvā procesa likuma 11.pants, jo tajā
noteiktais likuma atrunas princips administratīvajā procesā nav attiecināms uz civiltiesiska strīda izšķiršanu.
Savukārt norāde kasācijas sūdzībā, ka portāls[..] atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem” 9. pantam nav reģistrēts Uzņēmuma reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā, nemaina tā
statusu, jo lēmums izdarīt Uzņēmumu reģistrā ierakstu tikai publiski konstatē jau pastāvošo tiesisko
statusu, nevis to rada.

7. Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem
23. pants. Žurnālists
Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo,
rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas
līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu
informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.

8. Administratīvā rajona tiesa 07.03.2013.spriedums
Lietā Nr.142177211 1-136-13/6 (spēkā esošs)
[10] Atbilstoši FPDAL 21.panta pirmajai daļai, visas valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskās un juridiskās
personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi, reģistrē to šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka personu dati tika publicēti žurnālistiskiem mērķiem saskaņā ar likumu „Par presi
un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka pēc vispārīgā principa personām, kas veic vai vēlas uzsākt
personas datu apstrādi, to jāreģistrē šajā likumā noteiktajā kārtībā Datu valsts inspekcijā. Taču no šī vispārīgā
principa ir paredzēti izņēmumi, tostarp arī tāds, ka personas datu apstrāde žurnālistiskiem mērķiem saskaņā ar
likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā.
Tiesa konstatē, ka likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā, kurā ir norādīts, kas tieši ir
uzskatāms par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem šī likuma izpratnē, sūdzības iesniedzējas
administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un Lēmuma pieņemšanas laikā nebija minēta interneta vietne. Tiesību
norma, ka interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli, minētā likuma 2.pantā tika iekļauta ar
2011.gada 22.septembra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2011.gada 20.oktobrī.
Tiesas ieskatā no minētās tiesību normas secināms, ka interneta vietne kļūst par masu informācijas
līdzekli, ja tā par tādu ir reģistrēta.

9. Administratīvā rajona tiesa 07.03.2013.spriedums
Lietā Nr.142177211 1-136-13/6 (spēkā esošs)
Ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem” 9.panta pirmo daļu masu informācijas līdzekļi ir jāreģistrē Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistrā (minētā reģistrācija garantē masu informācijas līdzekļiem
virkni tiesību, bet uzliek arī pienākumus, tai skaitā saskaņā ar likuma 7.pantu ievērot
aizliegumu publicēt noteikta satura informāciju), bet attiecībā uz interneta vietnēm, kas
vēlas veikt personas datu apstrādi žurnālistiskiem mērķiem, šāda kārtība ir paredzēta tikai
no 2011.gada 20.oktobra, Tiesas ieskatā interneta vietnēm līdz minētajam datumam
nebija pamata uzskatīt, ka to darbība norit saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem” un ka uz tām attiecas izņēmums par personas datu apstrādi
žurnālistiskiem mērķiem, kas atbrīvo no pienākuma reģistrēt personas datu apstrādi Datu
valsts inspekcijā.
20.10.2011.
_________________________________X_________________________

10. Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem
7. pants. Nepublicējamā informācija
Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts
noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību,
rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida
atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri
pārkāpj nevainīguma prezumpciju.
Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa
norisi.
Aizliegts publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez
adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.
Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos
personu personiskajā dzīvē.

11. Par presi un citiem masu informācijas
līdzekļiem
7. pants. Nepublicējamā informācija
….Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ
tam neslavu.
Aizliegts publicēt ziņas par personu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.
Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.
Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna,
nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības
likumā minēto personu un iestāžu piekrišana.
Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.
Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība,
kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.

12. spriedumi
1) ECT Lieta SATAKUNNAN MARKKINAPÖRSSI OY un SATAMEDIA OY v.
FINLAND (pieteikums 913/13) 21.06.2015.;
2) ECT Princeses Karolīnas lieta (s);
3) Kristību lieta; pirts (ES Fondu) lieta.

13. Stāsts “iz dzīves”
….Tad nācis 1940.gads. Visi jau gatavojušies Jāņiem. Vecaistēvs jau bija ielicis alu rūgt, jo viņš visā apkārtnē bija
izslavēts kā labākais alus brūvētājs. Pusdienas laikā ieslēguši radio un dzirdējuši Ulmaņa uzrunu tautai: «Dārgie
tautieši! Sarkanais kliķis ir pārkāpis mūsu svētās robežas. Jūs palieciet savās vietās, es palikšu savā.»
Tai gadā tikušas palielinātas nodevas. Nevienā mājā nav drīkstējuši turēt Ulmaņlaika simboliku, par karogu pat runas
nav varējis būt. Māte sākusi iet skolā…
.…gada ….. [..]kļavā uzvilkts sarkanbalti sarkanais karogs. To uzvilkuši [..] mežabrāļi no [..], bet kāpšļus, ar
ko kokā kāpa, [..] iesvieda [..] pienmājā, lai vainu uzgrūstu .[.]. Tā arī notika. [..] arestēja, un viņš dabūja
atsēdēt 2 gadus pilnīgi ne par ko. 90. gados, kad atguva neatkarību, [..] teica, ka tagad varot mierīgi gulēt. …
…[..] un vēl divi krievu zaldāti klauvējuši pie durvīm. [..] teicis: «Jums ir stunda laika, lai sagatavotos ceļam uz
Sibīriju.» Mamma paņēmusi beidzamo maizes kukulīti, jo mīkla bijusi iejaukta un nākamajā dienā bija taisījusies
maizi cept. [..] izrāvis maizes kukuli mammai no rokām un teicis: «Priekš kam tev maize, šķipeli un zāģi paņem,
blindāža mežā būs jātaisa!» Bijuši sīpoli un dārzeņi, bet [..] kategoriski aizliedzis līdzi kaut ko ņemt. Uz lielceļa
mašīnā jau sēdējusi [..] ģimene. Tad sekojis ceļš uz pagastmāju…..

14. Paldies par uzmanību
Agnese Boboviča
info@datuaizsardziba.lv
tālr.20018311