B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
•Als PPT, PDF herunterladen•
0 gefällt mir•3,933 views
Ar dzimumu saistītā iedzimšana
Empfohlen
Weitere ähnliche Inhalte
Was ist angesagt?
Was ist angesagt? (20)
Andere mochten auch
Andere mochten auch (20)
Mehr von Daina Birkenbauma
Mehr von Daina Birkenbauma (20)
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
- 1. Ar dzimumu saistīto pazīmju iedzimšana
- 5. Kurā brīdī tiek noteikts gaidāmā pēcnācēja dzimums? A. Apaugļošanās brīdī B. Tūlīt pēc apaugļošanās C. Pirmajās dīgļa attīstības dienās D. 7. – 8. nedēļā, kad embrijam izveidojas dzimumorgāni
- 6. P: X X x X Y G: X X X Y apaugļošanās apaugļošanās
- 7. P: X Xx XY G: X X X Y apaugļošanās apaugļošanās
- 8. P: X Xx X0 G: X X X 0 apaugļošanās apaugļošanās
- 15. ? ?
- 20. Mirdza Pēteris Bērziņi JānisRita Kārlis Ilze Anna Kārkliņi IevaIvars Jurģis Jēkabs Justs Ozoliņi InāraAleksis Inese KatePēteris Juris ? ? Krista Bērziņu dzimtas ciltskoks aa Aa aa Aa Aa Aa aa aa Aa Aa Aa aa Aa/aa Aa aa Aa aa aaAa/aa
Hinweis der Redaktion
- Attēlā redzams cilvēka hromosomu komplekts (kariotips) – hromosomas sakārtotas pa pāriem un pēc lieluma. Cilvēka somatiskajās šūnās ir 23 pāri hromosomu. 22 pāru hromosomas tiek sauktas par autosomām, jo tajās atrodas gēni, kas nosaka pazīmes neatkarīgi no dzimuma. 23. pāra hromosomas tiek sauktas par dzimumhromosomām, jo ietekmē dzimuma veidošanos. Sievietei 23. pārī, tāpat kā citos, abas hromosomas ir vienādas, tās sauc par X hromosomām.
- Vīrietim 23. pārī ir viena X hromosoma, bet otra ir atšķirīga. To sauc par Y hromosomu. Šajā hromosomā gēni ir savādāki kā X hromosomā.
- Kurā brīdī tiek noteikts gaidāmā pēcnācēja dzimums? Skolēni min vai izdomā pareizo atbildi.
- Aplūkosim, kā to var attēlot shematiski, izmantojot jau iepriekš ģenētikas uzdevumos lietoto pierakstu! Taču šoreiz nerakstīsim gēnu apzīmējumus, bet vecāku dzimumhromosomas. Mātei ir divas X hromosomas, bet tēvam – X un Y hromosoma. Veidojoties dzimumšūnām, homologās hromosomas, tai skaitā dzimumhromosomas nonāk katra savā šūnā. Sievietei visās olšūnās ir X hromosomas. Vīrietim puse spermatozoīdu ir ar X hromosomu, puse – ar Y. Gaidāmā pēcnācēja dzimums izšķiras apaugļošanās brīdī: atkarībā no tā, kāds spermatozoīds apaugļo olšūnu, dīglis veidojas par meiteni vai zēnu.
- Vairumam dzīvnieku, līdzīgi cilvēkiem, sievišķajam dzimumam ir 2 X hromosomas, bet vīrišķajam – X un Y. Tomēr ir arī izņēmumi. Putniem un rāpuļiem tas ir pretēji. Piemēram, gailim ir 2 X hromosomas, bet vistai – X un Y. Dzimumu nenosaka spermatozoīds, bet gan olšūnā esošā X vai Y hromosoma.
- Izņēmums ir arī tauriņi. Tauriņu mātītēm ir tikai viena – X hromosoma, otras nav, tāpēc tās vietā raksta 0. Arī šajā gadījumā dzimumu nosaka nevis spermatozoīdā, bet gan olšūnā esošā vai neesoša X hromosoma.
- Šādi slīdu redz cilvēks, kuram ir normāla krāsu redze. X un Y hromosomas satur gēnus, kas nosaka dzimumpazīmju veidošanos, taču šajās hromosomās ir arī gēni, kas nosaka citas pazīmes, piemēram, krāsu redzi. Vairums cilvēku pasauli redz krāsainu. Taču nelielai daļai piemīt iedzimts redzes defekts – krāsu aklums. Šo slimību sauc par daltonismu
- Šādi slīdu redz cilvēks, kuram ir daltonisms. Visbiežāk šie cilvēki neatšķir sarkano un zaļo krāsu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka daltonisms ir recesīvā pazīme, bet normāla krāsu redze – dominantā. Bez tam gēns, kas nosaka normālas krāsu redzes veidošanos atrodas X hromosomā. Izmantojot kā piemēru daltonismu, izsekosim, kā iedzimst pazīmes, kuras noteicošie gēni izvietoti X hromosomā.
- Aplūkojiet savu kartīšu komplektus! Ja pazīme iedzimst saistībā ar X hromosomu, burtu, ar kuru tiek apzīmēta attiecīgā gēna alēle, raksta kā augšējo indeksu pie X, bet Y hromosomā šī gēna nav, tāpēc pie Y indeksu neliek. Sievietei ir iespējami 3 genotipi: ja abās X hromosomās ir gēna dominantās alēles, krāsu redze ir normāla; ja sieviete ir heterozigotiska, redze ir normāla, bet viņu sauc par šī gēna nēsātāju; daltonisms veidojas tikai tad, ja abās X hromosomās ir recesīvās alēles. Vīriešiem ir nepieciešama tikai gēna viena alēle, lai pazīme izpaustos – vienmēr izpaužas tā alēle, kura ir X hromosomā, jo Y hromosoma to “nepiesedz”. Tāpēc vīrieši nekad nav daltonisma nēsātāji, bet ir ar normālu redzi vai daltoniķi. Tā kā vīriešiem šajā gadījumā heterozigota nav iespējama, viņiem daltonisms izpaužas daudz biežāk kā sievietēm.
- Aplūkosim dažus piemērus daltonisma pārmantošanā. Lūdzu, darbojieties līdz ar savu kartīšu komplektu. Māte ir vesela, abās X hromosomās ir gēna dominantās alēles. Tēvs ir daltoniķis. Lai vieglāk izsekotu varbūtējo pazīmes iedzimšanu, ieteicams izmantot Penneta režģi. Mātei visās dzimumšūnās var būt tikai dominantais gēns. Tā kā no tēva dzimumšūnām atkarīgs pēcnācēju dzimums, izsekosim gan X, gan Y hromosomu kombinācijai ar olšūnu. Ja pazīme iedzimst saistībā ar dzimumu, tās varbūtējo pārmantošanu meitenēm un zēniem izsaka atsevišķi. Pirmajā kolonnā redzams, ka 100 % visas meitenes šajā ģimenē būs daltonisma gēna nēsātājas, jo ir saņēmušas no tēva X hromosomu ar daltonisma gēnu, taču krāsu redze meitenēm būs normāla. Visi zēni būs veseli, jo saņēmuši no mātes X hromosomu ar dominanto gēnu.
- Aplūkosim citu piemēru! Izpētiet mātes un tēva genotipus un nosakiet, kāds ir viņu fenotips attiecībā uz krāsu redzi! Izvietojiet Penneta režģī gametas un to iespējamās kombinācijas! Nosakiet varbūtējo daltonisma iedzimšanu meitām un dēliem? No kura vecāka dēli var mantot X hromosomu ar daltonisma gēnu?
- Apskatiet mātes un tēva genotipus un nosakiet, kāds ir viņu fenotips attiecībā uz krāsu redzi! Izvietojiet Penneta režģī gametas un to iespējamās kombinācijas! Nosakiet varbūtējo daltonisma iedzimšanu meitām un dēliem? No kura vecāka meitas un dēli var mantot X hromosomas ar daltonisma gēnu?
- Stāstījums (aprakstītā situācija ir pilnīgi patiesa) Elīnai draugi vārda dienā uzdāvināja kaķēnu. Meitene atnesa to mājās un palaida pastaigāties pa istabu. Māte prasīja meitai: ”Kā Tu sauksi savu mīluli?” Elīna atbildēja: “Es saukšu viņu par Džimmiju Lapkriti”. Elīnai vārda diena ir oktobrī, droši vien tāpēc kaķim dots tāds otrais vārds. Māte paskatījās vēlreiz uz kaķēnu un teica: “Nē, meitiņ! Tā Tu viņu nesauksi, jo Tev ir uzdāvināta kaķenīte, nevis runcītis.” Kādā krāsā ir Elīnas kaķenīte, kura beigu beigās tika nosaukta par Misis Lapkriti. Lai to noskaidrotu jums jāatrisina 2. uzdevums darba lapā.
- Kad skolēni atrisinājuši uzdevumus, pirms analizēt tā atbildes, ieteicams demonstrēt šo slīdu, kurā uzskatāmi redzami uzdevuma nosacījumi. Attēlā varat aplūkot Misis, kura tagad pati jau ir māmiņa. Par divu kaķēnu dzimumu vēl nav droša sprieduma, bet viena noteikti ir kaķenīte, jo ir raiba tāpat kā mamma.
- Uzdevumā teikts, ka kaķene ir raiba – tātad viņai ir heterozigotisks genotips. Runcis ir melns – tas iespējams tad, ja viņa vienīgajā X hromosomā ir dominants gēns. Ievietojot gametas Penneta režģī, redzams, ka kaķenītes var būt melnas (50%) vai raibas (50 %), bet runcīši melni (50 %) vai rudi (50 %). Kāpēc runcīši nevar būt raibi?
- Uzdevumā teikts, ka kaķene ir raiba – tātad viņai ir heterozigotisks genotips. Runcis ir ruds – tas iespējams tad, ja viņa vienīgajā X hromosomā ir recesīvā alēle. Ievietojot gametas Penneta režģī, redzams, ka kaķenītes var būt raibas (50%) vai rudas (50 %), bet runcīši melni (50 %) vai rudi (50 %).
- Uzdevumā teikts, ka kaķene ir ruda – tātad viņai abās X hromosomās ir recesīvās alēles. Runcis ir melns – tas iespējams tad, ja viņa vienīgajā X hromosomā ir dominantā alēle. Ievietojot gametas Penneta režģī, redzams, ka kaķenītes 100% var būt raibas, bet runcīši 100 % rudi. Kāpēc nav iespējami melni runcīši?