15. Sēkliniekos attīstās
spermatozoīdi un vīrišķie
dzimumhormoni.
•Vīrišķie dzimumhormoni
izraisa dzimumtieksmi, veicina
spermatozoīdu rašanos, vīriešu
dzimumorgānu un
dzimumpazīmju attīstību.
•Vīrišķie
dzimumhormoni veicina
vīrišķīgas ķermeņa uzbūves
attīstību.
Vīrišķie dzimumhormoni jeb
androgēni.
16. Spermas veidošanās
• Sperma sastāv no spermatozoīdiem un
sēklas šķidruma, kuru veido: sēklinieku
piedēkļu, sēklas pūslīšu, priekšdziedzera
un urīnizvadkanāla sīpoliņa veidīgā
(Kupera) dziedzera sekrēts. Šie sekrēti
aktivizē spermatozoīdu kustību un
aizsargā no apkārtējās vides ietekmes.
• http://www.youtube.com/watch?v=ovB0pjRXG
17. • Vienā ejakulācijas reizē izdalās 2-6 ml
spermas - ejakulāta.
• 1 ml ejakulāta ir no 25 līdz 100
miljoniem spermatozoīdu.
• Diennakts laikā katrā sēkliniekā rodas
vairāk nekā 250 miljoni spermatozoīdu.
• permatozoīdu veidošanās sākas
pubertātes vecumā, maksimumu
sasniedzot 20 - 30 gadu vecumā, un pēc
40 gadiem tā daudzums pakāpeniski
samazinās.
18. Kas ir pollūcija?
Jauniešiem dzimumnobriešanas laikā
visbiežāk naktī miegā notiek no
gribas neatkarīga sēklas noplūšana,
ko sauc par pollūciju.
Tas ir pavisam normāli un par to nav
jāsatraucas!
23. Kas tas ir
• Tas ir periodisks fizioloģisks pārmaiņu
cikls reproduktīvajā sistēmā sievietēm,
kuras ir sasniegušas dzimumbrieduma
gadus.
• Menstruācijas parasti meitenēm sākas
10-14 gadu vecumā.
• Menstruācijas sievietei ilgst līdz
brīdim, kad viņai iestājas menopauze,
kas parasti ir ap 50 gadu vecumu.
24. Menstruālais cikls
• Ilgst no iepriekšējo mēnešreižu pirmās
dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai
dienai.
• Parasti no 21 līdz 35 dienām, bet vidēji
28 dienas.
• Menstruācijas parasti ilgst vidēji 2-7
dienas.
• Cikla vidū parasti notiek ovulācija.
27. Ovulācija
• Pēc mēnešreižu beigām sievietes olnīcā
tiek izvēlēta viena olšūna, kuras folikuls
ļoti strauji sāk attīstīties.
• Pēc piecām, sešām dienām ir gatavs
pārplīst, lai izmestu olšūnu.
• Cikla kulminācija ir ovulācija, kad olšūna
tiek iesūkta olvados un 12 stundas paliek
apaugļoties spējīga ar spermatozoīdiem.
35. Mehāniskā kontracepcija
Grupā ietilpstošie līdzekļi darbojas kā
barjermehānisms starp
spermatozoīdiem un olšūnu, nepieļaujot
to saplūšanu.
Gumijas prezervatīvs
Dzemdes spirāle
37. Ķīmiskā kontracepcija
Satur skābi un, iedarbodamies uz
spermatozoīdiem, tos nonāvē un
paralizē (spermicīdi).
Ievada tieši
makstī 10-15
minūtes pirms
dzimumakta.
50% drošības!
40. Bioloģiskā kontracepcija
Ritma metode – īsi pirms un uzreiz
pēc menstruācijas apaugļošanās
teorētiski nevar notikt.
Ļoti nedroša, jo katrai sievietei ir
individuāls, tikai viņai
raksturīgais menstruālais cikls!
46. • Aborts ir mākslīga grūtniecības pārtraukšana.
• Mūsu valsti ir likumīgi atļauts veikt abortus līdz 3
grūtniecības mēnesim.
• Vēlākā grūtniecības periodā grūtniecību var
pārtraukt rikai pēc medicīniskām indikācijām,
piemēram, dzīvībai bīstama slimība mātei vai
smagas iedzimtas patoloģijas auglim, kas nav
savienojamas ar dzīvību.
• Aborts ir bīstams sievietes veselībai, jo pēc tā var
rasties olvadu iekaisums un neauglība.
47. • Aborti mēdz būt spontāni un mākslīgi.
Spontāns aborts notiek bez ārējas
iejaukšanās, pret sievietes gribu.
Mākslīgu abortu izdara ar iepriekšēju
nodomu pārtraukt grūtniecību vai nu
ārstniecības iestādē, vai ārpus tās
(provocēts, krimināls aborts).
48.
49.
50. Sabiedrībā valda uzskats, ka aborts ir
tikai sievietes problēma. Saprotams, ka
grūtniecība , tāpat kā tās
pārtraukšana , ir saistīta ar sievietes
fizioloģiskajām norisēm un viņas
izjūtām to laikā. Taču grūtniecība
nevar iestāties tikai sievietes vēlmes
rezultātā –mazuļa pirmssākumu
nodrošina divi – gan vīrietis, gan
sieviete. Un atbildību par jauno dzīvību
uzņemas abi.
59. Jaundzimušā periods
• Cilvēka bērns piezimst nevarīgs. Viņš
nespēj nostāvēt kājās, sēdēt un pat
noturēt galvu.
• Pirmo mēnesi pēc piedzimšanas bērnu
sauc par jaundzimušo.
• Viņam sāk darboties elpošanas un
gremošanas orgānu sistēma, kura līdz
piedzimšanai nefunkcionēja.
60. • Bērna galvaskausa kauli nepieguļ cits
citam, bet starp tiem ir saistaudu plēve.
• Jaundzimušajam ir labi attīstīta ožas,
garšas un taustes sajūta. Viņš reaģē uz
gaismu, stipru skaņu.
• Mēneša vecumā viņš labprāt aplūko
spilgtus priekšmetus, smaida, un, nolikts
uz vēdera, spēj pacelt galvu.
61. Zīdaiņa periods
• Zīdaiņa vecums ir no viena mēneša līdz
vienam gadam.
• Trīs mēnešu vecumā bērns pazīst
vecākus un reaģē uz smaidu.
• Sešu mēnešu vecumā bērns sāk sēdēt,
mēģina rāpot, izrunā atsevišķas zilbes.
• Astoņu līdz deviņu mēnešu vecumā bērns
iemācās stāvēt.
62. • Gada vecumā bērns parasti prot staigāt,
pietupties un pacelt no zemes
priekšmetus, izpilda vienkāršus
uzdevumus, runā aptuveni 10 vārdus.
63. Mazbērna periods
• Vecumu no viena līdz trim gadiem sauc
par mazbērna vecumu jeb agro bērnību.
• Šajā laikā bērnam ir izauguši visi piena
zobi, strauji papildinās vārdu krājums.
• Bērnam rodas vēlēšanās visu darīt
pašam.
• Bērna kauli vēl nav nostiprinājušies,
tāpēc jārūpējas par, lai viņa nodarbības
būtu daudzveidīgas un veicinātu skeleta
attīstību.
64. Pirmskolas vecums
• Trīs līdz seši gadi - bērnam paaugstinās
koncentrēšanās spējas.
• Var iemācīties braukt ar velosipēdu, slēpot,
slidot, zīmēt un veikt citus uzdevumus, kas
saistīti ar kustību koordināciju.
• Šajā vecumā bērni bieži uzdod jautājumus
un vēlas, lai ar viņiem nodarbojas
pieaugušie.
• Perioda beigās piena zobus sāk aizvietot
patstāvīgie zobi.
65. Jaunākais skolas vecums
• Meitenēm ilgst līdz 11 vai 12 gadiem, bet
zēniem – līdz 12 vai 13 gadiem.
• Bērnam bieži ir nepieciešama aktīva
darbība, jo ilgtoši koncentrējot umanību
mācību arbam, viņš nogurst.
• Tā kā pilnībā nav beidzies pārkaulošanās
process, nepareizi sēžot solā vai nesot
vienā rokā smagu somu, bieži veidojas
skeleta deformācijas.
66. Pusaudžu vecums
• Meitenēm 12 – 14 gados, zēniem 13 – 15
gados.
• Notiek strauja augšana garumā un
ķermeņa masas palielināšanās.
• Srauji sāk augt mugurkauls, rokas un
kājas, bet krūškurvja augšana atpaliek.
67. • Arī skeleta muskuļi aug lēnāk nekā kauli,
tāpēc bērna kustības bieži ir neveiklas
un gaita stūraina.
• Sāk funkcionēt dzimumdziedzeri. Lielais
daudzums asinīs rada vieglu
uzbudināmību.
• Pusaudzim ļoti nepieciešamas regulāras
sporta nodarbības.
68. Jaunieša vecums
• Jaunieša vecums ilgst no pusaudža
perioda beigām līdz 18 vai 20 gadiem.
• Meitenēm tas var būt par viebu līdz
diviem gadiem īsāks nekā zēniem.
• Šajā vecumā iestājas dzimumbriedums,
noregulējas nervu sistēmas un
endokrīnās sistēmas darbība, palielinās
muskuļu spēks un masa.
• Cilvēks spēj uzsākt patstāvīgu, no
vecākiem neatkarīgu dzīvi.
70. • Higiēnas normu ievērošana ir ne tikai
iespēja izvairīties no saslimšanām un
labas pašsajūtas nodrošināšana, bet arī
viens no būtiskiem paštēla veidošanās
nosacījumiem.
• Tātad – ja vēlies labi izskatīties un
justies, gūt panākumus un atzinību –
rūpējies par sevi!
71. Meitenes higiēna
• Sievietes dzimumorgānu gļotāda ir ļoti
maiga, viegli traumējama, ar zemu
pretestības spēju infekcijām, tāpēc par
šī rajona higiēnu jārūpējas īpaši.
• Sieviete caur saviem dzimumorgāniem ir
atvērta pret apkārtējo vidi.
72. • Tikpat svarīgi, ka rūpēties par savas
ādas, zobu un ausu tīrību, ir rūpēties par
dzimumorgānu higiēnu.
• Hroniski dzimumorgānu iekaisumi var
novest pie dzimumnespējas un
neauglības.
73. Tāpēc svarīgi ievērot šādus intīmas higiēnas
nosacījumus:
•rītos un vakaros jāapmazgā ģenitāliju, starpenes
un anālās atveres rajonu ar siltu ūdeni un maigām
ziepēm (jāatceras, ka ziepes un tās saturošie
līdzekļi var izraisīt dzimumorgānu kairinājumu)
virzienā uz aizmuguri;
•ikdienā jālieto atbilstošus higiēnas līdzekļus, kuri
jāmaina pēc vajadzības, un dabiska materiāla
apakšveļa;
•rūpīgi jānoslauka (ja iespējams – apmazgāt vai
noslaucīt ar speciālu mitro salveti) ģenitāliju,
starpenes un anālās atveres rajonu pēc katras
urinācijas un defekācijas.
74. • Dzimumnobriešanas periodā meitenēm
pastiprinās lipīgi, bezkrāsaini vai viegli
dzeltenīgi izdalījumi no maksts gļotādas
un dzemdes kakla.
• Tas ir pilnīgi normāli, jo izdalījumi
nodrošina makstī stabilu, mitrāku vidi,
kas palīdz izsargāties no infekcijām.
• Izdalījumu daudzums menstruālā cikla
laikā ir mainīgs – parasti novēro to
daudzuma palielināšanos cikla vidū, ap
ovulācijas laiku.
75. Būtiskākie higiēnas nosacījumi
menstruāciju laikā ir:
• rītos, vakaros un, ja iespējams, arī dienas
laikā apmazgāt dzimumorgānu rajonu;
• izvairīties no dzimumattiecībām, jo tās šai
laikā ir paaugstinātas infekcijas risks ar
STS un iekaisīgām slimībām;
• izvēlēties atbilstošus menstruālās higiēnas
līdzekļus, pareizi tos lietot un pēc iespējas
biežāk nomainīt;
78. Raksturīgākās higiēnas normu
neievērošanas radītās
problēmas meitenēm:
• vulvīts jeb ārējo dzimumorgānu
iekaisums;
• vulvovaginīts;
• biežāk sastopamie vulvovaginīta veidi ir:
bakteriālā vaginoze (maksts mikrofloras
traucējumi); kandilozais jeb sēnīšu
vulvovaginīts; STS izraisītie
vulvovaginīti.
79. Zēna higiēna
• Ārēji dzimumorgāni un starpenes rajons
zēniem jāapmazgā ar slitu ūdeni jau kopš
dzimšanas.
• Līdz 5 gadu vecumam zēniem mēdz būt
t.s. fizioloģiskā fimoze (priekšādiņas
sašaurinājums, kas traucē tās
kustīgumu).
• Skolas vecuma zēnam jāprot apmazgāt
dzimumlocekli, atbīdot priekšādiņu.
80. Būtiskākie zēnu intīmās
higiēnas nosacījumi:
• rītos un vakaros jāapmazgā
dzimumloceklis (obligāti atvelkot
priekšādiņu), starpene un anālās atveres
rajons ar ūdeni un maigām ziepēm;
• rūpīgi jānoslauka ģenitāliju un anālās
atveres rajonu pēc katras urinācijas un
defekācijas;
• jāizvairās no sintētiskas un piegulošas
apakšveļas valkāšanas, kā arī no
pārmērībām, izmantojot karstas peldes.
81. Raksturīgākās higiēnas normu
neievērošanas radītās problēmas
zēniem:
• balanopostīts – dzimumlocekļa galviņas
un priekšādiņas iekaisums;
• fimoze – pataloģiska priekšādiņas
sašaurināšanās, kas ierobežo vai padara
neiespējamu tās pārvietošanos pa
dzimumlocekļa galviņu.
82. Svarīgi izprast, ka vīrieša
nerūpēšanās par savu intīmo
higiēnu var sagādāt virkni
problēmu arī viņa
dzimumpartnerei – smegmas
sadalīšanās produktos esošās
kancerogēnās vielas var provocēt
ginekoloģiski onkoloģiskās
saslimšanas arī sievietēm.
83. Jauniešu vidū pieņemts
• Stilīgi un seksīgi izskatās puskailu,
nosvīdušu „čipendeilu” augumi.
Atceries: Sviedru smaka nav stilīga!
• Stilīgi ir smēķēt un nodarboties ar seksu.
Atceries: smēķēšana rada nepatīkamu
smaku mutē, uz ādas un apģērba,
nokrāso dzeltenīgus zobus un nagus,
bojā sejaskrāsu, kā arī ietekmē
dzimumfunkciju!
85. Ik gadu pasaulē ar STS
slimībām saslimst 19 miljoni
iedzīvotāji, gandrīz puse no
tiem ir gados jauni cilvēki –
15 – 24 gadi.
www.Dosomething.org
86. Seksuāli transmisīvas slimības ir
infekcijas slimības, kuras iegūst
galvenokārt dzimumkontakta laikā ar
inficētu partneri, neveicot
profilaktiskus pasākumus. Iekaisums
parasti skar dzimumceļu un urīnceļu
gļotādu.
88. Augsts risks inficēties ar STS ir
sekojošām cilvēku grupām:
• tie, kuri nesen ir nomainījuši
dzimumpartneri;
• cilvēki, kuriem ir vairāk kā viens
seksuālais partneris;
• cilvēki, kuru partnerim ir vairāk kā viens
dzimumpartneris;
• cilvēki, kuri regulāri nelieto kondomus
(prezervatīvus).
89. Hlamīdijas
• Hlamīdijas ir visbiežāk sastopamā
seksuāli transmisīvā infekcija.
• Saslimšanas izsaucējs ir Chlamydia
trachomatiss.
• Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā.
• Māte savu bērnu var inficēt dzemdību
laikā.
90. • Bieži saslimšana noris bez jebkādām
pazīmēm, bet var būt sekojošas
sūdzības:
•
•
•
•
•
•
pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem;
sāpes urinējot, dzimumakta laikā,
vīriešiem sāpes oliņās un ejakulācijas laikā;
niezes sajūta urīnizvadkanālā;
sievietēm sāpīgums vēdera lejasdaļā;
traucēts menstruālais cikls.
91. • Bez tam hlamīdiju infekcija var bojāt arī
acs gļotādu un locītavas, radot tur
iekaisumu. Grūtniecības laikā var būt
priekšlaicīgas dzemdības. Ja infekciju
neārstē var iestāties neauglība (nespēja
radīt pēcnācējus).
• Infekciju veiksmīgi var ārstēt ar
antibiotikām. Ārstēšanās laikā nav
vēlams dzimumakts starp partneriem
bez prezervatīva.
92. Dzimumorgānu herpes
infekcija
• Herpes simplex virus (HSV) ir šīs
infekcijas izsaucējs.
• Inficēšanās var notikt dzimumkontakta
laikā, kā arī tieša kontakta rezultātā.
• Saslimšana izpaužas kā sāpīgas mazas
čūliņas dzimumorgānu rajonā.
93. • Šo vīrusa infekciju nevar izārstēt, bet
var samazināt tās izpausmes.
• Ar pretvīrusa preparātiem var panākt
ātrāku izveseļošanos un novērst smagus
saslimšanas uzliesmojumus.
• Pretvīrusu medikamentus izraksta tikai
slimības izpausmes gadījumā, jo inficēto
ir daudz, bet ne visiem ir sūdzības.
94. Dzimumorgānu kārpas
• Saslimšanas izsaucējs ir cilvēka
papillomas vīruss (HPV).
• Tai raksturīgas dažāda veida un izmēra
kārpas, kas aug ap dzimumorgāniem un
uz tiem, kā arī ap taisnās zarnas atveri.
Ne vienmēr šīs kārpas ir redzamas,
īpaši, ja ir skarti sievietes iekšējie
dzimumorgāni (dzemdes kakls).
• Ārstēšana ir dažāda - sākot no ziedēm
līdz pat ķirurģiskām manipulācijām.
95. Gonoreja
• Saslimšanas izsaucējs ir baktērija Neisseria gonorrhoeae.
• Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā,
māte bērnu var inficēt dzemdību laikā,
kā arī inficēties var ar sadzīves
priekšmetiem (piemēram, dvieļiem).
• Slimība reti norit bez simptomiem.
96. • Bieži pacienti atzīmē sūdzības par:
izdalījumi no dzimumorgāniem, sāpīgu
urināciju, bet sievietēm var būt dažādas
intensitātes sāpes vēdera lejasdaļā.
• Gonoreja, ja to neārstē, var skart arī
acu gļotādu, locītavas un sirds vārstules,
infekcijai izplatoties pa visu organismu.
Diagnoze ir balstīta uz analīžu datiem.
• Ārstēšanā parasti izmanto antibiotikas.
97. Trihomonas
• Infekciju izraisa Trichomonas vaginalis.
• Slimības pazīmes var parādīties 4 līdz
28 dienu laikā pēc dzimumakta.
• Parasti pacienti atzīmē sūdzības par
kairinošiem, dzeltenīgi - zaļiem
izdalījumiem.
• Trihomonu infekciju veiksmīgi ārstē ar
pretparazītu medikamentiem.
98. Kandidoze (sēnīšu saslimšana)
• Saslimšanas izsaucējs ir sēnīte Candida albicans.
• Šīs sēnītes normāli sastopamas
gremošanas traktā un nelielā daudzumā
arī sievietes makstī.
• Ja sēnītes dzimumorgānos savairojas
lielā daudzumā, rodas slimība –
kandidoze.
99. • Simptomi ir - niezošas sajūtas
dzimumorgānu rajonā, sievietēm biezpienam līdzīgi izdalījumi ar rūgstošu
smaku, bet vīriešiem - izsitumi uz
ģenitālijām un cirkšņa rajonā.
• Ārstēšanā izmanto pretsēnīšu krēmus,
medikamentu vai maksts svecītes.
100. Sifiliss
• Sifiliss ir hroniska visa organisma
seksuāli transmisīva infekcija.
• To izraisa mikroorganisms - treponema
pallidum.
• Inficēšanās var notikt dzimumkontakta
laikā, pārlejot inficētas asinis, kā arī
grūtniecības laikā māte var inficēt
jaundzimušo.
101. • Sifilisam ir raksturīga progresēšana, ja
tas netiek ārstēts. Svarīgi laicīgi to
uzsākt ārstēt, lai neveidotos
neārstējamas, neatgriezeniskas izmaiņas
organismā.
• Pirmā, visraksturīgākā sifilisa pazīmē ir
čūliņas jeb cietā šankra veidošanās uz
dzimumorgāniem. Tie ir nesāpīgi, ovālas
formas gļotādas bojājumi.
102. • Ja rodas čūlveidīgi bojājumi uz
dzimumorgāniem nekavējoties
griezieties pie ārsta!
• Agrīnās stadijās sifilisu ir iespējams
veiksmīgi ārstēt ar antibiotikām.
103. Hepatīts B
• (aknu iekaisumu radoša infekcija) arī ir
STS, jo ar to var inficēties
dzimumkontakta ceļā, kaut arī hepatīts
B neatstāj nekādu tiešu iespaidu uz
cilvēka urīn- vai dzimumceļiem.
104. Nobeigumā vēlreiz jāatzīmē, ka lielāko
daļu no STS ir iespējams veiksmīgi
ārstēt ar pašreiz pieejamiem
medikamentiem, tikai nepieciešams to
savlaicīgi atklāt!
105.
106. • 20. gadsimta otrā pusē pasaule iepazinās
ar pirms tam nezināmu slimību – AIDS,
pēc tam ar tās izsaucēju - HIV.
• AIDS (Iegūtais Imūndeficīta sindroms)
pirmo reizi tika aprakstīts ASV 1981.
gadā.
• Šo saslimšanu rada cilvēka imūndeficīta
vīruss jeb HIV (human
immunodeficiency virus).
107. Slimības attīstība
• HIV inficēšanās gadījumā cilvēka
organisms cenšas cīnīties ar infekciju un
rada antivielas pret to. Antivielas ir
speciālas bioloģiski aktīvas vielas.
• Veicot asins testus, nenosaka paša HIV
vīrusa esamību, bet gan antivielas pret
šo vīrusu.
108. • Cilvēkus, kuriem asinīs ir pozitīvas
antivielas pret HIV, sauc par “HIV
pozitīviem”. Tomēr, pat, ja cilvēks ir
HIV pozitīvs, tas nenozīmē, ka viņš ir
AIDS slimnieks.
• HIV, neradot sūdzības, cilvēka
organismā var būt gadu desmitiem. Tas
lēni sagrauj imūno sistēmu (imunitāti) un
rada AIDS.
109. Tātad, AIDS ir HIV
infekcijas galējā stadija,
t.i., ar AIDS neinficējās,
inficējas ar HIV
110. • Imunitātes traucējumu gadījuma cilvēks
ir pakļauts dažādu infekciju riskam, kas
veselam cilvēkam neizraisa nekādas
slimības. Šādas infekcijas sauc par
“oportūnistiskām infekcijām”.
• HIV inficēti pacienti ir pakļauti lielākam
ļaundabīgu audzēju attīstības riskam. Šī
saslimšanas cilvēkiem, kuriem ir
traucēta imunitāte, var norisināties
daudzas reizes smagāk nekā veseliem
cilvēkiem.
111. Inficēšanās veidi
• Inficēšanās galvenokārt notiek ar asinīm,
tām nokļūstot vesela cilvēka asinīs pat
mikrotraumu rezultātā.
• HIV vīruss var izdalīties apkārtējā vidē ar
spermu, mātes pienu vai sievietes maksts
sekrētiem.
• Tas var izdalīties arī ar siekalām, sviedriem
un asarām, bet vīrusu koncentrācija šajos
sekrētos ir ievērojami mazāka un,
piemēram, siekalās ir vielas, kas iznīcina
vīrusus.
112. Lietojot kopēju tasīti vai
skūpstoties, inficēšanās
iespēja nav. Inficēties ar HIV
nevar ar odu kodienu, šķaudot,
klepojot, lietojot kopējus
mājas piederumus (piemēram:
dvieli, kopēju dušas kabīni,
tējkaroti u.c.), peldoties
baseinā un ejot saunā.
113. Slimības izpausmes
• Neviens cilvēks nevar zināt, ka ir
inficējies ar HIV, ja neievēro
izsargāšanās noteikumus. Inficēšanās
pazīmes ir ļoti nespecifiskas. Tas
nozīmē, ka tām raksturīgas daudzām
vīrusu infekcijām ir kopīgās pazīmes.
114. • HIV inficēts cilvēks vienu vai divu
nedēļu laikā var atzīmēt sūdzības par:
•
•
•
•
galvas sāpēm un drudzi,
sāpēm muskuļos un locītavās,
limfmezglu pietūkumu,
ādas izsitumiem.
115. • Daļa HIV inficēto var neatzīmēt
nekādas sūdzības. Daži cilvēki pēc gripai
līdzīgu simptomu pāriešanas var
neatzīmēt sūdzības pat gadiem. Bet
vīruss šajā laikā “klusi” sagrauj imūno
sistēmu.
• HIV inficēts pacients kļūst par AIDS
slimnieku, kad HIV ir sagrāvis asins
šūnas, kas atbild par imunitāti.
116. • Citas AIDS izpausmes ir svara
zaudēšana, smadzeņu audzēji un
plānprātība.
• AIDS izpausmes un slimības gaita
katram cilvēkam ir individuāla. Daļa
cilvēku nomirst drīz pēc inficēšanās, bet
daļa nodzīvo ilgi pat pēc AIDS stadijas
iestāšanās.
• Un neaizmirstiet, ka katrs cilvēks
sabiedrībā var sadzīvot ar HIV inficētu
cilvēku!. Svarīgi ir zināt kā šādiem
cilvēkiem palīdzēt AIDS gadījumā..
117. HIV inficēti cilvēki ir tikpat
pilnvērtīgi cilvēki kā jūs!.
Inficēties ar HIV, lietojot
kopēju pildspalvu skolā vai
darba vietā, nevar.
119. Lai izvairītos no inficēšanās riska,
jāievēro sekojoši noteikumi:
1. jāatpazīst riska grupas. Riska grupā ir
iekļauti cilvēki, kuriem ir augstāks risks
inficēties ar HIV un līdz ar to nodot to
tālāk.
Tie būtu:
•
•
cilvēki, kas nodarbojas ar prostitūciju,
seksuāli aktīvas personas, kuras neizmanto
prezervatīvus,
120. • intravenozi narkomāni pat, ja viņi ir tikai vienu
reizi lietojuši narkotikas vairāku cilvēku grupā
ar vienu šļirci (patreiz Latvijā tas ir galvenais
HIV infekcijas izplatīšanās veids),
• medicīnas personāls. Jāatzīst, ka medicīnas
personālam, salīdzinot ar visām minētām
grupām, ir vismazākais risks inficēties, bet
salīdzinājumā ar citām profesijām visaugstākais risks.
121. 2. Dzimumdzīve
• Monogāmija t.i. izvēlēties tikai vienu
dzimumpartneri, kas nav inficēts ar HIV.
Tas prasa lielu uzticēšanos un taisnīgumu.
Par to neaizmirstiet!
• Ja mutē nav čūlu vai eroziju, vai kāds cits
iemesls, kas rada asiņošanu - orālais sekss
ir drošs. Bet kļūst vēl drošāks, ja lietojat
prezervatīvu!
• Izvairieties no dzimumattiecībām
mēnešreižu laikā.
122. 3. Narkotiku lietošana
• Ja lieto intravenozās narkotikas ar
kopēju šļirci, vati vai šķīdumu, inficēties
var pat ar acīm neredzamu asiņu
piejaukumu.
Labākais veids kā izsargāties no HIV
inficēšanās ir nelietot narkotikas!
123. • Ir daļa cilvēku, kas domā, ka narkotikas
smēķējot, šņaucot vai lietojot tabletes,
ar HIV inficēties nevar. Tā ir zināmā
mērā taisnība. Tomēr šie cilvēki ar laiku
sāk lietot intravenozas narkotikas un
inficēšanās risks kļūst liels.
Izglāb sevi un savu draugu. Ne
narkotikas, ne HIV/AIDS nav
varoņdarbs.
124. • Daudzās valstīs ir ieviesta bezmaksas
vienreizējo šļirču apmainās punkti, kas
ievērojami samazina HIV inficēto skaitu.
• Bīstami, ja cilvēks narkotiku apskurbumā
aizmirst dzimumakta laikā lietot
prezervatīvu.
125. 4. Māte un bērns
• Neārstēšanās gadījumā HIV pozitīva
māte savu bērnu var inficēt 25%
gadījumu. Ja mātes ārstējas,
grūtniecības laikā un dzemdību laikā
inficēšanās risks ir 2%.
• Dati par bērnu inficēšanu ar mātes pienu
ir pretrunīgi, tāpēc jaundzimušo labāk
vajadzētu barot ar neinficētas mātes
pienu vai mātes piena aizstājējiem.
126. 5. Saskare ar asinīm
• Esiet uzmanīgi, ja jūs sniedzat
palīdzību kādam ar asiņojošu brūci. Ja
jūs sniedzat palīdzību, tad esiet
pārliecināts, ka jums nav vaļēju brūču
vai nobrāzumu uz ādas, mutē vai acīs.
• Ja ir pieejami vienreizlietojamie
medicīniskie cimdi un maskas, obligāti
tās lietojat saskarsmē ar asiņojošu
brūci.
127. • Visbeidzot, ja jūs domājat, ka varētu būt
inficēts, jautājiet pēc speciālista
konsultācijas savam ārsta vai zvaniet pa AIDS
palīdzības centra telefonu un veiciet HIV
diagnostiskas testus.
• Savlaicīga HIV diagnostika var glābt jūsu
dzīvību, jo mūsdienās ir pieejama laba
ārstēšana HIV inficētiem pacientiem, kas
ievērojami attālina AIDS stadijas iestāšanos.
129. • Ja jums ir simptomi, kuri tika minēti, vai
ir bijis dzimumakts ar personu, kurai ir
STS un jūs neesat lietojis prezervatīvu,
tad:
• ja jums ir kaut viena slimības pazīme,
nekavējoties apmeklējiet ārstu un negaidiet
līdz sūdzības izzudīs. Pat ja simptomi pazūd,
slimība paliek;
130. • vienmēr obligāti ir jāārstējas abiem
dzimumpartneriem. Ja jūs neesat pāris, tad
iesakiet savam partnerim tomēr apmeklēt
ārstu, jo citādi slimība plaši izplatīsies;
• jebkuru no seksuāli transmisīvām slimībām
jāārstē intīmi. Par saslimšanu nekad netiek
ziņots uz skolu vai darbavietu.