Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju

1. PIEREDZES APMAIŅAS BRAUCIENS UZ BAVĀRIJU.
No 2009. gada 14. aprīļa līdz21. aprīlim devos pieredzes
apmaiņas braucienā uz Vācijas bibliotēkām. To organizēja
Sieviešu Tiesības Institūts. Grupā bijām 15 bibliotekāres.
Iepazinos ar kolēģu darbu Bavārijā.
Vācijā iepazinos ar nelielām bibliotēkām Folkahā ,
Vīzenhaidā. Vēl apmeklējām Kitcingenas un Vicburgas
bibliotēkas.
Brauciena galvenais mērķis bija bibliotēku apmeklējumi.
Bibliotēkām dāvinājām grāmatas, brošūras, ceļojumu
bukletus par Latviju.
Vācijā bibliotēkas nav tradicionālas. Katrā mājā ir internets,
un katrs pasūta grāmatas uz mājām. Līdz ar to nav satikšanās
iespēju. Visas bibliotēkas ir vēsturiskos namos.
Lai strādātu par bibliotekāru , Vācijā nepieciešama vien divu
gadu vidējā bibliotekārā izglītība. Mazajās bibliotēkās, kuru
apkalpojamos rajonos dzīvo no 5-10 tūkstoši iedzīvotāju, var
strādāt bibliotekāru palīgi, kuri var veikt arī bibliotēkas vadītāja
pienākumus. Bibliotekāri ar augstāko profesionālo izglītību
nemēdz strādāt mazās bibliotēkās. Lielās bibliotēkās viņi ir
ierēdņa statusā.
Katrā bibliotēkā uz mājām var nomāt filmu un mūziku
diskus, kā arī spēles.
Vācijā nav bibliotēku likuma. Bibliotēkas pilnībā pakļautas
pašvaldībām. Vācijas bibliotēkā valda nepiespiesta atmosfēra.
Klusa vietas lasītavā nav, jo tiek uzskatīts, ka bibliotēkas ir
komunikācijas vietas. Pusaudži pārsvarā sēž uz sēžammaisiem
un uzvedas brīvi.

2. Folkahas bibliotēka.
Folkahas bibliotēkas platība ir 120 kvadrātmetri, gadā tajā
reģistrēti apmēram 1000 aktīvie lasītāji. Tur strādā viena
darbiniece. Bibliotēka atvērta 20 stundas nedēļā- lasītājiem
bibliotēka atvērta 14 stundas, 6 stundas nedēļā paredzēta
grāmatu apstrādei. Bibliotēkā ir automatizēta grāmatu
izsniegšana un saņemšana. Interneta pakalpojumus bibliotēka
nesniedz, to dara interneta kafejnīcas. Par bibliotēkas
izmantošanu lasītājiem jāmaksā gada maksa.
Bibliotēkā ir iekārtos atsevišķs bērnu stūrītis. Lai bērni
vieglāk atrastu savam vecumam piemērotu grāmatu uz
muguriņām ir krāsu uzlīmes. Vācijā arī pastāv problēma ,ka
dators aizstāj grāmatu.
Grāmatas plauktos saliktas glīti, skaisti noformētas.
Nolasītās grāmatas izpārdod blusu tirgū- trīs grāmatas maksā 1
eiro.

3. Vīzenthaidas bibliotēka.
Vīzenthaida statusa ziņā atrodas starp pilsētu un mazpilsētu
Tur dzīvo apmēram 5000 iedzīvotāji, no tiem lasa ap 790.
Bibliotēku finansē pašvaldība, tā izmantojama bez maksas.
Ieviesta automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana.
Pašvaldība ļoti atbalsta bibliotēku. Mērķis ir, lai bērni mazāk
sēdētu pie datora, bet lasītu grāmatas.
Interneta pakalpojumi lasītājiem netiek sniegti, taču datorus
izmantot var.
Bibliotēka ļoti sadarbojas ar skolu. Šķiro grāmatas.
Grāmatas, kas norakstītas, viņi atdod cilvēkiem pret
ziedojumiem .Vienreiz gadā piedalās blusu tirgū ar norakstītām
grāmatām. Katrai klasei ir sava krāsa.

4. Viņiem tur ir senjoru rezidence un apvienība „Ir laiks vienam
priekš otra”. Iedzīvotāji iet un lasa veciem cilvēkiem priekšā
grāmatas un žurnālus. Tas ir sabiedrisks darbs.
Bibliotēkā strādā divi darbinieki.
Kitcingenas bibliotēka.
Kitcingenas bibliotēkā iedzīvotāju skaits ir 21000. Gadā
bibliotēku apmeklē apmēram 41 tūkstotis lasītāju, bet grāmatu
izsniegums sastāda 100000 vienību gadā. Bibliotēkai piešķirta
augstākā vērtējuma pakāpe.
Kitcingenas bibliotēka atrodas vēsturiskā, skaistā ēkā. Tā
atrodas divos stāvos. Gadu gaitā mainīts bibliotēkas vizuālais
izskats un iekārtojums.
Bibliotēku kopš 1982. gada vada Ellena Reslere.

5. Bez vadītājas vēl tur strādā trīs darbinieces. Vadītāja pati
apstrādā grāmatas un izdara pasūtījumus. Bibliotekāres izsniedz
grāmatas, viņām palīdz brīvprātīgie, kas par savu darbu samaksu
nesaņem.
Bibliotēku finansē pašvaldība. Dod 20000 eiro gadā mēdiju
iegādei. Tā nav ne liela, ne maza summa.
Bibliotēkā ir 30000 dažādi mēdiji. Bibliotēkā ir lasītāju
kartes. Karte maksā 15 eiro, bet bērniem 5 eiro. Ģimenes karte
23 eiro.
Bibliotēka organizē arī norakstīto grāmatu izpārdošanas. 1
kg grāmatu maksā 1,50 eiro.
Starpbibliotēku abonementa izmantošana maksā 2 eiro.
Viņiem nav daudz datoru, spēles nespēlē.
Elektroniskais katalogs ir pieejams ikvienam. Bērniem
internetā pieejama tikai lasīšanas programma.
Apmēram 200 grāmatas ir krievu valodā, jo ir daudz krievu
lasītāju.
Uz mājām var ņemt 30 grāmatas un lasīt vienu mēnesi.
Bibliotēkā ir brilles, ko aizdod lasītājiem lasīšanai.

6. Vircburgas bibliotēka.
Vircburga ir augstskolu pilsēta. Ir 130000 iedzīvotāju, no
tiem 30000 studentu.
Bibliotēka atrodas senā celtnē. Tā ir rokoko stilā. Ēkas fasāde
ir ļoti skaista.
Ar bibliotēku iepazīstināja bibliotekāra palīgs Rodžers Sporke.

7. Vircburgas bibliotēka izvietota trīs stāvos. Tajā strādā 28
darbinieki. Bibliotēku gadā apmeklē 700000 cilvēku, apmēram
2000 cilvēku dienā.
Telpas veidotas tā, lai lasītājam un bibliotekāram būtu viena
līmeņa komunikācija. Izmantojot elektronisko lietotāju karti,
lasītājs pats piereģistrē grāmatas. Pie ieejas abonementā
novietota kastīte ar uzrakstu „Ierosinājumi. Uzslavas. Kritika.”
Izstādes stendos tiek mainītas ik mēnesi.
Bibliotēkā ir tikai viena lasītava, bet izveidoti vairāki
atsevišķi stūrīši.
Bērnu un jauniešu nodaļa sadalīta ar krāsojumu. Bērniem
paredzētā telpas daļa dzeltenā, bet jauniešiem oranžā krāsā.
Violetā krāsa bija trešajam stāvam, kur atradās literatūra par
mūziku. Katram stāvam ir sava krāsa. Arī uz grāmatas
muguriņām ir uzlīmes attiecīgajās krāsās.
Orientēties bibliotēkas krājumā ir viegli, jo uz grāmatu
muguriņām norādīta izdevuma tēma. Ja bibliotēkā lasītājam
nepieciešamā izdevuma nav, tas var aizpildīt īpašā pieprasījuma

8. anketu. Ja vairāki lasītāji vēlas vienu un to pašu grāmatu, tad
bibliotēkas darbinieks to nopērk.
Katrai nozarei atvēl zināmu naudas summu grāmatu
iegādei.
Bibliotēka no sava budžeta finansē vairākus projektus.
Bibliotēkā ir kursi senioriem un citiem interesentiem.
Piemēram :
• Rakstniecības kursi – māca vecākiem cilvēkiem rakstīt
aprakstus par savu mūžu.
• Informatīvā kafejnīca – tiek izskaidroti jaunie
likumi.
• Mobilais grāmatu dienests- veciem cilvēkiem , kuri nevar
uz bibliotēku atnākt, tiek nestas grāmatas uz mājām. To
vienu reizi mēnesī dara sarkanā krusta darbinieki. Par to
atlīdzību nesaņem. Te svarīgs ir sociālais moments, jo tā
darbinieci ne tikai atnes grāmatas un noliek, bet arī
aprunājas.
• Stāstījuma kafejnīca – tur pārrunā grāmatas, bet galvenais
moments ir, lai tiktos.
Viņiem ir bibliotēkas programma gadam. Bibliotēkā ir
cilvēks, kas rūpējas par šiem organizatoriskiem jautājumiem.
Pasākumi neietilpst darba laikā. Gada laikā ir ap 200
pasākumiem. Šis cilvēks nesaņem piemērotu atalgojumu, viņam
jābūt sirds cilvēkam.
Projektu rakstīšana sākas no 0-3 gadiem, lai jau grāmatu
bērni paņem rokā, līdz ar to arī ieinteresē vecākus. Bērnam ir
jāizjūt, ka grāmata ir kas īpašs. Vecākiem jāizskaidro bērnam,
ka grāmatu nedrīkst likt rotaļu kastē.
Vircburgā guvām daudz ideju, kā strādāt ar bērniem.