9. Dzīvnieku dīgļa attīstība:
• apaugļotā olšūna (zigota) vairākkārtīgi dalās jeb
drostalojas, veidojas blastula (dīglis ar dobumu),
• gastrulācija – dīglim veidojas 3 kārtas (dīgļlapas):
– ektoderma ārpusē – no tās veidosies āda, nervu
sistēma u.c.
– entoderma iekšpusē – no tās veidosies zarnu, elpceļu
epitēlijs, gremošanas dziedzeri u.c.,
– mezoderma vidū - no tās veidosies muskuļi, kauli,
skrimšļi, asinsrites, dzimumorgānu sistēma u.c.,
10. • dīgļa attīstība notiek olā vai dzemdē:
– olā – barojas no dzeltenuma,
– dzemdē – barojas caur placentu no mātes
asinsrites.
• pēcembrionālā attīstība:
– tieša,
– netieša (ar pilnīgu vai nepilnīgu pārvēršanos jeb
metamorfozi).
11. Cilvēka vairošanās un attīstība:
• vīrieša, sievietes dzimumsistēmas uzbūve,
dzimumšūnu veidošanās (attēli 67., 69. lpp.),
• apaugļošanās notiek olvados, veidojas dīglis
(blastula),
• 6-7 dienu laikā dīglis ieligzdojas dzemdē,
• trešajā nedēļā sākas organoģenēze,
• līdz 8 ned. vecumam embrijs, tad – auglis,
• grūtniecība ilgst 280 dienas, tad notiek
dzemdības,
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/PassExercise?resultId=9319369&parentType=VirtualSchool&parentId=4643&fullscreen=0
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=430.html#navtop
30. Aborta veidi
• Vakuuma (putekļu sūcēja) metode: ar spēcīgu sūkni,
kas ievietots mātes dzemdē, bērns tiek saraustīts
gabalos un izsūkts.
• Izgriešanas metode: bērns tiek izgriezts ar ķirurģisku
instrumentu no mātes dzemdes. Šādi mazuļi var tikt
izmantoti eksperimentiem, vai arī tie tiek
sadedzināti.
• Sagriešanas metode: "ārsts" sagriež mazuli gabalos
mātes dzemdes iekšienē.
• Sāls metode: bērnam apkārt esošajā amniona maisā
tiek ievadīts sāls šķīdums.
37. • jaundzimušais līdz 1 mēn.,
• zīdainis – līdz 1 gadam,
• mazbērns – līdz 3 gadiem,
• pirmsskolas vecums – līdz 7 gadiem,
• jaunākais skolas vecums – līdz 10 gadiem,
• pubertāte – līdz 15 gadiem,
• jaunietis – līdz 21 gadam,
• pieaugušais.
41. Sifiliss
• Inficēšanās ar sifilisu galvenokārt notiek
– dzimumkontaktos
– no asinīm
– ar sifilisu slima sieviete var dzemdēt bērnu ar
iedzimtu sifilisu
– ciešā sadzīves kontaktā – skūpstoties, smēķējot
vienu cigareti.
44. Sifilisam ir 3 stadijas
• Pirmā stadija:
– cietas čūliņas uz ārējiem dzimumorgāniem vai citā
baktēriju iekļūšanas vietā
– pēc pāris nedēļām sāk palielināties limfmezgli,
– vēl pēc trīs nedēļām uz ādas un gļotādām parādās
izsitumi – sārti plankumi, mezgliņi
– pāris mēnešu laikā sākotnējā čūliņa sadzīst un
izzūd arī izsitumi.
46. 2. sifilisa stadija
• Uz ādas un gļotādām parādās izsitumi.
• Periodi ar sifilisa ārējām pazīmēm un
bezsimptomu periodi mijas divus, trīs gadus.
• Pēc tam ilgstoši (10-15 gadi) sifiliss norit bez
ārējām pazīmēm. Pakāpeniski attīstās nervu
sistēmas, sirds un asinsvadu, iekšējo orgānu
bojājumi, kas var izraisīt plānprātību, paralīzi,
invaliditāti vai pat nāvi.
49. Ārstēšana
• Slimība ir izārstējama.
• Vēlākās stadijās ārstēšana ir ilgstoša.
• Ja laicīgi neuzsāk ārstēšanu, notiek
neatgriezeniskas izmaiņas visos orgānos un
nervu sistēmā, kam seko invaliditāte vai pat
nāve.
50. Gonoreja (triperis)
• Gonoreja ir dzimumceļu un urīnceļu slimība, ko
izraisa baktērijas.
• Inficēšanās notiek pamatā dzimumkontaktu ceļā.
• Inficējoties orālā vai anālā seksa laikā, iekaisums
var attīstīties rīklē vai taisnajā zarnā.
• Ja pēc tualetes lietošanas nemazgā rokas,
gonoreja var tikt „ienesta” acu gļotādā, kur
attīstās akūts iekaisums.
• Ar gonoreju slimojoša māte dzemdību laikā var
inficēt bērnu.
• Ar gonoreju var inficēties, lietojot kopīgus
higiēnas priekšmetus – mitrus dvieļus, sūkļus.
51. Gonoreja
• Sievietēm gonoreja bieži var noritēt, neizraisot
sūdzības. Taču ir gadījumi, kad sievietes sūdzas par
zaļgani strutainiem izdalījumiem no dzimumorgāniem,
sāpēm vēdera lejasdaļā, biežu urinēšanu, ilgstošām,
neregulārām vai sāpīgām menstruācijām.
• Vīriešiem veselības traucējumi ir izteiktāki – sāpīga
urinēšana un strutaini izdalījumi no urīnizvadkanāla –
īpaši slimības sākumstadijā. Infekcijai izplatoties –
bieža urinācija, sāpes vēdera lejas daļā un sēkliniekos.
• Pirmās sūdzības var parādīties 3 dienu līdz 3 nedēļu
laikā pēc inficēšanās, bet slimība var noritēt arī ar vāji
izteiktām izpausmēm.
54. Gonoreja
• Gonoreju diagnosticē ārsts, laboratorijā
izmeklējot materiālu, kas paņemts no slimnieka
gļotādas.
• Slimība ir ārstējama.
• Neārstēta gonoreja gan vīriešiem, gan sievietēm
var izraisīt neauglību un locītavu iekaisumu.
Sievietēm iespējams akūts vēderplēves iekaisums
un sastrutojums mazajā iegurnī.
• Nenodarbojies ar pašārstēšanu!
55. Anoģenitālās herpess
• Anoģenitālās herpes ir ģenitāliju ādas un gļotādas
infekcijas slimība, ko izraisa vīruss.
• Slimības izpausme ir sāpīgi pūslīši uz sārta fona,
kas skar dzimumorgānu vai tūpļa ādu un gļotādu.
• Tie pēc dažām dienām pārplīst un nedēļas vai
divu laikā sadzīst.
• Mūža laikā dzimumorgānu herpes var atkārtoties.
• Sūdzības parādās 2-30 dienu laikā pēc kontakta ar
inficētu dzimumpartneri.
• Gan sievietēm, gan vīriešiem slimība var noritēt
bez sūdzībām.
57. Kondilomas (papilomas vīruss)
• Parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā.
• Dzemdību laikā no inficētas grūtnieces var inficēties
jaundzimušais.
• Kārpiņas var būt kā bārkstaini izaugumi vai kā pacelts
grumbuļains veidojums dzimumorgāniem un ap anālo
atveri.
• Šajā apvidū ir nepatīkama nieze un dedzinoša sajūta.
• Sievietēm papillomas vīruss nereti bojā dzemdes kakla
gļotādu, var izraisīt vēzi.
• Kārpiņas parādās 1-6 mēnešu laikā pēc inficēšanās.
59. Hlamidioze
• Baktēriju izraisīta dzimumorgānu saslimšana, ar ko
inficējas dzimumkontaktu ceļā.
• Pirmās sūdzības var parādīties 1 līdz 3 nedēļu laikā pēc
inficēšanās, bet vairumā gadījumu slimība norit bez
sūdzībām.
• Sievietēm var būt arī ilgstošas, sāpīgas vai neregulāras
menstruācijas, sāpes vēdera lejas daļā vai krustos un
bezkrāsaini izdalījumi no dzimumorgāniem.
• Vīriešiem var būt dedzinoša sajūta urinējot un gļotaini
izdalījumi no urīnizvadkanāla.
60. Hlamidioze
• Slimība ir ārstējama, ja pareizi un savlaicīgi
noteikta diagnoze un ārstējas visi seksa partneri.
• Neizārstēta hlamidioze gan sievietēm, gan
vīriešiem var kļūt par iemeslu neauglībai, locītavu
iekaisumam.
• Sievietēm iespējama ārpusdzemdes grūtniecība.
• Mātes dzemdību laikā var inficēt arī bērnu, kuram
rodas acu gļotādas vai elpceļu iekaisums.
63. AIDS
• Hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība,
kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV),
kas nonākot organismā lēnām sagrauj cilvēka
imūno sistēmu.
• Ar šo vīrusu inficētu cilvēku sauc par: HIV –
inficētu; HIV– seropozitīvu vai HIV vīrusa
nēsātāju.
64. AIDS
• Vīrusa izplatīšanās stadija –
– sākas apmēram 1-2 nedēļas pēc inficēšanās brīža un
var ilgst līdz 6 mēnešiem.
– Vidēji 1-2 nedēļu pēc inficēšanās var novērot ķermeņa
temperatūras paaugstināšanos (1-2 dienas), kas ātri
izzūd. Šajā stadijā organisma imūnā sistēma sāk veidot
antivielas pret HIV vīrusu.
– Veicot HIV testu šī perioda sākumā - analīžu rezultāti
var būt negatīvi - antivielas pret HIV vīrusu (loga
periods). Perioda beigās asinīs būs konstatējamas
antivielas pret HIV vīrusu.
65. AIDS
• Latentais periods –
– nenovēro nekādus fiziski jūtamus un fiksējamus
simptomus.
– Inficētie jūtas un izskatās veseli.
– Šis periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz 10 un
vairāk gadiem.
– Tas ir iemesls, kāpēc visbiežāk inficēta persona
neapzinās savu stāvokli.
66. AIDS
• Ar AIDS saistītais komplekss –
– stadija, kurā inficētam cilvēkam parādās specifisku
klīnisku simptomu kopums.
– Slimības simptomi vēl nav krasi izteikti.
– Biežāk novēro apetītes zudumu, krišanos svarā,
drudzi, uzņēmību pret dažādām infekcijām.
67. AIDS
• AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms) –
– HIV infekcijas beigu stadija, kad cilvēka imūnā
sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un
infekcijām, kuras parastos apstākļos neizraisa
slimības.
– HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un izraisīt
smadzeņu darbības traucējumus.
– Šī HIV infekcijas stadijas strauji progresē un parasti
beidzas ar nāvi.
68. AIDS
• Nav zāļu HIV infekcijas izārstēšanai.
• Nav vakcīnu efektīvai šīs infekcijas profilaksei.
• Savlaicīgi pielietojot speciālu ārstēšanas kursu
iespējams ievērojami pagarināt laika periodu,
kad cilvēks jūtas praktiski vesels.
• Tāpēc svarīgi savlaicīgi konstatēt inficēšanos
ar HIV vīrusu.