SlideShare ist ein Scribd-Unternehmen logo

ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA

•
•
SOS Children'sVillages Latvia
SOS Children'sVillages Latvia

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sociālās jomas ekspertiem ir izstrādājusi koncepciju, kuras ietvaros ir izveidots sociālā pakalpojuma privātās-publiskās partnerības modelis, kura mērķis ir nodrošināt sociālā riska ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā un nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē. Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" ietvaros.

Geräte & Hardware
1 von 72
Downloaden Sie, um offline zu lesen
Ieguldījums Tavā nākotnē! ES fonda projekts "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA Publiskās-privātās partnerības sadarbības koncepts ģimeņu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai Autors: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Rīga, 2013
2 @ Latvijas SOS Bērni ciematu asociācija Materiāls izstrādāts ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ietvaros. Projekta mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā ģimeņu pakalpojumu jomā un projektu plānots ieviest visā Latvijas teritorijā, laikā no 01.09.2012.-30.06.2013. par kopējo summu 24859.09LVL apmērā. 92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
3 SATURA RĀDĪTĀJS TERMINI un DEFINĪCIJAS:.................................................................................................................4 KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS..........................................................5 ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS ......................................................................................7 KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI ...................................................9 Mērķis:.........................................................................................................................................9 Uzdevumi:....................................................................................................................................9 Sagaidāmie rezultāti:.................................................................................................................10 ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS....................................................11 Sociālā riska ģimenes ar bērniem..............................................................................................12 Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem..........................................................13 Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā ....................................13 SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ .......................................................................................................................................................16 MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI......................................................17 Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai ........................................17 RISKA līmeņi...............................................................................................................................18 Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi .....................................................................19 PAKALPOJUMA KONCEPTS ............................................................................................................21 Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai.................................................................................21 Pakalpojuma modeļu apraksts: .................................................................................................24 Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts.................27 Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija....................................................................................37 Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas.....................................41 Pakalpojuma kvalitātes kritēriji un to izvērtēšana ....................................................................44 Koncepcijas ieviešanas stratēģija Asociācijā .............................................................................47 PIELIKUMI ......................................................................................................................................51 SVID analīze - Projekta ekspertu vērtējums par atbalsta sistēmu ģimenēm un bērniem............51 Normatīvo aktu apkopojums: saturisks apraksts un ietekmes analīze; kontroljautājumi situācijas atbilstības izvērtēšanai ..................................................................................................................54 Sociālo darbinieku un sociālā rehabilitētāja funkciju salīdzinājums dažādos sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modeļos............................................................................................61 Pieredzes apmaiņas vizīte Somijā..................................................................................................64 Indikatori sasniegto rezultātu analīzei - paraugs...........................................................................67 Pašnovērtējuma anketa pašvaldībai..............................................................................................71
4 TERMINI un DEFINĪCIJAS: Sociālā riska ģimene / klients – ģimene ar bērniem, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības un bērnam pastāv risks zaudēt savas bioloģiskās ģimenes aprūpi. Kā galvenie riski, kas apdraud bērna labklājību un attīstību ģimenē ir sociālo un bērna audzināšanas prasmju trūkums vecākiem, bērnu pamešana novārtā, vardarbība, vecāku vai bērnu atkarības problēmas, antisociāla uzvedība, problēmas bērna izglītības un veselības jomā, pastāvīgi stresori vecāka dzīvē (materiālo līdzekļu trūkums, bezdarbs, veselības problēmas, konflikti starp mājsaimniecībā dzīvojošajiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem utml.); krīzes situācijā nonākusi ģimene – ģimene nonākusi emocionālā un/vai sociālā krīzes situācijā, ģimenei nav pieejams vai trūkst paplašinātās ģimenes vai citu ģimenei tuvu cilvēku atbalsts. Piemēram, ģimenes locekļa nāve, laulības šķiršana, bezdarbs, veselības problēmas, cita traumatiska pieredze, kas strauji pasliktinājusi ģimenes sociālo funkcionēšanu. pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība; bioloģiskā jeb izcelsmes ģimene - izcelsmes ģimene ir bērna bioloģiskā ģimene, tostarp ģimenes locekļi, ar kuriem bērnu saista bioloģiska radniecība. Šajā ģimenē noteicēji var būt bērna bioloģiskie vecāki, citi pieaugušie radinieki (piemēram, vecvecāki, tantes vai tēvoči) vai dažreiz pat brāļi vai māsas; sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālā riska vai krīzes situācijā nonākušas ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu ģimenē augošo bērnu pamatvajadzības un attīstību un veicinātu ģimenes sociālā statusa un līdzsvarotas funkcionēšanas atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Pakalpojums var tikt sniegts klienta dzīvesvietā un/vai pakalpojuma sniedzēja institūcijā; sociālā funkcionēšana - indivīda sociālās darbības un sociālo vajadzību realizācijas izpausme; sociālais darbs — profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus; psihosociālā palīdzība — sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu; vietējā kopiena - cilvēku grupa, kam raksturīga kopīga teritoriālā iezīme; bērna aprūpētāji - vecāki vai personas, kuras pilda vecāku pienākumus (personas, kuru aprūpē uz laiku nodots bērns, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji).
5 KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" (turpmāk tekstā - Projekts) ietvaros. Tā kā viens no Projekta mērķiem ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, ir nepieciešams dialogs ar politikas plānotājiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai attīstītu inovatīvus pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un varētu ietekmēt valsts vai pašvaldību politiku. Tas veicinātu arī aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību ģimeņu politikas veidošanas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti. Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Demogrāfiskā krīze, nabadzības padziļināšanās, alkoholisma un narkomānijas izplatība, šķiršanās īpatsvara, nereģistrētā laulībā un ārpus laulības dzimušo bērnu skaita pieaugums, bez vecāku gādības palikušo un bērnu aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaita pieaugums u.c. - tās ir sekas nepietiekamajam atbalstam un mērķtiecības trūkumam ģimeņu problēmu risināšanā, cerot, ka šīs problēmas atrisināsies pašas no sevis vai ģimenes vienas pašas ar tām tiks galā. Reālā situācija rāda, ka paļaušanās tikai uz ģimeni nav bijusi pamatota.1 Ģimeņu politikā ir steidzami nepieciešami alternatīvi risinājumi ģimeņu stiprināšanai un situācijas uzlabošanai. Nevalstiskajām organizācijām, kas tieši vai pastarpināti darbojas ģimeņu politikas ieviešanā, šobrīd ir īpaši svarīgi savstarpēji sadarboties un attīstīt inovatīvu ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu koncepciju un ir svarīgi ieviest koncepciju visefektīvākajā veidā, lai NVO viedoklis tiktu sadzirdēts un ģimeņu situācija reāli tiktu ietekmēta labvēlīgi. Šī nepieciešamība ir balstīta uz sabiedrības vajadzībām ilgtermiņā. Ja problēmas netiks risinātas, sagaidāms, ka pieņemto ģimenes politikas lēmumu neefektivitāte var negatīvi ietekmēt ne tikai atsevišķas jomas, bet tautsaimniecības un ekonomikas attīstību kopumā. Ja netiks īstenoti ģimeņu stiprināšanas pakalpojumi, arvien biežākas kļūs krīzes situācijas un konflikti ģimenē, kas ietekmēs gan vecāku, gan bērnu garīgo veselību. Nenodrošinot atbalstu ģimenēm šo situāciju atrisināšanai, vēl vairāk pieaugs sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzība, alkoholisms, narkomānija, vardarbība pret sevi un citiem, izplatība. Projektā identificētās problēmas saskan ar Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”2 (1.DP) 1.5. prioritātes mērķi, kas ir uzlabot valsts, reģionālā un vietējā 1 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā. 2 http://www.esfondi.lv/upload/04- kohezijas_politikas_nakotne/dp_aktivitates/1dp/FMProgr_1DP_30092011.pdf
6 līmeņa pārvaldes institūciju kapacitāti, (..) veicināt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā, kā arī 1.DP 1.5.2. pasākuma mērķi, kas paredz visu rīcībpolitikas izstrādē un ieviešanā iesaistīto pušu administratīvās kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību politikas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti un sniegs ieguldījumu un šo mērķu sasniegšanā. Projekts sniedz ieguldījumu 2006.gada jūlijā pieņemtā ES Komisijas paziņojuma par ES stratēģiju par bērnu tiesībām (EU Strategy on the Rights of the Child) mērķa sasniegšanā, kurš paredz veicināt un nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši tiesību uz savu identitāti, tiesību uzaugt drošos apstākļos/tiesību uz gādību, tiesību uz ģimeni, tiesību uz rotaļām un būt mīlētam, tiesību uz veselību, izglītību, sociālo integrāciju un iespēju vienlīdzību un tiesību uz sportu un piemērotu un aizsargātu vidi ievērošanu, kā arī garantēt tiesības iegūt informāciju par savām tiesībām, lai nodrošinātu tādas sabiedrības izveidi, kura būtu labvēlīga bērniem un kurā bērni varētu justies aizsargāti un aktīvi iesaistīti.3 Projekts sniedz ieguldījumu arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (turpmāk - NAP) ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas rādītājos un risināmajos uzdevumos. Proti, saskaņā ar NAP, iespēja saņemt sociālos pakalpojumus, ir viens no rādītājiem, kas raksturo sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti, paplašinātu pakalpojumu klāstu un pietuvinātu tos personas dzīvesvietai, nepieciešams nodrošināt pašvaldību institūcijām atbalstu alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai.4 Projekts ir tiešā saskaņā ar Koncepcijas par atbalstu ģimenēm ar bērniem 3.2.1.atbalsta virzienu „Izglītojošie un atbalstošie pasākumi vecāku pienākumu pildīšanai”, kas paredz sekmēt laulības/ģimenes konsultāciju sistēmas izveidošanu; atbalstīt izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošanu vecākiem, kas palīdzētu apgūt un papildināt trūkstošās vecāku prasmes un nepieciešamās zināšanas un atbalstīt sabiedrisko organizāciju darbību, veicinot ģimeņu pašpalīdzību konfliktu un problēmu situāciju risināšanā.5 Projekts sniedz ieguldījumu arī Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam virsmērķa sasniegšanā, kas paredz veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.6 3 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A6-2007- 0520&language=LV 4 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam. Pieņemts ar MK 04.07.2006. noteikumiem Nr.564. 5 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā 6 Ministru kabineta 2011.gada 18. februāra rīkojums Nr. 65 „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam”, Iegūts 26.03.2012. interneta vietnē www.lm.gov.lv
7 ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija, SOS BCA) kā sociāla labdarības organizācija jau kopš 1997. gada nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Asociācija ir starptautiskas organizācijas SOS Children’s Villages International (darbojas kopš 1949.gada, lai aizsargātu bērnu tiesības un intereses, nodrošinātu bērnu pamatvajadzības un savu misiju pilda 134 valstīs) dalīborganizācija. Asociācijas uzmanības centrā ir bērns ar tā individuālajām vajadzībām un tiesībām. Augšana ģimeniskā vidē ir pati piemērotākā bērnam, tāpēc asociācija rūpējas par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, radot tiem mājas un ģimenes SOS bērnu ciematos. Šobrīd Īslīces un Valmieras SOS Bērnu ciematos un Jelgavas un Iecavas jauniešu mājās dzīvo vairāk nekā 150 bērni no visas Latvijas Otrs Asociācijas darbības virziens ir ģimeņu stiprināšana un atbalsts – mēs sniedzam palīdzību ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, iesaistot tās SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos. Šī darba mērķis ir palīdzēt vecākiem uzņemties atbildību un rūpes par saviem bērniem, lai bērni varētu augt tiem vispiemērotākajā vidē - savā
8 ģimenē. Ģimenes var saņemt psihosociālo palīdzību un iesaistīties dažādās aktivitātēs, tiek īstenots darbs ar bērniem, kas nāk no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Tiek attīstītas bērnu un vecāku prasmes (sniedzot atbalstu individuālās konsultācijās, veidojot sociālo prasmju attīstību veicinošas atbalsta grupas), iespējams saņemt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai, u.c. SOS Ģimeņu stiprināšanas projekti darbojas Rīgā, Valmierā, Olaines novadā, Bauskā un Cēsīs. Kopumā SOS ģimeņu stiprināšanas projektu atbalstu vidēji gadā saņem vairāk nekā 600 bērnu no vairāk nekā 300 izcelsmes ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Asociācija aktīvi piedalās arī politikas plānošanas, ieviešanas un uzraudzības jomā, piem., 2011.gadā Latvijas SOS BCA kopā ar citām NVO iniciējusi LR Labklājības Ministrijas darba grupas izveidi ar mērķi uzlabot politiku un praksi alternatīvās aprūpes jomā; pēc Latvijas SOS BCA iniciatīvas Valsts Ģimenes politikas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam rīcības plānā 2011. – 2013. gadam, tika iekļauti „Quality4Children” standarti; īstenota kampaņa „I Matter”/ ”Patstāvīga dzīve”, noticis aktīvs darbs bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas un kvalitātes uzlabošanai, Latvijas SOS BCA un Latvijas Audžuģimeņu biedrība iniciēja Alternatīvās bērnu aprūpes alianses (Alianse) http://alianseberniem.lv izveidi, apvienojot vietējās NVO, kuras darbojas bērnu alternatīvās aprūpes jomā. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija darbojas, galvenokārt pateicoties ārvalstu un pašmāju ziedotāju atbalstam, kā arī, piesaistot publiskā finansējuma iespējas, pašvaldību līdzfinansējumu. Ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanai aptuveni vienu trešo daļu no bērnu uzturēšanai un aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem Asociācija saņem dotāciju veidā no pašvaldībām, kurās bērni ir dzimuši. SOS BCA ir ilgstoša un pozitīva pieredze darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem, tai skaitā sekmējot iekļaujošās izglītības īstenošanu, nodrošinot bērnu iekļaušanos sabiedrībā. Mūsu pieredze rāda, ka profesionāls un laikus sniegts atbalsts sociālā riska vai krīzes situācijās nonākušām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, tam būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldībā kā sociālā darba un rehabilitācijas pakalpojumam.
9 KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI Mērķis: Koncepcijas mērķis ir izstrādāt sociālā pakalpojuma modeli sociālā riska ģimenēm ar bērniem, kas nodrošinātu:  izmaksu efektīvu,  kvalitatīvu,  pieejamu  uz rezultātu vērstu pakalpojumu publiskās-privātās partnerības ietvaros mērķa grupas (ģimeņu ar bērniem) sociālās funkcionēšanas uzlabošanai. Koncepcijas ietekmes līmeņi un paredzamie ieguvumi no ieviešanas praksē: ģimenes  savlaicīgi saņem visaptverošu, intensīvu un uz ģimenes locekļu individuālām vajadzībām vērstu atbalsta pakalpojumu savā dzīves vietā; pašvaldības  nodrošina efektīvu, pieejamu, starpdisciplināru, uz mērķi vērstu un kvalitatīvu atbalsta pakalpojumu sociālā riska ģimenēm, kas veicina ģimeņu paliekošu atveseļošanu un resursu attīstību, vienlaicīgi mazinot nepieciešamību pēc ārpusģimenes aprūpes bērniem un ar to saistītos izdevumus un sociālās sekas; Kā papildus ieguvums ir pašvaldību sociālo dienestu darbinieku kapacitātes celšana t.i. pieredzes apmaiņa un inovatīvu metožu apguve, ko nodrošina intensīva un cieša sadarbība ar sociālā darba u.c. pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem ekspertiem. valsts un sabiedrība kopumā  ieguldījums valsts ilgtspējā kā arī sabiedrības un indivīdu drošumspējā, veicinot sociālā atbalsta pakalpojuma prakses uzlabošanu un mainot palīdzības saņēmēja lomu no „pasīva saņēmēja” uz aktīvu, līdzatbildīgu un kopienā integrētu indivīdu. Uzdevumi:  noskaidrot mērķa grupas vajadzības un tai pieejamo atbalsta un pakalpojuma veidus/ apjomu Latvijas pašvaldībās;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu un citu atbildīgo institūciju un dienestu vajadzības un iespējas nodrošināt mērķa grupai nepieciešamo atbalstu;  definēt sociālo pakalpojuma saturu sociālās funkcionēšanas uzlabošanai;  definēt pakalpojuma sniegšanas principus (sociālā gadījuma vadīšanas process, supervīzija, komandas darbs);  definēt pakalpojuma sniegšanas procesu un posmus, piedāvājot dažādus NVO un pašvaldības sadarbības modeļus ģimeņu stiprināšanā;  veikt pakalpojuma izmaksu aprēķinu;  izstrādāt sadarbības dokumentu paraugus.
10 Sagaidāmie rezultāti: Pašvaldības un klienta situācijai un vajadzībām elastīgi pielāgojams ģimeņu stiprināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modelis, kas ietver 4 galvenos aspektus:  Sadarbības un pakalpojuma vadības principus, t.sk. atbildību sadalījums starp pašvaldības sociālo dienestu un NVO un vadības procesu aprakstu;  Sociālā gadījuma vadīšanas procesa aprakstu, kvalitātes standartus un indikatorus, kā arī galvenos kvantitatīvos rādītājus (gadījumu skaits, konsultāciju apjoma utml.) pakalpojuma izvērtēšanai;  Kritērijus mērķa grupas klientu atlasei;  Pakalpojumu veidus, to sniegšanai izmantojamo resursu un metožu, kā arī iedarbības jomu aprakstu; Izveidojot un sniedzot kopienas un indivīdu vajadzībām atbilstošu ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas ir savstarpēji saistīts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, iespējams nodrošināt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai mazinātu situācijas, kad bērni jāizņem no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē, ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, un sniegtu ieguldījumu ģimeņu politikas attīstībā Latvijā. Nepieciešams: 1) rūpēties par to, lai bērniem būtu pieejami nozīmīgākie pamatpakalpojumi (nodrošinot tos tieši ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā); 2) uzlabot ģimenes spēju pienācīgi rūpēties par bērniem (nodrošinot tiešu dažāda veida atbalstu vecākiem/bērna aprūpētājiem ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā); 3) stiprināt vietējās kopienas un sabiedrību, lai tās spētu atbilstoši reaģēt uz īpaši neaizsargāto bērnu vajadzībām – veidojot partnerības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot un piedāvājot inovatīvas sociālā darba metodes un instrumentus, apmācību; 4) veidot aktīvu ieinteresēto personu un organizāciju tīklu, lai ikvienam bērnam būtu iespēja uzaugt gādīgā ģimenē - veicinot informācijas un zināšanu izplatīšanu par bērnu situāciju, vajadzībām, tiesību un interešu aizstāvību u.tml.
11 ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā, ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Valstī vērojams nepietiekams atbalsts un mērķtiecības trūkums ģimeņu problēmu risināšanā. Situācijas analīzē ņemts vērā ekspertu viedoklis un veiktā SVID analīze. Lai labāk spētu analizēt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā, Asociācija 2012.gada nogalē veikusi pētījumu „Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā”, piesaistot neatkarīgos pētniekus Jolantu Milleri un Marutu Pranku. Pētījuma pilnā versija pieejama interneta vietnē http://www.sosbernuciemati.lv/lv/par-mums/informativie-materiali/ Pētījuma uzdevumi bija:  noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru;  izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu risināšanas jomā;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”. Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados (aptaujas anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem). Dati, kas iegūti aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem. Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits,
12 nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji. Lai īstenotu pētījuma otro, trešo un ceturto uzdevumu, tika veikta pirmajā pētījuma daļā identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes, Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12 izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku. Koncepcijas izstrādes laikā - 2012.gada nogalē – vēl nebija pieejami apkopotie dati par aktuālo gadu, tāpēc analīze veikta, par pamatu ņemot arī 2011.gada statistiku. Analizējot bāriņtiesu sniegto statistikas datu apkopojumu par 2011.gadu, var secināt, ka, saglabājas 2010.gadā vērojamā tendence palielināties vecāku skaitam, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības. 2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākam, kas ir par 316 vecākiem vairāk kā 2010.gadā, tāpat arī salīdzinājumā ar 2010.gadu par 347 ir audzis bērnus skaits, kuru vecākiem 2011.gadā atņemtas aprūpes tiesības, sasniedzot 2300 bērnu. Vienlaikus konstatējams, ka kopš 2009.gada ir tendence pieaugt to personu skaitam, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, 2011.gadā tiesa atņēma aizgādības tiesības 830 vecākiem, kuri audzināja 1043 bērnus. Sociālā riska ģimenes ar bērniem Kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.g. bija 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita pēc pašvaldību norādītājiem datiem aug sociālā riska ģimenēs. Jāpiebilst, ka faktiskais bērnu skaits, kas aug sociālā riskā ģimenēs, ir augstāks par statistiski norādīto, jo valstī neeksistē vienota definīcija un kritēriji tam, kādas ģimenes ir uzskatāmas par sociālā riska ģimenēm, tādējādi katra pašvaldība var brīvi interpretēt sociālā riska ģimenes statusu. Šo apgalvojumu daļēji apstiprina arī fakts, ka uz 2012.gadu bērnu skaits, kuru ģimenēm tika piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, bija 74 163, un lai arī starp trūcīgu un sociālā riska ģimeni nevar tikt likta vienlīdzības zīmi, šis skaitlis tomēr norāda, ka 20 % bērnu Latvijas valstī dzīvo trūkumā un ģimeņu iespējas nodrošināt bērnam pilnvērtīgu attīstību ir visai ierobežotas. Kā norāda EUROCHILD ziņojums, nabadzība ļoti bieži ir iemesls bērna sociālai atstumtībai un nonākšanai alternatīvā aprūpē.
13 Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem Pašvaldību sociālo dienestu uzdevums ir nodrošināt noteiktu materiālo atbalstu, kā arī sniegt sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas krīzes situācijās, lai nodrošinātu bērna pamatvajadzības un tiesības un novērstu risku bērnu nonākšanai ārpus ģimenes aprūpes. Atsaucoties uz EUROCHILD 2012.februārī publicēto ziņojumu par deinstitucionalizāciju un kvalitatīvu alternatīvo aprūpii, visbiežāk bērnu izņemšana no ģimenes iemesls nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija, kā piemēram, nabadzība, nepiemērota dzīvesvieta, vecāku nepietiekamas sociālās un sadzīves prasmes, bezdarbs, bērna vai vecāku veselības problēmas, atkarības, vientuļie vecāki, kam nav sociālais atbalsts no tuviniekiem, u.tml. Ja šie riska faktori netiek laicīgi identificēti un ģimenei nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē pasliktinās, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē. Tādējādi, investējos ģimeņu preventīvajā atbalsta darbā un nodrošinot tām nepieciešamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu, ar ievērojami mazākiem līdzekļiem tiek sasniegts efektīvs, noturīgs un pats galvenais - bērnam un sabiedrībai kopumā labvēlīgs rezultāts. Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā Kā parāda normatīvo aktu un statistikas analīze, kā arī intervijas ar 10 dažādu Latvijas pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem, kā galvenās problēmas vai trūkumi patreizējā ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēmā tiek minēti: Makrolīmenī (valsts līmenī)  Valsts finansējuma trūkums  valsts deleģējusi pašvaldībām pienākumus sniegt sociālos atbalsta pakalpojumus, nepiešķirot papildus finansējumu pašvaldībām ar zemiem ieņēmumiem;  Likumā par Sociālo palīdzību nav noteikts minimālais sociālā pakalpojuma apjoms un veidi  pašvaldības vadās pēc savām iespējām un izpratnes, nodrošinot sociālā riska ģimenēm sociālos pakalpojumus;  Fragmentēta un formāla atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem  atbalsta sistēma nav koordinēta valsts līmenī, tai nav pastāvīga finansējuma un mērķtiecīgas politiskās vadības. Piem., lai arī dažādi normatīvie akti paredz īpašu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, atbalsta sistēma ir vienāda, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē.  Nepastāv vienota izpratne /definīcija par to, kas ir „sociālā riska ģimene”, katra pašvaldība to interpretē individuāli un par to, kuros gadījumos ģimenei ir jāveic risku izvērtēšana;
14 Mezolīmenī (pašvaldību līmenī)  Sociālo darbinieku pārslodze  likumā noteikts, ka uz 1000 iedzīvotājiem ir jābūt 1 sociālajam darbiniekam, savukārt prakse liecina, ka vidēji Latvijā ir 1 sociālais darbinieks uz 2000 iedzīvotājiem un 5 novados nav pieejams neviens sociālais darbinieks. 27 no 119 jeb 24 % pašvaldībās nav sociālo darbinieku, kuri strādātu tikai ar ģimenēm un bērniem (lielākoties pieejams tikai lielos novados un pilsētās); pārāk liela slodze uz 1 sociālo darbinieku (pieredze rāda, ka 1 soc. darbinieks spēj nodrošināt kvalitatīvu rehabilitācijas un atbalsta darbu 20-30 ģimenēm vienlaicīgi)  Finansējuma trūkums nepieciešamo speciālistu un atbalsta pakalpojumu nodrošinājumam pašvaldībā (tuvu klientam)  bieži pašvaldībai nav pieejami citi sociālā riska ģimenes atbalstam nepieciešamie speciālisti kā piem, rehabilitētājs vai ģimenes asistents, narkologs, psihologs, psihoterapeits, jurists, kā arī svarīgākie pakalpojumi kā dienas centrs, krīzes mājas, jauniešu mājas, utml.;  Starpinstitucionālās sadarbības un komandas darba trūkums  trūkst sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa un sadarbība ar skolām, pašvaldību policiju, bāriņtiesu kā arī trūkst komandas darba starp ģimeņu atbalstā un rehabilitācijā iesaistītajiem speciālistiem / institūcijām, piem. psihologu, krīzes centru, darba biržām utml., nereti darbs nav orientēts uz kopīga rezultāta sasniegšanu;  Sociālās palīdzības praksē dominē materiālais nevis preventīvais atbalsts un sociālais darbs ar klientu  daudzas pašvaldības atzīst, ka sociālais darbinieks vairāk nodarbojas ar „pabalstu administrēšanu” nekā ar praktiska sociālā darba veikšanu un sociālo gadījumu vadīšanu, kas nodrošinātu regulāru un mērķtiecīgu sociālā darbinieka un klienta sadarbību un atbalstītu ģimenes sociālās rehabilitācijas un preventīvā darba procesu, trūkst resursu pilnvērtīgam darbam ar ģimenēm un bērniem;  Ļoti atšķirīgs sociālais budžets sociālajam darbam ar ģimenēm un pakalpojumiem dažādās pašvaldībās (% no kopējā pašvaldību budžeta)  atkarīgs no politiķu izpratnes par sociālā darba nozīmi;  Sociālo dienestu atbalsta sistēma pārsvarā ir vērsta uz krīzes situāciju risināšanu, nevis to profilaksi;  Nepieciešams regulāri pilnveidot sociālo darbinieku prasmes sociālo gadījumu vadīšanā, problēmu risināšanā, risku identificēšanā un novērtēšanā. Mikrolīmenī (klienta līmenis):  Nepietiekams pakalpojumu apjoms vai veidi  kā norādīts gan ģimeņu, gan sociālo darbinieku intervijās, naudas pietiek tikai diagnosticēšanai, bet tālākai ģimeņu rehabilitācijai līdzekļi nav paredzēti;  Nav nodrošināta pakalpojumu pieejamība  ģimenes nevar nokļūt līdz tām piedāvātajam speciālistam vai atbalsta nodarbībām bērniem, jo tām nav naudas
15 transportam un/vai tās dzīvo vietās, kur praktiski nav pieejams sabiedriskais transports;  Ierobežoti klienta resursi  klientam bieži nav izpratnes par savu situāciju, motivācijas trūkums to mainīt / uzlabot un ierobežoti klienta resursi.  Problēmas iekļauties izglītības sistēmā dēļ mācību problēmām vai/un saskarsmes grūtībām ar vienaudžiem/pedagogiem;  Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes ar zemām pamatprasmēm un bez nepieciešamā psihosociālais atbalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai; ATT. nr 1: Ģimeņu problēmu cēloņi, kas raksturīgi visos aptaujātajos novados: Situācijas analīze ļauj secināt, ka ģimenes ar augstu sociālo risku pašvaldībās nesaņem pietiekamus vai atbilstošus sociālos vai cita veida atbalsta pakalpojumus. Savukārt, tas, ka pieaug to vecāku skaits, kam ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, apstiprina to, ka laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas lielā daļā gadījumu sociālais darbs ar vecākiem nav bijis rezultatīvs un bāriņtiesai gadu pēc aprūpes tiesību atņemšanas nācies pieņemt lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, jo nav novērsti aprūpes tiesību atņemšanas iemesli. Tādēļ ir svarīgi katrā pašvaldībā nodrošināt klientu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus - ar kompleksu, individuālu pieeju, izzinot un stiprinot klientu resursus, strādājot ar klientu prasmju uzlabošanu. Šos pakalpojumus izveidot un īstenot veiksmīgi var arī nevalstiskās organizācijas.
16 SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ Uzticot sociālo darba un rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu partneriem – nevalstiskajam sektoram, mūsuprāt, rodas šādas priekšrocības: 1. Valsts vai pašvaldības attiecīgās jomas atbildīgās institūcijas var koncentrēt savus resursus uz ģimeņu politikas veidošanu un stratēģisko aktivitāšu veikšanu, deleģējot operatīvo darbu pakalpojuma sniedzējam; 2. Pakalpojuma sniedzējs dod pakalpojumam pievienoto vērtību (piem., NVO piesaista papildus finansu līdzekļus sava darba veikšanai, kā arī materiālo atbalstu klientiem, tādējādi sociālais dienests ieekonomē līdzekļus); 3. Ārpakalpojuma sniedzējs ir elastīgāks savās iespējās apzināt klienta vajadzības un sniegt operatīvu atbalstu – gan materiālu, gan arī cita veida palīdzību, lai novērstu krīzes situāciju ģimenē. 4. Iespēja uzlabot sadarbību ar nemotivētu klientu: Gadījumos, kad klients jau ilgstoši ir sociālā dienesta palīdzības saņēmējs un sociālajam darbiniekam izveidojusies „attiecību rutīna”, ārpakalpojuma sniedzējs dod iespēju pārstrukturēt esošās attiecības ar klientu. Sadarbības pamatā starp klientu un ārpakalpojuma sniedzēju ir strukturēta, uz abpusēju vienošanos balstīta un uz konkrētu mērķi un rezultātu orientēta palīdzība. Tādējādi tiek mainīta klienta loma un atbildība pašā palīdzības sniegšanas procesā - no pasīva palīdzības saņēmēja uz līdzatbildīgu procesa dalībnieku. 5. Iespēja nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu klāstu un tā pieejamību klientiem, nepalielinot darbinieku skaitu sociālajā dienestā un ar to saistītās personāla izmaksas, neuzņemoties ilgtermiņa saistības un izmaksas, kas saistītas ar personāla pieņemšanu darbā, tālākizglītošanu, vadīšanu un pārraudzību. 6. Pakalpojuma sniedzēja piesaiste veicina jaunu zināšanu un darba metožu ieviešanu sociālā dienesta sociālajā darbā un sociālā dienesta darbinieku kapacitātes celšanu; 7. Deleģējot pakalpojumu, pašvaldība var nodrošināt efektīvāku un objektīvāku sniegtā pakalpojuma kvalitātes izvērtējumu, nekā tad, ja pakalpojuma sniedzējs ir pašvaldības sociālais dienests. Pakalpojuma deleģēšana dod iespēju iesaistīt kvalitātes izvērtēšanā arī pašus pakalpojuma saņēmējus, veicinot objektīva viedokļa, kritikas un līdz ar to arī pakalpojuma uzlabošanas iespējas, nekā situācijā, kad sociālais dienests vienlaicīgi ir pakalpojuma sniedzējs, uzraudzītājs, un arī lēmumu pieņēmējs par atbalsta piešķiršanu klientam; 8. Pakalpojuma ietekmes un izmaksu efektivitātes izvērtēšanas iespējas: slēdzot ārpakalpojuma līgumu, tiek definēti pakalpojuma kvalitātes kritēriji, t.i., kvalitātes standarti un indikatori, kā arī par katru atsevišķo klientu tiek veikta rūpīga dokumentācija, kas ietver sākotnējo klienta situācijas izpēti, mērķa un rezultātu, kā arī tā sasniegšanai nepieciešamo resursu/ aktivitāšu definēšanu. Tādā veidā tiek nodrošināta uz rezultātu vērsta pakalpojuma sniegšana, kas ļauj izvērtēt procesa kvalitāti un sniegtā pakalpojuma efektivitāti.
17 MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI Tā kā bērnu labklājība nav šķirama no ģimenes kopējās labklājības, ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros notiek darbs ar ģimeni kopumā. Daži no pakalpojumiem tiek sniegti tieši bērniem, kamēr no citiem pakalpojumiem bērni labumu gūst netieši, ar aprūpētāju starpniecību, - tiek stiprināta ģimene kopumā. Pakalpojuma koncepta mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās ģimenes ar bērniem, kurās:  bērni jau ir izņemti no ģimenes un pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu, un ir jāveic pasākumi bērnu un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai, lai bērni varētu atgriezties izcelsmes ģimenēs, ja viņu aprūpētāji būs pierādījuši, ka spēj nodrošināt bērnam atbilstošu aprūpi un uzraudzību vai  bērni var zaudēt vecāku aprūpi, jo viņu materiālās, emocionālās, veselības un izglītības pamatvajadzības bioloģiskajā ģimenē netiek apmierinātas vai tiek pārkāptas bērnu tiesības; (augsts risks)  bērnu vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas (vidēji riski)  profilakse (zemi riski) Pamatinstruments, lai noteiktu, vai un kādā mērā ģimene spēj nodrošināt bērna pamatvajadzības, ir risku izvērtējums. Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai PSIHOSOCIĀLIE FAKTORI  Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē (t.sk., ja bērna vecāki nepiln- gadīgi), neatbilstošas audzināšanas metodes, izteikts nodoms atteikties no bērna.  Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem.  Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu).  Saskarsmes problēmas ģimenē, konfliktsituācijas starp vecākiem un bērniem.  Bērnu uzvedības, sociālās adaptācijas problēmas, klaiņošanas pieredze.  Šķiršanās process ģimenē, krīzes situācijā (apgādnieka zaudējums, vecāku vai bērna smaga saslimšana).  Bērniem netiek nodrošinātas socializācijas iespējas.  Bērni jau tikuši izņemti no ģimenes.  Vecāki atrodas ārvalstīs. VESELĪBAS FAKTORI  Garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, hroniskas smagas saslimšanas bērniem  Fiziskie, garīgie vai emocionālie traucējumi vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas realizāciju  Bērnam netiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe
18 IZGLĪTĪBAS FAKTORI  Bērnam netiek nodrošināta vecumam un attīstībai atbilstoša izglītība  Bērnam ir problēmas iekļauties izglītības sistēmā VIDES UN EKONOMISKIE FAKTORI  Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums  Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā darbā 1 gada laikā) bezdarbs;  Stihiskas nelaimes. RISKA līmeņi Riska līmenis norāda uz potenciālu apdraudējumu bērna pamatvajadzību nodrošinājumam un riskam tikt šķirtam no ģimenes. Riska līmeni ietekmē arī paša aprūpētāja aktivitāte palīdzības meklēšanā un vēlme pieņemt piedāvāto palīdzību un atbalstu. Riska faktori tiek saistīti ar aprūpētāja spēju apzināties bērna vajadzības, pilnvērtīgi iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā, kā arī aprūpētāja praktiskajām iespējām un resursiem. Tomēr iepriekš nav iespējams paredzēt visus riskus un situācijas, tādēļ katras ģimenes situācija jāskata konkrētā sociālā gadījuma kontekstā. Asociācija piedāvā izmantot šādu ģimenes riska līmeņu dalījumu: Zems risks: bērna vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas, kas tūlīt vai nākotnē var radīt problēmas bērna attīstībā. Vecākiem ir nepieciešamās spējas un iespējas, taču ir viens vai vairāki riska faktori, vai arī grūtības rada pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā. Sociālā atbalsta tīkls - kopienas/paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts - ir neliels. Vardarbības vai bērna atstāšanas novērtā risks ir neliels. Vidēji augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada problēmas bērna attīstībā. Vecāki izrāda vēlmi nodrošināt nepieciešamo bērna aprūpi, taču viņiem ir ierobežotas iespējas to veikt. Ir vairāki riska faktori, vai arī pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā rada nopietnas grūtības ģimenei. Kopienas/ paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts ir ļoti ierobežots. Papildus, var būt bažas par iespējamu vardarbību pret bērnu vai bērna atstāšanu novārtā. Augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada nopietnas problēmas bērna attīstībā. Vecāki nespēj nodrošināt pienācīgu bērna aprūpi, jo viņiem trūkst iemaņu, spēju un motivācijas, lai rūpētos par bērnu. Ir daudzi riska faktori un ģimenei nav kopienas/paplašinātās ģimenes neformālā atbalsta. Iespējams, ka no ģimenes agrāk vai pašlaik bērns ir ticis ievietots alternatīvajā aprūpē vai uz laiku izņemts. Ir pamatotas aizdomas vai jau apstiprināti vardarbības pret bērnu vai bērna atstāšanas novārtā gadījumi.
19 Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi Pašvaldības sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbības sākumā tiek slēgts līgums, kurā tiek definēta mērķa grupa, t.i., riska līmeņi, riska faktori, izceļot vai izslēdzot konkrētus riska faktorus (piem., izslēdzot atkarības vai izceļot nepilngadīgās māmiņas, ģimenes ar bērniem, kurās vecākiem trūkst sociālās un bērnu aprūpei nepieciešamās pamatprasmes utml.). Tāpat partneri vienojas par atbildību un pienākumu sadali, savstarpējo komunikāciju un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī citiem būtiskiem sadarbības aspektiem. Mērķa grupas piesaiste, kā norādīts attēlā zemāk, var notikt dažādos veidos. Tas var būt klienta iesniegums, ar kuru viņš vēršas pēc atbalsta pie sociālā dienesta vai ārpakalpojuma sniedzēja, vai arī tā var būt kādas trešās puses, piem., bāriņtiesas, vai kādas citas juridiskas vai fiziskas personas sniegta informācija par nepietiekamu bērna vajadzību nodrošinājumu ģimenē. Svarīgi ir konkrēti, skaidri noteikti mērķa grupas atbilstības kritēriji (atkarībā no noslēgtā sadarbības līguma ar pašvaldību), kā arī informācijas pieejamība par pakalpojumu:  iestādēm, organizācijām, iespējamiem sadarbības partneriem;  kopienai – t.sk. uz klientu vērsta, saprotama, nediskriminējoša. Informācija par pakalpojumiem tiem izplatīta caur interneta mājaslapu, bukletiem, sociālajiem tīkliem, kā arī informējot attiecīgā reģiona medijus un organizējot vai piedaloties informatīvajos pasākumos. ATT. nr 2: Mērķa grupas piesaistes procesi PASŪTĪTĀJS / Pašvaldības sociālais dienests / gadījuma vadītājs KOPIENA, sabiedrība, fiziskas personas INDIVĪDS, kura ģimenei nepieciešama palīdzība PAKALPOJUMA SNIEDZĒJS sniedzējs (NVO) Izglītības iestādes; Medicīnas iestādes; Tiesībsargājošās iestādes; citas NVO Darba uzdevums: klienta pirmreizējā izvērtēšana Vienošanās par pakalpojuma apjomu, termiņiem, mērķiem Veikts profesionāls situācijas un risku izvērtējums Personas iesniegums
20 Kā iespējamu mērķa grupas atlases instrumentu, piedāvājam šādu modeli: Lai saņemtu pakalpojumu ģimenēm ar bērniem, ģimenei jāatbilst vienai no 1.grupas kategorijām vai divām no 2.grupas kategorijām. 1. grupa (pietiek ar atbilstību vienai no norādītajām mērķa grupām):  Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem;  Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu, t.sk. bērna pamešana novārtā);  Ģimene, kurā ir pārtrauktas aizgādības (=atņemtas aprūpes) tiesības uz bērniem;  Ģimene, kurā ir atcelts aizgādības tiesību pārtraukums (bērni iepriekšējā gada laikā atgriezti bioloģiskajā ģimenē);  Grūtniece vai vecāki, kuri izteikuši vēlmi atteikties no bērna. 2.grupa (ģimenei jāatbilst vismaz divām no minētajām mērķa grupām):  Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē, neatbilstošas audzināšanas metodes, saskarsmes problēmas ģimenē;  Viens vai abi vecāki – nepilngadīgi vai nepilngadīga grūtniece;  Bērni vai vecāki ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, smagu hronisku saslimšanu vai invaliditāti;  Ģimenē bērniem uzvedības un sociālās adaptācijas problēmas;  Ekonomiski ļoti nenodrošināta mājsaimniecība (pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums);  Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā darbā 1 gada laikā) bezdarbs;  Ģimene, kas pieder etniskai minoritātei;  Daudzbērnu ģimene;  Viena vecāka ģimene;  Ģimene ar bērnu konfliktējošā šķiršanās procesā;  Bērnu vecāki atrodas ārvalstīs.
21 PAKALPOJUMA KONCEPTS Koncepcija ietver savstarpēji saistītu sociālās rehabilitācijas pasākumu kopumu, lai nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē. Tas ietver sevī visas pašvaldību sociālo dienestu uzdevumu jomas un ir elastīgi piemērojams pašvaldībām ar dažādām finansiālajām iespējām, vajadzībām, pieejamajiem resursiem, kā arī sniedz pašvaldībai iespēju izvēlēties sev piemērotāko sadarbības modeli. Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantā noteikto, pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Galvenie pašvaldību sociālo dienestu darba uzdevumi attiecībā uz ģimeņu ar bērniem atbalstu ir sekojoši:  sociālais darba ar ģimenēm un tās atsevišķiem locekļiem;  sociālo pakalpojumus sniegšana vai organizēšana ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;  klientu vajadzības un materiālo un personisko (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursu novērtēšana,  klienta iesaiste palīdzības pasākumu plāna izstrādē, vienojoties par mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem;  sniegt sociālo palīdzību; Koncepts piedāvā 3 sadarbības modeļus, un katrs no tiem paredz atšķirīgu pašvaldības atbildības un pienākumu deleģējuma līmeni pakalpojuma sniedzējam, kā arī iespējas piesaistīt pakalpojuma sniedzēju tikai kādai atsevišķai vai visām sociālā gadījuma vadības 4 fāzēm. ATT. nr 3: Pakalpojuma sniegšanas principi
22 Modelis A: Pilns sociālā atbalsta pakalpojums: pakalpojuma nodrošināšana + gadījumu vadība Izvēloties šo modeli, pašvaldība deleģē pakalpojuma sniedzējam tiesības uzņemties gadījumu vadību. Pakalpojuma sociālais darbinieks uzņemas galveno atbildību par klientu vajadzību apzināšanu, riska kritēriju izvērtēšanu, ģimenes attīstības plāna izstrādi un īstenošanu, ģimenes sasniegumu uzraudzību, ģimenes patstāvības novērtēšanu un lēmumiem par sadarbības izbeigšanu kā arī veic formālo komunikāciju ar dažādām sadarbības institūcijām (bāriņtiesu, izglītības iestādēm, nodarbinātības dienestu u.tml.), darbojoties ar sociālā dienesta pilnvarojumu un pārstāvot klienta intereses. Lai nodrošinātu ģimenes attīstības plānā paredzēto uzdevumu izpildi, pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks palīdz ģimenēm saņemt valsts, pašvaldības vai kopienas palīdzību, kā arī koordinē citu dienestu sniegto pamatpakalpojumu saņemšanu. Pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks sniedz klienta ģimenei vispusīgu atbalstu, lai atrisinātu problemātiskās situācijas, un palīdz nostiprināt jaunas prasmes un uzvedības modeļus. Modelis B: Pakalpojuma nodrošināšana + daļēja atbildība par gadījumu vadību Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests deleģē pakalpojuma sniedzējam daļu pienākumu un atbildības, kas saistīti ar gadījumu vadību, savā pārziņā atstājot sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību. Pakalpojuma sniedzējs savukārt veic padziļinātu klientu (bērnu un aprūpētāju) novērtējumu, kā arī plāno, sniedz un koordinē pakalpojumus, monitorē mērķu un rezultātu sasniegumus un sniedz progresa atskaiti sociālajam dienestam. Pamatojoties uz šo novērtējumu, pašvaldības sociālais dienests lemj par to, vai turpināt sniegt pakalpojumus vai nosūtīt ģimeni pie cita pakalpojumu sniedzēja, vai arī pakalpojumu sniegšanu izbeigt. Šajā situācijā gadījuma vadības uzdevumam tiks piesaistīts arī pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks. Tas, kā visu lietā iesaistīto pakalpojumu sniedzēju starpā sadalīti pienākumi, ir atkarīgs no noslēgtā pakalpojuma līguma, kurā izskaidrota pienākumu sadale pakalpojumus sniedzošo partneru starpā. Ļoti būtiski ir, lai klientam tiktu izskaidrots, kā ir sadalīti pienākumi un atbildības jomas sociālā dienesta un pakalpojuma sniedzēja starpā. Modelis C: Pakalpojuma sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests atstāj savā pārziņā visus uzdevumus, kas saistīti ar gadījumu vadību, t.i. sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību un piesaista pakalpojuma sniedzēju atsevišķu, konkrētu pakalpojumu sniegšanai. Pie kam pakalpojuma tiešais saņēmējs var būt gan sociālā dienesta klienti, saņemot konkrētu pakalpojumu, gan pats sociālais dienests un tā darbinieki, saņemot supervīzijas, apmācības vai atbalstu pakalpojuma izveidē vai organizēšanā (piem., ģimenes asistentu pakalpojuma izveide un organizēšana u.tml.)
23 ATT. nr 4: Sadarbības modeļi (PS – pakalpojuma sniedzējs; SD – sociālais dienests); PAKALPOJUMA SATURS PS SD PS SD PS SD Mērķa grupas apzināšana un piesaistīšana Sadarbība ar izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, Tiesībsargājošās institūcijām, NVO utml;       Informācija izplatīšana vietējās kopienas / reģiona ietvaros par pieejamajiem pakalpojumiem(izmantojot sociālos medijus, interneta mājas lapu, bukletus, piedaloties un organizējot informatīvos pasākumus mērķa grupaiutml.)       Klienta uzņemšana, informācijas ievākšana un izvērtēšana Intervija ar klientu un ģimenes locekļiem,    Sociālā darbinieka novērojumi;    Citu partneru/ institūciju piesaiste papildus    Sākotnējo risku izvērtējums    Sadarbības uzsākšana ar klientu     Problēmas definēšana, darba uzdevuma formulēšana un atbalsta īstenošana Pilnīgs ģimenes izvērtējums    Risku analīze (pēc LR SD metodikas) un riska līmeņa noteikšana;    Riska līmeņa noteikšana    Ģimenes Attīstības (intervences) plāna izveide    Ģimenes Attīstības (intervences) plāna īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas, individuālais un grupu darbs & pakalpojumu piesaiste    Formālās komunikācijas (piem. ar bāriņtiesu, izglītības iestādēmu.c. institūcijām) veikšana    Starpinstitucionālās sadarbības (interdisciplinārās speciālistu komandas) koordinēšana     Darba rezultātu izvērtēšana Tikšanās ar klientu, sasniegto rezultātu un mērķu izvērtēšana;   Vidusposma atskaites sagatavošana;    Vienošanās par tālāko intervences plānu un mērķiem     Atbalsta turpināšana, klienta lietas izbeigšana Ģimenes Attīstības (intervences) plāna īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas, individuālais un grupu darbs & pakalpojumu piesaiste;    Noslēguma izvērtējums;      Vienošanās ar klientu par sadarbības pārtraukšanu;    A Modelis B Modelis C Modelis IVFĀZE 6–12mēn. IIIFĀZE Pēc3mēn ned. IIFĀZE 4–12ned. IFĀZE 1–3ned.
24 Pakalpojuma modeļu apraksts: Analizējot sociālā riska ģimeņu statistiku un veicot pašvaldību sociālo dienestu vajadzību izpēti pakalpojumu jomā, ir izveidota vispusīga, elastīgi pielāgojama pakalpojumu pakete sociālā riska ģimeņu rehabilitācijai un atbalstam. Pakalpojuma modeļi atbilst 4 būtiskākajām riska faktoru grupām, kas tika identificētas analizējot Latvijas sociālā riska ģimeņu vajadzības un to mērķis ir veikt ilgtspējīgu ieguldījumu ģimeņu resursu un kompetenču attīstībā, lai nodrošinātu ģimenēs augošo bērnu pilnvērtīgu attīstību, aizsardzību un veiksmīgu integrāciju sabiedrībā. Katrs no pakalpojumu modeļiem ietver dažādus atsevišķus atbalsta pakalpojumus, kas dod iespēju konkrētajai pašvaldībai izvēlēties tikai tos pakalpojumus, kas ir nepieciešami tās klientiem - sociālā riska ģimenēm un kas nav pieejami konkrētajā pašvaldībā, tādējādi izslēdzot pakalpojumu dublēšanos. Pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar ģimenes attīstības (sociālās rehabilitācijas) plānu, kas ir veidots balstoties uz bērna un ģimenes individuālajām vajadzībām. Daži pakalpojumi tiek sniegti tikai bērniem, daži – tikai vecākiem vai arī bērniem un vecākiem kopā. Uzlabojot vecāku dzīves un sociālās prasmes, pozitīvo ietekmi izjūt arī bērni, taču jebkurā gadījumā ieguvēja ir visa ģimene. ATT. nr 5: Pilns ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver: 1.Psihosociālais atbalsts ir komplekss, strukturēts atbalsta pasākumu kopums ar mērķi atjaunot vai attīstīt ģimenes kā sistēmas un tās atsevišķo indivīdu resursus, kas nepieciešami ģimenes pašpietiekamības un bērnu pilnvērtīgas attīstības un aprūpes nodrošināšanai. Šis atbalsta kopums ietver sevī arī ģimenes un tajā augošo bērnu tiesību un interešu aizstāvību, veicinot kopienas izpratni par ģimeņu vajadzībām un pilnveidojot atbalsta sistēmu sociālā riska ģimenēm ar bērniem. Atbalsts tiek sniegts: 1.Psihosociāls atbalsts 2.Atbalsts izglītības jomā 3.Atbalsts veselības jomā 4.Ekonomisks atbalsts
25  Bērniem gan individuālās konsultācijās, gan grupu nodarbībās. Atbalsta mērķis ir attīstīt bērna resursus, palīdzēt apgūt jaunus uzvedības un komunikāciju modeļus kā arī strādāt ar konkrētām problēmām socio-emocionālajā jomā.  Vecākiem bērnu aprūpes, audzināšanas un sadzīves jomā, lai uzlabotu aprūpētāju zināšanas un praktiskās iemaņas un viņi varētu labāk aprūpēt bērnus un nodrošināt bērnu fizisko, emocionālo, intelektuālo, sociālo un garīgo attīstību. Šo atbalstu parasti realizē sociālais rehabilitētājs, sniedzot savu pakalpojumu gan klienta dzīvesvietā, gan pakalpojuma organizētāja darbības vietā. Līdzās rehabilitācijai un individuālam atbalstam no dažādu speciālistu puses vecākiem tiek piedāvātas izglītojošas un atbalsta grupas, kas vienlaicīgi kalpo kā vecāku pašpalīdzības un socializācijas klubiņi, kas dod iespēju aprūpētājiem veidot savstarpējus kontaktus, apspriesties par sev būtiskiem jautājumiem un apmainīties ar pieredzi. Šāda veida grupas ir ļoti būtiskas ģimenēm, kurām trūkst savas „atbalsta grupas” draugu un radu lokā un kalpo kā paplašinātais atbalsta punkts.  Vecākiem un bērniem, veidojot kopīgas aktivitātes gan vienas ģimenes, gan vairāku ģimeņu ietvaros ar mērķi attīstīt savstarpējo sapratni un komunikāciju, parādīt ģimenes kā sociālas atbalsta sistēmas resursus un palīdzēt apgūt jaunus savstarpējo attiecību modeļus. 2. Atbalsts izglītības jomā tiek sniegts bērniem, kam nav pilnvērtīgi nodrošināta pieejamība un atbalsts formālās izglītības iegūšanai un pastāv sociālās atstumtības un bērna izkrišanas no formālās izglītības sistēmas risks. Šis atbalsts var būt informācijas apkopošana un sniegšana ģimenei par reģionā pieejamajiem formālās un neformālās izglītības pakalpojumiem līdz pat tiešam materiālam atbalstam mācību piederumu iegādei vai mācību maksas segšanai piem. bērna pulciņiem, privātstundām, konsultācijām utml.. Šī atbalsta aktivitāšu mērķis ir palīdzēt bērniem, kuriem ir iekavēta izglītības vielas apguve un atgriezt viņus izglītības sistēmā. Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt bērna vajadzības izglītības jomā un piesaistot nepieciešamos speciālistus (piem. psihologu mācību traucējumu diagnosticēšanai, speciālo pedagogu, attiecīgo priekšmetu pedagogus utml.) un izstrādāt bērna atbalsta plānu izglītības jomā. Bez tam pakalpojuma sniedzējs nodrošina sadarbību ar attiecīgās izglītības iestādes pedagogiem vai citiem speciālistiem un iesaista tos atbalsta procesā, lai maksimāli efektīvi palīdzētu bērnam iekļauties izglītības sistēmā. 3. Atbalsts veselības jomā bērnam un/vai aprūpētājam tiek sniegts gadījumos, kad nav pieejami valsts garantētās bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi un/vai pašvaldības finansiālais atbalsts vai arī nepieciešamais atbalsts nevar tikt sniegts pietiekami operatīvi un šī iemesla dēļ nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga ģimenes rehabilitācija. Šis atbalsts paredz ārstu speciālistu, piem. narkologa, psihiatra, ginekologa, fizioterapeita piesaisti un konsultāciju apmaksu, kas nepieciešama saslimšanu, t.sk. atkarību, diagnosticēšanai un nepieciešamā ārstēšanas plāna izveidei bērna un/vai aprūpētāju veselības stāvokļa uzlabošanai.
26 Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā un piesaistīt nepieciešamos speciālistus, kā arī uzraudzīt rehabilitācijas procesu un koordinēt to ar pārējiem atbalsta pakalpojumiem, lai nodrošinātu efektīvu starpdisciplinārās komandas darbu un dažādo aktivitāšu sazobi. 4. Materiālais atbalsts ģimenēm ar mērķi novērst krīzes situācijas, kuru cēlonis ir ģimenes nepietiekamais ekonomiskais nodrošinājums. Šis palīdzības veids ir paredzēts tikai kā papildus atbalsts kopējā pakalpojuma groza ietvaros un tiek sniegts ar nosacījumu, ka nav vai nav pietiekamā apjomā pieejams valsts vai pašvaldību materiālais atbalsts konkrēto vajadzību apmierināšanai, lai nedublētu valsts vai pašvaldību sniegto sociālo palīdzību. Materiālais atbalsts no NVO puses var tikt piesaistīts papildus 10 vai 15 % apmērā no pašvaldību veiktā iepirkuma summas gadā. Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc materiālā atbalsta, informatīvi un praktiski atbalstīt klientu palīdzības saņemšanai no valsts vai pašvaldību sociālās palīdzības līdzekļiem un/vai piesaistīt nepieciešamo atbalstu arī no Latvijā un attiecīgajā reģionā esošajām NVO, privātajiem vai korporatīvajiem ziedotājiem. Kā atsevišķas materiālā atbalsta apakšjomas var tikt minētas sekojošas:  Atbalsts ģimenes ekonomiskās pašpietiekamības veicināšanai var izpausties kā darba prasmju apmācība, arodmācību/pārkvalifikācijas kursu un darba meklēšanas un ienākumu gūšanas apmācības organizēšana un/vai attiecīgās mācību maksas nomaksa, ja tā netiek nodrošināta bez maksas valsts nodarbinātības veicināšanas ietvaros. Ģimeni var atbalstīt arī, iegādājoties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem uzsākt savu uzņēmējdarbību un palīdzot iegūt uzņēmuma vadīšanai nepieciešamās zināšanas (piem.piesaistot uzņēmējdarbības mentoru, apmaksājot uzņēmuma vadības apmācības kursus utml.).  Atbalsts veselības uzlabošanai var tikt sniegts, apmaksājot bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskas manipulācijas, tehniskos palīglīdzekļus (piemēram, dzirdes aparātu, ratiņkrēslu utt.), medikamentus/vitamīnus vai piesaistot nepieciešamo atbalstu kā privātus vai korporatīvus ziedojumus. Atbalsts medikamentu vai tehnisko palīglīdzekļu iegādei tiek sniegts tikai konsultējoties ar ārstu un saņemot tā apstiprinājumu.  Atbalsts mājokļa/sadzīves apstākļu uzlabošanai var tikt sniegts, ja ģimenes sadzīves apstākļi apdraud bērnu veselību un drošību. Vajadzības pēc atbalsta var būt ļoti dažādas, sākot no higiēnas priekšmetu un pirmās nepieciešamības mēbeļu un sadzīves priekšmetu (piemēram, gultas, galda, krēslu, segu, spilvenu, matraču, virtuves piederumu) līdz pat sanitārtehnisko komunikāciju (nav apkures un tīra ūdens) trūkumam mājoklī.  Atbalsts uztura nodrošināšanai (pārtikas produktu paciņas/pārtikas taloni) var tikt sniegts, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā).  Atbalsts apģērba nodrošināšanā var tikt sniegts, ja ģimene nevar nodrošināt bērniem to vecumam un sezonai atbilstoša apģērbu un apavus. Šis atbalsts ir būtisks visai ģimenei, jo palīdz ģimenes locekļiem ne tikai saglabāt veselību, bet arī novērš bērnu izstumšanu no vienaudžu kopienas un veicina ģimenes iekļaušanos vietējā kopienā.
Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1. PSIHOEMOCIONĀLAIS – PSIHOSOCIĀLAIS ATBALSTS Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - bērnu audzināšanas grūtības ģimenē; - vecāku zināšanu trūkums par bērna attīstību; - vecāku zināšanu trūkums par katra bērna individuālām vajadzībām un to realizēšanas veidiem; - resursu trūkums un nespēja/ neprasme tos piesaistīt ģimenes spēkiem; - sociālo prasmju (ikdienas prasmju; saskarsmes prasmju; pašaprūpes prasmju; plānošanas prasmju) trūkums vecākiem un bērniem; - atkarību vielu lietošana un citu atkarību izraisošu darbību veikšana, kas izraisa funkcionēšanas traucējumus bērniem un vecākiem; - ģimenei nav sadzīvē nepieciešamo priekšmetu, vide ir netīra; vide nav droša; savstarpējā komunikācijā un mijiedarbībā - ģimenē tiek pielietoti sociāli Palīdzēt klientu ģimenēm tikt galā ar ikdienas dzīves sarežģījumiem un problēmām, attīstīt nepieciešamās praktiskās un sociālās iemaņas; 1. Sociālā gadījuma vadīšana; 2. Ģimenes risku izvērtēšana, mērķu un uzdevumu noteikšana; 3. Ģimenes sociālās rehabilitācijas plāna izstrāde un realizēšana; 4. Regulārs kontakts ar klientu, individuāla konsultēšana, ģimeņu apsekošanu dzīvesvietā, 5. Organizēt klientu apmeklējumus pie speciālistiem, motivēt klientus sadarbībai un aktīvai iesaistei ģimenes rehabilitācijas plāna realizēšanā; Sociālā darbinieka pielietojamās metodes Novērošana, informācijas iegūšana, novērtēšana, saruna, aktīvā klausīšanās, atbalsta sniegšana, atspoguļošana; intervences un sasniegto rezultātu novērtēšana, informācijas dokumentēšana; sociālo tīklojumu karte, ekokarte, genogramma, riska faktoru novērtēšanas veidlapas u. c. dokumentācija; gadījuma analīze; dokumentu un likumu analīze; Sociālais darbinieks (SD); Sociālais rehabilitētājs (SR) ;
28 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti nepieņemami komunikācijas veidi ( rupji izteicieni, agresīva uzvedība; savstarpēji nicinoša attieksme); - vecāki neprot plānot un ekonomiski pārvaldīt savus resursus un laiku. vecāki zaudējuši interesi par darba meklējumiem, neprot sevi prezentēt darba devējam, neprot izmantot pieejamos resursus darba meklēšanā. Sociālā rehabilitētāja pielietojamās metodes Saruna, motivējošā intervija, iedrošināšana, kopīga darbība; lomu spēles, praktiski treniņi prasmju nostiprināšanā; analīze, plānošana, novērtēšana, sadarbība ar sociālo darbinieku un citiem profesionāļiem komandā. 1.1. Klientu interešu aizstāvība Pārstāvēt klienta intereses attiecībās ar bāriņtiesu, izglītības iestādēm, veselības iestādēm u.tml. Klientu pavadīšana pie speciālistiem / uz institūcijām, dokumentu analīze un atbalsts to sakārtošanā SD; SR; 1.2. Vecāku prasmju pilnveidošana / attīstīšana * Palīdzēt vecākiem apgūt mājsaimniecības prasmes, bērnu audzināšanas prasmes * Palīdzēt veikt uzlabojumus dzīvesvietā, piem,. kosmētiski remonti, mēbeļu sagāde u.tml. * Apmācīt ģimenes budžeta plānošanā; SD; SR; 1.3. Atbalsts vecākiem nodarbinātības jomā * Atbalsts izglītības iegūšanā, papildināšanā; * Atbalsts darba meklējumos; SR
29 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1.4. Bērna prasmju attīstība Izglītot bērnus personiskās higiēnas jautājumos, uzlabot saskarsmes prasmes u.tml. SR 1.5. Sadarbība ar citām institūcijām Iesaistīt ģimenes rehabilitācijā visas institūcijas, kuru rīcībā ir informācija par konkrēto ģimeni un kuras tieši vai netieši ietekmē ģimenes situāciju. Informācijas apmaiņa (formāla un neformāla) un problēmu risināšana sadarbībā ar:  skolām, bērnudārzu, izglītības pārvaldi, bāriņtiesu;  Policiju, probācijas dienestu, ģimenes ārstiem, veselības iestādēm u.tml.  Dzīvokļu pārvaldi & darba devēju SD; SR; 1.6. Izglītojošo un atbalsta grupu organizēšana Dot iespēju dalībniekiem izprast savas un līdzcilvēku problēmas, pilnveidot sadzīves un sociālās prasmes, kā arī veidot savstarpējus kontaktus. Balstoties uz ģimeņu vajadzību izvērtējumu, kā arī iespējamo interesentu skaitu, var tikt organizētas dažādas tematiskās grupas, piem. BEA emocionālās audzināšanas grupas, grupas pusaudžiem par atkarībām, seksuālo audzināšanu u.tml. Psihologs SD 1.7. Psihologa atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Pastiprināta trauksme bērniem vai vecākiem; - Krīzes situācijas ģimenē vai sabiedrībā; tai skaitā — nozīmīga cilvēka zaudējums, sēras; - Saskarsmes problēmas ģimenē, traucētas spējas veidot pozitīvu Analizēt ģimeņu sociālpsiholoģisko problēmu cēloņus un izstrādāt priekšlikumus to risināšanai; Sniedz psiholoģiskas konsultācijas, Vajadzības gadījumā veic psiholoģisku diagnostiku, analizē iegūto informāciju, sniedz atzinumu; Sniedz palīdzību psiholoģiska rakstura konfliktu risināšanā; Vada grupu nodarbības psiholoģiska rakstura problēmu prevencijai; Psihologs
30 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti saskarsmi; - Saskarsmes grūtības bērniem skolā ar vienaudžiem; - Bērniem grūtības socializēties sabiedrībā; - Somatiska rakstura veselības traucējumi; - Vecākiem zināšanu trūkums par bērnu emocionālajām vajadzībām; - Nespēja izturēties konsekventi pret bērnu, - Paaugstināts stress darbā, attiecībās, ģimenē vai citās dzīves jomās; - Zināšanu trūkums par bērnu vecumposmu īpatnībām. Psihologa pielietojamās metodes Saruna; novērošana; atspoguļošana, atbalsta sniegšana; emociju atreaģēšanas veicināšana; vēdināšana, motivējošā intervija; mediācijas metodes tehnikas; lomu spēles; psiholoģiskie testi u.c. 1.8. Supervizors Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Grūtības individuālu sociālo gadījumu risināšanā, pozitīvas dinamikas sasniegšanā, sasniegumu novērtēšanā - Grūtības savstarpējā sadarbībā, vienotu mērķu izvirzīšanā, to izpildes konsekvencē - Profesionālās izdegšanas sindroma klātbūtne komandas darbā Saliedēt sociālā atbalsta sniedzēju komandu, apmācīt un sniegt komandai atbalstu starpprofesionālo konfliktu risināšanai, palīdzēt komandai virzīties uz vienotu mērķi. Mazināt profesionālās izdegšanas risku. Supervizora pielietojamās metodes Supervīzija, pārraudzība, sarunas, gadījumu analīze, pašizpēte. Supervizors
31 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti Iespējamie papildus atbalsta pakalpojumi 1.9. Psihoterapeita atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Ilgstošu grūtību gadījumā, kas saistītas ar dziļākiem cilvēka dzīves un personības aspektiem - Emocionāli labvēlīgu attiecību trūkums ģimenē; - Ilgstoša vardarbība ģimenē; - Ieilguši neatrisināti psiholoģiski konflikti ģimenē; - Depresija vai depresīvs stāvoklis kādam no ģimenes locekļiem; - Motivācijas trūkums pozitīvām pārmaiņām ģimenē. Palīdzēt vecākiemm veidot veselīgas attiecības savā starpā kā arī ar bērnu. Bērns caur simptomu parāda kādu savu neapmierinātu vajadzību. Palīdzēt vecākam "ieraudzīt" savu bērnu - ģimenes sistēmā, skolas sistēmā. Analizē ģimenes sociālo un psiholoģisko problēmu cēloņus ģimenes attiecību kontekstā; konsultē ieilgušu krīžu sekas ģimenē, Veic ilgstošu motivējošu darbu atkarības problēmu un attiecību problēmu risināšanai stiprināt ģimenes ( pāra attiecību, vecāku - bērnu attiecību) līdzsvarotu funkcionēšanu, parādot tās resursus labvēlīgām pārmaiņām, Darbs ar pāra attiecībām, vecāka - bērna attiecībām, šķirtām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, sievietes, kas ir pārcietušas emocionālu, fizisku, seksuālu vardarbību; ģimenes, kas ir pārdzīvojušas krīzes situācijas. Psihoterapeita pielietojamās metodes Psihoterapijā izmantotās metodes atkarīgas no terapijas virziena, kādā katrs psihoterapeits strādā. Sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros psihoterapeita metodes balstās uz ģimenes sistēmisko pieeju, smilšu terapiju, intelektuālajiem testiem utml.) Psihoterapeits
32 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1.10. Juridiskais atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Nenoteikta paternitāte bērnam; - Uzturlīdzekļu piedziņa; - Darba attiecību strīdi, kā rezultātā nav nodrošināti ieņēmumi; - Apdraudētas bērna vai vecāka mantojuma tiesības, kā rezultātā tiek skartas bērna intereses; - Grūtības iesniegumu, pieteikumu, prasību noformēšanā, kas saistās ar bērna interešu pārstāvniecību; - Vecāku un vecākā skolas vecuma bērnu zināšanu trūkums par bērnu tiesību un pienākumu realizēšanu. Risināt dažāda rakstura juridiskus jautājumus, lai uzlabotu ģimenes materiālo stāvokli kā arī sniegt profesionālu palīdzību dažādu juridisko konfliktsituāciju risināšanai. * Sakārtot ar bērna paternitāti saistītos jautājumus * Uzlabot finansiālo situāciju ģimenē bērna vajadzību realizēšanai. * Sakārtot dokumentāciju bērna interesēm atbilstošu jautājumu kārtošanai tiesvedības instancēs. * Apmācīt vecākus par savām tiesībām pienākumiem un atbildību attiecībās ar darba devēju. Jurista pielietojamās metodes Saruna ar klientu; dokumentu analīze; informācijas ievākšana, apkopošana; dokumentu ( tai skaitā iesniegumu, pieteikumu u.c.) sastādīšana; likumu analīze, likumu skaidrošana mediācijas metodes tehniku pielietošana juridisku strīdus jautājumu risināšanā starp bērnu vecākiem Jurists 2.ATBALSTS BĒRNA IZGLĪTĪBAS JOMĀ Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērna vecumam un attīstībai atbilstošas izglītības iegūšana: nepieciešams atbalsts, lai bērns uzsāktu/turpinātu Lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās; vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem. Lai tiktu novērsti sociālās atstumtības un bērna izkrišanas 1. Konsultācijas vecākiem, lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem; 2. finansējuma piesaiste maksai par mācību grāmatām un skolas piederumiem, 3. mācību maksas samaksai un samaksai par Sociālais darbinieks
33 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti mācības; bērnam ar īpašām vajadzībām/ mācību grūtībām netiek nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts no formālās izglītības sistēmas riski, tiktu veicināta bērna vispusīga attīstība skolas vecuma bērnu privātstundām un papildnodarbībām, finansējuma piesaiste ārpusskolas nodarbības bērniem, (t. i., privātstundas, konsultācijas utt.). Papildus iespējamie pakalpojumi 2.1. Palīdzība mācību procesā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Skaņu izrunas traucējumi bērniem. - Ierobežots vārdu krājums bērniem, kas traucē saskarsmes veidošanu. - Mācīšanās traucējumi jaunāko klašu bērniem, kas saistīti ar rakstīšanas vai lasīšanas traucējumiem. Veicināt bērnu valodas attīstību - skaņu izrunu, vārdu krājuma pilnveidi; novērst lasīšanas vai rakstīšanas traucējumus; izglītot vecākus papildus atbalsta sniegšanai bērna valodas attīstībai Konsultē bērnus, kuriem pastāv runas un valodas traucējumi; Diagnosticē runas traucējumu cēloņus un smaguma pakāpi; Veicina runas attīstību bērniem, kuriem pastāv valodas attīstības aizture; Nosaka mērķa grupas bērnam individuālu plānu traucējumu mazināšanai vai novēršanai; Konsultē un apmāca vecākus regulārai vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos Logopēda pielietojamās metodes Logopēdiski vingrinājumi; logoritmika; fonemātiskās dzirdes attīstīšana; fonemātiskā ritmika; sīkās motorikas vingrinājumi; Logopēds 2.2. Palīdzība mācību vielas apguvē Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam kādā no mācību Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību, mazināt Sniedz atbalstu bērniem mācību priekšmetu apguvē Mācību priekšmetu
34 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti priekšmetiem nepieciešams papildus atbalsts, lai saprastu vielu skolas kavēšanu, konfliktus ar skolotājiem skolotājs 2.3. Palīdzība bērniem ar attīstības traucējumiem Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam ir attīstības traucējumi un nav nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts izglītības ieguvē Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību Veic diagnosticēšanu, sniedz atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām, Speciālais pedagogs 3.ATBALSTS VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) bērniem; - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas īstenošanu; - vecāku zināšanu trūkums par bērna veselības jautājumiem, veselīga dzīvesveida nozīmi; Nodrošināt pilnvērtīgu bērna veselības aprūpi, palīdzēt vecākiem atrisināt veselības problēmas, kas ietekmē vecāku lomas veikšanu Apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā; piesaistīt nepieciešamos speciālistus; veicināt klienta sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, konsultāciju sniegšana veselības jomā, veikt profilaktisko skaidrojošo darbu par veselīga dzīvesveida nozīmi bērna attīstībai; nepieciešamības gadījumā - finansējuma piesaiste, lai apmaksātu bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskās manipulācijas, vakcinācijas u.c. (sadarbībā ar veselības aprūpes personālu) Sociālais darbinieks Papildus iespējamie pakalpojumi 3.1. Atkarību profilakse un ārstēšana Novērst/mazināt atkarības Veic atkarības vielu lietošanas paradumu diagnosticēšanu klientiem; novērtē atkarību Narkologs;
35 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Atkarību problēmas (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem izraisošo vielu lietošanu, līdzatkarības problēmas ģimenē. izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī; Nosaka izraisītās atkarības intensitātes pakāpi klientam; pēta atkarības izcelsmes cēloņus; Motivē pārmaiņu procesam; Psihoterapeits 3.2. Palīdzība fiziskās veselības jomā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Funkcionālie traucējumi bērniem un/vai vecākiem Uzlabot klienta fizisko funkcionēšanu. Novērtē klientu funkcionālo traucējumu pakāpi; sniedz vecākiem zināšanas par speciālajām vajadzībām, kas saistās ar individuālu funkcionālu traucējumu klātbūtni; Sniedz konsultācijas vecākiem par bērna stājas vai skeleta īpatnībām un tā ietekmi uz bērna veselības kvalitāti; Konsultē klientus par darba un dzīvojamās vides pareizu iekārtošanu, par veselīga dzīves veida ievērošanu, sniedz ieteikumus par nepieciešamo fizisko vingrinājumu izpildi, sastāda individuālus vingrojumu kompleksus; konsultē klientu par sevis aprūpi un ikdienas uzdevumu realizēšanu . Fizioterapeits 3.3. Atbalsts reproduktīvās veselības jomā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Ģimenei ir nepietiekošas zināšanas un trūkst prasmes ģimenes plānošanā; - Jaunieši, kuri atrodas riska grupā ar Uzlabot zināšanas par reproduktīvo veselību un ģimenes plānošanu, veikt seksuāli transmisīvo slimību izplatības profilaksi. Konsultē ģimeņu sievietes par jautājumiem, kas saistās ar reproduktīvās sistēmas veselību; Sniedz individuālas konsultācijas par ģimenes plānošanas jautājumiem, kontracepcijas iespējām; Vada grupu nodarbības vecākiem un Ginekologs
36 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti iespēju pāragri iesaistīties seksuālās attiecībās; - Jaunieši, kam trūkst zināšanas par kontracepcijas iespējām, par seksuāli transmisīvām saslimšanām, to izplatīšanās cēloņiem; jauniešiem par agrīnu seksuālo attiecību veidošanu jauniešu attiecībās un to profilaksi 4.EKONOMISKS ATBALSTS Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums; -Vecāku bezdarbs, vecāki ar zemu izglītības un profesionālo prasmju līmeni. Sekmēt bērna pamatvajadzību nodrošināšanu Palīdzība ģimenes budžeta plānošanā; Palīdzība aprūpētājiem atrast un saglabāt stabilāku ienākumu avotu; Palīdzība, lai ģimene varētu iegādāties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem atrast darbu/kļūt par pašnodarbinātajiem vai izveidot savu uzņēmumu; Atbalsts uztura jomā (pārtikas produktu paciņas), lai nodrošinātu piemērotu un pietiekamu uzturu, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā). Atbalsts apģērba nodrošināšanā (jauns un lietots sezonai atbilstošs apģērbs), lai palīdzētu ģimenes locekļiem saglabāt veselību un veicinātu ģimenes locekļu sociālo iekļaušanos. Sociālais darbinieks; Sociālais rehabilitētājs
Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija Sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm, tiek nodrošināta starpinstitucionālā sadarbība un tiek veidota starpprofesionāļu komanda, kas nodrošina pakalpojumus ģimenēm un bērniem atbilstoši viņu vajadzībām un plānam, kas tiek individuāli izstrādāts katrai ģimenei ar mērķi uzlabot ģimenes sociālo funkcionēšanu, nodrošinot atbilstošus apstākļus bērna veiksmīgai attīstībai savā bioloģiskajā ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība ir nepieciešama, lai bērnu tiesību aizsardzības subjekti – bērna ģimene, izglītības, kultūras, veselības aprūpes, bērnu aprūpes iestādes, policija, valsts un pašvaldības institūcijas, sabiedriskas organizācijas un citas fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar palīdzības sniegšanu bērniem, kā arī darba devēji veiksmīgi varētu īstenot normatīvajos aktos noteiktās prasības, nodrošinot bērnu tiesības (piemēram, bērna drošību, aizsardzību, tiesības uz izglītību, tiesības būt pasargātam no fiziskas, garīgas un seksuālas ekspluatācijas). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70.panta pirmajā daļā noteikts, ka visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama. Nevienai no bērna tiesību nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām nav visu nepieciešamo zināšanu, prasmju vai līdzekļu, kas vajadzīgi problēmas atrisināšanai. Katra no iesaistītajām institūcijām ir kompetenta pieņemt lēmumu kādā noteiktā aspektā, piemēram, izglītības iestāde nodrošina mācību un audzināšanas procesu, kā arī sniedz bērnam atbalstu, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina psihosociālu atbalstu, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aprūpes tiesības un lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi, ārstniecības iestāde sniedz bērnam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, policija veic izmeklēšanas darbības un nodrošina likumpārkāpumu profilakses darbu. Starpinstitucionālā sadarbība balstās uz komandas darbu, kurā piedalās visu kompetento institūciju pārstāvji. Tā ir dažādu disciplīnu profesionāļu grupa, kurai ir kopējs mērķis kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā klientam un pēc iespējas labāks problēmsituācijas risinājums. Ar starpinstitucionālās komandas sadarbību var piesaistīt nepieciešamos resursus ģimenes problēmas risināšanā. Veiksmīgas starpinstitūciju sadarbības priekšrocības:  Iespējams jau agrīnā stadijā identificēt potenciālos riskus un tos novērst;  Iespējams ātri, operatīvi un vispusīgi risināt problēmsituācijas;  Iespējams ekonomēt resursus – gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus;  Katrā konkrētā situācijā iespējams panākt vislabāko iespējamo rezultātu, ņemot vērā katru individuālo gadījumu un vajadzības. Gan starpinstitucionālās, gan starpprofesionālās komandas dalībnieki ir speciālisti savā nozarē. Tiem jāspēj sadarboties – t.i. apmainīties ar informāciju, klausīties, diskutēt, analizēt, vienoties un respektēt atsevišķus viedokļus, atšķirt vērtīgo informāciju no mazsvarīgas. Katru komandas dalībnieku raksturo noteikta profesionālā kompetence,
38 kuras pamatā ir iegūtā izglītība, zināšanas, prasmes, vērtību orientācija, personības attieksmes. Komandas sadarbība izpaužas:  kā informēšana,  kā informācijas apmaiņa,  kā kopīgu lēmumu pieņemšana konkrētā lietā, kā starp-profesionāļu komandas darbs,  kā atzinuma sniegšana,  kā vienošanās par būtiskiem sadarbības mehānismiem. Vispārīgie priekšnosacījumi jebkuram veiksmīgam komandas darbam:  Saskaņots komandas darbs  Regulāra informācijas apmaiņa (telefoniski, rakstiski, tikšanās) Jāvienojas par to, cik bieži komanda tiksies. Jāizvēlas laiks, kas būtu optimāls visiem komandas dalībniekiem, jo tikšanās reizē jābūt visiem.  Komandai jābūt informētai par notikumiem, piemēram, par tiesu sēžu datumiem, lēmumiem, par ģimenes apmeklējumiem, izpētes rezultātiem  Kopīgi izvirzīts vienots mērķis problēmas risinājumam  Pienākumu sadalīšana  Resursu meklēšana. Komandas darbu ļoti veiksmīgi var izmantot nepieciešamo resursu identificēšanā un piesaistē, piemēram, prāta vētra, problēmas identificēšanas un risinājumu meklēšanas metode  Kļūdu un neveiksmju analīze  Kontrole un plānošana  Termiņu noteikšana Lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem tiek izveidota starpprofesionāļu komanda, kurā piedalās visi speciālisti, kuri sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Starpprofesionāļu komandas darba pamatprincipi:  Komandas dalībnieki ir personiski ieinteresēti sasniegt kopējo mērķi;  Komandas darbam ir noteikts mērķis, mērķi formulē kopīgi visa komanda (iepazīšanās komandā, atklātība; individuālo spēju, talantu, stirpo un vājo pušu, problēmrisināšanas spēju un prasmju izpēte, analīze un integrācija)
39 ATT. nr 6: Komandas darba cikls Komandas darba vērtēšanai iekļaujamie kritēriji:  Komandas vadītājs: kompetence, atbalsts, izturēšanās stils, spēja strādāt komandā, vienlīdzīga komandas dalībnieku atbildība, komandas saskaņota rīcība, lēmumpieņemšana komandā;  Regulāras komandas sanāksmes, kopīga īstermiņa mērķu formulēšana, mērķa sasniegšanas plānošana, visu dalībnieku iesaistīšanās plānošanā, koordinācija, regularitāte, sistēmiskums, skaidrs darbības virziens;  Komandas darbā tiek īstenotas komandas uzdevuma funkcijas: komandas uzturēšanas funkcijas, komandas koncepcijas (misijas) un mērķu noteikšana, problēmu izpēte un definēšana, darbības mērķu definēšana un darbības plānošana, risinājumu alternatīvu izvirzīšana, to izpēte un veiksmīgākās alternatīvas izvēle;  Darbam komandā nepieciešama motivācija: produktīvas savstarpējās attiecības, vienots komandas klimats, individuālo devuma novērtēšana un atzīšana, virzīšana un atbalsts, savstarpēja motivācijas stimulēšana, uzslavu izteikšana par paveikto;  Komandas darbība tiek attīstīta dalībnieku sadarbības rezultātā: tolerance, komunikācija, izturēšanās stils, spēja strādāt komandā, sadarbība, kooperācija, labvēlība;  Komandas darbā dalībnieki integrē savas zināšanas, prasmes un spējas kopīgā mērķa sasniegšanas labā;  Komanda ir gatava pielāgoties apstākļiem, nezaudējot savu unikalitāti un kopību.  Komanda meklē jaunus risinājumus, integrē pieredzi un ir radoša risinājumu meklējumos; Darbības plāna izstrāde Pienākumu sadale Darbs ar ģimeni Rezultātu izvērtējums Problēma
40  Komanda ir atklāta un atvērta. Tās darbībai iespējams izsekot gan pagātnes perspektīvā, gan tagadnē un nākotnē;  Komandas darbā tiek noteikti nepieciešamie resursi, un tie tiek piesaistīti. Ja komandas dalībnieki paši nevar kompensēt nepieciešamos resursus, resursi tiek piesaistīti no ārpuses (personisks atbalsts, supervīzija, izglītošanās).  Starpprofesionāļu komandas dalībnieki konkrēto sociālo gadījumu risināšanā savstarpēji sadarbojas gan individuāli viens ar otru (piem., ciešāka sadarbība noteikti izveidojas sociālā darbinieka-sociālā rehabilitētāja darbā), gan mazākās grupās (piem. konkrētajā gadījumā iesaistītie speciālisti - psihologs, supervīzijas dalībnieki), gan arī komandā kopā (kopējās sanāksmes, atsevišķi pasākumi).  Starpprofesionāļu komandas dalībnieki piedalās darba plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.  Komandas darba uzraudzība un koordinēšana:  Komanda tiekas kopējās sanāksmēs un apspriedēs.  Komandai tiek nodrošinātas supervīzijas, kas notiek reizi mēnesī, kuru laikā tiek apspriesta kvalitatīvu un efektīvu pakalpojuma sniegšana, komandas darbs, pilnveidota speciālistu profesionalitāte darbā ar mērķa grupu.  Speciālisti ar klientiem strādā gan individuālās konsultācijās, gan, savu kompetenču ietvaros, vadot grupu darbu vai dažādus atbalsta pasākumus. Profesionālās darbības robežas darbā ar mērķa grupu:  ievērot toleranci un konfidencialitāti;  sadarboties ar pārējiem speciālistiem;  nepieciešamības un/vai informācijas trūkuma gadījumā, lai sekmīgi varētu veikt savus pienākumus, vērsties sociālā gadījuma vadītāja;  strādāt komandā, ievērojot katra speciālista prasmes un kompetenci, kā arī ievērojot darba līgumā definētos darba uzdevumus, pienākumus un tiesības;  speciālistiem apmeklēt supervīzijas (reizi mēnesī), lai novērstu profesionālo izdegšanu, kas nodrošinās profesionālās darbības robežu ievērošanu.
41 Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas Šī pakalpojuma galvenie elementi/resursi ir:  Multidisciplināra komanda, kurā ietilpst:  Sociālais darbinieks;  Sociālais rehabilitētājs;  Psihologs un psihoterapeits;  Ģimenes asistents;  Papildus speciālisti, kā piemēram:  Narkologs;  Jurists;  Pedagogs;  Logopēds;  Ginekologs;  Infrastruktūra / materiālā bāze;  Līdzekļu piesaistes kapacitāte papildus atbalsta sniegšanai;  Organizācijas stabilitāte un ilgtspēja. Šī pakalpojuma galvenie principi/procesi ir:  pakalpojuma deleģēšanas līgums (A modelis) vai pakalpojuma iepirkuma līgums (B un C modeļi);  skaidri definēti pakalpojuma mērķa grupas atlases kritēriji;  uz individuālām vajadzībām balstīts pakalpojumu komplekss visai ģimenei;  pakalpojuma pieejamība arī klienta dzīves vietā (mobilā brigāde);  starpinstitucionālā sadarbība;  nodrošināts pakalpojuma kvalitātes vadības process. Pakalpojuma izmaksas katrā atsevišķā gadījumā ietekmēs:  Izvēlētais pakalpojuma modelis;  Speciālistu atbalsta apjoms, ko tas ietvers, ņemot vērā katras pašvaldības vajadzības;  Nepieciešamais konkrēto pakalpojumu klāsts un intensitāte;  Mērķa grupas klientu skaits, kam pakalpojums būtu jānodrošina (minimālais un maksimālais apjoms);  Attālumi līdz klientu dzīvesvietām pakalpojumu sniegšanai (mobilās brigādes transporta izmaksas);  Infrastruktūras izmaksas un pieejamība;  Specifiskas pakalpojuma kvalitātes prasības, u.c. faktori.
42 Iespējas pakalpojuma izmaksu noteikšanai:  Fiksēta maksa par pakalpojumu ģimenei (t.i., noteiktas stundas izmaksas, mēneša maksa vai visa pakalpojumu kompleksa maksa);  Mainīga maksa par pakalpojumu ģimenei atkarībā no tādiem faktoriem, kā piem. ģimenes riska līmenis (darbs ar augsta riska ģimenēm prasa lielāku resursu ieguldījumu un darba intensitāti) vai ģimenes locekļu skaits konkrētajā ģimenē (jo vairāk gadījumā iesaistīto ģimenes locekļu, jo lielāks resursu ieguldījums). ATT. nr 7: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska līmeni Attēlā redzams pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska līmeni, taču šis modelis var būt grūtāk īstenojams, jo iespējami dažāds pasūtītāja un pakalpojumu sniedzēja viedoklis par to, kuram riska līmenim konkrētā ģimene atbilst, kā arī riska līmenis var pēkšņi mainīties (piem., vecāks ar alkohola atkarību, kas ilgstoši atturējies no alkohola lietošanas un kura ģimene atbilst vidēja riska statusam, var pēkšņi atsākt alkohola lietošanu, pilnībā pametot bērna aprūpi novārtā un tā kļūstot par augsta riska ģimeni). Tāpat arī tieši augsta riska ģimenes parasti ir vismazāk motivētas sadarbībai, kā dēļ var netikt izmantoti pilnībā nepieciešamie papildus resursi. Tādēļ izstrādātās koncepcijas ietvaros Asociācija piedāvā izmantot mainīgu pakalpojuma apmaksas modeli, kurā kā minimālā pamatvienība tiek noteikta pakalpojuma maksa mēnesī vienai ģimenei, kurā dotajā brīdī ir 1 ģimenes loceklis (piem. vecāks, kam apturētas aizgādības tiesības, vai grūtniece) vai 2 ģimenes locekļi (vecāks un bērns). To nosaka, aprēķinot pamatpakalpojuma (sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, psihologa, ģimenes asistenta) izmaksas un papildus speciālistu izmaksas (piem. psihoterapeits, speciālais pedagogs, narkologs u.c.) - tiešās izmaksas. Tiešajām izmaksām tiek pieskaitīti administratīvie izdevumi (transports, telekomunikācijas, telpas u.c.) 15% apmērā.
43 Tad, atkarībā no ģimenes locekļu skaita, tiek piemērots koeficients – ja ģimenē ir 3 cilvēki, pakalpojuma bāzes cena tiek reizināta ar koeficientu 1,20, ja četri – ar 1,40, ja 5 – ar 1,55, ja ģimenē 6 un vairāk ģimenes locekļi – ar 1,70. Svarīgi!: šajā apmaksas modelī kā papildus ģimenes locekļi netiek ieskaitīti bērni līdz 3 gadu vecumam. Svarīgi!: šajā koncepcijā ietvertās izmaksu kalkulācijas var tikt izskatītas tikai kā paraugs, konkrētās pakalpojuma izmaksas būs atkarīgas no katra konkrētā pakalpojumu līguma/deleģējuma nosacījumiem! ATT. nr 8: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu Jāņem vērā, ka pakalpojuma sniegšanai pakalpojuma sniedzējam nepieciešams nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, komandu, speciālistus, tāpēc pakalpojuma līgumā kā būtisks punkts tiktu noteikts arī minimālais ģimeņu skaits mēnesī. Iespējams, ka pakalpojums var tikt nodrošināts vienlaikus vairākām blakus esošām pašvaldībām, kurās ir salīdzinoši neliels potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaits, tā nodrošinot pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA
ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA

Empfohlen

Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums
Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojumsDaiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums
Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojumsSOS Children'sVillages Latvia
 
296158
296158296158
296158Polyana Pinheiro
 
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.Евгений Шалупня
 
Livreto creas
Livreto creasLivreto creas
Livreto creasRosane Domingues
 
Solar power in Finland 2016-2017
Solar power in Finland 2016-2017Solar power in Finland 2016-2017
Solar power in Finland 2016-2017Karoliina Auvinen
 
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.THL
 
Глинотерапія_Дзера.pptx
Глинотерапія_Дзера.pptxГлинотерапія_Дзера.pptx
Глинотерапія_Дзера.pptxssuser4dd6141
 
Makroevolutsioon
MakroevolutsioonMakroevolutsioon
MakroevolutsioonKristel Mäekask
 

Empfohlen

Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums
Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojumsDaiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums
Daiga Eiduka Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojumsSOS Children'sVillages Latvia
 
296158
296158296158
296158Polyana Pinheiro
 
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.
Досвід соціальної роботи з людьми похилого віку у великобританії.Евгений Шалупня
 
Livreto creas
Livreto creasLivreto creas
Livreto creasRosane Domingues
 
Solar power in Finland 2016-2017
Solar power in Finland 2016-2017Solar power in Finland 2016-2017
Solar power in Finland 2016-2017Karoliina Auvinen
 
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.
Maria Salenius. Indikaattorit hyvinvoinnin ja terveyden edistämisen tukena.THL
 
Глинотерапія_Дзера.pptx
Глинотерапія_Дзера.pptxГлинотерапія_Дзера.pptx
Глинотерапія_Дзера.pptxssuser4dd6141
 
Makroevolutsioon
MakroevolutsioonMakroevolutsioon
MakroevolutsioonKristel Mäekask
 
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttöSuomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttöHarto Pönkä
 
SWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal OySWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal OyOdeal Oy
 
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...Harto Pönkä
 
Parilikmuutlikkus
ParilikmuutlikkusParilikmuutlikkus
ParilikmuutlikkusKristel Mäekask
 
O trabalho do_assistente_social_na_educacao
O trabalho do_assistente_social_na_educacaoO trabalho do_assistente_social_na_educacao
O trabalho do_assistente_social_na_educacaoAna Lúcia Mendonça Alves
 
Fluxo CRAS.docx
Fluxo CRAS.docxFluxo CRAS.docx
Fluxo CRAS.docxJosFabricioFigueired
 
Seened
SeenedSeened
SeenedHelina Reino
 
Academic guide on resilience
Academic guide on resilienceAcademic guide on resilience
Academic guide on resilienceОлексій Самойленко
 
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...THL
 
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"KurzemesRegions
 
Zinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II LatgaleZinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II LatgaleJulija Vasiljeva
 
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs
 
Priekules novads: Sadarbība ar NVO
Priekules novads: Sadarbība ar NVOPriekules novads: Sadarbība ar NVO
Priekules novads: Sadarbība ar NVOKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...keep_learning
 
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016KurzemesRegions
 
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvarosDeinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvarosKurzemesRegions
 
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC AustrumlatgalēZiņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC AustrumlatgalēKrāslavas novada bibliotēka
 
Zinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I LatgaleZinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I LatgaleJulija Vasiljeva
 
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilnsLeader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilnsValdis Kudins
 
2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fondsValmieras novada fonds
 
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāJaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Weitere ähnliche Inhalte

Was ist angesagt?

Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttöSuomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttöHarto Pönkä
 
SWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal OySWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal OyOdeal Oy
 
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...Harto Pönkä
 
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...THL
 

Was ist angesagt? (9)

Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttöSuomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
Suomalaisten koululaisten digitaalisen median käyttö
 
SWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal OySWOT-analyysi | Odeal Oy
SWOT-analyysi | Odeal Oy
 
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
Sosiaalisen median opetus ja käyttö opetuksessa (Mediakasvatuksen käsikirja, ...
 
Parilikmuutlikkus
ParilikmuutlikkusParilikmuutlikkus
Parilikmuutlikkus
 
O trabalho do_assistente_social_na_educacao
O trabalho do_assistente_social_na_educacaoO trabalho do_assistente_social_na_educacao
O trabalho do_assistente_social_na_educacao
 
Fluxo CRAS.docx
Fluxo CRAS.docxFluxo CRAS.docx
Fluxo CRAS.docx
 
Seened
SeenedSeened
Seened
 
Academic guide on resilience
Academic guide on resilienceAcademic guide on resilience
Academic guide on resilience
 
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
Harju-Kivinen, Raija: Teemoittaiset toiminnan suunnittelukortit sekä vaikutus...
 

Ähnlich wie ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA

Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"KurzemesRegions
 
Zinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II LatgaleZinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II LatgaleJulija Vasiljeva
 
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...keep_learning
 
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016KurzemesRegions
 
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvarosDeinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvarosKurzemesRegions
 
Zinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I LatgaleZinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I LatgaleJulija Vasiljeva
 
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilnsLeader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilnsValdis Kudins
 
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāJaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšanaSamazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšanaCentre for Public Policy PROVIDUS
 
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...Foundation for an Open Society DOTS
 
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...SOS Children'sVillages Latvia
 
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadamPopulārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadamKurzemes NVO atbalsta centrs
 

Ähnlich wie ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA (20)

Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
Deinstucionalizācija Latvijā un Kurzemē - "Kurzeme visiem"
 
Zinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II LatgaleZinojums lddk 2012 II Latgale
Zinojums lddk 2012 II Latgale
 
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
 
Priekules novads: Sadarbība ar NVO
Priekules novads: Sadarbība ar NVOPriekules novads: Sadarbība ar NVO
Priekules novads: Sadarbība ar NVO
 
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
 
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
Kurzeme tiksanas ar_d_ipartneriem_16032016
 
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvarosDeinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
 
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC AustrumlatgalēZiņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.2 - EDIC Austrumlatgalē
 
Zinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I LatgaleZinojums lddk 2013 I Latgale
Zinojums lddk 2013 I Latgale
 
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilnsLeader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
Leader pieeja 20101222_prezentacija_pilns
 
2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds
 
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadāJaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
Jaunatnes politikas sistēmas veidošanas pieredze Saldus novadā
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
 
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšanaSamazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
 
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...
Ingeborga Linde: Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējd...
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
LIZDA izpildbiroja darbības statistikas pārskats
LIZDA izpildbiroja darbības statistikas pārskatsLIZDA izpildbiroja darbības statistikas pārskats
LIZDA izpildbiroja darbības statistikas pārskats
 
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...
Vienaudžu izpētes projekts "Patstāvīgas dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes apr...
 
Mentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļaMentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļa
 
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadamPopulārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
 

Mehr von SOS Children'sVillages Latvia

Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in Finland
Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in FinlandMartti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in Finland
Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in FinlandSOS Children'sVillages Latvia
 
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...SOS Children'sVillages Latvia
 
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...SOS Children'sVillages Latvia
 
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomāLaila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomāSOS Children'sVillages Latvia
 
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmaiVija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmaiSOS Children'sVillages Latvia
 
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbība
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbībaLauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbība
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbībaSOS Children'sVillages Latvia
 
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...SOS Children'sVillages Latvia
 
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze LatvijāSociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze LatvijāSOS Children'sVillages Latvia
 

Mehr von SOS Children'sVillages Latvia (11)

Jaunais SOS Ziņotāja numurs 2014/1 ir klāt!
Jaunais SOS Ziņotāja numurs 2014/1 ir klāt! Jaunais SOS Ziņotāja numurs 2014/1 ir klāt!
Jaunais SOS Ziņotāja numurs 2014/1 ir klāt!
 
Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in Finland
Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in FinlandMartti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in Finland
Martti Kemppainen, Work of Child Welfare Network in Finland
 
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
 
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...
Ljiljana Siničković, “Bērnu labklājība – Priekšnosacījums Cilvēkkapitāla attī...
 
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomāLaila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā
Laila Rieksta – Riekstiņa, Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā
 
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmaiVija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai
Vija Tirzmale Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai
 
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbība
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbībaLauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbība
Lauris Neikens Labklājības ministrija un NVO sadarbība
 
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla...
 
SOS ziņotājs 2013/2
SOS ziņotājs 2013/2SOS ziņotājs 2013/2
SOS ziņotājs 2013/2
 
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze LatvijāSociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā
 
Sos zinotajs 2013/1
Sos zinotajs 2013/1Sos zinotajs 2013/1
Sos zinotajs 2013/1
 

ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA

  • 1. Ieguldījums Tavā nākotnē! ES fonda projekts "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ĢIMEŅU STIPRINĀŠANAS SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU KONCEPCIJA Publiskās-privātās partnerības sadarbības koncepts ģimeņu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai Autors: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Rīga, 2013
  • 2. 2 @ Latvijas SOS Bērni ciematu asociācija Materiāls izstrādāts ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ietvaros. Projekta mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā ģimeņu pakalpojumu jomā un projektu plānots ieviest visā Latvijas teritorijā, laikā no 01.09.2012.-30.06.2013. par kopējo summu 24859.09LVL apmērā. 92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
  • 3. 3 SATURA RĀDĪTĀJS TERMINI un DEFINĪCIJAS:.................................................................................................................4 KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS..........................................................5 ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS ......................................................................................7 KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI ...................................................9 Mērķis:.........................................................................................................................................9 Uzdevumi:....................................................................................................................................9 Sagaidāmie rezultāti:.................................................................................................................10 ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS....................................................11 Sociālā riska ģimenes ar bērniem..............................................................................................12 Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem..........................................................13 Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā ....................................13 SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ .......................................................................................................................................................16 MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI......................................................17 Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai ........................................17 RISKA līmeņi...............................................................................................................................18 Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi .....................................................................19 PAKALPOJUMA KONCEPTS ............................................................................................................21 Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai.................................................................................21 Pakalpojuma modeļu apraksts: .................................................................................................24 Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts.................27 Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija....................................................................................37 Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas.....................................41 Pakalpojuma kvalitātes kritēriji un to izvērtēšana ....................................................................44 Koncepcijas ieviešanas stratēģija Asociācijā .............................................................................47 PIELIKUMI ......................................................................................................................................51 SVID analīze - Projekta ekspertu vērtējums par atbalsta sistēmu ģimenēm un bērniem............51 Normatīvo aktu apkopojums: saturisks apraksts un ietekmes analīze; kontroljautājumi situācijas atbilstības izvērtēšanai ..................................................................................................................54 Sociālo darbinieku un sociālā rehabilitētāja funkciju salīdzinājums dažādos sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modeļos............................................................................................61 Pieredzes apmaiņas vizīte Somijā..................................................................................................64 Indikatori sasniegto rezultātu analīzei - paraugs...........................................................................67 Pašnovērtējuma anketa pašvaldībai..............................................................................................71
  • 4. 4 TERMINI un DEFINĪCIJAS: Sociālā riska ģimene / klients – ģimene ar bērniem, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības un bērnam pastāv risks zaudēt savas bioloģiskās ģimenes aprūpi. Kā galvenie riski, kas apdraud bērna labklājību un attīstību ģimenē ir sociālo un bērna audzināšanas prasmju trūkums vecākiem, bērnu pamešana novārtā, vardarbība, vecāku vai bērnu atkarības problēmas, antisociāla uzvedība, problēmas bērna izglītības un veselības jomā, pastāvīgi stresori vecāka dzīvē (materiālo līdzekļu trūkums, bezdarbs, veselības problēmas, konflikti starp mājsaimniecībā dzīvojošajiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem utml.); krīzes situācijā nonākusi ģimene – ģimene nonākusi emocionālā un/vai sociālā krīzes situācijā, ģimenei nav pieejams vai trūkst paplašinātās ģimenes vai citu ģimenei tuvu cilvēku atbalsts. Piemēram, ģimenes locekļa nāve, laulības šķiršana, bezdarbs, veselības problēmas, cita traumatiska pieredze, kas strauji pasliktinājusi ģimenes sociālo funkcionēšanu. pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība; bioloģiskā jeb izcelsmes ģimene - izcelsmes ģimene ir bērna bioloģiskā ģimene, tostarp ģimenes locekļi, ar kuriem bērnu saista bioloģiska radniecība. Šajā ģimenē noteicēji var būt bērna bioloģiskie vecāki, citi pieaugušie radinieki (piemēram, vecvecāki, tantes vai tēvoči) vai dažreiz pat brāļi vai māsas; sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālā riska vai krīzes situācijā nonākušas ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu ģimenē augošo bērnu pamatvajadzības un attīstību un veicinātu ģimenes sociālā statusa un līdzsvarotas funkcionēšanas atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Pakalpojums var tikt sniegts klienta dzīvesvietā un/vai pakalpojuma sniedzēja institūcijā; sociālā funkcionēšana - indivīda sociālās darbības un sociālo vajadzību realizācijas izpausme; sociālais darbs — profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus; psihosociālā palīdzība — sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu; vietējā kopiena - cilvēku grupa, kam raksturīga kopīga teritoriālā iezīme; bērna aprūpētāji - vecāki vai personas, kuras pilda vecāku pienākumus (personas, kuru aprūpē uz laiku nodots bērns, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji).
  • 5. 5 KONCEPCIJAS IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" (turpmāk tekstā - Projekts) ietvaros. Tā kā viens no Projekta mērķiem ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā, ir nepieciešams dialogs ar politikas plānotājiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai attīstītu inovatīvus pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un varētu ietekmēt valsts vai pašvaldību politiku. Tas veicinātu arī aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību ģimeņu politikas veidošanas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti. Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Demogrāfiskā krīze, nabadzības padziļināšanās, alkoholisma un narkomānijas izplatība, šķiršanās īpatsvara, nereģistrētā laulībā un ārpus laulības dzimušo bērnu skaita pieaugums, bez vecāku gādības palikušo un bērnu aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaita pieaugums u.c. - tās ir sekas nepietiekamajam atbalstam un mērķtiecības trūkumam ģimeņu problēmu risināšanā, cerot, ka šīs problēmas atrisināsies pašas no sevis vai ģimenes vienas pašas ar tām tiks galā. Reālā situācija rāda, ka paļaušanās tikai uz ģimeni nav bijusi pamatota.1 Ģimeņu politikā ir steidzami nepieciešami alternatīvi risinājumi ģimeņu stiprināšanai un situācijas uzlabošanai. Nevalstiskajām organizācijām, kas tieši vai pastarpināti darbojas ģimeņu politikas ieviešanā, šobrīd ir īpaši svarīgi savstarpēji sadarboties un attīstīt inovatīvu ģimeņu stiprināšanas pakalpojumu koncepciju un ir svarīgi ieviest koncepciju visefektīvākajā veidā, lai NVO viedoklis tiktu sadzirdēts un ģimeņu situācija reāli tiktu ietekmēta labvēlīgi. Šī nepieciešamība ir balstīta uz sabiedrības vajadzībām ilgtermiņā. Ja problēmas netiks risinātas, sagaidāms, ka pieņemto ģimenes politikas lēmumu neefektivitāte var negatīvi ietekmēt ne tikai atsevišķas jomas, bet tautsaimniecības un ekonomikas attīstību kopumā. Ja netiks īstenoti ģimeņu stiprināšanas pakalpojumi, arvien biežākas kļūs krīzes situācijas un konflikti ģimenē, kas ietekmēs gan vecāku, gan bērnu garīgo veselību. Nenodrošinot atbalstu ģimenēm šo situāciju atrisināšanai, vēl vairāk pieaugs sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzība, alkoholisms, narkomānija, vardarbība pret sevi un citiem, izplatība. Projektā identificētās problēmas saskan ar Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”2 (1.DP) 1.5. prioritātes mērķi, kas ir uzlabot valsts, reģionālā un vietējā 1 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā. 2 http://www.esfondi.lv/upload/04- kohezijas_politikas_nakotne/dp_aktivitates/1dp/FMProgr_1DP_30092011.pdf
  • 6. 6 līmeņa pārvaldes institūciju kapacitāti, (..) veicināt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā, kā arī 1.DP 1.5.2. pasākuma mērķi, kas paredz visu rīcībpolitikas izstrādē un ieviešanā iesaistīto pušu administratīvās kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību politikas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu kvalitāti un sniegs ieguldījumu un šo mērķu sasniegšanā. Projekts sniedz ieguldījumu 2006.gada jūlijā pieņemtā ES Komisijas paziņojuma par ES stratēģiju par bērnu tiesībām (EU Strategy on the Rights of the Child) mērķa sasniegšanā, kurš paredz veicināt un nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši tiesību uz savu identitāti, tiesību uzaugt drošos apstākļos/tiesību uz gādību, tiesību uz ģimeni, tiesību uz rotaļām un būt mīlētam, tiesību uz veselību, izglītību, sociālo integrāciju un iespēju vienlīdzību un tiesību uz sportu un piemērotu un aizsargātu vidi ievērošanu, kā arī garantēt tiesības iegūt informāciju par savām tiesībām, lai nodrošinātu tādas sabiedrības izveidi, kura būtu labvēlīga bērniem un kurā bērni varētu justies aizsargāti un aktīvi iesaistīti.3 Projekts sniedz ieguldījumu arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (turpmāk - NAP) ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas rādītājos un risināmajos uzdevumos. Proti, saskaņā ar NAP, iespēja saņemt sociālos pakalpojumus, ir viens no rādītājiem, kas raksturo sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti, paplašinātu pakalpojumu klāstu un pietuvinātu tos personas dzīvesvietai, nepieciešams nodrošināt pašvaldību institūcijām atbalstu alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai.4 Projekts ir tiešā saskaņā ar Koncepcijas par atbalstu ģimenēm ar bērniem 3.2.1.atbalsta virzienu „Izglītojošie un atbalstošie pasākumi vecāku pienākumu pildīšanai”, kas paredz sekmēt laulības/ģimenes konsultāciju sistēmas izveidošanu; atbalstīt izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošanu vecākiem, kas palīdzētu apgūt un papildināt trūkstošās vecāku prasmes un nepieciešamās zināšanas un atbalstīt sabiedrisko organizāciju darbību, veicinot ģimeņu pašpalīdzību konfliktu un problēmu situāciju risināšanā.5 Projekts sniedz ieguldījumu arī Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam virsmērķa sasniegšanā, kas paredz veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.6 3 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A6-2007- 0520&language=LV 4 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam. Pieņemts ar MK 04.07.2006. noteikumiem Nr.564. 5 Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apstiprināta Ministru kabinetā 2002. gada 28. maijā 6 Ministru kabineta 2011.gada 18. februāra rīkojums Nr. 65 „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam”, Iegūts 26.03.2012. interneta vietnē www.lm.gov.lv
  • 7. 7 ASOCIĀCIJAS PIEREDZES RAKSTUROJUMS Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija, SOS BCA) kā sociāla labdarības organizācija jau kopš 1997. gada nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Asociācija ir starptautiskas organizācijas SOS Children’s Villages International (darbojas kopš 1949.gada, lai aizsargātu bērnu tiesības un intereses, nodrošinātu bērnu pamatvajadzības un savu misiju pilda 134 valstīs) dalīborganizācija. Asociācijas uzmanības centrā ir bērns ar tā individuālajām vajadzībām un tiesībām. Augšana ģimeniskā vidē ir pati piemērotākā bērnam, tāpēc asociācija rūpējas par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, radot tiem mājas un ģimenes SOS bērnu ciematos. Šobrīd Īslīces un Valmieras SOS Bērnu ciematos un Jelgavas un Iecavas jauniešu mājās dzīvo vairāk nekā 150 bērni no visas Latvijas Otrs Asociācijas darbības virziens ir ģimeņu stiprināšana un atbalsts – mēs sniedzam palīdzību ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, iesaistot tās SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos. Šī darba mērķis ir palīdzēt vecākiem uzņemties atbildību un rūpes par saviem bērniem, lai bērni varētu augt tiem vispiemērotākajā vidē - savā
  • 8. 8 ģimenē. Ģimenes var saņemt psihosociālo palīdzību un iesaistīties dažādās aktivitātēs, tiek īstenots darbs ar bērniem, kas nāk no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Tiek attīstītas bērnu un vecāku prasmes (sniedzot atbalstu individuālās konsultācijās, veidojot sociālo prasmju attīstību veicinošas atbalsta grupas), iespējams saņemt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai, u.c. SOS Ģimeņu stiprināšanas projekti darbojas Rīgā, Valmierā, Olaines novadā, Bauskā un Cēsīs. Kopumā SOS ģimeņu stiprināšanas projektu atbalstu vidēji gadā saņem vairāk nekā 600 bērnu no vairāk nekā 300 izcelsmes ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Asociācija aktīvi piedalās arī politikas plānošanas, ieviešanas un uzraudzības jomā, piem., 2011.gadā Latvijas SOS BCA kopā ar citām NVO iniciējusi LR Labklājības Ministrijas darba grupas izveidi ar mērķi uzlabot politiku un praksi alternatīvās aprūpes jomā; pēc Latvijas SOS BCA iniciatīvas Valsts Ģimenes politikas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam rīcības plānā 2011. – 2013. gadam, tika iekļauti „Quality4Children” standarti; īstenota kampaņa „I Matter”/ ”Patstāvīga dzīve”, noticis aktīvs darbs bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas un kvalitātes uzlabošanai, Latvijas SOS BCA un Latvijas Audžuģimeņu biedrība iniciēja Alternatīvās bērnu aprūpes alianses (Alianse) http://alianseberniem.lv izveidi, apvienojot vietējās NVO, kuras darbojas bērnu alternatīvās aprūpes jomā. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija darbojas, galvenokārt pateicoties ārvalstu un pašmāju ziedotāju atbalstam, kā arī, piesaistot publiskā finansējuma iespējas, pašvaldību līdzfinansējumu. Ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanai aptuveni vienu trešo daļu no bērnu uzturēšanai un aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem Asociācija saņem dotāciju veidā no pašvaldībām, kurās bērni ir dzimuši. SOS BCA ir ilgstoša un pozitīva pieredze darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem, tai skaitā sekmējot iekļaujošās izglītības īstenošanu, nodrošinot bērnu iekļaušanos sabiedrībā. Mūsu pieredze rāda, ka profesionāls un laikus sniegts atbalsts sociālā riska vai krīzes situācijās nonākušām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, tam būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldībā kā sociālā darba un rehabilitācijas pakalpojumam.
  • 9. 9 KONCEPCIJAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI Mērķis: Koncepcijas mērķis ir izstrādāt sociālā pakalpojuma modeli sociālā riska ģimenēm ar bērniem, kas nodrošinātu:  izmaksu efektīvu,  kvalitatīvu,  pieejamu  uz rezultātu vērstu pakalpojumu publiskās-privātās partnerības ietvaros mērķa grupas (ģimeņu ar bērniem) sociālās funkcionēšanas uzlabošanai. Koncepcijas ietekmes līmeņi un paredzamie ieguvumi no ieviešanas praksē: ģimenes  savlaicīgi saņem visaptverošu, intensīvu un uz ģimenes locekļu individuālām vajadzībām vērstu atbalsta pakalpojumu savā dzīves vietā; pašvaldības  nodrošina efektīvu, pieejamu, starpdisciplināru, uz mērķi vērstu un kvalitatīvu atbalsta pakalpojumu sociālā riska ģimenēm, kas veicina ģimeņu paliekošu atveseļošanu un resursu attīstību, vienlaicīgi mazinot nepieciešamību pēc ārpusģimenes aprūpes bērniem un ar to saistītos izdevumus un sociālās sekas; Kā papildus ieguvums ir pašvaldību sociālo dienestu darbinieku kapacitātes celšana t.i. pieredzes apmaiņa un inovatīvu metožu apguve, ko nodrošina intensīva un cieša sadarbība ar sociālā darba u.c. pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem ekspertiem. valsts un sabiedrība kopumā  ieguldījums valsts ilgtspējā kā arī sabiedrības un indivīdu drošumspējā, veicinot sociālā atbalsta pakalpojuma prakses uzlabošanu un mainot palīdzības saņēmēja lomu no „pasīva saņēmēja” uz aktīvu, līdzatbildīgu un kopienā integrētu indivīdu. Uzdevumi:  noskaidrot mērķa grupas vajadzības un tai pieejamo atbalsta un pakalpojuma veidus/ apjomu Latvijas pašvaldībās;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu un citu atbildīgo institūciju un dienestu vajadzības un iespējas nodrošināt mērķa grupai nepieciešamo atbalstu;  definēt sociālo pakalpojuma saturu sociālās funkcionēšanas uzlabošanai;  definēt pakalpojuma sniegšanas principus (sociālā gadījuma vadīšanas process, supervīzija, komandas darbs);  definēt pakalpojuma sniegšanas procesu un posmus, piedāvājot dažādus NVO un pašvaldības sadarbības modeļus ģimeņu stiprināšanā;  veikt pakalpojuma izmaksu aprēķinu;  izstrādāt sadarbības dokumentu paraugus.
  • 10. 10 Sagaidāmie rezultāti: Pašvaldības un klienta situācijai un vajadzībām elastīgi pielāgojams ģimeņu stiprināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modelis, kas ietver 4 galvenos aspektus:  Sadarbības un pakalpojuma vadības principus, t.sk. atbildību sadalījums starp pašvaldības sociālo dienestu un NVO un vadības procesu aprakstu;  Sociālā gadījuma vadīšanas procesa aprakstu, kvalitātes standartus un indikatorus, kā arī galvenos kvantitatīvos rādītājus (gadījumu skaits, konsultāciju apjoma utml.) pakalpojuma izvērtēšanai;  Kritērijus mērķa grupas klientu atlasei;  Pakalpojumu veidus, to sniegšanai izmantojamo resursu un metožu, kā arī iedarbības jomu aprakstu; Izveidojot un sniedzot kopienas un indivīdu vajadzībām atbilstošu ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas ir savstarpēji saistīts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, iespējams nodrošināt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai mazinātu situācijas, kad bērni jāizņem no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē, ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, un sniegtu ieguldījumu ģimeņu politikas attīstībā Latvijā. Nepieciešams: 1) rūpēties par to, lai bērniem būtu pieejami nozīmīgākie pamatpakalpojumi (nodrošinot tos tieši ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā); 2) uzlabot ģimenes spēju pienācīgi rūpēties par bērniem (nodrošinot tiešu dažāda veida atbalstu vecākiem/bērna aprūpētājiem ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros vai arī veidojot sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem kopienā); 3) stiprināt vietējās kopienas un sabiedrību, lai tās spētu atbilstoši reaģēt uz īpaši neaizsargāto bērnu vajadzībām – veidojot partnerības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot un piedāvājot inovatīvas sociālā darba metodes un instrumentus, apmācību; 4) veidot aktīvu ieinteresēto personu un organizāciju tīklu, lai ikvienam bērnam būtu iespēja uzaugt gādīgā ģimenē - veicinot informācijas un zināšanu izplatīšanu par bērnu situāciju, vajadzībām, tiesību un interešu aizstāvību u.tml.
  • 11. 11 ESOŠĀS SOCIĀLĀ RISKA ĢIMEŅU SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā, ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Valstī vērojams nepietiekams atbalsts un mērķtiecības trūkums ģimeņu problēmu risināšanā. Situācijas analīzē ņemts vērā ekspertu viedoklis un veiktā SVID analīze. Lai labāk spētu analizēt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā, Asociācija 2012.gada nogalē veikusi pētījumu „Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā”, piesaistot neatkarīgos pētniekus Jolantu Milleri un Marutu Pranku. Pētījuma pilnā versija pieejama interneta vietnē http://www.sosbernuciemati.lv/lv/par-mums/informativie-materiali/ Pētījuma uzdevumi bija:  noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru;  izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu risināšanas jomā;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā;  noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”. Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados (aptaujas anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem). Dati, kas iegūti aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem. Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits,
  • 12. 12 nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji. Lai īstenotu pētījuma otro, trešo un ceturto uzdevumu, tika veikta pirmajā pētījuma daļā identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes, Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12 izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku. Koncepcijas izstrādes laikā - 2012.gada nogalē – vēl nebija pieejami apkopotie dati par aktuālo gadu, tāpēc analīze veikta, par pamatu ņemot arī 2011.gada statistiku. Analizējot bāriņtiesu sniegto statistikas datu apkopojumu par 2011.gadu, var secināt, ka, saglabājas 2010.gadā vērojamā tendence palielināties vecāku skaitam, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības. 2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākam, kas ir par 316 vecākiem vairāk kā 2010.gadā, tāpat arī salīdzinājumā ar 2010.gadu par 347 ir audzis bērnus skaits, kuru vecākiem 2011.gadā atņemtas aprūpes tiesības, sasniedzot 2300 bērnu. Vienlaikus konstatējams, ka kopš 2009.gada ir tendence pieaugt to personu skaitam, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, 2011.gadā tiesa atņēma aizgādības tiesības 830 vecākiem, kuri audzināja 1043 bērnus. Sociālā riska ģimenes ar bērniem Kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.g. bija 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita pēc pašvaldību norādītājiem datiem aug sociālā riska ģimenēs. Jāpiebilst, ka faktiskais bērnu skaits, kas aug sociālā riskā ģimenēs, ir augstāks par statistiski norādīto, jo valstī neeksistē vienota definīcija un kritēriji tam, kādas ģimenes ir uzskatāmas par sociālā riska ģimenēm, tādējādi katra pašvaldība var brīvi interpretēt sociālā riska ģimenes statusu. Šo apgalvojumu daļēji apstiprina arī fakts, ka uz 2012.gadu bērnu skaits, kuru ģimenēm tika piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, bija 74 163, un lai arī starp trūcīgu un sociālā riska ģimeni nevar tikt likta vienlīdzības zīmi, šis skaitlis tomēr norāda, ka 20 % bērnu Latvijas valstī dzīvo trūkumā un ģimeņu iespējas nodrošināt bērnam pilnvērtīgu attīstību ir visai ierobežotas. Kā norāda EUROCHILD ziņojums, nabadzība ļoti bieži ir iemesls bērna sociālai atstumtībai un nonākšanai alternatīvā aprūpē.
  • 13. 13 Preventīvais darbs ar sociālā riska ģimenēm ar bērniem Pašvaldību sociālo dienestu uzdevums ir nodrošināt noteiktu materiālo atbalstu, kā arī sniegt sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas krīzes situācijās, lai nodrošinātu bērna pamatvajadzības un tiesības un novērstu risku bērnu nonākšanai ārpus ģimenes aprūpes. Atsaucoties uz EUROCHILD 2012.februārī publicēto ziņojumu par deinstitucionalizāciju un kvalitatīvu alternatīvo aprūpii, visbiežāk bērnu izņemšana no ģimenes iemesls nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija, kā piemēram, nabadzība, nepiemērota dzīvesvieta, vecāku nepietiekamas sociālās un sadzīves prasmes, bezdarbs, bērna vai vecāku veselības problēmas, atkarības, vientuļie vecāki, kam nav sociālais atbalsts no tuviniekiem, u.tml. Ja šie riska faktori netiek laicīgi identificēti un ģimenei nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē pasliktinās, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē. Tādējādi, investējos ģimeņu preventīvajā atbalsta darbā un nodrošinot tām nepieciešamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu, ar ievērojami mazākiem līdzekļiem tiek sasniegts efektīvs, noturīgs un pats galvenais - bērnam un sabiedrībai kopumā labvēlīgs rezultāts. Galvenās problēmas patreizējā sociālā riska ģimeņu atbalsta sistēmā Kā parāda normatīvo aktu un statistikas analīze, kā arī intervijas ar 10 dažādu Latvijas pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem, kā galvenās problēmas vai trūkumi patreizējā ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēmā tiek minēti: Makrolīmenī (valsts līmenī)  Valsts finansējuma trūkums  valsts deleģējusi pašvaldībām pienākumus sniegt sociālos atbalsta pakalpojumus, nepiešķirot papildus finansējumu pašvaldībām ar zemiem ieņēmumiem;  Likumā par Sociālo palīdzību nav noteikts minimālais sociālā pakalpojuma apjoms un veidi  pašvaldības vadās pēc savām iespējām un izpratnes, nodrošinot sociālā riska ģimenēm sociālos pakalpojumus;  Fragmentēta un formāla atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem  atbalsta sistēma nav koordinēta valsts līmenī, tai nav pastāvīga finansējuma un mērķtiecīgas politiskās vadības. Piem., lai arī dažādi normatīvie akti paredz īpašu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, atbalsta sistēma ir vienāda, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē.  Nepastāv vienota izpratne /definīcija par to, kas ir „sociālā riska ģimene”, katra pašvaldība to interpretē individuāli un par to, kuros gadījumos ģimenei ir jāveic risku izvērtēšana;
  • 14. 14 Mezolīmenī (pašvaldību līmenī)  Sociālo darbinieku pārslodze  likumā noteikts, ka uz 1000 iedzīvotājiem ir jābūt 1 sociālajam darbiniekam, savukārt prakse liecina, ka vidēji Latvijā ir 1 sociālais darbinieks uz 2000 iedzīvotājiem un 5 novados nav pieejams neviens sociālais darbinieks. 27 no 119 jeb 24 % pašvaldībās nav sociālo darbinieku, kuri strādātu tikai ar ģimenēm un bērniem (lielākoties pieejams tikai lielos novados un pilsētās); pārāk liela slodze uz 1 sociālo darbinieku (pieredze rāda, ka 1 soc. darbinieks spēj nodrošināt kvalitatīvu rehabilitācijas un atbalsta darbu 20-30 ģimenēm vienlaicīgi)  Finansējuma trūkums nepieciešamo speciālistu un atbalsta pakalpojumu nodrošinājumam pašvaldībā (tuvu klientam)  bieži pašvaldībai nav pieejami citi sociālā riska ģimenes atbalstam nepieciešamie speciālisti kā piem, rehabilitētājs vai ģimenes asistents, narkologs, psihologs, psihoterapeits, jurists, kā arī svarīgākie pakalpojumi kā dienas centrs, krīzes mājas, jauniešu mājas, utml.;  Starpinstitucionālās sadarbības un komandas darba trūkums  trūkst sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa un sadarbība ar skolām, pašvaldību policiju, bāriņtiesu kā arī trūkst komandas darba starp ģimeņu atbalstā un rehabilitācijā iesaistītajiem speciālistiem / institūcijām, piem. psihologu, krīzes centru, darba biržām utml., nereti darbs nav orientēts uz kopīga rezultāta sasniegšanu;  Sociālās palīdzības praksē dominē materiālais nevis preventīvais atbalsts un sociālais darbs ar klientu  daudzas pašvaldības atzīst, ka sociālais darbinieks vairāk nodarbojas ar „pabalstu administrēšanu” nekā ar praktiska sociālā darba veikšanu un sociālo gadījumu vadīšanu, kas nodrošinātu regulāru un mērķtiecīgu sociālā darbinieka un klienta sadarbību un atbalstītu ģimenes sociālās rehabilitācijas un preventīvā darba procesu, trūkst resursu pilnvērtīgam darbam ar ģimenēm un bērniem;  Ļoti atšķirīgs sociālais budžets sociālajam darbam ar ģimenēm un pakalpojumiem dažādās pašvaldībās (% no kopējā pašvaldību budžeta)  atkarīgs no politiķu izpratnes par sociālā darba nozīmi;  Sociālo dienestu atbalsta sistēma pārsvarā ir vērsta uz krīzes situāciju risināšanu, nevis to profilaksi;  Nepieciešams regulāri pilnveidot sociālo darbinieku prasmes sociālo gadījumu vadīšanā, problēmu risināšanā, risku identificēšanā un novērtēšanā. Mikrolīmenī (klienta līmenis):  Nepietiekams pakalpojumu apjoms vai veidi  kā norādīts gan ģimeņu, gan sociālo darbinieku intervijās, naudas pietiek tikai diagnosticēšanai, bet tālākai ģimeņu rehabilitācijai līdzekļi nav paredzēti;  Nav nodrošināta pakalpojumu pieejamība  ģimenes nevar nokļūt līdz tām piedāvātajam speciālistam vai atbalsta nodarbībām bērniem, jo tām nav naudas
  • 15. 15 transportam un/vai tās dzīvo vietās, kur praktiski nav pieejams sabiedriskais transports;  Ierobežoti klienta resursi  klientam bieži nav izpratnes par savu situāciju, motivācijas trūkums to mainīt / uzlabot un ierobežoti klienta resursi.  Problēmas iekļauties izglītības sistēmā dēļ mācību problēmām vai/un saskarsmes grūtībām ar vienaudžiem/pedagogiem;  Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes ar zemām pamatprasmēm un bez nepieciešamā psihosociālais atbalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai; ATT. nr 1: Ģimeņu problēmu cēloņi, kas raksturīgi visos aptaujātajos novados: Situācijas analīze ļauj secināt, ka ģimenes ar augstu sociālo risku pašvaldībās nesaņem pietiekamus vai atbilstošus sociālos vai cita veida atbalsta pakalpojumus. Savukārt, tas, ka pieaug to vecāku skaits, kam ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, apstiprina to, ka laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas lielā daļā gadījumu sociālais darbs ar vecākiem nav bijis rezultatīvs un bāriņtiesai gadu pēc aprūpes tiesību atņemšanas nācies pieņemt lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, jo nav novērsti aprūpes tiesību atņemšanas iemesli. Tādēļ ir svarīgi katrā pašvaldībā nodrošināt klientu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus - ar kompleksu, individuālu pieeju, izzinot un stiprinot klientu resursus, strādājot ar klientu prasmju uzlabošanu. Šos pakalpojumus izveidot un īstenot veiksmīgi var arī nevalstiskās organizācijas.
  • 16. 16 SOCIĀLO PAKALPOJUMU DELEĢĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS ĢIMEŅU UN BĒRNU ATBALSTA JOMĀ Uzticot sociālo darba un rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu partneriem – nevalstiskajam sektoram, mūsuprāt, rodas šādas priekšrocības: 1. Valsts vai pašvaldības attiecīgās jomas atbildīgās institūcijas var koncentrēt savus resursus uz ģimeņu politikas veidošanu un stratēģisko aktivitāšu veikšanu, deleģējot operatīvo darbu pakalpojuma sniedzējam; 2. Pakalpojuma sniedzējs dod pakalpojumam pievienoto vērtību (piem., NVO piesaista papildus finansu līdzekļus sava darba veikšanai, kā arī materiālo atbalstu klientiem, tādējādi sociālais dienests ieekonomē līdzekļus); 3. Ārpakalpojuma sniedzējs ir elastīgāks savās iespējās apzināt klienta vajadzības un sniegt operatīvu atbalstu – gan materiālu, gan arī cita veida palīdzību, lai novērstu krīzes situāciju ģimenē. 4. Iespēja uzlabot sadarbību ar nemotivētu klientu: Gadījumos, kad klients jau ilgstoši ir sociālā dienesta palīdzības saņēmējs un sociālajam darbiniekam izveidojusies „attiecību rutīna”, ārpakalpojuma sniedzējs dod iespēju pārstrukturēt esošās attiecības ar klientu. Sadarbības pamatā starp klientu un ārpakalpojuma sniedzēju ir strukturēta, uz abpusēju vienošanos balstīta un uz konkrētu mērķi un rezultātu orientēta palīdzība. Tādējādi tiek mainīta klienta loma un atbildība pašā palīdzības sniegšanas procesā - no pasīva palīdzības saņēmēja uz līdzatbildīgu procesa dalībnieku. 5. Iespēja nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu klāstu un tā pieejamību klientiem, nepalielinot darbinieku skaitu sociālajā dienestā un ar to saistītās personāla izmaksas, neuzņemoties ilgtermiņa saistības un izmaksas, kas saistītas ar personāla pieņemšanu darbā, tālākizglītošanu, vadīšanu un pārraudzību. 6. Pakalpojuma sniedzēja piesaiste veicina jaunu zināšanu un darba metožu ieviešanu sociālā dienesta sociālajā darbā un sociālā dienesta darbinieku kapacitātes celšanu; 7. Deleģējot pakalpojumu, pašvaldība var nodrošināt efektīvāku un objektīvāku sniegtā pakalpojuma kvalitātes izvērtējumu, nekā tad, ja pakalpojuma sniedzējs ir pašvaldības sociālais dienests. Pakalpojuma deleģēšana dod iespēju iesaistīt kvalitātes izvērtēšanā arī pašus pakalpojuma saņēmējus, veicinot objektīva viedokļa, kritikas un līdz ar to arī pakalpojuma uzlabošanas iespējas, nekā situācijā, kad sociālais dienests vienlaicīgi ir pakalpojuma sniedzējs, uzraudzītājs, un arī lēmumu pieņēmējs par atbalsta piešķiršanu klientam; 8. Pakalpojuma ietekmes un izmaksu efektivitātes izvērtēšanas iespējas: slēdzot ārpakalpojuma līgumu, tiek definēti pakalpojuma kvalitātes kritēriji, t.i., kvalitātes standarti un indikatori, kā arī par katru atsevišķo klientu tiek veikta rūpīga dokumentācija, kas ietver sākotnējo klienta situācijas izpēti, mērķa un rezultātu, kā arī tā sasniegšanai nepieciešamo resursu/ aktivitāšu definēšanu. Tādā veidā tiek nodrošināta uz rezultātu vērsta pakalpojuma sniegšana, kas ļauj izvērtēt procesa kvalitāti un sniegtā pakalpojuma efektivitāti.
  • 17. 17 MĒRĶA GRUPAS ATLASES KRITĒRIJI UN PIESAISTES PRINCIPI Tā kā bērnu labklājība nav šķirama no ģimenes kopējās labklājības, ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros notiek darbs ar ģimeni kopumā. Daži no pakalpojumiem tiek sniegti tieši bērniem, kamēr no citiem pakalpojumiem bērni labumu gūst netieši, ar aprūpētāju starpniecību, - tiek stiprināta ģimene kopumā. Pakalpojuma koncepta mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās ģimenes ar bērniem, kurās:  bērni jau ir izņemti no ģimenes un pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu, un ir jāveic pasākumi bērnu un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai, lai bērni varētu atgriezties izcelsmes ģimenēs, ja viņu aprūpētāji būs pierādījuši, ka spēj nodrošināt bērnam atbilstošu aprūpi un uzraudzību vai  bērni var zaudēt vecāku aprūpi, jo viņu materiālās, emocionālās, veselības un izglītības pamatvajadzības bioloģiskajā ģimenē netiek apmierinātas vai tiek pārkāptas bērnu tiesības; (augsts risks)  bērnu vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas (vidēji riski)  profilakse (zemi riski) Pamatinstruments, lai noteiktu, vai un kādā mērā ģimene spēj nodrošināt bērna pamatvajadzības, ir risku izvērtējums. Galvenie riska faktori, kas nosaka ģimenes atbilstību mērķa grupai PSIHOSOCIĀLIE FAKTORI  Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē (t.sk., ja bērna vecāki nepiln- gadīgi), neatbilstošas audzināšanas metodes, izteikts nodoms atteikties no bērna.  Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem.  Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu).  Saskarsmes problēmas ģimenē, konfliktsituācijas starp vecākiem un bērniem.  Bērnu uzvedības, sociālās adaptācijas problēmas, klaiņošanas pieredze.  Šķiršanās process ģimenē, krīzes situācijā (apgādnieka zaudējums, vecāku vai bērna smaga saslimšana).  Bērniem netiek nodrošinātas socializācijas iespējas.  Bērni jau tikuši izņemti no ģimenes.  Vecāki atrodas ārvalstīs. VESELĪBAS FAKTORI  Garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, hroniskas smagas saslimšanas bērniem  Fiziskie, garīgie vai emocionālie traucējumi vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas realizāciju  Bērnam netiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe
  • 18. 18 IZGLĪTĪBAS FAKTORI  Bērnam netiek nodrošināta vecumam un attīstībai atbilstoša izglītība  Bērnam ir problēmas iekļauties izglītības sistēmā VIDES UN EKONOMISKIE FAKTORI  Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums  Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā darbā 1 gada laikā) bezdarbs;  Stihiskas nelaimes. RISKA līmeņi Riska līmenis norāda uz potenciālu apdraudējumu bērna pamatvajadzību nodrošinājumam un riskam tikt šķirtam no ģimenes. Riska līmeni ietekmē arī paša aprūpētāja aktivitāte palīdzības meklēšanā un vēlme pieņemt piedāvāto palīdzību un atbalstu. Riska faktori tiek saistīti ar aprūpētāja spēju apzināties bērna vajadzības, pilnvērtīgi iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā, kā arī aprūpētāja praktiskajām iespējām un resursiem. Tomēr iepriekš nav iespējams paredzēt visus riskus un situācijas, tādēļ katras ģimenes situācija jāskata konkrētā sociālā gadījuma kontekstā. Asociācija piedāvā izmantot šādu ģimenes riska līmeņu dalījumu: Zems risks: bērna vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas, kas tūlīt vai nākotnē var radīt problēmas bērna attīstībā. Vecākiem ir nepieciešamās spējas un iespējas, taču ir viens vai vairāki riska faktori, vai arī grūtības rada pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā. Sociālā atbalsta tīkls - kopienas/paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts - ir neliels. Vardarbības vai bērna atstāšanas novērtā risks ir neliels. Vidēji augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada problēmas bērna attīstībā. Vecāki izrāda vēlmi nodrošināt nepieciešamo bērna aprūpi, taču viņiem ir ierobežotas iespējas to veikt. Ir vairāki riska faktori, vai arī pēkšņas izmaiņas ģimenes situācijā rada nopietnas grūtības ģimenei. Kopienas/ paplašinātās ģimenes neformālais atbalsts ir ļoti ierobežots. Papildus, var būt bažas par iespējamu vardarbību pret bērnu vai bērna atstāšanu novārtā. Augsts risks: bērna vajadzības netiek apmierinātas, kas rada nopietnas problēmas bērna attīstībā. Vecāki nespēj nodrošināt pienācīgu bērna aprūpi, jo viņiem trūkst iemaņu, spēju un motivācijas, lai rūpētos par bērnu. Ir daudzi riska faktori un ģimenei nav kopienas/paplašinātās ģimenes neformālā atbalsta. Iespējams, ka no ģimenes agrāk vai pašlaik bērns ir ticis ievietots alternatīvajā aprūpē vai uz laiku izņemts. Ir pamatotas aizdomas vai jau apstiprināti vardarbības pret bērnu vai bērna atstāšanas novārtā gadījumi.
  • 19. 19 Mērķa grupas apzināšanas un piesaistes principi Pašvaldības sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbības sākumā tiek slēgts līgums, kurā tiek definēta mērķa grupa, t.i., riska līmeņi, riska faktori, izceļot vai izslēdzot konkrētus riska faktorus (piem., izslēdzot atkarības vai izceļot nepilngadīgās māmiņas, ģimenes ar bērniem, kurās vecākiem trūkst sociālās un bērnu aprūpei nepieciešamās pamatprasmes utml.). Tāpat partneri vienojas par atbildību un pienākumu sadali, savstarpējo komunikāciju un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī citiem būtiskiem sadarbības aspektiem. Mērķa grupas piesaiste, kā norādīts attēlā zemāk, var notikt dažādos veidos. Tas var būt klienta iesniegums, ar kuru viņš vēršas pēc atbalsta pie sociālā dienesta vai ārpakalpojuma sniedzēja, vai arī tā var būt kādas trešās puses, piem., bāriņtiesas, vai kādas citas juridiskas vai fiziskas personas sniegta informācija par nepietiekamu bērna vajadzību nodrošinājumu ģimenē. Svarīgi ir konkrēti, skaidri noteikti mērķa grupas atbilstības kritēriji (atkarībā no noslēgtā sadarbības līguma ar pašvaldību), kā arī informācijas pieejamība par pakalpojumu:  iestādēm, organizācijām, iespējamiem sadarbības partneriem;  kopienai – t.sk. uz klientu vērsta, saprotama, nediskriminējoša. Informācija par pakalpojumiem tiem izplatīta caur interneta mājaslapu, bukletiem, sociālajiem tīkliem, kā arī informējot attiecīgā reģiona medijus un organizējot vai piedaloties informatīvajos pasākumos. ATT. nr 2: Mērķa grupas piesaistes procesi PASŪTĪTĀJS / Pašvaldības sociālais dienests / gadījuma vadītājs KOPIENA, sabiedrība, fiziskas personas INDIVĪDS, kura ģimenei nepieciešama palīdzība PAKALPOJUMA SNIEDZĒJS sniedzējs (NVO) Izglītības iestādes; Medicīnas iestādes; Tiesībsargājošās iestādes; citas NVO Darba uzdevums: klienta pirmreizējā izvērtēšana Vienošanās par pakalpojuma apjomu, termiņiem, mērķiem Veikts profesionāls situācijas un risku izvērtējums Personas iesniegums
  • 20. 20 Kā iespējamu mērķa grupas atlases instrumentu, piedāvājam šādu modeli: Lai saņemtu pakalpojumu ģimenēm ar bērniem, ģimenei jāatbilst vienai no 1.grupas kategorijām vai divām no 2.grupas kategorijām. 1. grupa (pietiek ar atbilstību vienai no norādītajām mērķa grupām):  Atkarību problēmas ģimenē (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem;  Vardarbība ģimenē (tieši vai netieši vērsta pret bērnu, t.sk. bērna pamešana novārtā);  Ģimene, kurā ir pārtrauktas aizgādības (=atņemtas aprūpes) tiesības uz bērniem;  Ģimene, kurā ir atcelts aizgādības tiesību pārtraukums (bērni iepriekšējā gada laikā atgriezti bioloģiskajā ģimenē);  Grūtniece vai vecāki, kuri izteikuši vēlmi atteikties no bērna. 2.grupa (ģimenei jāatbilst vismaz divām no minētajām mērķa grupām):  Vecāku zināšanu un prasmju trūkums bērnu aprūpē, neatbilstošas audzināšanas metodes, saskarsmes problēmas ģimenē;  Viens vai abi vecāki – nepilngadīgi vai nepilngadīga grūtniece;  Bērni vai vecāki ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, smagu hronisku saslimšanu vai invaliditāti;  Ģimenē bērniem uzvedības un sociālās adaptācijas problēmas;  Ekonomiski ļoti nenodrošināta mājsaimniecība (pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums);  Vecāku ilgstošs (ilgāk par 6 mēneši pēc kārtas vai nespēja iekārtoties pastāvīgā darbā 1 gada laikā) bezdarbs;  Ģimene, kas pieder etniskai minoritātei;  Daudzbērnu ģimene;  Viena vecāka ģimene;  Ģimene ar bērnu konfliktējošā šķiršanās procesā;  Bērnu vecāki atrodas ārvalstīs.
  • 21. 21 PAKALPOJUMA KONCEPTS Koncepcija ietver savstarpēji saistītu sociālās rehabilitācijas pasākumu kopumu, lai nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, lai nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē. Tas ietver sevī visas pašvaldību sociālo dienestu uzdevumu jomas un ir elastīgi piemērojams pašvaldībām ar dažādām finansiālajām iespējām, vajadzībām, pieejamajiem resursiem, kā arī sniedz pašvaldībai iespēju izvēlēties sev piemērotāko sadarbības modeli. Sadarbības veidi pakalpojuma sniegšanai Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantā noteikto, pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Galvenie pašvaldību sociālo dienestu darba uzdevumi attiecībā uz ģimeņu ar bērniem atbalstu ir sekojoši:  sociālais darba ar ģimenēm un tās atsevišķiem locekļiem;  sociālo pakalpojumus sniegšana vai organizēšana ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;  klientu vajadzības un materiālo un personisko (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursu novērtēšana,  klienta iesaiste palīdzības pasākumu plāna izstrādē, vienojoties par mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem;  sniegt sociālo palīdzību; Koncepts piedāvā 3 sadarbības modeļus, un katrs no tiem paredz atšķirīgu pašvaldības atbildības un pienākumu deleģējuma līmeni pakalpojuma sniedzējam, kā arī iespējas piesaistīt pakalpojuma sniedzēju tikai kādai atsevišķai vai visām sociālā gadījuma vadības 4 fāzēm. ATT. nr 3: Pakalpojuma sniegšanas principi
  • 22. 22 Modelis A: Pilns sociālā atbalsta pakalpojums: pakalpojuma nodrošināšana + gadījumu vadība Izvēloties šo modeli, pašvaldība deleģē pakalpojuma sniedzējam tiesības uzņemties gadījumu vadību. Pakalpojuma sociālais darbinieks uzņemas galveno atbildību par klientu vajadzību apzināšanu, riska kritēriju izvērtēšanu, ģimenes attīstības plāna izstrādi un īstenošanu, ģimenes sasniegumu uzraudzību, ģimenes patstāvības novērtēšanu un lēmumiem par sadarbības izbeigšanu kā arī veic formālo komunikāciju ar dažādām sadarbības institūcijām (bāriņtiesu, izglītības iestādēm, nodarbinātības dienestu u.tml.), darbojoties ar sociālā dienesta pilnvarojumu un pārstāvot klienta intereses. Lai nodrošinātu ģimenes attīstības plānā paredzēto uzdevumu izpildi, pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks palīdz ģimenēm saņemt valsts, pašvaldības vai kopienas palīdzību, kā arī koordinē citu dienestu sniegto pamatpakalpojumu saņemšanu. Pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks sniedz klienta ģimenei vispusīgu atbalstu, lai atrisinātu problemātiskās situācijas, un palīdz nostiprināt jaunas prasmes un uzvedības modeļus. Modelis B: Pakalpojuma nodrošināšana + daļēja atbildība par gadījumu vadību Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests deleģē pakalpojuma sniedzējam daļu pienākumu un atbildības, kas saistīti ar gadījumu vadību, savā pārziņā atstājot sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību. Pakalpojuma sniedzējs savukārt veic padziļinātu klientu (bērnu un aprūpētāju) novērtējumu, kā arī plāno, sniedz un koordinē pakalpojumus, monitorē mērķu un rezultātu sasniegumus un sniedz progresa atskaiti sociālajam dienestam. Pamatojoties uz šo novērtējumu, pašvaldības sociālais dienests lemj par to, vai turpināt sniegt pakalpojumus vai nosūtīt ģimeni pie cita pakalpojumu sniedzēja, vai arī pakalpojumu sniegšanu izbeigt. Šajā situācijā gadījuma vadības uzdevumam tiks piesaistīts arī pakalpojuma sniedzēja sociālais darbinieks. Tas, kā visu lietā iesaistīto pakalpojumu sniedzēju starpā sadalīti pienākumi, ir atkarīgs no noslēgtā pakalpojuma līguma, kurā izskaidrota pienākumu sadale pakalpojumus sniedzošo partneru starpā. Ļoti būtiski ir, lai klientam tiktu izskaidrots, kā ir sadalīti pienākumi un atbildības jomas sociālā dienesta un pakalpojuma sniedzēja starpā. Modelis C: Pakalpojuma sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus Šajā gadījumā pašvaldības sociālais dienests atstāj savā pārziņā visus uzdevumus, kas saistīti ar gadījumu vadību, t.i. sākotnējo riska novērtēšanu un gadījuma pārraudzību un piesaista pakalpojuma sniedzēju atsevišķu, konkrētu pakalpojumu sniegšanai. Pie kam pakalpojuma tiešais saņēmējs var būt gan sociālā dienesta klienti, saņemot konkrētu pakalpojumu, gan pats sociālais dienests un tā darbinieki, saņemot supervīzijas, apmācības vai atbalstu pakalpojuma izveidē vai organizēšanā (piem., ģimenes asistentu pakalpojuma izveide un organizēšana u.tml.)
  • 23. 23 ATT. nr 4: Sadarbības modeļi (PS – pakalpojuma sniedzējs; SD – sociālais dienests); PAKALPOJUMA SATURS PS SD PS SD PS SD Mērķa grupas apzināšana un piesaistīšana Sadarbība ar izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, Tiesībsargājošās institūcijām, NVO utml;       Informācija izplatīšana vietējās kopienas / reģiona ietvaros par pieejamajiem pakalpojumiem(izmantojot sociālos medijus, interneta mājas lapu, bukletus, piedaloties un organizējot informatīvos pasākumus mērķa grupaiutml.)       Klienta uzņemšana, informācijas ievākšana un izvērtēšana Intervija ar klientu un ģimenes locekļiem,    Sociālā darbinieka novērojumi;    Citu partneru/ institūciju piesaiste papildus    Sākotnējo risku izvērtējums    Sadarbības uzsākšana ar klientu     Problēmas definēšana, darba uzdevuma formulēšana un atbalsta īstenošana Pilnīgs ģimenes izvērtējums    Risku analīze (pēc LR SD metodikas) un riska līmeņa noteikšana;    Riska līmeņa noteikšana    Ģimenes Attīstības (intervences) plāna izveide    Ģimenes Attīstības (intervences) plāna īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas, individuālais un grupu darbs & pakalpojumu piesaiste    Formālās komunikācijas (piem. ar bāriņtiesu, izglītības iestādēmu.c. institūcijām) veikšana    Starpinstitucionālās sadarbības (interdisciplinārās speciālistu komandas) koordinēšana     Darba rezultātu izvērtēšana Tikšanās ar klientu, sasniegto rezultātu un mērķu izvērtēšana;   Vidusposma atskaites sagatavošana;    Vienošanās par tālāko intervences plānu un mērķiem     Atbalsta turpināšana, klienta lietas izbeigšana Ģimenes Attīstības (intervences) plāna īstenošana t.i. speciālistu konsultācijas, individuālais un grupu darbs & pakalpojumu piesaiste;    Noslēguma izvērtējums;      Vienošanās ar klientu par sadarbības pārtraukšanu;    A Modelis B Modelis C Modelis IVFĀZE 6–12mēn. IIIFĀZE Pēc3mēn ned. IIFĀZE 4–12ned. IFĀZE 1–3ned.
  • 24. 24 Pakalpojuma modeļu apraksts: Analizējot sociālā riska ģimeņu statistiku un veicot pašvaldību sociālo dienestu vajadzību izpēti pakalpojumu jomā, ir izveidota vispusīga, elastīgi pielāgojama pakalpojumu pakete sociālā riska ģimeņu rehabilitācijai un atbalstam. Pakalpojuma modeļi atbilst 4 būtiskākajām riska faktoru grupām, kas tika identificētas analizējot Latvijas sociālā riska ģimeņu vajadzības un to mērķis ir veikt ilgtspējīgu ieguldījumu ģimeņu resursu un kompetenču attīstībā, lai nodrošinātu ģimenēs augošo bērnu pilnvērtīgu attīstību, aizsardzību un veiksmīgu integrāciju sabiedrībā. Katrs no pakalpojumu modeļiem ietver dažādus atsevišķus atbalsta pakalpojumus, kas dod iespēju konkrētajai pašvaldībai izvēlēties tikai tos pakalpojumus, kas ir nepieciešami tās klientiem - sociālā riska ģimenēm un kas nav pieejami konkrētajā pašvaldībā, tādējādi izslēdzot pakalpojumu dublēšanos. Pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar ģimenes attīstības (sociālās rehabilitācijas) plānu, kas ir veidots balstoties uz bērna un ģimenes individuālajām vajadzībām. Daži pakalpojumi tiek sniegti tikai bērniem, daži – tikai vecākiem vai arī bērniem un vecākiem kopā. Uzlabojot vecāku dzīves un sociālās prasmes, pozitīvo ietekmi izjūt arī bērni, taču jebkurā gadījumā ieguvēja ir visa ģimene. ATT. nr 5: Pilns ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver: 1.Psihosociālais atbalsts ir komplekss, strukturēts atbalsta pasākumu kopums ar mērķi atjaunot vai attīstīt ģimenes kā sistēmas un tās atsevišķo indivīdu resursus, kas nepieciešami ģimenes pašpietiekamības un bērnu pilnvērtīgas attīstības un aprūpes nodrošināšanai. Šis atbalsta kopums ietver sevī arī ģimenes un tajā augošo bērnu tiesību un interešu aizstāvību, veicinot kopienas izpratni par ģimeņu vajadzībām un pilnveidojot atbalsta sistēmu sociālā riska ģimenēm ar bērniem. Atbalsts tiek sniegts: 1.Psihosociāls atbalsts 2.Atbalsts izglītības jomā 3.Atbalsts veselības jomā 4.Ekonomisks atbalsts
  • 25. 25  Bērniem gan individuālās konsultācijās, gan grupu nodarbībās. Atbalsta mērķis ir attīstīt bērna resursus, palīdzēt apgūt jaunus uzvedības un komunikāciju modeļus kā arī strādāt ar konkrētām problēmām socio-emocionālajā jomā.  Vecākiem bērnu aprūpes, audzināšanas un sadzīves jomā, lai uzlabotu aprūpētāju zināšanas un praktiskās iemaņas un viņi varētu labāk aprūpēt bērnus un nodrošināt bērnu fizisko, emocionālo, intelektuālo, sociālo un garīgo attīstību. Šo atbalstu parasti realizē sociālais rehabilitētājs, sniedzot savu pakalpojumu gan klienta dzīvesvietā, gan pakalpojuma organizētāja darbības vietā. Līdzās rehabilitācijai un individuālam atbalstam no dažādu speciālistu puses vecākiem tiek piedāvātas izglītojošas un atbalsta grupas, kas vienlaicīgi kalpo kā vecāku pašpalīdzības un socializācijas klubiņi, kas dod iespēju aprūpētājiem veidot savstarpējus kontaktus, apspriesties par sev būtiskiem jautājumiem un apmainīties ar pieredzi. Šāda veida grupas ir ļoti būtiskas ģimenēm, kurām trūkst savas „atbalsta grupas” draugu un radu lokā un kalpo kā paplašinātais atbalsta punkts.  Vecākiem un bērniem, veidojot kopīgas aktivitātes gan vienas ģimenes, gan vairāku ģimeņu ietvaros ar mērķi attīstīt savstarpējo sapratni un komunikāciju, parādīt ģimenes kā sociālas atbalsta sistēmas resursus un palīdzēt apgūt jaunus savstarpējo attiecību modeļus. 2. Atbalsts izglītības jomā tiek sniegts bērniem, kam nav pilnvērtīgi nodrošināta pieejamība un atbalsts formālās izglītības iegūšanai un pastāv sociālās atstumtības un bērna izkrišanas no formālās izglītības sistēmas risks. Šis atbalsts var būt informācijas apkopošana un sniegšana ģimenei par reģionā pieejamajiem formālās un neformālās izglītības pakalpojumiem līdz pat tiešam materiālam atbalstam mācību piederumu iegādei vai mācību maksas segšanai piem. bērna pulciņiem, privātstundām, konsultācijām utml.. Šī atbalsta aktivitāšu mērķis ir palīdzēt bērniem, kuriem ir iekavēta izglītības vielas apguve un atgriezt viņus izglītības sistēmā. Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt bērna vajadzības izglītības jomā un piesaistot nepieciešamos speciālistus (piem. psihologu mācību traucējumu diagnosticēšanai, speciālo pedagogu, attiecīgo priekšmetu pedagogus utml.) un izstrādāt bērna atbalsta plānu izglītības jomā. Bez tam pakalpojuma sniedzējs nodrošina sadarbību ar attiecīgās izglītības iestādes pedagogiem vai citiem speciālistiem un iesaista tos atbalsta procesā, lai maksimāli efektīvi palīdzētu bērnam iekļauties izglītības sistēmā. 3. Atbalsts veselības jomā bērnam un/vai aprūpētājam tiek sniegts gadījumos, kad nav pieejami valsts garantētās bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi un/vai pašvaldības finansiālais atbalsts vai arī nepieciešamais atbalsts nevar tikt sniegts pietiekami operatīvi un šī iemesla dēļ nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga ģimenes rehabilitācija. Šis atbalsts paredz ārstu speciālistu, piem. narkologa, psihiatra, ginekologa, fizioterapeita piesaisti un konsultāciju apmaksu, kas nepieciešama saslimšanu, t.sk. atkarību, diagnosticēšanai un nepieciešamā ārstēšanas plāna izveidei bērna un/vai aprūpētāju veselības stāvokļa uzlabošanai.
  • 26. 26 Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā un piesaistīt nepieciešamos speciālistus, kā arī uzraudzīt rehabilitācijas procesu un koordinēt to ar pārējiem atbalsta pakalpojumiem, lai nodrošinātu efektīvu starpdisciplinārās komandas darbu un dažādo aktivitāšu sazobi. 4. Materiālais atbalsts ģimenēm ar mērķi novērst krīzes situācijas, kuru cēlonis ir ģimenes nepietiekamais ekonomiskais nodrošinājums. Šis palīdzības veids ir paredzēts tikai kā papildus atbalsts kopējā pakalpojuma groza ietvaros un tiek sniegts ar nosacījumu, ka nav vai nav pietiekamā apjomā pieejams valsts vai pašvaldību materiālais atbalsts konkrēto vajadzību apmierināšanai, lai nedublētu valsts vai pašvaldību sniegto sociālo palīdzību. Materiālais atbalsts no NVO puses var tikt piesaistīts papildus 10 vai 15 % apmērā no pašvaldību veiktā iepirkuma summas gadā. Pakalpojuma sniedzēja loma ir apzināt klientu vajadzības pēc materiālā atbalsta, informatīvi un praktiski atbalstīt klientu palīdzības saņemšanai no valsts vai pašvaldību sociālās palīdzības līdzekļiem un/vai piesaistīt nepieciešamo atbalstu arī no Latvijā un attiecīgajā reģionā esošajām NVO, privātajiem vai korporatīvajiem ziedotājiem. Kā atsevišķas materiālā atbalsta apakšjomas var tikt minētas sekojošas:  Atbalsts ģimenes ekonomiskās pašpietiekamības veicināšanai var izpausties kā darba prasmju apmācība, arodmācību/pārkvalifikācijas kursu un darba meklēšanas un ienākumu gūšanas apmācības organizēšana un/vai attiecīgās mācību maksas nomaksa, ja tā netiek nodrošināta bez maksas valsts nodarbinātības veicināšanas ietvaros. Ģimeni var atbalstīt arī, iegādājoties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem uzsākt savu uzņēmējdarbību un palīdzot iegūt uzņēmuma vadīšanai nepieciešamās zināšanas (piem.piesaistot uzņēmējdarbības mentoru, apmaksājot uzņēmuma vadības apmācības kursus utml.).  Atbalsts veselības uzlabošanai var tikt sniegts, apmaksājot bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskas manipulācijas, tehniskos palīglīdzekļus (piemēram, dzirdes aparātu, ratiņkrēslu utt.), medikamentus/vitamīnus vai piesaistot nepieciešamo atbalstu kā privātus vai korporatīvus ziedojumus. Atbalsts medikamentu vai tehnisko palīglīdzekļu iegādei tiek sniegts tikai konsultējoties ar ārstu un saņemot tā apstiprinājumu.  Atbalsts mājokļa/sadzīves apstākļu uzlabošanai var tikt sniegts, ja ģimenes sadzīves apstākļi apdraud bērnu veselību un drošību. Vajadzības pēc atbalsta var būt ļoti dažādas, sākot no higiēnas priekšmetu un pirmās nepieciešamības mēbeļu un sadzīves priekšmetu (piemēram, gultas, galda, krēslu, segu, spilvenu, matraču, virtuves piederumu) līdz pat sanitārtehnisko komunikāciju (nav apkures un tīra ūdens) trūkumam mājoklī.  Atbalsts uztura nodrošināšanai (pārtikas produktu paciņas/pārtikas taloni) var tikt sniegts, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā).  Atbalsts apģērba nodrošināšanā var tikt sniegts, ja ģimene nevar nodrošināt bērniem to vecumam un sezonai atbilstoša apģērbu un apavus. Šis atbalsts ir būtisks visai ģimenei, jo palīdz ģimenes locekļiem ne tikai saglabāt veselību, bet arī novērš bērnu izstumšanu no vienaudžu kopienas un veicina ģimenes iekļaušanos vietējā kopienā.
  • 27. Pakalpojumu satura, mērķa, sniegšanā izmantojamo resursu un metožu apraksts Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1. PSIHOEMOCIONĀLAIS – PSIHOSOCIĀLAIS ATBALSTS Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - bērnu audzināšanas grūtības ģimenē; - vecāku zināšanu trūkums par bērna attīstību; - vecāku zināšanu trūkums par katra bērna individuālām vajadzībām un to realizēšanas veidiem; - resursu trūkums un nespēja/ neprasme tos piesaistīt ģimenes spēkiem; - sociālo prasmju (ikdienas prasmju; saskarsmes prasmju; pašaprūpes prasmju; plānošanas prasmju) trūkums vecākiem un bērniem; - atkarību vielu lietošana un citu atkarību izraisošu darbību veikšana, kas izraisa funkcionēšanas traucējumus bērniem un vecākiem; - ģimenei nav sadzīvē nepieciešamo priekšmetu, vide ir netīra; vide nav droša; savstarpējā komunikācijā un mijiedarbībā - ģimenē tiek pielietoti sociāli Palīdzēt klientu ģimenēm tikt galā ar ikdienas dzīves sarežģījumiem un problēmām, attīstīt nepieciešamās praktiskās un sociālās iemaņas; 1. Sociālā gadījuma vadīšana; 2. Ģimenes risku izvērtēšana, mērķu un uzdevumu noteikšana; 3. Ģimenes sociālās rehabilitācijas plāna izstrāde un realizēšana; 4. Regulārs kontakts ar klientu, individuāla konsultēšana, ģimeņu apsekošanu dzīvesvietā, 5. Organizēt klientu apmeklējumus pie speciālistiem, motivēt klientus sadarbībai un aktīvai iesaistei ģimenes rehabilitācijas plāna realizēšanā; Sociālā darbinieka pielietojamās metodes Novērošana, informācijas iegūšana, novērtēšana, saruna, aktīvā klausīšanās, atbalsta sniegšana, atspoguļošana; intervences un sasniegto rezultātu novērtēšana, informācijas dokumentēšana; sociālo tīklojumu karte, ekokarte, genogramma, riska faktoru novērtēšanas veidlapas u. c. dokumentācija; gadījuma analīze; dokumentu un likumu analīze; Sociālais darbinieks (SD); Sociālais rehabilitētājs (SR) ;
  • 28. 28 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti nepieņemami komunikācijas veidi ( rupji izteicieni, agresīva uzvedība; savstarpēji nicinoša attieksme); - vecāki neprot plānot un ekonomiski pārvaldīt savus resursus un laiku. vecāki zaudējuši interesi par darba meklējumiem, neprot sevi prezentēt darba devējam, neprot izmantot pieejamos resursus darba meklēšanā. Sociālā rehabilitētāja pielietojamās metodes Saruna, motivējošā intervija, iedrošināšana, kopīga darbība; lomu spēles, praktiski treniņi prasmju nostiprināšanā; analīze, plānošana, novērtēšana, sadarbība ar sociālo darbinieku un citiem profesionāļiem komandā. 1.1. Klientu interešu aizstāvība Pārstāvēt klienta intereses attiecībās ar bāriņtiesu, izglītības iestādēm, veselības iestādēm u.tml. Klientu pavadīšana pie speciālistiem / uz institūcijām, dokumentu analīze un atbalsts to sakārtošanā SD; SR; 1.2. Vecāku prasmju pilnveidošana / attīstīšana * Palīdzēt vecākiem apgūt mājsaimniecības prasmes, bērnu audzināšanas prasmes * Palīdzēt veikt uzlabojumus dzīvesvietā, piem,. kosmētiski remonti, mēbeļu sagāde u.tml. * Apmācīt ģimenes budžeta plānošanā; SD; SR; 1.3. Atbalsts vecākiem nodarbinātības jomā * Atbalsts izglītības iegūšanā, papildināšanā; * Atbalsts darba meklējumos; SR
  • 29. 29 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1.4. Bērna prasmju attīstība Izglītot bērnus personiskās higiēnas jautājumos, uzlabot saskarsmes prasmes u.tml. SR 1.5. Sadarbība ar citām institūcijām Iesaistīt ģimenes rehabilitācijā visas institūcijas, kuru rīcībā ir informācija par konkrēto ģimeni un kuras tieši vai netieši ietekmē ģimenes situāciju. Informācijas apmaiņa (formāla un neformāla) un problēmu risināšana sadarbībā ar:  skolām, bērnudārzu, izglītības pārvaldi, bāriņtiesu;  Policiju, probācijas dienestu, ģimenes ārstiem, veselības iestādēm u.tml.  Dzīvokļu pārvaldi & darba devēju SD; SR; 1.6. Izglītojošo un atbalsta grupu organizēšana Dot iespēju dalībniekiem izprast savas un līdzcilvēku problēmas, pilnveidot sadzīves un sociālās prasmes, kā arī veidot savstarpējus kontaktus. Balstoties uz ģimeņu vajadzību izvērtējumu, kā arī iespējamo interesentu skaitu, var tikt organizētas dažādas tematiskās grupas, piem. BEA emocionālās audzināšanas grupas, grupas pusaudžiem par atkarībām, seksuālo audzināšanu u.tml. Psihologs SD 1.7. Psihologa atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Pastiprināta trauksme bērniem vai vecākiem; - Krīzes situācijas ģimenē vai sabiedrībā; tai skaitā — nozīmīga cilvēka zaudējums, sēras; - Saskarsmes problēmas ģimenē, traucētas spējas veidot pozitīvu Analizēt ģimeņu sociālpsiholoģisko problēmu cēloņus un izstrādāt priekšlikumus to risināšanai; Sniedz psiholoģiskas konsultācijas, Vajadzības gadījumā veic psiholoģisku diagnostiku, analizē iegūto informāciju, sniedz atzinumu; Sniedz palīdzību psiholoģiska rakstura konfliktu risināšanā; Vada grupu nodarbības psiholoģiska rakstura problēmu prevencijai; Psihologs
  • 30. 30 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti saskarsmi; - Saskarsmes grūtības bērniem skolā ar vienaudžiem; - Bērniem grūtības socializēties sabiedrībā; - Somatiska rakstura veselības traucējumi; - Vecākiem zināšanu trūkums par bērnu emocionālajām vajadzībām; - Nespēja izturēties konsekventi pret bērnu, - Paaugstināts stress darbā, attiecībās, ģimenē vai citās dzīves jomās; - Zināšanu trūkums par bērnu vecumposmu īpatnībām. Psihologa pielietojamās metodes Saruna; novērošana; atspoguļošana, atbalsta sniegšana; emociju atreaģēšanas veicināšana; vēdināšana, motivējošā intervija; mediācijas metodes tehnikas; lomu spēles; psiholoģiskie testi u.c. 1.8. Supervizors Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Grūtības individuālu sociālo gadījumu risināšanā, pozitīvas dinamikas sasniegšanā, sasniegumu novērtēšanā - Grūtības savstarpējā sadarbībā, vienotu mērķu izvirzīšanā, to izpildes konsekvencē - Profesionālās izdegšanas sindroma klātbūtne komandas darbā Saliedēt sociālā atbalsta sniedzēju komandu, apmācīt un sniegt komandai atbalstu starpprofesionālo konfliktu risināšanai, palīdzēt komandai virzīties uz vienotu mērķi. Mazināt profesionālās izdegšanas risku. Supervizora pielietojamās metodes Supervīzija, pārraudzība, sarunas, gadījumu analīze, pašizpēte. Supervizors
  • 31. 31 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti Iespējamie papildus atbalsta pakalpojumi 1.9. Psihoterapeita atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Ilgstošu grūtību gadījumā, kas saistītas ar dziļākiem cilvēka dzīves un personības aspektiem - Emocionāli labvēlīgu attiecību trūkums ģimenē; - Ilgstoša vardarbība ģimenē; - Ieilguši neatrisināti psiholoģiski konflikti ģimenē; - Depresija vai depresīvs stāvoklis kādam no ģimenes locekļiem; - Motivācijas trūkums pozitīvām pārmaiņām ģimenē. Palīdzēt vecākiemm veidot veselīgas attiecības savā starpā kā arī ar bērnu. Bērns caur simptomu parāda kādu savu neapmierinātu vajadzību. Palīdzēt vecākam "ieraudzīt" savu bērnu - ģimenes sistēmā, skolas sistēmā. Analizē ģimenes sociālo un psiholoģisko problēmu cēloņus ģimenes attiecību kontekstā; konsultē ieilgušu krīžu sekas ģimenē, Veic ilgstošu motivējošu darbu atkarības problēmu un attiecību problēmu risināšanai stiprināt ģimenes ( pāra attiecību, vecāku - bērnu attiecību) līdzsvarotu funkcionēšanu, parādot tās resursus labvēlīgām pārmaiņām, Darbs ar pāra attiecībām, vecāka - bērna attiecībām, šķirtām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, sievietes, kas ir pārcietušas emocionālu, fizisku, seksuālu vardarbību; ģimenes, kas ir pārdzīvojušas krīzes situācijas. Psihoterapeita pielietojamās metodes Psihoterapijā izmantotās metodes atkarīgas no terapijas virziena, kādā katrs psihoterapeits strādā. Sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros psihoterapeita metodes balstās uz ģimenes sistēmisko pieeju, smilšu terapiju, intelektuālajiem testiem utml.) Psihoterapeits
  • 32. 32 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti 1.10. Juridiskais atbalsts Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Nenoteikta paternitāte bērnam; - Uzturlīdzekļu piedziņa; - Darba attiecību strīdi, kā rezultātā nav nodrošināti ieņēmumi; - Apdraudētas bērna vai vecāka mantojuma tiesības, kā rezultātā tiek skartas bērna intereses; - Grūtības iesniegumu, pieteikumu, prasību noformēšanā, kas saistās ar bērna interešu pārstāvniecību; - Vecāku un vecākā skolas vecuma bērnu zināšanu trūkums par bērnu tiesību un pienākumu realizēšanu. Risināt dažāda rakstura juridiskus jautājumus, lai uzlabotu ģimenes materiālo stāvokli kā arī sniegt profesionālu palīdzību dažādu juridisko konfliktsituāciju risināšanai. * Sakārtot ar bērna paternitāti saistītos jautājumus * Uzlabot finansiālo situāciju ģimenē bērna vajadzību realizēšanai. * Sakārtot dokumentāciju bērna interesēm atbilstošu jautājumu kārtošanai tiesvedības instancēs. * Apmācīt vecākus par savām tiesībām pienākumiem un atbildību attiecībās ar darba devēju. Jurista pielietojamās metodes Saruna ar klientu; dokumentu analīze; informācijas ievākšana, apkopošana; dokumentu ( tai skaitā iesniegumu, pieteikumu u.c.) sastādīšana; likumu analīze, likumu skaidrošana mediācijas metodes tehniku pielietošana juridisku strīdus jautājumu risināšanā starp bērnu vecākiem Jurists 2.ATBALSTS BĒRNA IZGLĪTĪBAS JOMĀ Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērna vecumam un attīstībai atbilstošas izglītības iegūšana: nepieciešams atbalsts, lai bērns uzsāktu/turpinātu Lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās; vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem. Lai tiktu novērsti sociālās atstumtības un bērna izkrišanas 1. Konsultācijas vecākiem, lai bērniem būtu nodrošināta pieejamība un atbalsts izglītības iegūšanā un ārpusskolas nodarbībās vai aprūpē pirmsskolas vecuma bērniem; 2. finansējuma piesaiste maksai par mācību grāmatām un skolas piederumiem, 3. mācību maksas samaksai un samaksai par Sociālais darbinieks
  • 33. 33 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti mācības; bērnam ar īpašām vajadzībām/ mācību grūtībām netiek nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts no formālās izglītības sistēmas riski, tiktu veicināta bērna vispusīga attīstība skolas vecuma bērnu privātstundām un papildnodarbībām, finansējuma piesaiste ārpusskolas nodarbības bērniem, (t. i., privātstundas, konsultācijas utt.). Papildus iespējamie pakalpojumi 2.1. Palīdzība mācību procesā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Skaņu izrunas traucējumi bērniem. - Ierobežots vārdu krājums bērniem, kas traucē saskarsmes veidošanu. - Mācīšanās traucējumi jaunāko klašu bērniem, kas saistīti ar rakstīšanas vai lasīšanas traucējumiem. Veicināt bērnu valodas attīstību - skaņu izrunu, vārdu krājuma pilnveidi; novērst lasīšanas vai rakstīšanas traucējumus; izglītot vecākus papildus atbalsta sniegšanai bērna valodas attīstībai Konsultē bērnus, kuriem pastāv runas un valodas traucējumi; Diagnosticē runas traucējumu cēloņus un smaguma pakāpi; Veicina runas attīstību bērniem, kuriem pastāv valodas attīstības aizture; Nosaka mērķa grupas bērnam individuālu plānu traucējumu mazināšanai vai novēršanai; Konsultē un apmāca vecākus regulārai vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos Logopēda pielietojamās metodes Logopēdiski vingrinājumi; logoritmika; fonemātiskās dzirdes attīstīšana; fonemātiskā ritmika; sīkās motorikas vingrinājumi; Logopēds 2.2. Palīdzība mācību vielas apguvē Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam kādā no mācību Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību, mazināt Sniedz atbalstu bērniem mācību priekšmetu apguvē Mācību priekšmetu
  • 34. 34 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti priekšmetiem nepieciešams papildus atbalsts, lai saprastu vielu skolas kavēšanu, konfliktus ar skolotājiem skolotājs 2.3. Palīdzība bērniem ar attīstības traucējumiem Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Bērni, kam ir attīstības traucējumi un nav nodrošināts nepieciešamais papildus atbalsts izglītības ieguvē Sekmēt, lai bērns iegūst savam vecumam un attīstībai nepieciešamo izglītību Veic diagnosticēšanu, sniedz atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām, Speciālais pedagogs 3.ATBALSTS VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) bērniem; - veselības problēmas (t.sk. fiziskie, garīgie vai emocionāliem traucējumi) vecākiem, kas ietekmē vecāku lomas īstenošanu; - vecāku zināšanu trūkums par bērna veselības jautājumiem, veselīga dzīvesveida nozīmi; Nodrošināt pilnvērtīgu bērna veselības aprūpi, palīdzēt vecākiem atrisināt veselības problēmas, kas ietekmē vecāku lomas veikšanu Apzināt klientu vajadzības pēc atbalsta veselības jomā; piesaistīt nepieciešamos speciālistus; veicināt klienta sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, konsultāciju sniegšana veselības jomā, veikt profilaktisko skaidrojošo darbu par veselīga dzīvesveida nozīmi bērna attīstībai; nepieciešamības gadījumā - finansējuma piesaiste, lai apmaksātu bērnu un aprūpētāju veselības pārbaudes, medicīniskās manipulācijas, vakcinācijas u.c. (sadarbībā ar veselības aprūpes personālu) Sociālais darbinieks Papildus iespējamie pakalpojumi 3.1. Atkarību profilakse un ārstēšana Novērst/mazināt atkarības Veic atkarības vielu lietošanas paradumu diagnosticēšanu klientiem; novērtē atkarību Narkologs;
  • 35. 35 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Atkarību problēmas (narkomānija, alkoholisms, azartspēles) un līdzatkarība pieaugušajiem un bērniem izraisošo vielu lietošanu, līdzatkarības problēmas ģimenē. izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī; Nosaka izraisītās atkarības intensitātes pakāpi klientam; pēta atkarības izcelsmes cēloņus; Motivē pārmaiņu procesam; Psihoterapeits 3.2. Palīdzība fiziskās veselības jomā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Funkcionālie traucējumi bērniem un/vai vecākiem Uzlabot klienta fizisko funkcionēšanu. Novērtē klientu funkcionālo traucējumu pakāpi; sniedz vecākiem zināšanas par speciālajām vajadzībām, kas saistās ar individuālu funkcionālu traucējumu klātbūtni; Sniedz konsultācijas vecākiem par bērna stājas vai skeleta īpatnībām un tā ietekmi uz bērna veselības kvalitāti; Konsultē klientus par darba un dzīvojamās vides pareizu iekārtošanu, par veselīga dzīves veida ievērošanu, sniedz ieteikumus par nepieciešamo fizisko vingrinājumu izpildi, sastāda individuālus vingrojumu kompleksus; konsultē klientu par sevis aprūpi un ikdienas uzdevumu realizēšanu . Fizioterapeits 3.3. Atbalsts reproduktīvās veselības jomā Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: - Ģimenei ir nepietiekošas zināšanas un trūkst prasmes ģimenes plānošanā; - Jaunieši, kuri atrodas riska grupā ar Uzlabot zināšanas par reproduktīvo veselību un ģimenes plānošanu, veikt seksuāli transmisīvo slimību izplatības profilaksi. Konsultē ģimeņu sievietes par jautājumiem, kas saistās ar reproduktīvās sistēmas veselību; Sniedz individuālas konsultācijas par ģimenes plānošanas jautājumiem, kontracepcijas iespējām; Vada grupu nodarbības vecākiem un Ginekologs
  • 36. 36 Pakalpojums Mērķis Pakalpojuma saturs / metodes Piesaistītie resursi / speciālisti iespēju pāragri iesaistīties seksuālās attiecībās; - Jaunieši, kam trūkst zināšanas par kontracepcijas iespējām, par seksuāli transmisīvām saslimšanām, to izplatīšanās cēloņiem; jauniešiem par agrīnu seksuālo attiecību veidošanu jauniešu attiecībās un to profilaksi 4.EKONOMISKS ATBALSTS Indikācijas pakalpojuma saņemšanai: -Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību neatbilstošs nodrošinājums; -Vecāku bezdarbs, vecāki ar zemu izglītības un profesionālo prasmju līmeni. Sekmēt bērna pamatvajadzību nodrošināšanu Palīdzība ģimenes budžeta plānošanā; Palīdzība aprūpētājiem atrast un saglabāt stabilāku ienākumu avotu; Palīdzība, lai ģimene varētu iegādāties darbarīkus, kas ļautu aprūpētājiem atrast darbu/kļūt par pašnodarbinātajiem vai izveidot savu uzņēmumu; Atbalsts uztura jomā (pārtikas produktu paciņas), lai nodrošinātu piemērotu un pietiekamu uzturu, ja ģimenei bieži trūkst pilnvērtīga uztura (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā). Atbalsts apģērba nodrošināšanā (jauns un lietots sezonai atbilstošs apģērbs), lai palīdzētu ģimenes locekļiem saglabāt veselību un veicinātu ģimenes locekļu sociālo iekļaušanos. Sociālais darbinieks; Sociālais rehabilitētājs
  • 37. Starpprofesionāļu sadarbības stratēģija Sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm, tiek nodrošināta starpinstitucionālā sadarbība un tiek veidota starpprofesionāļu komanda, kas nodrošina pakalpojumus ģimenēm un bērniem atbilstoši viņu vajadzībām un plānam, kas tiek individuāli izstrādāts katrai ģimenei ar mērķi uzlabot ģimenes sociālo funkcionēšanu, nodrošinot atbilstošus apstākļus bērna veiksmīgai attīstībai savā bioloģiskajā ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība ir nepieciešama, lai bērnu tiesību aizsardzības subjekti – bērna ģimene, izglītības, kultūras, veselības aprūpes, bērnu aprūpes iestādes, policija, valsts un pašvaldības institūcijas, sabiedriskas organizācijas un citas fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar palīdzības sniegšanu bērniem, kā arī darba devēji veiksmīgi varētu īstenot normatīvajos aktos noteiktās prasības, nodrošinot bērnu tiesības (piemēram, bērna drošību, aizsardzību, tiesības uz izglītību, tiesības būt pasargātam no fiziskas, garīgas un seksuālas ekspluatācijas). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70.panta pirmajā daļā noteikts, ka visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama. Nevienai no bērna tiesību nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām nav visu nepieciešamo zināšanu, prasmju vai līdzekļu, kas vajadzīgi problēmas atrisināšanai. Katra no iesaistītajām institūcijām ir kompetenta pieņemt lēmumu kādā noteiktā aspektā, piemēram, izglītības iestāde nodrošina mācību un audzināšanas procesu, kā arī sniedz bērnam atbalstu, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina psihosociālu atbalstu, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aprūpes tiesības un lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi, ārstniecības iestāde sniedz bērnam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, policija veic izmeklēšanas darbības un nodrošina likumpārkāpumu profilakses darbu. Starpinstitucionālā sadarbība balstās uz komandas darbu, kurā piedalās visu kompetento institūciju pārstāvji. Tā ir dažādu disciplīnu profesionāļu grupa, kurai ir kopējs mērķis kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā klientam un pēc iespējas labāks problēmsituācijas risinājums. Ar starpinstitucionālās komandas sadarbību var piesaistīt nepieciešamos resursus ģimenes problēmas risināšanā. Veiksmīgas starpinstitūciju sadarbības priekšrocības:  Iespējams jau agrīnā stadijā identificēt potenciālos riskus un tos novērst;  Iespējams ātri, operatīvi un vispusīgi risināt problēmsituācijas;  Iespējams ekonomēt resursus – gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus;  Katrā konkrētā situācijā iespējams panākt vislabāko iespējamo rezultātu, ņemot vērā katru individuālo gadījumu un vajadzības. Gan starpinstitucionālās, gan starpprofesionālās komandas dalībnieki ir speciālisti savā nozarē. Tiem jāspēj sadarboties – t.i. apmainīties ar informāciju, klausīties, diskutēt, analizēt, vienoties un respektēt atsevišķus viedokļus, atšķirt vērtīgo informāciju no mazsvarīgas. Katru komandas dalībnieku raksturo noteikta profesionālā kompetence,
  • 38. 38 kuras pamatā ir iegūtā izglītība, zināšanas, prasmes, vērtību orientācija, personības attieksmes. Komandas sadarbība izpaužas:  kā informēšana,  kā informācijas apmaiņa,  kā kopīgu lēmumu pieņemšana konkrētā lietā, kā starp-profesionāļu komandas darbs,  kā atzinuma sniegšana,  kā vienošanās par būtiskiem sadarbības mehānismiem. Vispārīgie priekšnosacījumi jebkuram veiksmīgam komandas darbam:  Saskaņots komandas darbs  Regulāra informācijas apmaiņa (telefoniski, rakstiski, tikšanās) Jāvienojas par to, cik bieži komanda tiksies. Jāizvēlas laiks, kas būtu optimāls visiem komandas dalībniekiem, jo tikšanās reizē jābūt visiem.  Komandai jābūt informētai par notikumiem, piemēram, par tiesu sēžu datumiem, lēmumiem, par ģimenes apmeklējumiem, izpētes rezultātiem  Kopīgi izvirzīts vienots mērķis problēmas risinājumam  Pienākumu sadalīšana  Resursu meklēšana. Komandas darbu ļoti veiksmīgi var izmantot nepieciešamo resursu identificēšanā un piesaistē, piemēram, prāta vētra, problēmas identificēšanas un risinājumu meklēšanas metode  Kļūdu un neveiksmju analīze  Kontrole un plānošana  Termiņu noteikšana Lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem tiek izveidota starpprofesionāļu komanda, kurā piedalās visi speciālisti, kuri sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Starpprofesionāļu komandas darba pamatprincipi:  Komandas dalībnieki ir personiski ieinteresēti sasniegt kopējo mērķi;  Komandas darbam ir noteikts mērķis, mērķi formulē kopīgi visa komanda (iepazīšanās komandā, atklātība; individuālo spēju, talantu, stirpo un vājo pušu, problēmrisināšanas spēju un prasmju izpēte, analīze un integrācija)
  • 39. 39 ATT. nr 6: Komandas darba cikls Komandas darba vērtēšanai iekļaujamie kritēriji:  Komandas vadītājs: kompetence, atbalsts, izturēšanās stils, spēja strādāt komandā, vienlīdzīga komandas dalībnieku atbildība, komandas saskaņota rīcība, lēmumpieņemšana komandā;  Regulāras komandas sanāksmes, kopīga īstermiņa mērķu formulēšana, mērķa sasniegšanas plānošana, visu dalībnieku iesaistīšanās plānošanā, koordinācija, regularitāte, sistēmiskums, skaidrs darbības virziens;  Komandas darbā tiek īstenotas komandas uzdevuma funkcijas: komandas uzturēšanas funkcijas, komandas koncepcijas (misijas) un mērķu noteikšana, problēmu izpēte un definēšana, darbības mērķu definēšana un darbības plānošana, risinājumu alternatīvu izvirzīšana, to izpēte un veiksmīgākās alternatīvas izvēle;  Darbam komandā nepieciešama motivācija: produktīvas savstarpējās attiecības, vienots komandas klimats, individuālo devuma novērtēšana un atzīšana, virzīšana un atbalsts, savstarpēja motivācijas stimulēšana, uzslavu izteikšana par paveikto;  Komandas darbība tiek attīstīta dalībnieku sadarbības rezultātā: tolerance, komunikācija, izturēšanās stils, spēja strādāt komandā, sadarbība, kooperācija, labvēlība;  Komandas darbā dalībnieki integrē savas zināšanas, prasmes un spējas kopīgā mērķa sasniegšanas labā;  Komanda ir gatava pielāgoties apstākļiem, nezaudējot savu unikalitāti un kopību.  Komanda meklē jaunus risinājumus, integrē pieredzi un ir radoša risinājumu meklējumos; Darbības plāna izstrāde Pienākumu sadale Darbs ar ģimeni Rezultātu izvērtējums Problēma
  • 40. 40  Komanda ir atklāta un atvērta. Tās darbībai iespējams izsekot gan pagātnes perspektīvā, gan tagadnē un nākotnē;  Komandas darbā tiek noteikti nepieciešamie resursi, un tie tiek piesaistīti. Ja komandas dalībnieki paši nevar kompensēt nepieciešamos resursus, resursi tiek piesaistīti no ārpuses (personisks atbalsts, supervīzija, izglītošanās).  Starpprofesionāļu komandas dalībnieki konkrēto sociālo gadījumu risināšanā savstarpēji sadarbojas gan individuāli viens ar otru (piem., ciešāka sadarbība noteikti izveidojas sociālā darbinieka-sociālā rehabilitētāja darbā), gan mazākās grupās (piem. konkrētajā gadījumā iesaistītie speciālisti - psihologs, supervīzijas dalībnieki), gan arī komandā kopā (kopējās sanāksmes, atsevišķi pasākumi).  Starpprofesionāļu komandas dalībnieki piedalās darba plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.  Komandas darba uzraudzība un koordinēšana:  Komanda tiekas kopējās sanāksmēs un apspriedēs.  Komandai tiek nodrošinātas supervīzijas, kas notiek reizi mēnesī, kuru laikā tiek apspriesta kvalitatīvu un efektīvu pakalpojuma sniegšana, komandas darbs, pilnveidota speciālistu profesionalitāte darbā ar mērķa grupu.  Speciālisti ar klientiem strādā gan individuālās konsultācijās, gan, savu kompetenču ietvaros, vadot grupu darbu vai dažādus atbalsta pasākumus. Profesionālās darbības robežas darbā ar mērķa grupu:  ievērot toleranci un konfidencialitāti;  sadarboties ar pārējiem speciālistiem;  nepieciešamības un/vai informācijas trūkuma gadījumā, lai sekmīgi varētu veikt savus pienākumus, vērsties sociālā gadījuma vadītāja;  strādāt komandā, ievērojot katra speciālista prasmes un kompetenci, kā arī ievērojot darba līgumā definētos darba uzdevumus, pienākumus un tiesības;  speciālistiem apmeklēt supervīzijas (reizi mēnesī), lai novērstu profesionālo izdegšanu, kas nodrošinās profesionālās darbības robežu ievērošanu.
  • 41. 41 Pakalpojuma būtiskākie elementi un principi, pakalpojuma izmaksas Šī pakalpojuma galvenie elementi/resursi ir:  Multidisciplināra komanda, kurā ietilpst:  Sociālais darbinieks;  Sociālais rehabilitētājs;  Psihologs un psihoterapeits;  Ģimenes asistents;  Papildus speciālisti, kā piemēram:  Narkologs;  Jurists;  Pedagogs;  Logopēds;  Ginekologs;  Infrastruktūra / materiālā bāze;  Līdzekļu piesaistes kapacitāte papildus atbalsta sniegšanai;  Organizācijas stabilitāte un ilgtspēja. Šī pakalpojuma galvenie principi/procesi ir:  pakalpojuma deleģēšanas līgums (A modelis) vai pakalpojuma iepirkuma līgums (B un C modeļi);  skaidri definēti pakalpojuma mērķa grupas atlases kritēriji;  uz individuālām vajadzībām balstīts pakalpojumu komplekss visai ģimenei;  pakalpojuma pieejamība arī klienta dzīves vietā (mobilā brigāde);  starpinstitucionālā sadarbība;  nodrošināts pakalpojuma kvalitātes vadības process. Pakalpojuma izmaksas katrā atsevišķā gadījumā ietekmēs:  Izvēlētais pakalpojuma modelis;  Speciālistu atbalsta apjoms, ko tas ietvers, ņemot vērā katras pašvaldības vajadzības;  Nepieciešamais konkrēto pakalpojumu klāsts un intensitāte;  Mērķa grupas klientu skaits, kam pakalpojums būtu jānodrošina (minimālais un maksimālais apjoms);  Attālumi līdz klientu dzīvesvietām pakalpojumu sniegšanai (mobilās brigādes transporta izmaksas);  Infrastruktūras izmaksas un pieejamība;  Specifiskas pakalpojuma kvalitātes prasības, u.c. faktori.
  • 42. 42 Iespējas pakalpojuma izmaksu noteikšanai:  Fiksēta maksa par pakalpojumu ģimenei (t.i., noteiktas stundas izmaksas, mēneša maksa vai visa pakalpojumu kompleksa maksa);  Mainīga maksa par pakalpojumu ģimenei atkarībā no tādiem faktoriem, kā piem. ģimenes riska līmenis (darbs ar augsta riska ģimenēm prasa lielāku resursu ieguldījumu un darba intensitāti) vai ģimenes locekļu skaits konkrētajā ģimenē (jo vairāk gadījumā iesaistīto ģimenes locekļu, jo lielāks resursu ieguldījums). ATT. nr 7: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska līmeni Attēlā redzams pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes riska līmeni, taču šis modelis var būt grūtāk īstenojams, jo iespējami dažāds pasūtītāja un pakalpojumu sniedzēja viedoklis par to, kuram riska līmenim konkrētā ģimene atbilst, kā arī riska līmenis var pēkšņi mainīties (piem., vecāks ar alkohola atkarību, kas ilgstoši atturējies no alkohola lietošanas un kura ģimene atbilst vidēja riska statusam, var pēkšņi atsākt alkohola lietošanu, pilnībā pametot bērna aprūpi novārtā un tā kļūstot par augsta riska ģimeni). Tāpat arī tieši augsta riska ģimenes parasti ir vismazāk motivētas sadarbībai, kā dēļ var netikt izmantoti pilnībā nepieciešamie papildus resursi. Tādēļ izstrādātās koncepcijas ietvaros Asociācija piedāvā izmantot mainīgu pakalpojuma apmaksas modeli, kurā kā minimālā pamatvienība tiek noteikta pakalpojuma maksa mēnesī vienai ģimenei, kurā dotajā brīdī ir 1 ģimenes loceklis (piem. vecāks, kam apturētas aizgādības tiesības, vai grūtniece) vai 2 ģimenes locekļi (vecāks un bērns). To nosaka, aprēķinot pamatpakalpojuma (sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, psihologa, ģimenes asistenta) izmaksas un papildus speciālistu izmaksas (piem. psihoterapeits, speciālais pedagogs, narkologs u.c.) - tiešās izmaksas. Tiešajām izmaksām tiek pieskaitīti administratīvie izdevumi (transports, telekomunikācijas, telpas u.c.) 15% apmērā.
  • 43. 43 Tad, atkarībā no ģimenes locekļu skaita, tiek piemērots koeficients – ja ģimenē ir 3 cilvēki, pakalpojuma bāzes cena tiek reizināta ar koeficientu 1,20, ja četri – ar 1,40, ja 5 – ar 1,55, ja ģimenē 6 un vairāk ģimenes locekļi – ar 1,70. Svarīgi!: šajā apmaksas modelī kā papildus ģimenes locekļi netiek ieskaitīti bērni līdz 3 gadu vecumam. Svarīgi!: šajā koncepcijā ietvertās izmaksu kalkulācijas var tikt izskatītas tikai kā paraugs, konkrētās pakalpojuma izmaksas būs atkarīgas no katra konkrētā pakalpojumu līguma/deleģējuma nosacījumiem! ATT. nr 8: Pakalpojumu izmaksas kalkulācijas paraugs, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu Jāņem vērā, ka pakalpojuma sniegšanai pakalpojuma sniedzējam nepieciešams nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, komandu, speciālistus, tāpēc pakalpojuma līgumā kā būtisks punkts tiktu noteikts arī minimālais ģimeņu skaits mēnesī. Iespējams, ka pakalpojums var tikt nodrošināts vienlaikus vairākām blakus esošām pašvaldībām, kurās ir salīdzinoši neliels potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaits, tā nodrošinot pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.