Par ko padomāt, izvēloties risinājumu notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja 2020.gada 14.decembris

1. Par ko padomāt, izvēloties risinājumu
notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai
Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas
vadītāja
Vebinārs «Būvē un atjauno droši»
2020.gada14.decembris

2. Notekūdeņi: par ko padomāt, būvējot
jaunu vai atjaunojot esošo īpašumu
❑ Ja ēkā izmantosiet ūdeni ēdiena gatavošanai, uzkopšanai,
mazgāšanai, tualetei u.tml., neizbēgami radīsies notekūdeņi.
❑ Notekūdeņu apjoms atkarīgs no ūdens lietošanas paradumiem, ēkas
labiekārtojuma. Taupīgi rīkojoties, vidējais patēriņš var būt ~ 60 l
ūdens uz vienu cilvēku diennaktī (l/c/dnn), jeb ~ 1,8 m3 mēnesī
uz cilvēku. Ja ēka ir labiekārtota, tajā ir vanna vai pirts u.tml.,
vidējais patēriņš var pārsniegt 100 l/c/dnn (3 m3 mēnesī uz
cilvēku).
❑ Likumdošana aizliedz novadīt neattīrītus notekūdeņus un to
dūņas virszemes ūdeņos, vidē, vai lietus kanalizācijas sistēmā.
Tādējādi – ja īpašumā rodas notekūdeņi, tie ir jāsavāc un
jāattīra.
❑ Prasības notekūdeņu attīrīšanai, savākšanai un tam izmantojamajām
iekārtām nosaka gan valsts līmeņa tiesību akti (MK noteikumi), gan
pašvaldību saistošie noteikumi.
2

3. Notekūdeņi: par ko padomāt, būvējot
jaunu vai atjaunojot esošo īpašumu
❑ Vai īpašums atrodas apdzīvotā vietā vai lauku teritorijā? (Atšķirsies
atsevišķas prasības un arī iespējas.)
❑ Kādi tehniski risinājumi ir izmantojami konkrētajā īpašumā?
(Centralizēta/decentralizēta notekūdeņu savākšana un attīrīšana,
dažādi decentralizētie risinājumi.)
❑ Ar kādām izmaksām jārēķinās izvēlētā risinājuma ierīkošanai/
sakārtošanai un ekspluatācijai?
❑ Kas būs izdevīgāk īstermiņā un ilgtermiņā?
❑ Kas vēl būs nepieciešams katra risinājuma atbilstošas darbības
nodrošināšanai?
❑ Kas man papildus jāņem vērā un kas man būtu jādara?
3

4. Kas ir «decentralizētā
kanalizācijas sistēma»?
Latvijā tipiski izmantotās decentralizētās kanalizācijas
sistēmas var iedalīt 3 pamatveidos:
❑ rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru
kopējā jauda nepārsniedz 5 m3/diennaktī;
❑ septiķi;
❑ notekūdeņu krājtvertnes.
4

5. Septiķis - tvertne ar divām vai trim savstarpēji savienotām
kamerām un tām sekojošu infiltrācijas sistēmu
Kas jāņem vērā?
• Pēc LBN 223-15 «Kanalizācijas
būves» septiķus izmanto kopā ar
filtrācijas laukiem, filtrējošām drenām,
smilts-grants filtriem, filtrācijas
grāvjiem un filtrācijas akām.
• Filtrācijas laukam vajag samērā
lielu platību.
• Nav piemēroti vietām ar augstu
gruntsūdens līmeni.
• Nosēdumi regulāri jāizved
(vairums pašvaldību prasa to darīt 1
reizi gadā), tāpēc jāparedz iespēja
piebraukt asenizācijas mašīnai.
• Filtrācijas lauks periodiski jātīra vai
jāmaina.
• Tvertņu savienojumu šuvēm jābūt
hermētiski noslēgtām, to sienām – bez
plaisām.
5
Jārēķinās ar šādām izmaksām
•Septiķa iegāde, piegāde un
ierakšana zemē.
•Savienojošo cauruļvadu izbūve.
•Infiltrācijas lauka ierīkošana.
•Asenizatora pakalpojumi
nosēdumu izvešanai.
•Remontdarbi un filtrācijas lauka
regulāra uzturēšana.

6. Krājtvertne – noslēgta tvertne notekūdeņu
uzkrāšanai
Kas jāņem vērā?
• Pēc LBN 223-15 «Kanalizācijas būves»
apbūves teritorijās, kur plānota, bet vēl
nav izbūvēta centralizētā kanalizācija,
tās drīkst ierīkot sezonāli izmantotās
vai individuālās dzīvojamās ēkās,
atsevišķās (nelielās) ražotņu ēkās.
• Tvertnei jābūt hermētiskai.
• Vienkārša izbūve un ekspluatācija.
• Notekūdeņus neattīra, tāpēc tie
regulāri jāizved (biežumu nosaka
pašvaldības saistošie noteikumi atkarībā
no ūdens patēriņa), jāparedz iespēja
piebraukt asenizācijas mašīnai.
• Jo mazāka krājtvertne, jo biežāk
jāizved.
• Piemērota nelielai mājsaimniecībai ar
mazu ūdens patēriņu, arī īslaicīgi
izmantotos īpašumos.
6
Jārēķinās ar šādām izmaksām
• Krājtvertnes iegāde, piegāde un
ierakšana zemē.
• Savienojošo cauruļvadu izbūve.
• Regulāri asenizatora
pakalpojumi notekūdeņu
izvešanai.

7. Lokālas attīrīšanas iekārtas Citu bildi
Kas jāņem vērā?
• Pēc LBN 223-15 «Kanalizācijas būves»
tās ir viens no risinājumiem, ja
notekūdeņu apjoms nepārsniedz 5 m3/d.
• Tirgū ir dažādas tehnoloģijas, jaudas
un cenu kategorijas iekārtas, vairumā
gadījumu izmanto aktīvās dūņas.
• Nepieciešama regulāra apkope (gan
ekspluatējot pastāvīgi, gan pēc
dīkstāves), jo dūņas var izskaloties vai
iet bojā nepietiekama notekūdeņu
apjoma vai sadzīves ķīmijas dēļ.
• Nedarbosies atbilstoši, ja nedarbosies
kāda no elektroniskajām iekārtām.
• Iesakāms noskaidrot, kāds ir Jums
(nevis pārdevējam) labākais risinājums.
Jo apgrūtināta ekspluatācija vietās,
kur ir augsts gruntsūdeņu līmenis,
nevienmērīga notekūdeņu plūsma vai
bieži elektrības padeves traucējumi.
7
Jārēķinās ar šādām izmaksām
•Iekārtu iegāde, piegāde un
ierakšana zemē, montāža un
palaišana.
•Savienojošo cauruļvadu izbūve.
•Elektrības izmaksas iekārtu
darbības nodrošināšanai.
•Regulāras apkope (vismaz 1x
gadā).
•Remontdarbu izmaksas.

8. Pieslēgums centralizētajai
kanalizācijas sistēmai
Kas jāņem vērā?
• Vai nekustamā īpašuma tuvumā ir
izbūvēta centralizētā kanalizācijas
sistēma, vai tai ir tehniski iespējams
pieslēgties.
• Attiecīgās pašvaldības Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi.
• Pieslēguma izbūvei jāsaņem tehniskie
noteikumi un nepieciešamā būvniecības
dokumentācija.
• 36 pašvaldības līdzfinansē pieslēgumu
izbūvi centralizētajai kanalizācijas
sistēmai.
• Ilgtermiņā (līdz 20 gadiem)
centralizētas kanalizācijas sistēmas
izmantošanas kopējās izmaksas var
būt mazākas, nekā decentralizēto
kanalizācijas sistēmu uzturēšana un
ierīkošana.
8
Jārēķinās ar šādām izmaksām
•Pieslēguma, t.sk.
komercuzskaites mēraparāta
mezgla ierīkošana
(dokumentācija un būvniecība).
•Ikmēneša maksa par
novadītajiem notekūdeņiem
saskaņā ar apstiprināto tarifu.

9. Decentralizētās kanalizācijas
sistēmas īpašnieka pienākumi
MK noteikumos* paredzētie pienākumi:
• reģistrēt īpašumā vai valdījumā esošo sistēmu;
• par saviem līdzekļiem nodrošināt tās apkopi un remontu;
• nodrošināt attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju atbilstoši tehniskajai
dokumentācijai un atbilstoša komersanta veiktu tehnisko apkopi
vismaz reiz gadā vai ražotāja noteiktajā biežumā, iesniegt informāciju
reģistram par veikto apkopi;
• notekūdeņus no septiķa vidē novadīt tikai caur speciāli ierīkotu tam
sekojošu infiltrācijas sistēmu (to jau sen prasa būvnormatīvi);
• nodrošināt krājtvertnes hermētiskumu;
• krājtvertnēs un septiķos uzkrātos notekūdeņus un nosēdumus
regulāri nodot pašvaldībā reģistrētam asenizatoram;
• nodrošināt notekūdeņu atbilstību normatīvajos aktos un pašvaldību
sasitošajos noteikumos izvirzītajām prasībām;
• vismaz divus gadus pēc asenizācijas pakalpojumu saņemšanas
saglabāt šo darījumu apliecinošos dokumentus.
* https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-
registresanu
9

10. Kādi ir nosacījumi par
reģistrēšanu?
Decentralizētās sistēmas īpašniekam tā ir jāreģistrē, t.i., pašam
jāiesūta reģistra uzturētājam informācija vismaz par:
1) adresi, kurā sistēma atrodas, 2) tās īpašnieku, 3) sistēmas veidu, t.i.,
vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas
iekārtas vai septiķis vai krājtvertne.
Reģistru veido elektroniskā formā un tajā norāda vismaz īpašnieka
iesūtīto informāciju (adresi, īpašnieku, veidu).
Reģistra uzturētājam jāinformē iedzīvotāji, ka sistēmas jāreģistrē,
jāsagatavo reģistrācijas forma (veidlapa) un jānorāda, kādā veidā un kur
šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz
(noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē,
pa pastu vai elektroniski).
Parasti reģistru uztur pašvaldība vai
tās ūdenssaimniecības uzņēmums. Bieži
pašvaldība izmanto noteiktu reģistrācijas
veidlapu, kas ir jāaizpilda.
10

11. Pašvaldību saistošie noteikumi
❑ Saistošajos noteikumos vietējā pašvaldība nosaka:
• ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām
kanalizācijas sistēmām neattiecas MK noteikumos noteiktās
prasības;
• minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no
septiķiem un krājtvertnēm;
• decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības
kārtību;
• prasību minimumu asenizatoram;
• var noteikt arī nosacījumus par līdzfinansējumu pieslēgumu
izveidei.
❑ Pašvaldība reģistrē asenizatorus, kas sniedz pakalpojumus tās
teritorijā, informācijai jābūt pieejamai pašvaldības tīmekļa vietnē.
❑ Teritorijas plānojumā (grafiskajā daļā) pašvaldība var norādīt
teritorijas, kur plānots izbūvēt centralizēto kanalizācijas vai
ūdensapgādes sistēmu. Savukārt teritorijas apbūves un
izmantošanas noteikumos pašvaldības norāda nosacījumus
ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas/attīrīšanas
risinājumiem.
11

12. 1
2
Kā var izskatīties asenizatoru
reģistrs?

13. Kādi ir termiņi tiesību aktu
prasību izpildei?
❑ Pašvaldība uzsāk organizēt reģistra izveidi ne vēlāk kā 2019.gada
1.janvārī un noslēdz reģistra izveidi ne vēlāk kā 2021. gada
31.decembrī.
❑ Ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka rīcībā nav
tehniskās dokumentācijas, īpašnieks nodrošina, ka līdz
2020.gada 1.janvārim atbilstošs komersants apseko minēto
sistēmu un izdod apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un
norādījumus tās ekspluatācijai.
❑ Ja izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma pašlaik
neatbilst iepriekšminētajām prasībām, noteikumi dod laiku
sakārtošanai līdz 2021.gada 31. decembrim. Ja tas nebūs izdarīts
un attiecīgajam nekustamajam īpašumam piegulošās ielas vai ceļa
robežās ir ierīkota centralizētā kanalizācijas sistēma, īpašnieka
pienākums ir ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas
sistēmai līdz 2023. gada 31. decembrim.
13

14. Var noderēt
❑ Metodisks materiāls «Ieteikumi iedzīvotājiem notekūdeņu
krājtvertņu un lokālo attīrīšanas iekārtu būvniecībai un
ekspluatācijai» (VARAM tīmekļa vietnē Par mums → Publikācijas un
pārskati → Metodiskie materiāli → Metodiskie materiāli
pašvaldībām):
https://drive.google.com/file/d/1OeOcXBKW7K7HPhYDLycSJ1LmD
u9J5J9R/view
❑ INTERREG projekta VillageWaters sagatavots Notekūdeņu
attīrīšanas iekārtu izvēles rīks (nav aktualizēts pēc 2018.g.):
https://www.villagewaters.eu/Information_Tool_972#4|4|1|1,2|6.
2;5||1-100|41-612|2|0|0|lv
14

15. Paldies!