1. Digitālā kultūras mantojuma vieta
nacionālās identitātes struktūrā
Baiba Sporāne
Piektā sesija
KULTŪRAS MANTOJUMS DIGITĀLĀ VIDĒ
2011.gada 25.oktobris

2. IZPRATNES PARADIGMA
• Kultūras mantojums
• Digitālais/digitalizētais kultūras mantojums
• Digitālā kolekcija
• Nacionālā identitāte (NI)
• Kā šie jēdzieni saistās sistēmā (sk.shēmu)
• Kas ir šīs sistēmas (NI) pamats jeb bāze
• Kā/ar kādiem priekšnoteikumiem sistēmas (NI)
pamats/bāze nodrošina nacionālās identitātes
pastāvēšanu: ātra pieejamība, lietotāja viegla iekļaušanās
kolektīvajā atmiņā

3. Cilvēka piederība noteiktai
Nacionālā identitāte sociālai grupai (valsts;
tauta...)
Mediētā semantiskā
telpa
Kolektīvā atmiņa
Kultūras mantojums
Atmiņas
institūcijas
Digitālais kultūras
mantojums
Izveide /
reprezentēšana Pieejamība / lietošana
saglabāšana
Krājums (saturs)
Krājums (saturs)
Sistēmas veiktspēja
(digitālā kolekcija, kultūras mantojums)
(digitālā kolekcija, kultūras mantojums)
Lietojamība
Derīgums
Lietotāji

4. • IBSN nodaļas apakšprojekta grupas izstrādātās shēmas
(iepriekšējais slaids) kompaktversija:
– Nacionālā identitāte – piederība
– Mediēta telpa →kolektīvā atmiņa (mantojums)
– Kultūras mantojums/digitālais-digitalizētais kultūras
mantojums →digitālās kolekcijas
Atmiņas
institūcijas
– BĀZE: lietotājs, tā iekļaušana un kultūras
mantojuma pieejamība
– BĀZES veidošanas/veidošanās pamats – objektīvi
laikmeta nosacījumi, sistēma un personības
iezīmes: POSTMODERNISMS

5. KULTŪRA UN KULTŪRAS MANTOJUMA
DARBĪBAS LAUKS
Kultūra – kopums
Globalizācijas ietekme – ne tikai hibrīdkultūra, bet arī
nacionālās identitātes stiprināšana IKT ietekmē
Darbības lauka atslēgas vārdi: nacionālā identitāte→NI
konstruēšana (sociālais konstruktīvisms)→kolektīvā
atmiņa/KA konstruēšana (postmodernisms)→kultūras
mantojums/digitālais KM (strukturācijas teorija)→atmiņas
institūcijas→digitālās kolekcijas→LIETOTĀJI (kā
iepriekšējās shēmās)

6. POSTMODERNISMS UN NACIONĀLĀ
IDENTITĀTE
• Postmodernisms – 11 pamatprincipi. Ihabs Hasans un
Žans Bodrijārs
• Fragmentācija, hibridizācija, modelēšana, konstruēšana un
tēlu patērēšana
• Digitalizācijas realizēšana kultūras telpā
• Indivīds – nacionālā identitāte. Trīs funkcionēšanas posmi:
piederība, kopība, vērtība

7. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE
• Kritēriji: dzimšanas vieta, pilsonība, dzīves vieta,
valoda, reliģija, EMOCIONĀLĀ PIEDERĪBA
• Rietumu kultūras izpratne
• Austrumeiropas un Āzijas izpratne (dominē arī
Latvijā)
• Pārliecība, nacionālais kultūras mantojums, kultūras
homogenitāte, etnocentrisms (pēc: Krasnā Lelde)

8. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE : II
• Nacionālā identitāte – piederība
• Saistība ar atmiņas institūcijām – piederības “materializēšana”
• Piederība – apziņas stāvoklis, kas balstās atmiņā, atmiņu nodrošina
informācija – kolektīvā atmiņa jeb mediētā telpa
• Personības uztvere – redze, dzirde (un vēl 3, kas šodien vēl netiek
digitalizētas, tas rītdienas jautājums). Redzi, dzirdi baro attēls,
raksts, skaņa, teksts
• Postmodernā personība to uztver fragmentāri, ātri, haotiski un no
rezultāta konstruē realitāti vai virtuālo realitāti. Klikšķu personība, kas
atmiņas institūcijai jānodrošina ar redzes un dzirdes materiālu
nacionālās identitātes (piederības) ātrai zibšņveida
konstruēšanai

9. KULTŪRAS MANTOJUMS
• Materiālais, nemateriālais
• Digitālā iekļaušana
• Pieejamība
• Kolektīvā atmiņa
• Digitalizācija kā veids, kā saglabāt
• Digitalizācija kā veids, kā iekļaut indivīdu
• Digitalizācija kā veids, kā stiprināt nacionālo
identitāti

10. ATMIŅAS INSTITŪCIJAS
• Latvijā izstrādātās vadlīnijas
• Digitalizācijas politika
• Kas ir šīs sistēmas (NI) pamats jeb bāze
• Kā/ar kādiem priekšnoteikumiem sistēmas (NI)
pamats/bāze nodrošina nacionālās identitātes
pastāvēšanu: ātra pieejamība, lietotāja viegla
iekļaušanās kolektīvajā atmiņā

11. DIGITĀLĀ KOLEKCIJA
• Jēdziena skaidrojums
• Atmiņas institūcija un digitālā kolekcija kā resurss
postmodernas personības nacionālās identitātes
veidošanai
• Digitālā iekļaušana un lietotāja piederības izjūta
• Publiskā bibliotēka kā visdemokrātiskākais
nacionālās identitātes instruments
• Digitālo kolekciju pieejamība

12. REPETITIO EST MATER STUDIORUM
• 120 ∞ digitālās kolekcijas SIC! Skaitļi mainās ne pa
dienām, bet pa stundām! Tie nav jāuzskata par absolūtu
patiesību!
• No tām 28 reģionu galvenajās bibliotēkās – 44
(pagaidām apzinātās!)
• Piekļuve – gandrīz 100% brīva, nav nepieciešama
autorizācija, es varu tās izmantot no mājas datora Tīmekļa
vietnes arhitektūra lielākajā publisko bibliotēku vairumā
nesniedz ātru, skaidru, klikšķa attāluma pieeju digitālajām
kolekcijām – kā tas nepieciešams lielākajam vairumam no
šodienas postmodernajiem, neorganizētajiem lietotājiem
• Nepietiekama digitālo kolekciju publicitāte

13. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ
• Tukuma bibliotēka: →Tukuma bibliotēka/bērniem/novada
bibliotēkas/aktualitātes
↓Par mums/pakalpojumi/elektroniskais katalogs/periodiskie
izdevumi/elektroniskie
izdevumi/datubāzes/novadpētniecība/projekti/galerija/saites
/ESIP/lapas karte
• Preiļu galvenā bibliotēka:
→bibliotēka/novads/pakalpojumi/krājumi/elektroniskie
katalogi/bibliotekāriem/datubāzes(!autorizētās!)/jautā
bibliotekāram/ES informācijas punkts/interneta ceļvedis

14. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ : II
• Balvu Centrālā bibliotēka: plašas izvēles iespējas.
Precīzākās: ↓.....RESURSI: elektroniskais
katalogs/kultūrvēstures datubāze/interneta saites/attēlu
galerija/arhīvs/mēs esam populāri/Novada Domes
lēmumi/Bibliotēkas paplašināšana
• Alūksnes pilsētas bibliotēka: → - ↓Aktualitātes/par
mums/bērnu nodaļa/prese/jaunās
grāmatas/novads/saites/Eiropas Savienība/Lietošanas
noteikumi/novada bibliotēkas/galerijas/e-resursi
(autorizācija!)

15. ORIENTĒŠANĀS TĪMEKĻA VIETNĒ: III
• Aizkraukles pilsētas bibliotēka:
Sākums/jaunumi/lasītājiem/bērniem/bibliotekāriem/arhīvs/la
pas karte ↓ Sākums/par bibliotēku/kontakti/novada
bibliotēkas/ESIP

17. Kuldīgas Galvenā bibliotēka

18. Kuldīgas Galvenā bibliotēka

19. Kuldīgas galvenā bibliotēka

23. Gulbenes bibliotēka

32. REFLEKSIJA UN SECINĀJUMI
• Digitālā vide nodrošina nacionālās identitātes
veidošanos/pastāvēšanu – ja to padarām VIEGLI un ĀTRI
pieejamu
• Atmiņas institūcijām visa informācija jādigitalizē un jāreklamē – jo
izziņa iet GOOGLe ceļu
• Digitālās kolekcijas jādara zināmas un pieejamas statistiski
vidējam lietotājam. Lietotājs lieto, nevis izvērš pētniecisko darbību –
vai, kur, kas, kā – postmodernais cilvēks visu vēlas saņemt zibšņu
kultūras telpā
• Pieejamība nodrošina personības piederības izjūtu, kas pamatā
nacionālajai identitātei. Kādēļ netiek digitalizēti, pp. Latvijas gleznu
krājumi – pēc katras izstādes es izjūtu gan piederību, gan lepnumu,
bet kur es to varu izjust atkārtoti? Kur sameklēt?
• Digitālā kultūras mantojuma vieta NI struktūrā ir būtiska, jo
nodrošina NI bāzi un pastāvēšanu

33. NĀKOTNES GUDRĪBA
• „Mums jābūt ar nākotnes gudrību. Tas nozīmē, ka rītdienas pārmaiņas ir jāplāno;
darbojoties jebkurā līmenī, jādomā nākotnes kategorijās; jāveido plašs skatījums,
lai noskaidrotu pretdarbību. Nākotnes gudrība ir kaut kas daudz vairāk nekā
paredzējumi, tā ietver nākotnes veidošanu, vēstures radīšanu, varbūtību un iespēju
izmantošanu, turēšanos allaž vienu soli priekšā. Šis ir īpašs laiks, kurā mēs
dzīvojam, - jaunās tūkstošgades sākums. Mūsu acu priekšā pasaule no industriālās
revolūcijas aizsākumiem un tehnoloģiskās pēckara sabiedrības ir pārtapusi par
kaut ko pilnīgi jaunu un atšķirīgu. Šis gadu tūkstotis piedzīvos lielākos
izaicinājumus cilvēces pastāvēšanai, kādi jebkad tās vēsturē ir bijuši, turklāt
daudzus no tiem mēs pieredzēsim jau pirmā gadsimta sākumā. Šis gadsimts
atnesīs arī tādus zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, kas pārspēj visdrosmīgākās
fantāzijas, un lielākās pārmaiņas vērtību sistēmā...”
•
Diksons, Patriks. Nākotnes gudrība: sešas globālo pārmaiņu skaldnes. Rīga : Baltijas
vadības konferences, 2003. XIII.lpp.