1. Bibliotēku gatavība saskarsmei
ar Google paaudzes pārstāvju
digitālo identitāti
Aiga Grēniņa
Piektā sesija
KULTŪRAS MANTOJUMS DIGITĀLĀ VIDĒ
2011.gada 25.oktobris

2. Ziņojuma saturs
• Google paaudze
• Digitālā identitāte
• Empīriskais pētījums “Tīmekļa 2.0
risinājumi Latvijas bibliotēkās”
• Secinājumi

3. Google paaudze
• Pēc 1993. gada dzimušie jaunieši un
pusaudži, kuri uzauguši vidē, kur
dominējošais medijs ir internets
Nicholas, D. et al. (2011). Google Generation II
Arī:
- digitālā laikmeta jaunieši (digital age youth)
- tīkla paaudze (net generation)
- tīkla galvas (webheads)
- tastatūras bērni (keyboard kids)
- kiberbērni (cyber children)
- MySpace paaudze (MySpace Generation)
- vairākuzdevumu režīma paaudze (multitasking generation)
- lietotāji 2.0 (user 2.0)
…

4. Digitālā identitāte
• Jauna identitātes dimensija, kas
attīstījusies interneta kultūras laikmetā līdz
ar indivīdu vēlmi pavadīt tiešsaistē arvien
vairāk laika
Koosel, S. M. (2010). Digital Identity
Saistītie jēdzieni:
- tiešsaistes identitāte (online identity)
- tiešsaistes personība (online personality)
- digitālais pats (digiSelf)
- virtuālā identitāte (virtual identity)
- avatārs, iemiesojums (avatar)

5. Empīriskais pētījums
• Temats: Tīmekļa 2.0 risinājumi Latvijas
bibliotēkās
• Pētījuma jautājums: Cik bieži Latvijas
bibliotēkas izmanto 12 bibliotekārajā vidē
vislabāk zināmos tīmekļa 2.0 risinājumus?
Bradley, P. (2007). How to use Web 2.0 in your library
Casey, M. E., Savastinuk, L. C. (2007). Library 2.0
Kelly, B. (2008). Library 2.0 and information literacy
Kroski, E. (2008). Web 2.0 for librarians and information professionals

6. Metodoloģija
• Pētniecības metode: kontentanalīze
• Aptvērums: visas Latvijas digitālajā
kultūras kartē* iekļautās bibliotēkas (1802)
• Analizētais saturs:
– bibliotēku tīmekļa vietnes
– sadaļas ar informāciju par analizējamo
bibliotēku to pārraugošo iestāžu, novadu un
pagastu vietnēs
*LR KM, V/A Kultūras informācijas sistēmas. (2006-2010). Latvijas digitālā kultūras karte:
http://kulturaskarte.lv/

7. Bibliotēku tipoloģija
1802 bibliotēkas:
• nacionālā bibliotēka (1)
• publiskā bibliotēka (823)
– pašvaldību (805)
– neredzīgo (8)
– specializēta (4)
– ārējās apkalpošanas punkts (6)
• augstākās izglītības iestādes bibliotēka (48)
– augstskolu (26)
– koledžu (22)
• specializēta bibliotēka (39)
• vispārējās un profesionālās izglītības iestādes bibliotēka (890)
– vispārizglītojošo dienas skolu (799)
– vispārizglītojošo vakara (maiņu) skolu (27)
– profesionālās izglītības iestāžu (64)
• nozīmīga nespecializētā bibliotēka (1)
LR KM, V/A Kultūras informācijas sistēmas. (2006-2010). Latvijas digitālā kultūras karte:
http://kulturaskarte.lv/

8. Pētījuma rezultāti
• Bibliotēku vajadzībām veidotās tīmekļa
vietnes
• Tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojums:
– Tīmekļa 2.0 risinājumu TOP 10
– Bibliotēku TOP 12 pēc tīmekļa 2.0 risinājumu
izmantojuma

9. Bibliotēku tīmekļa vietnes
Sava tīmekļa vietne:
– atsevišķi tikai bibliotēkas vajadzībām izstrādāta vietne
– analizējamās bibliotēkas struktūrvienības vai īstenotas
aktivitātes vajadzībām veidota vietne, kas netiek dalīta ar citām
iestādēm
Sava tīmekļa vietne ir tikai 6,4% Latvijas bibliotēku jeb
– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (nacionālā bibliotēka)
– Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai (nozīmīga
nespecializētā bibliotēka )
– 12,8% publiskajām bibliotēkām
– 2,1% augstākās izglītības iestāžu bibliotēkām
– 2,6% specializētajām bibliotēkām
– 0,8% vispārējās un profesionālās izglītības iestādes bibliotēkām

10. Tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojums (1)
• Analizētie tīmekļa 2.0 risinājumi
– aplādes (podcasts)
– emuāri (blogs)
– folksonomijas (folksonomies)
– fotogrāfiju koplietošana (photo sharing)
– miksējumi (mashups)
– personalizētās starta lapas (personalized start pages)
– RSS (really simple syndication)
– sociālie tīkli (social networks)
– tūlītējā ziņojumapmaiņa (instant messaging)
– video koplietošana (video sharing)
– vikivietnes (wiki)
– virtuālās pasaules (virtual worlds)

11. Tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojums (2)
6,3% Latvijas bibliotēku izmanto vismaz vienu no
analizētajiem tīmekļa 2.0 risinājumiem
– Latvijas Nacionālā bibliotēka (nacionālā bibliotēka)
– publiskās bibliotēkas 5,5%
– augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas 0,2%
– specializētās bibliotēkas 0,1%
– vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas 0,4%
– Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka (nozīmīga
nespecializētā bibliotēka ) neizmanto tīmekļa 2.0 risinājumus

12. Tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojums (3)
Analizēto tīmekļa 2.0 risinājumu TOP 10
1. RSS (really simple syndication) (72 jeb 4%)
2. Emuāri (blogs) (68 jeb 3,8%)
3. Sociālie tīkli (social networks) (36 jeb 2%)
4./5. Fotogrāfiju koplietošana (photo sharing) un video
koplietošana (video sharing) (32 jeb 1,8%)
6. Folksonomijas (folksonomies) (9 jeb 0,5%)
7. Tūlītējā ziņojumapmaiņa (instant messaging) (3 jeb 0,2%)
8./9./10. Aplādes (podcasts), miksējumi (mashups) un
personalizētās starta lapas (personalized start pages) (2 jeb
0,1%)
Vispār neizmanto vikivietnes (wiki) un virtuālās pasaules (virtual
worlds)

13. Tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojums (4)
Bibliotēku TOP 12 pēc tīmekļa 2.0 risinājumu izmantojuma
1. Latvijas Nacionālā bibliotēka (8)
2. LR Patentu valdes departaments "Patentu tehniskā bibliotēka" (7)
3./4. Valmieras bibliotēka un Viļakas bibliotēka (6)
5.-12. Alūksnes pilsētas bibliotēka (5)
Līgatnes pagasta bibliotēka (5)
Limbažu Bērnu bibliotēka (5)
Pilsrundāles bibliotēka (5)
Rundāles novada Vecrundāles bibliotēka (5)
Svitenes pagasta bibliotēka (5)
Viesturu pagasta Bērsteles bibliotēka (5)
Viesturu pagasta bibliotēka (5)

14. Secinājumi
• Tīmekļa 2.0 potenciāls komunikācijas
veidošanā ar tehnoloģijas daudz
izmantojošo Google paaudzi no bibliotēku
puses tiek izmantots ierobežoti
• Latvijas bibliotēkas nav gatavas pilnvērtīgi
iesaistīties saskarsmē ar Google
paaudzes pārstāvju identitātes izpausmēm
tiešsaistes vidē jeb digitālo identitāti

15. Paldies!