Diese Präsentation wurde erfolgreich gemeldet.
Wir verwenden Ihre LinkedIn Profilangaben und Informationen zu Ihren Aktivitäten, um Anzeigen zu personalisieren und Ihnen relevantere Inhalte anzuzeigen. Sie können Ihre Anzeigeneinstellungen jederzeit ändern.

Latvijas emigrantu kopienas — Galvenās atziņas

8.746 Aufrufe

Veröffentlicht am

Zinātniska pētījuma «Latvijas emigrantu kopienas…» precizētu rezultātu apkopojums preses konferencē 2015. gada 25. jūnijā, Rīgā.

Veröffentlicht in: Wissenschaft
  • Login to see the comments

  • Gehören Sie zu den Ersten, denen das gefällt!

Latvijas emigrantu kopienas — Galvenās atziņas

  1. 1. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika 2015. gada 25. jūnijs, Dr. sc. soc. Inta Mieriņa LU Filozofijas un socioloģijas institūts
  2. 2. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Īsi par pētījumu —  Finansējums: —  90,13% – Eiropas Sociālais Fonds «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» —  9,67% – valsts līdzfinansējums —  0,20% – projekta īstenotāja līdzfinansējums —  Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu ekspertu grupa —  Īsteno LU Filzofijas un Socioloģijas institūts sadarbībā ar Ekonomikas un Vadības Fakultāti.
  3. 3. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Metodoloģija —  Politikas dokumentu analīze: —  aptvertais laika periods 2008.–2014. gads —  (attīstības un politikas plānošanas dokumenti, tiesību akti un to projekti, informatīvie ziņojumi) —  Aptaujas dati par plāniem atgriezties un identitātes saglabāšanu: —  14 068 Latvijas emigrantu 15+ g.v. aptauja no 118 valstīm. —  Aptaujas metode: internetaptauja. —  Aptaujas laiks: 2014. gada 4. augusts – 30. oktobris —  Reemigrācijas politikas mērķa grupas vērtējums: —  18 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar tiem, kuri un atgriezušies. —  90 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas emigrantiem Lielbritānijā (13), Zviedrijā (10), Norvēģijā (15), ASV (15), Vācijā (22) —  Intervijas ir veiktas laikā no 2014. gada februārim līdz novembrim
  4. 4. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Cik nopietna problēma ir emigrācija? •  Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un to skaits turpina augt •  Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)
  5. 5. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Galvenās atziņas
  6. 6. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 CIK daudzi plĀno atgriezties? (no tiem, kuri aizbrauca 2000.g. Vai vēlāk) —  Daudzi būtu gatavi apsvērt atgriešanos pie noteiktiem apstākliem! Tuvāko 6 mēnešu laikā 4% Ne 6 mēnešu laikā, bet Tuvāko 5 gadu laikā Ne 5 gadu laikā, bet Vecumdienās Varbūt, pie noteiktiem apstākļiem Neplānāno atgriezties 12% 16% 41% 27% Varbūt vecumdienās Varbūt 5.g. Laikā (31%)
  7. 7. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Atgriešanās iemesli —  Galvenie atgriešanās iemesli ir ne-ekonomiska rakstura: —  vēlme pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem, kas palikuši Latvijā; —  ilgas pēc mājām; —  ilgas pēc Latvijas dabas; —  vēlme runāt latviski un vēlme, lai bērni izaug par latviešiem, nevis asimilējas uzņemošajā valstī; —  nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti kā savējie. —  Ar ekonomiskiem aspektiem saistīti argumenti: —  ekonomiski un sociāli nav iespējams sasniegt to ienākumu un sociālā statusa līmeni, kas vietējiem; —  Latvijā samilzušās privātās naudas problēmas (kredīti, parādi) ir atrisinātas (parādi ir nomaksāti); —  mazinoties ekonomiskās krīzes apmēriem un parādoties nelielai ekonomiskajai izaugsmei, ir palielinājusies iespēja atrast darbu Latvijā un nopelnīt, lai varētu izdzīvot; —  grib attīstīt biznesa idejas Latvijā. —  Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik būtiski (vērtību pārvērtēšana)
  8. 8. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Nostaļģija —  «Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasties tajā vidē, kas man ir patīkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.» (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no Vācijas) —  «Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.» (Vīrietis, 32 gadi, atriezies no Anglijas)
  9. 9. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kas kavē atgriezties? (tos, kas aizbrauca 2000. g. vai vēlāk) 0 20 40 60 80 100 Latvijā man būtu valodas grūtības Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vai uzņēmējdarbības iespēju Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts (pabalsti, pensijas) Latvijā nevaru atrast sev pieņemamu darbu Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai! Cik % minētais iemesls ir svarīgs vai ļoti svarīgs
  10. 10. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Darba atrašana Latvijā —  No tiem, kuri emigrēja 2000.g. vai vēlāk, —  Aptuveni puse (53%) domā, ka iespējas atrast viņu kvalifikācijai un prasmēm atbilstošu darbu Latvijā ir drīzāk vai ļoti sliktas; —  85% domā, ka iespējas atrast darbu ar viņus apmierinošu atalgojumu Latvijā ir sliktas. —  Tipiski atpakaļmigranti darbu atrod paši. Daļa atgriežas pie iepriekšējā darba devēja, turpretī citi atgriežas pat bez konkrēta darba piedāvājuma —  Kontaktiem ir ļoti liela nozīme, tādējādi pozīcija darba tirgū vājinās, ja kontakti ir pazaudēti —  Gandrīz visos gadījumos ienākumi samazinās, taču samazinās arī izdevumi. —  Daļa ir izveidojuši uzkrājumus, kas tiem ļauj šo samazinājumu pārdzīvot, turpretī citiem ļoti iespējama ir atkārtota emigrācija. —  Ap 40% ārpus Latvijas dzīvojošo no Latvijas aizbraukuši vairākkārt.
  11. 11. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Vēlamā alga —  Tiem pēc 2000. gada aizbraukušajiem, kurus atgriezties kavē nespēja Latvijā atrast pieņemamu darbu, tika jautāts, kādai būtu jābūt neto darba samaksai mēnesī, lai viņus varētu ieinteresēt darbs Latvijā. —  Alga līdz 500 EUR ieinteresētu reti kuru ārpus Latvijas dzīvojošo; —  700 EUR būtu pieņamama 20%; —  1000 EUR turpretī varētu ieinteresēt aptuveni pusi (54%) aizbraukušo (!) —  Alga 1500 EUR piesaistītu 75% aizbraukušo, kuru atgriešanos kavē nespēja atrast pieņemamu darbu.
  12. 12. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Subjektīvā pieredze —  Daudzi, dzīvojot ārzemēs, ir ieguvuši lielāku pašpārliecību, attīstījuši spējas uzņemties atbildību par savu dzīvi un labklājību. Tas viņiem daudzos gadījumos ir ļāvis atrisināt savas finansiālās grūtības, un ir novedis pie savu vērtību pārvērtēšanas. —  «Atgriešanās mājās» parasti saistīta ar pozitīvām emocijām. Atgriešanās dod lielāku brīvības sajūtu, pašpārliecību, ko veicina pazīstama kultūras un sociālā vide, iespēja runāt savā valodā, kā arī pārliecību par spēju saviem spēkiem risināt problēmsituācijas, negaidot uz palīdzību no ārpuses. Tie, kuri atgriezušies mājās jūtas stiprāki un vairāk spējīgi ietekmēt savu dzīvi nekā pirms aizbraukšanas, un ir ieguvuši skaidru izpratni par to, ko viņi dzīvē vēlas un kur to vislabprātāk pavadītu.
  13. 13. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kopējais raksturojums —  Atpakaļmigranti (un potenciālie atpakaļmigranti) ir ļoti dažādi. Tos vieno: —  Latvijas pilsonības paturēšana —  Ciešas saites ar Latviju – emocionālās (draugi un ģimene) un fiziskās (māja, dzīvoklis, utml.). —  Galvenokārt latvieši; jūtas stipri piesaistīti Latvijai. —  Lielākā daļa dzīvojuši ārzemēs salīdzinoši neilgu laiku (līdz 2 gadiem) —  Optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās attīstību, vairāk uzticības Latvijas politiskajam institūcijām! —  Šie faktori veicina atgriešanos un integrēšanos Latvijas sabiedrībā.
  14. 14. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)? —  Latvieši —  Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumā —  Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības līmeni —  Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju —  Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos —  Tie, kam Latvijā ir ģimene —  Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie —  Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai 0% 25% 50% 75% 100% Visi  kopā Latvieši Krievi Citi Vai  Jūs  domājat,  ka  atgriezīsieties  uz   pastāvīgu  dzīvi  Latvijā  tuvāko  5  gadu  laikā? Noteikti  nē Drīzāk  nē Varbūt  pie   noteiktiem   apstākļiem Drīzāk  jā Noteikti  jā
  15. 15. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Priekšstati par situāciju (1) —  Šobrīd diasporā vērojams liels pesimisms attiecība uz situāciju Latvijā. —  2000.g. vai vēlāk aizbraukušie ļoti kritiski vērtē Latvijas ekonomisko situāciju un valdības sniegumu: 75% vērtē to kā sliktu vai ļoti sliktu un tikai 18% uzskata, ka tā uzlabojas; gandrīz visi (92%) ir pilnībā vai drīzāk neapmierināti ar Latvijas valdības darbu, un 82% pilnībā vai drīzak piekrīt, ka Latvijas valdību tādi cilvēki kā viņi neinteresē. —  Tieši tas ir galvenais ārkārtīgi zemā uzticības līmeņa Latvijas valdībai iemesls. —  Īpaši kritiski valdību vērtē ‘ekonomiskie migranti’ - tie, kuriem pirms aizbraukšanas bija grūti ‘savilkt galus kopā’ un kuri aizbrauca peļņas nolūkos vai arī tādēļ, ka vēlējās dzīvot stabilākā, sakārtotākā valstī ar labākām sociālajām garantijām un apmierinošāku politisko vidi.
  16. 16. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Priekšstati par situāciju (2) —  Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība. —  Būtiski arī spodrināt valsts tēlu un novērst gadījumus, kas liek ārzemēs dzīvojošajiem kaunēties par savu valsti. —  Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto (uzstādīto) attīstības mērķu sasniegšanai Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību!
  17. 17. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Saikne ar Latviju —  Saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi: —  63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo šobrīd —  Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai maz ietekmē ārzemēs pavadītais laiks —  67% regulāri seko ziņām par Latviju —  91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā —  65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk. 33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-line grupās un vēstkopās. —  63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās latviešu mūziku   * Kopš 2012.gada aizbraukušajiem 13% mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% – pirmskolas vecuma bērns, 12% – skolas vecuma bērns. 0 25 50 75 100 Līdz  gadam 1-­‐2  gadus 3-­‐5  gadus 6-­‐10  gadus Vairāk  nekā  10  gadus Līdz  gadam 1-­‐2  gadus 3-­‐5  gadus 6-­‐10  gadus Vairāk  nekā  10  gadus LatvijuMītnes  zemi Latviešu  piesaistes  sajūta  Latvijai  un   mītnes  zemei  atkarībā  no  ārzemēs   pavadītā  laika Ļoti  cieši Cieši
  18. 18. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ar skatu uz nākotni —  Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valstij un tautai, taču ļoti strauji asimilējas bērni —  Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā.
  19. 19. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Mērķa grupas viedokļi (1) —  Latvijas emigrantu masveida atgriešanos var ietekmēt galvenokārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās, valsts kopējā labklājības līmeņa celšanās, stingrāka tiesiskuma principu ievērošana: —  (..) es domāju, ka nevar būt tāds plāns, kas tieši panāks, ka cilvēki atbrauc atpakaļ. Ar viena plāna palīdzību nevar panākt cilvēka atgriešanos atpakaļ, ka principā atgriešanos var panākt tikai ar kopējās sociālās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un attieksmes pret tautu maiņu arī no politiķu puses, komunikācijas veida maiņu ar tautu, pat ja tie līdzekļi paliek tādi, kādi ir. Pārējais ir pakārtoti. (Sieviete, 36 gadi, emigrācijā) —  Emigrācija ir cilvēka individuāla izvēle, un valstij un sabiedrībai tā ir jāpieņem tādā nozīmē, ka emigrācija nav pretrunā ar brīvu cilvēku pārvietošanos (mobilitāti) un tiesībām izvēlēties savu dzīves vietu, īpaši Eiropas Savienības ģeopolitiskajā un ekonomiskajā telpā.
  20. 20. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Mērķa grupas viedokļi (2) —  Tā vietā, lai sekmētu cilvēku atgriešanos, drīzāk būtu jākoncentrē dažāda veida resursi uz to, lai saglabātu esošo cilvēkkapitālu Latvijā: —  (..) Tad, ja mēs viņus kaut kā dabūsim šeit, viņiem dzīves līmenis smagi kritīsies (..). Mēs neko neiegūsim no tā. Jautājums man ir – kāpēc mums vajag, lai atbrauc atpakaļ tie, kas aizbraukuši? Dēļ tā skaita? Dēļ profesionālisma? (..) varbūt viņi var dzīvot Anglijā un vienalga kaut ko dot Latvijai, viņiem te nav obligāti jādzīvo, un to saikni noteikti vajadzētu veidot un izmantot tos cilvēkus vai viņu profesionalitāti, vai vienalga, dažādi tie mehānismi. (..) tas varbūt ir tas, ko vairāk vajadzētu veicināt, nekā fizisku atgriešanos. (Sieviete, 29 gadi, atgriezusies) —  (..) tas ir grūti piesaistīt latviešus Latvijai, bet man otrs jautājums, – vai tas tiešām vajadzīgs? Jo redziet, tas, kas gribēs, tas tāpat dzīvos Latvijā. (..) es domāju, ka šis lēmums jāatstāj katram indivīdam tomēr. Latvijas valstij jācenšas darīt vienkārši, ko var, lai latvieši Latvijā justos laikam omulīgāk vēl, lai galvenais uzlabotos ekonomiskā situācija. (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies)
  21. 21. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Mērķa grupas viedokļi (3) —  Reemigrācijas politika ir politiķu deklaratīva rīcība elektorāta piesaistīšanai un varas iegūšanai: —  Viņiem [plāna autoriem] taču bija kaut kas, ka viņi maksās tiem, kuri gribēs atgriezties. Es nedomāju, ka viņi domā par cilvēkiem. Kā jau visi politiķi jebkurā valstī viņi nedomā par cilvēkiem, bet domā par varu. Viņiem visiem vajag varu. Viņi ir gatavi piedāvāt visu ko, lai tikai cilvēki par viņiem nobalsotu, bet tas ir… Kā lai saka? No tā cilvēkiem īpašas jēgas nav. Ļoti reti kurš politiķis kaut ko dara. (respondents Lielbritānijā) —  Šķirtne starp «mums», emigrācijā dzīvojošajiem, un «viņiem», politikas veidotājiem, slēptā «viņiem» piešķirtā nozīme ir plašāka, ar «viņiem» saprotot valsti —  Ka viņi grib, lai mēs atgriežamies? Jā? Nu un, tālāk? Dabūs viņi mūs tur. Un tālāk, kas būs? Kas būs tālāk, lūdzu? Dabūsiet jūs mūs atpakaļ. Un? Tāpat viņi nespēs nodrošināt to mierīgo, labo dzīvi, ko viņi ir guvuši ārvalstīs, pie kā viņi ir pieraduši gadiem. Es domāju, tas viņus vispār neinteresē. Viņi var darīt, ko viņi grib. (respondents Vācijā)
  22. 22. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Mērķa grupas vajadzības —  atbalsts nodarbinātības jomā – palīdzība darba atrašanā; —  minimālās algas līmeņa celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt cilvēka pamatvajadzības; —  mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam laikam (pirmie mēneši līdz pusgadam); —  sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai (bērnu pabalsti); —  atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā. —  Lēmumu atgriezties Latvijā vai palikt mītnes valstī nenosaka valsts paredzēti atbalsta pasākumi, bet gan pašu patstāvīgi pieņemts lēmums —  Es braucu mājās nevis tāpēc, ka ir plāns, nav viņš nekāds tāds vilinošais, lai es brauktu dēļ tā plāna mājās, būsim reāli, tas viss ir no pašiem cilvēkiem atkarīgs. Es braucu mājās ar to, ka es atbraukšu, es te darbu dabūšu, es te dzīvošu, un man viss būs kārtībā. (Sieviete, 30 gadi, atgriezusies)
  23. 23. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Pateicamies —  Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā, —  kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem! —  Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (Migrācijas Monitoringam)
  24. 24. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Paldies par uzmanību! inta.mierina@lu.lv

×