3. Salacgrīvas
vidusskolas 4. klasē
uzdevums – izdomāt, ko
varētu visa grupa
pagatavot no saviem
atnestajiem augļiem un
dārzeņiem. Bet katrai
grupai iespēja izvēlēties
vēl vienu papildus
dārzeni no skolotājas
šķīvja (riekstu ķirbi,
melno rutku, kolrābi,
burkānu, lokus).
5. Rīgas Valda Avotiņa pamatskolā
– attīstības centrā stunda
noslēdzās šādi:
«Noliekam kājas plecu platumā.
Paceļam augšā rokas un
pašūpojamies kā smagas rudzu
vārpiņas augusta mēnesī. Uz
vienu pusi, uz otro pusi, uz
priekšu. Nolaižam rokas lejā.
Nomierināmies.
Ieelpojām un lēnām paceļam
rokas gar sāniem, sveicinot sauli.
Nolaižam rokas reizē ar izelpu.
Pasmaidām.»
6. Salacgrīvas vidusskolas
2.a klasē skolēni aicināti
cienāties ar salātiem.
Ēd atbildīgi! – liec uz
šķīvīša tik cik spēj apēst,
lai nerodas ēdiena
pārpalikumi.
8. Salacgrīvas
vidusskolas 2. b
klasē skolēni devās
uz nēģu taci pie
pazīstamā zvejnieka
Aleksandra
Rozenšteina.
Tur skolēni tiek
iepazīstināti ar nēģu
ķeršanu un
pagatavošanas
veidiem.
9. Priekules vidusskolā iepazīts gan vietējās kafejnīcas “Ikars”
piedāvājums un darbinieku ikdiena, gan izzinātas vecmāmiņu
receptes un ikdienā lietotās pārtikas sastāvs.
10. Pļaviņu novada ģimnāzijā
skolotāja pastāstīja par
Fairtrade, kas ir marķējums
produktiem, kurā tiek ievēroti
tādi principi kā godīga
atlīdzība, iespējama
priekšapmaksa, produkts
lielveikalos nonāk bez
starpniekiem, tādejādi
izvairoties no nevajadzīgā
sadārdzinājuma, un
ražošanas procesā tiek
ievērotas darbinieku tiesības.
12. Pelču speciālā
internātpamatskolas -
attīstības centra skolēni
apmeklēja zivju
audzētavu "Pelči", kur
iepazinās ar zivju
attīstības ciklu un to
palaišanu upē "Venta".
Meistarklasēs skolēni
apguva un izmēģināja
prasmes, gatavojot
ēdienus pēc senām un
mūsdienu receptēm.
14. Olaines 2.
vidusskolā tika
noskaidrots, vai
cilvēks ir tas, ko
viņš ēd, pētīts
ikdienā patērētais
uzturs, kā arī
uzzināts, ko skolas
pusdienās ēd bērni
visa pasaulē.
18. Olaines 2. vidusskolā tika meklēta atbilde uz allaž
aktuālo jautājumu: Cik maksā šķīvis boršča?
19. Mālpils internātpamatskolā tika diskutēts par to, kādi
graudaugi tiek audzēti Latvijā, ko var gatavot no šiem
graudaugiem, kāda ir skolēnu pieredze un kāds ieguvums ir no
tā, ka biežāk izmantojam Latvijas pārtikas produktus?
20. Kurš teicis, ka par pārtiku nevar runāt datorikas nodarbībās?
Laurenču sākumskolā veidotas kustīgās bildes (.gif) un
reklāmas par atbildīgu patēriņu un labu veselību.
21. Lubānas vidusskolā notika Pasaules lielāko
mācību stundu cikls „Pārtikas vērtība Lubānā,
Latvijā un pasaulē”, kura laikā skolēni ieguva
izpratni par pārtikas nevienlīdzīgu sadali pasaulē
un apzinājās katra iespējas saudzīgāk un jēgpilnāk
ikdienā izmantot pārtiku.
Nodarbību laikā skolēni iepazina Ilgtspējīgas
attīstības mērķus, uzzināja par ģimenes ēdienkarti
dažādās pasaules valstīs un Latvijā, kā arī
prezentēja kopīgi ar ģimeni sagatavoto domu karti
„Manas ģimenes superprodukts, radīts Latvijā”.
22. Kuldīgas centra vidusskolā skolēni tika aicināti pārdomāt, vai mēs katrs
un mūsu ģimenes ikdienā un globālā skatījumā aizdomājamies par to, ka
katram ēdienam ir savs stāsts.
23. Jūrmalas PII
“Zvaniņš” grupiņas
"Mārītes" un "Bitītes"
apguva pārtikas
produktu lietderīgu
izmantošanu,
iepazina veselīgu
uzturu, kā arī
atkritumu
samazināšanas
iespējas.
24. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā audzēkņi iepazina
materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saskares punktus, kā arī
pētīja tūrisma datu korelāciju.
Īpaša uzmanība tika pievērsta gan Kuldīgas arhitektūras mantojumam,
tādēļ, ka Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā ir iekļauta UNESCO
Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, gan senu latviešu
ēdienu recepšu un gatavošanas tradīciju izzināšanai.
25. Arī paši mazākie ir spēruši savus pirmos soļus Ilgtspējīgas attīstības mērķu izzināšanā
Jūrmalas PII "Zvaniņš" stundā “Rudentiņš bagāts vīrs”.
Grupiņa "Taurenīši" guva priekšstatu par veselīgu dzīvesveidu un priekšrocībām, kuras
sniedz pašu audzēti dārzeņi, kopīgi pagatavojot un degustējot salātus. Bērni arī uzzināja
par ilgtspējīgu pārtikas patēriņu un pārtikas atkritumu pārstrādi, pagatavošanā izmantotās
dārzeņu sēklas un mizas nogādājot komposta kaudzē.
26. Pele Pīka uzrunā
bērnus doties
pastaigā, atrast un
salasīt pīlādžu ogas.
Pārrunā, kā cilvēks
var izmatot
pīlādžogas.
Jūrmalas PII
"Zvaniņš" audzēkņi
uzzina par auga
ārstnieciskajām
īpašībām un par
iespēju izmantot
vietējo, lokālo, brīvā
dabā augošu augu.
27. Jelgavas Valsts ģimnāzijā
iepazīts šķīvja stāsts un
diskutēts par veselīgu uzturu
un tā lomu veselības
saglabāšanā un aktīva
dzīvesveida nodrošināšanā.
28. Jaunmārupes pamatskolas
skolēni jau vasarā bija
savākuši ārstniecības augus
un izveidojuši herbāriju, bet
septembrī klasē prezentēja
darbu pārējiem klases
biedriem.
Lai izzinātu vairāk par
ārstniecības augu
ievākšanu, uzglabāšanu un
to ārstnieciskajām īpašībām,
skolēni tikās ar dr.
A.Tereško. Vēlāk tika
izveidota zāļu tējas izstāde.
29. Daugmales pamatskolas skolēni
devas uz tuvējo pārtikas veikalu,
lai izpētītu, vai veikalā atrodami
produkti ar godīgās tirdzniecības
marķējumu.
Diemžēl augļu nodaļā netika
atrasti nevieni augļi ar godīgās
tirdzniecības marķējumu, tāpat arī
saldumu nodaļā, tomēr grupas,
kas devās pie kafijas un tējas
stendiem pēc ilgas meklēšanas
atrada godīgās tirdzniecības
marķējumus.
31. Daugavpils Vienības pamatskolā notika vecāku anketēšana. Tajā piedalījās 70
skolēnu vecāki, atbildot uz šādiem jautājumiem:
32. Daugavpils Saskaņas
pamatskolas 5. – 9. klašu
skolēni iepazina visus 17
ANO Ilgtspējīgas attīstības
mērķus un meklēja
risinājumus to īstenošanai,
caurvijot tos ar ikdienišķiem
piemēriem un gūstot
iedvesmu un pārliecību to
īstenošanai.
33. Daugavpils 10. vidusskolas 3. b klases skolēni iepazinās ar jēdzienu
„veselīgs uzturs”, guva priekšstatu par pārtikas patēriņu pasaulē un
iepazīstināja citus ar sava šķīvja stāstu.
34. Daugavpils Krievu vidusskolas
- liceja skolēni pētīja pārtikas
iepakojumu un domāja, kā katrs
var palīdzēt saglabāt dabu un
savu veselību.
Vēlāk, kad visi noskatījās interviju
ar uztura speciālistu Lieni Sondori
un šefpavāru Normudu
Baranovski, skolēni aizpildīja
anketu, analizējot savus
paradumus.
35. Daugavpils 10. vidusskolas
skolēni prezentēja savus
mākslas darbus un sprieda par
šādiem jautājumiem: Cik
veselīgs ir uzzīmētais ēdiens?
Vai šis ēdiens iederas veselīgā
dzīvesveidā vai nē un kāpēc?
Vai veselīgs dzīvesveids
sekmē ilgtspējīgu attīstību uz
planētas?
Vai Latvijas kulinārais
mantojums ir vērtība?
36. Brocēnu vidusskolā stundas
mērķis bija pievērst uzmanību
tam, ko paši ēd skolas
pusdienu laikā, cik atbildīgi
izvēlas ēdienu.
Skolēni tikās ar SIA „Brocēnu
ceļš” Ēdināšanas nodaļas
vadītāju Zigmundu Isadu, kas
atbildēja uz skolēnu
sagatavotajiem jautājumiem,
piemēram, kur izejvielas ir
ražotas, kā ēdiens tiek
pagatavots, kas ar pārtiku
notiek, ja tā nonāk atkritumos
u.c.
37. Daugavpils Krievu
vidusskola - licejs
skolēni uzzināja, kādus
veselīgus produktus
viņi var pagatavot
patstāvīgi un paņemt
līdzi uz skolu, kā arī
apkopoja un sastādīja
recepšu ģeogrāfisko
karti.
38. 2. MĒRĶIS:I Z S K A U S T B A D U , PA N Ā K T PĀ R T I K A S
N O D R O Š I N Ā J U M U U N U Z L A B O T U U Z T U R U ,
V E I C I N ĀT I L G T S P Ē J Ī G U L A U K S A I M N I E C Ī B U
39. Daugavpils 11. vidusskolā
tēmai tika veltīta vesela
konference!
Skolēni prezentēja pētījumus par
veselīgu uzturu un drošu pārtiku
Latvijā un citās Eiropas
Savienības valstīs, kā arī
iespējas saglabāt tautas
tradīcijas un popularizēt
nacionālos ēdienus. Pēc
prezentācijām skolēni praktiski
pielietoja iegūtās zināšanas,
pētot produktu iepakojumus,
gatavojot un degustējot Latvijas
kulināro mantojumu.
41. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā
skolēni piedalās stundā
“Ēšanas tradīciju ģeogrāfija
pasaulē” un iepazīst ēšanas
tradīciju jēdzienu un
izpausmes: kā ēšana
saistīta ar vidi un teritoriju,
kurā etnoss dzīvo, kā
ēšanas tradīcijas mainās
laika gaitā u.c.
42. Starppriekšmetu saikne?
Ozolnieku vidusskolas
stundā tika veicināta
izpratne par neveselīgo
našķu un ilgtspējīgu,
veselīgu un tradicionālo
kārumu patēriņu ikdienā,
izmantojot matemātikas,
sociālo zinību un vācu
valodas caurviju zināšanas
un prasmes.
44. Daugavpils
Saskaņas
pamatskolā skolēni
analizēja un izvērtēja
pārtikas produktu
īpašības, nosakot,
kuri no tiem ir veselīgi
un nepieciešami
organisma veselībai,
bet pie kuriem labāk
apstāties un teikt
STOP!
45. Veselīgais un tradicionālais
uzturs apspēlēts un
apdziedāts Daugavpils
Vienības pamatskolas 1., 2.
un 3. klases stundās – gan
iepazīstot latviešu tautas
teikas un mīklas par
kartupeļiem, gan ejot rotaļās
(“Ābolkoks- āboljoks”), gan arī
noskaidrojot, kas ir veselīgs
uzturs un kā samazināt
pārtikas atkritumus!
47. 3. MĒRĶIS:
N O D R O Š I N ĀT V E S E L Ī G U D Z Ī V I U N S E K M Ē T
L A B K L Ā J Ī B U J E B K U R A V E C U M A C I LV Ē K I E M
48. Privātā vidusskola
"Patnis" rīkoja nodarbību
„Rudens sezonālie
sakņaugi”. Skolēni
atpazina rudens
sezonālos sakņaugus,
izmantojot redzes,
garšas, smaržas maņas
un tos vizualizēja
zīmējuma formā.
49. Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas
skolēni stundā „Veselīgs uzturs - mūsu
dzīves pamats” īpaši pievērsās 3.
Ilgtspējīgas attīstības mērķim – Laba
veselība.
50. Kuldīgas Centra
vidusskolas 10. klases
skolēni iepazinās ar
ANO Pārtikas un
lauksaimniecības
organizācijas rakstu par
nākotnes pārtikas
tendencēm pasaulē.
Kāpēc vaboles, kāpuri
un lapsenes var kļūt par
nozīmīgu pārtikas daļu?
Savukārt 4. klases
skolēni meklēja atbildi
uz jautājumu: Kas
raksturo veselīgu
dzīvesveidu?
51. Daugavpils Vienības
pamatskolā skolēni uz
līmlapiņām uzraksta
faktorus, kas ietekmē
cilvēka veselību,
iepazīstinot citus. Tās
tiek pieliktas uz sienas –
aplūkošanai visiem un
tālākām diskusijām.
53. Cēsu Pilsētas
vidusskolas 6. klasē
notika stunda „Cukurs
mūsu uzturā”.
Nodarbības laikā
skolēni noskatījās
dokumentālo filmu
“Cukura saldums un
posts”, kurā tika
atklāta cukura
pārmērīgas lietošanas
negatīvā ietekme uz
cilvēku veselību.
55. 7. MĒRĶIS:N O D R O Š I N ĀT V I S I E M P I E K Ļ U V I U Z T I C A M A I ,
I L G T S P Ē J Ī G A I U N M Ū S D I E N Ī G A I E N E R Ģ I J A I PA R
P I E E J A M U C E N U
56. Slampes pagasta Zemgales
vidusskolas skolēni iepazinās
ar 17 ANO ilgtspējīgas
attīstības mērķiem, diskutēja
par veselīgu dzīvesveidu, ēdot
pašmāju ābolus, kā arī
secināja, ka 7. mērķis par
atjaunojamo enerģiju nemaz
nav tik nesasniedzams, jo paši
ieguva elektrību no pārtikas
atkritumiem (apēsto ābolu
serdēm) pietiekamā
daudzumā, lai sāktu spīdēt
LED lampiņa.
57. 11. MĒRĶIS:PA D A R Ī T P I L S Ē TA S U N A P D Z Ī V O TA S V I E TA S
I E K Ļ A U J O Š A S , D R O Š A S , P I E L Ā G O T I E S S P Ē J Ī G A S
U N I L G T S P Ē J Ī G A S
58. Jebkura nozare papildus savam
ikdienas darbam nodarbojas ar
statistiku. Arī tūrisma nozarē tiek
veikta dažādu datu apkopošana,
interpretēšana un analīze.
Kuldīgas Tehnoloģiju un
tūrisma tehnikuma stundā tika
pārrunāts, kas ietekmē rādījumus
Kuldīgas vecpilsētā, tostarp
analizēti UNESCO mantojuma
sarakstā iekļauto vietu
apmeklējuma rādītāji.
59. 12. MĒRĶIS:
N O D R O Š I N ĀT I L G T S P Ē J Ī G U S PAT Ē R I Ņ A
PA R A D U M U S U N R A Ž O Š A N A S M O D E Ļ U S
60. Vilces pamatskolā skolēni izpētījuši, kādus pārtikas produktus
A.Čaks piemin savā dzejā, izveidojuši plakātu un atraduši cepumu
recepti.
61. Robežnieku pamatskolā tika organizēta sēņu izstāde. Skolotājus vairāk
interesēja ēdamās, bet skolēnus – indīgās sēnes. Visvairāk jautājumu bija
par retāk sastopamām sēnēm. Pēc izstādes visi interesenti labāk
orientējās sēņu daudzveidībā.
62. Rīgas Hanzas vidusskolas 3. klases skolēni izstāsta,
kā aizpildījuši darba lapu „Katram šķīvim savs stāsts” un
secina, kādus produktus viņi visbiežāk lieto uzturā, kuru
ražotāju produktus tie visbiežāk izvēlas, kādās ražotnēs
tie varētu būt ražoti un kādi varētu būt darbinieku darba
apstākļi.
Savukārt 2. klases skolēni izvērtējuši dažādus
iepakojuma veidus, analizējuši to nepieciešamību un
iespēju izmantot otrreiz vai pārstrādāt; - pievērsuši
uzmanību lietām, ko katrs pats var mainīt savā ikdienā
ilgtspējīga patēriņa veicināšanai.
63. Preiļu Brīvās skolas
skolēni viesojās
bioloģiskajā zemnieku
saimniecībā, kurā
iepazina bioloģiskās
saimniecības darbības
principus, piena un tā
produktu ražošanu
64. Ozolnieku vidusskolas
8.klases skolēni, balstoties uz
ekonomiskiem apsvērumiem
un veselīga dzīvesveida
pamatprincipiem, izvērtēja
savus ēšanas paradumus un
pārtikas produktus.
Nodarbības laikā skolēni
izveidoja kolāžas un
prezentācijas, kurās
atspoguļoja savu izpratni par
veselīgu uzturā produktu
ražošanu
65. Olaines 1. vidusskolā
skolēni tika iepazīstināti ar
to, cik svarīgi ir dzīvot
atbildīgi un taupīgi.
Ekoskolas jaunākie
dalībnieki stāstīja par
bezatbildīgu attieksmi pret
pārtiku un tās sekām.
Viesos bija ieradies «Repair
cafe Rīga» pārstāvis, «Zero
Waste» kustības dalībnieks
Aarons Tolands. Viņš dalījās
ar savu pieredzi atkritumu
samazināšanas jomā.
67. Kuldīgas Centra
vidusskolas 7. a klases
skolēni izvērtēja savas
ēdienreizes un pārtiku,
kas tiek lietota ikdienā,
un radīja alternatīvas
saskaņā ar globālajiem
attīstības mērķiem.
68. Kuldīgas Centra vidusskolas
stundas «Kas mūsu somās līdzi uz
skolu?» mērķis bija veidot atbildīgu
attieksmi pret apkārtējo vidi, resursu
taupīšanu un otrreizējo pārstrādi.
Skolēni iepazīstināja savus
klasesbiedrus ar savas skolas
somas saturu un noteica, kuras no
lietām ir iespējams pārstrādāt.
69. Kuldīgas Centra vidusskolas 3. klases skolēni izveidoja vitamīnu sienu,
izprata vitamīnu nozīmību un uzzināja, kādi produkti satur organismam
nepieciešamos vitamīnus.
70. Jelgavas Valsts ģimnāzijas
skolēni noskaidroja atbildīgas
iepirkšanās nozīmi ANO
ilgtspējīgas attīstības mērķu
sasniegšanā un izveidoja
ieteikumus, kas jāievēro, lai
veicinātu ilgtspējīgu pārtikas
patēriņu.
71. Cēsu Pilsētas vidusskolas
10. klases skolēni apzināja
savu vienas dienas ēdienkarti,
izpētīja pārtikas saturā esošās
olbaltumvielas, taukus,
ogļhidrātus un kalorijas, kā arī
pētīja sava uztura atbilstību
veselīga uztura
pamatprincipiem.
72. 13. MĒRĶIS:
V E I K T S T E I D Z A M U S PA S Ā K U M U S , L A I
C Ī N Ī TO S P R E T K L I M ATA PĀ R M A I Ņ Ā M U N
TO I E T E K M I
73. Privātajā vidusskolā
"Patnis" skolēni
uzzināja par palmu
eļļas veidošanos,
izcelsmi un kaitīgumu,
salīdzināja produktus,
kuru sastāvā ir palmu
eļļa un nav, kā arī
izveidoja prezentāciju
par palmu eļļas
negatīvo ietekmi uz
organismu.
74. 16. MĒRĶIS:V E I C I N Ā T M I E R M Ī L Ī G U U N I E K Ļ A U J O Š U S A B I E D R Ī B U
I L G T S P Ē J Ī G A I A T T Ī S T Ī B A I , N O D R O Š I N Ā T T A I S N Ī G A S
T I E S A S P I E E J A M Ī B U V I S I E M U N I Z V E I D O T E F E K T Ī V A S ,
A T B I L D Ī G A S U N I E K Ļ A U J O Š A S I N S T I T Ū C I J A S V I S O S
L Ī M E Ņ O S
75. Olaines 2. vidusskolā skolēnos tika veicināta iecietība, cieņpilna
saskarsme un savstarpējo attiecību kultūra, iepazīstot zīmju valodu.