Anzeige

Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas konvencijas ieteikumiem

VL-TB/LNNK frakcija um Jānis Iesalnieks
12. Feb 2016
Anzeige

Más contenido relacionado

Anzeige

Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas konvencijas ieteikumiem

  1. Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas konvencijas ieteikumiem TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks 2016.gada 11.februārī
  2. Aplūkotie jautājumi: 2 • Normatīvajos aktos veiktās izmaiņas, kas atbilst Stambulas konvencijas ieteikumiem • Vēl neieviestās, bet nepieciešamās izmaiņas • Spēkā esošais Krimināllikuma regulējums cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē • Pieņemtie lēmumi attiecībā uz Latvijas iespējamo pievienošanos Stambulas konvencijai; papildu juridiskās analīzes nepieciešamība
  3. 3 Valsts pienākums: cīnīties pret vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, neatkarīgi no pievienošanās vai nepievienošanās kādiem starptautiskiem dokumentiem
  4. Kas izdarīts pēdējā laikā? (1) 4  Grozījumi Civilprocesa likumā (2014.g. marts) • Iespēja izolēt no ģimenes (mājokļa) fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības veicēju (mājoklis, saskarsme, saziņa) • Nekavējoša (1 darbadienas laikā) pagaidu aizsardzība • Atvieglota pierādījumu nasta vardarbības upuriem, vienlaikus pastiprinot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai
  5. Kas izdarīts pēdējā laikā? (2) 5  Grozījumi likumā Par policiju (2014.g. marts) Tiesības policijai izsaukuma laikā, ja pastāv tūlītēji draudi, pieņemt lēmumu personai, kas rada draudus, nekavējoties atstāt mājokli uz laiku līdz 8 dienām.  Grozījumi Bāriņtiesu likumā (2014.g. marts) Iespēja bāriņtiesai patstāvīgi vērsties tiesā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (kas vērsta pret bērnu vai personu, kas pastāvīgi dzīvo ar to kopā), ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvi ir kavēts to darīt
  6. Kas izdarīts pēdējā laikā? (3) 6  2015.gada augustā paplašinātas Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas, nodrošinot cietušo personu konsultēšanu • Funkcijas īstenošanai noslēgts līdzdarbības līgums ar krīžu un konsultāciju centru «Skalbes» • Aktivizēts tālruņa numurs 116006 «palīdzības dienests noziegumu upuriem»  2015.gada jūlijā nosacīti pirms termiņa atbrīvotajiem ieviesta elektroniskā uzraudzība
  7. Kas izdarīts pēdējā laikā? (4) 7  Grozījumi Civilprocesa likumā (2015.g. decembris) Pieņemot lēmumu par aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesai jāņem vērā, vai iepriekš nav bijuši gadījumi, kad persona lietojusi vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.
  8. Kas vēl jāizdara? (1) 8  Ieviešot «cietušo direktīvu» (2012/29/ES) Saeima 2.lasījumā pieņēmusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz vairākus jaunus cietušo tiesību aizsardzības mehānismus, pratināšanas īpatnības, īpaši aizsargājamas cietušo kategorijas (nepilngadīgie, dzimumnoziegumu upuri, no tuvinieku vardarbības cietušie u.c.).
  9. Kas vēl jāizdara? (2) 9  Krimināllikuma darba grupa šobrīd vērtē: • Iespējamos grozījumus likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību, kas noteiktu psiholoģiskas dabas traucējumu gradāciju. • Iespēju krimināli sodīt personu par vajāšanu (stalking). • Iespēju kā atbildību pastiprinošu apstākli noteikt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu bērna klātbūtnē.
  10. Kas vēl jāizdara? (3) 1 0  Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija • Pieņemta MK 2013.gada 4.jūnijā • Šobrīd darba grupa strādā pie Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta, kas ieviestu jaunus preventīvus mehānismus vardarbības riska un vardarbības novēršanai • Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojekts, kura mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu atturēšanos no pretlikumīgām darbībām, veidot un nostiprināt bērnos sabiedrībā pieņemtu vērtību orientāciju utt.
  11. Krimināllikuma regulējums (1) 1 1 • Latvijā krimināltiesiskais regulējums ir balstīts uz dzimumneitralitāti. • Krimināllikuma regulējums, kas attiecas uz fizisko un seksuālo vardarbību, jau šobrīd atbilst Stambulas konvencijas prasībām. • Attiecībā uz emocionālo (psiholoģisko) vardarbību KL 132.pantā paredzēta kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai smagus miesas bojājumus, ja ir bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt izpildīti.
  12. Krimināllikuma regulējums (2) 1 2 Ķelnes Jaungada nakts notikumu piemērs: • Izvarošana (KL 159.p.): cietums 4-10 gadi +probācijas uzraudzība līdz 5 gadi; grupā vai pret nepilngadīgo: mūža ieslodzījums vai cietums 5-20 gadi +probācija līdz 5 gadi. • Seksuāla vardarbība (saskare ar cietušā ķermeni, bet nekvalificējas kā izvarošana) (KL 160.p.): cietums līdz 7 gadi +probācija līdz 5 gadi; grupā vai pret nepilngadīgo: cietums 3-12 gadi +probācija līdz 5 gadi. • Kriminālatbildība arī atbalstītājiem (KL 20.p.)
  13. Latvijas iespējamā pievienošanās Stambulas konvencijai (1) 1 3 • Konvencija «Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu» pieņemta 2011.gada 11.maijā Stambulā. • Konvenciju ratificējušas 19 Eiropas Padomes valstis (11 ES); parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas 20 EP valstis (13 ES). No ES valstīm to nav parakstījušas Latvija, Čehija un Bulgārija.
  14. Latvijas iespējamā pievienošanās Stambulas konvencijai (2) 1 4 • Labklājības ministrijas konceptuālajā ziņojumā par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai paredzēta tās parakstīšana 2016.gadā, bet ratificēšana līdz 2018.gadam. • 2015.gada 29.decembrī Asociācija «Ģimene» un Latviešu identitātes atbalsta biedrība lūdza veikt konvencijas juridisko analīzi, ņemot vērā bažas par diskutabliem elementiem tās tekstā. • 2016.gada 2.februārī MK uzdeva TM līdz 30.aprīlim veikt juridisko analīzi par Stambulas konvencijas ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu sistēmu.
  15. Latvijas iespējamā pievienošanās Stambulas konvencijai (3) 1 5  Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju: • Termina «sociālais dzimums (dzimte)» lietojums līdztekus [bioloģiskajam] dzimumam; Latvijas normatīvie akti nepazīst šādu terminu; jāsaprot tā lietošanas mērķis un konsekvences.
  16. Latvijas iespējamā pievienošanās Stambulas konvencijai (4) 1 6  Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju: • «Diskriminācija» lietojums kontekstā ar personām, kas «identificē sevi ar dzimumu, kurš neatbilst dzimumam, kas konstatēts, viņiem piedzimstot», to attiecinot uz «transpersonām, transseksuālām personām, pretējā dzimuma apģērba nēsātājiem, transvestītiem un citām tādu personu grupām, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim” vai „sievietei”.» (paskaidrojums pie 4.panta)
  17. Latvijas iespējamā pievienošanās Stambulas konvencijai (5) 1 7  Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju: • Dalībvalstu pienākums veicināt «izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.» (12.panta 1.daļa) • Dalībvalstu pienākums «visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaut mācību vielu par (..) tādām dzimumu sociālajām lomām, kas nav padarītas par stereotipiem». (14.panta 1.daļa)
  18. Tēzes: 1 8  Pievienošanās konvencijai pati par sevi nerisina problēmas; svarīgi ir konkrēti pasākumi  Neatkarīgi no pievienošanās konvencijai, valsts pienākums ir cīnīties pret vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm
  19. Paldies par uzmanību! TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks janis.iesalnieks@tm.gov.lv, 67036788
Anzeige