Diese Präsentation wurde erfolgreich gemeldet.
Wir verwenden Ihre LinkedIn Profilangaben und Informationen zu Ihren Aktivitäten, um Anzeigen zu personalisieren und Ihnen relevantere Inhalte anzuzeigen. Sie können Ihre Anzeigeneinstellungen jederzeit ändern.
Bioloģija 10. klasei<br />andris_ziemelis@inbox.lv<br />
Protisti:AļģesVienšūņiGļotsēnes un aļģsēnes<br />
Aļģes<br />
Augu sistemātiskās (taksonomiskās) grupas pēc Vitakera<br />Augu valsts un sēņu valsts – nodalījums – klase – rinda – dzim...
Zemākie un augstākie augi<br />Zemākajiem augiem nav atsevišķu pilnīgi izveidotu audu un orgānu (saknes, stumbrs, lapu). T...
Zemākie un augstākie augi<br />Augstāko augu organisms veidots no orgāniem, ir specializēti audi. Ir būtiskie vadaudi, kur...
Aļģes<br />Bioloģisks jēdziens, tā pat kā augi.<br />Vienšūnas vai daudzšūnu (koloniju) organismi, kuri spēj veikt fotosin...
Monēras valsts<br />Pieder baktērijas, prokariotiski organismi, zilaļģes jeb cianobaktērijas<br />
Zilaļģu nodalījums<br />Monēru valsts – zilaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas, koloniju, pavedienveida aļģes;<br />Šūna...
Zilaļģu nodalījums<br />Saista  brīvo atmosfēras N;<br />Vairojas tikai bezdzimumiski, nav zināma dzimumvairošanās;<br />I...
Protistu valsts<br />Pieder visas aļģes (izņemot zilaļģes): zaļaļģes, pirofītaļģes, mieturaļģes, eiglēnaļģes, zeltainās aļ...
Sārtaļģu nodalījums<br />Tās ir  silto jūru aļģes ar augsti organizētu laponi sārtā krāsā;<br />Vienšūnas vai daudzšūnu; <...
Brūnaļģu nodalījums<br />Visas brūnaļģes ir daudzšūnu. Morfoloģiski ļoti daudzveidīgas;<br />Vicas ir gametām (dzimumšūnām...
Kramaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas vai koloniju aļģes. Katra šūna ietverta krama vāciņos, kas sastāv no 2 daļām.<br...
Zaļaļģes<br />Vienšūnas un daudzšūnu;<br />Ļoti daudzveidīgas pēc lapoņa uzbūves;<br />Kustīgām formām ir 2 vicas, bet var...
* <br />
* <br />
Termini<br />Laponis – ķermenis, kas nav diferencēts (sadalīts) orgānos;<br />Apaugļošanās – vīrišķās un sievišķās dzimumš...
Termini<br />Gameta – viena indivīda dzimumšūna;<br />Veģetatīvi – ar organisma daļu;<br />Pigments – dabiska krāsviela or...
Vienšūņi<br />
Kas ir protisti?<br />Šķidrā vidē dzīvojošie vienkāršie organismi – aļģes un vienšūņi.<br />
Kas ir vienšūņi?<br />Heterotrofi vienšūnas eikarioti<br />
Vienšūņu kopējās pazīmes<br />Sastāv no vienas šūnas, kurai ir kodols (eikariots), šī viena šūna ir diezgan komplicēts org...
Sarkodīnvicaiņu tips<br />Vieņšūņi, kuru kustību organoīdi ir māņkājiņas vai vicas vai abi kopā; ir parazītiskas un brīvi ...
Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Raksturīgā kopīgā pazīme ir spēja veidot citoplazmas pagaidu izspīlējumus – māņkājiņas jeb ...
Sarkodīņu  jeb amēbu klase<br />Brīvi dzīvojoši un arī daži parazītiski;<br />Barojas ar fagocitozi;<br />Vairojas dalotie...
Radiolārijas<br />
<ul><li>Amēbas</li></li></ul><li>Cilvēka slimība – amebiāze!!<br />Izraisa dizentērijas amēba!<br />Slimība ir bīstama dzī...
Vicaiņu klase<br />Galvenā kopīgā pazīme ir viena vai dažas (retumis daudzas) vicas.<br /><ul><li>Plaši izplatīti saldūdeņ...
Ķermeni klāj elestīgs apvalks - pellikula
Galvenokārt ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī parazītiskas sugas.</li></li></ul><li>Zaļā eiglēna<br />Barojas autotrofi + het...
Trihomonas<br />Pilnīgi pieskaitāmi pie dzīvniekiem (heterotrofi);<br />No ķermeņa priekšgala līdz pakaļgalam iet elastīgs...
Cilvēku slimība – trihomoniāze!!!<br />Izraisa urīnceļu un dzimumorgānu iekaisumu;<br />Saslimšana galvenokārt dzimumkonta...
Lamblijas<br />Ir aksostils;<br />Ir 2 kodoli, 4 vicu pāri;<br />Ķermeņa priekšgalā diskveida iedobums – piesūceknis (pies...
Cilvēka slimība - lamblioze<br />Simptomi:<br />Neregulāra zarnu darbība;<br />Normāla vēdera izeju nomaina caureja;<br />...
Sporaiņu tips<br />Ir parazītiski vienšūņi, kas veido sporas. Ar sporām invadējas saimnieks;<br />Tā kā tie ir parazīti, t...
Kokcīdiju klase<br />Pieder plazmodiji un toksoplazma;<br />Toksoplazma:<br />Apelsīnu daiviņas forma;<br />Parazitē – pel...
Cilvēka slimība – toksoplazmoze!!<br />Var saslimt (invadēties) saskarē ar dzīvniekiem, piemēram, no mājas kaķa vai ēdot j...
Cilvēka slimība - Malārija<br />Izplatīta silto zemju zemēs – jo aukstajos reģionos plazmodiji iet bojā;<br />Simptomi:<br...
Kā var pateikt vai jums kož malārijas ods?<br />Parastais ods<br />Malārijas ods<br />
Gregarīnu klase<br />Vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulniekos. To ķermenis var būt sadalīts vairākās daļās.<br />
Skropstaiņu tips<br />Vienšūņi, kuru ķermeni klāj daudzas sīkas skropstiņas;<br />Pazīme sarežģīts kodolaparāts;<br />Sast...
Skropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī. Daudzas sugas ir parazīti<br />
Sūcējskropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kuru pieaugušajiem indivīdiem nav skropstiņu, bet ir sūcējtaustekļi. Tie kalpo barīb...
Tipisks piemērs ir Tupelīte<br />Patstāvīga ķermeņa forma;<br />Klāj 10-15 tūkstoši skropstiņu;<br />Ūdens tīrības indikat...
Cilvēku slimība – Balantidiāze!<br />Izraisītājs – zarnu balantīdija;<br />Parazitē resnajā zarnā un izraisa tās bojājumus...
Gļotsēnes un aļģsēnes<br />
Gļotsēnes un aļģsēnes<br />Līdzīgas sēnēm;<br />Dzīves ciklā vērojams kustīgums;<br />
Gļotsēnes<br />Līdzīgas sēnēm, bet veģetatīvajā stadijā ir kustīgas un amēbveida;<br />Pēc barošanās – heterotrofiskas;<br...
http://www.youtube.com/watch?v=i1QddysUEjU&feature=related<br />
Aļģsēnes<br />Dzīvo ūdenī - Parazitē uz zivīm, <br />Uz sauszemes – parazitē uz kukaiņiem un augiem;<br />Ir pavedienveida...
http://www.youtube.com/watch?v=mi0kUzpIhZ8<br />
Nākamā tēma:Sēnes<br />Pēc nedēļas Pārbaudes darbs!<br />
Nächste SlideShare
Wird geladen in …5
×

Protisti

14.923 Aufrufe

Veröffentlicht am

Veröffentlicht in: Bildung
  • Dating direct: ♥♥♥ http://bit.ly/2F7hN3u ♥♥♥
       Antworten 
    Sind Sie sicher, dass Sie …  Ja  Nein
    Ihre Nachricht erscheint hier
  • Sex in your area is here: ♥♥♥ http://bit.ly/2F7hN3u ♥♥♥
       Antworten 
    Sind Sie sicher, dass Sie …  Ja  Nein
    Ihre Nachricht erscheint hier

Protisti

  1. 1. Bioloģija 10. klasei<br />andris_ziemelis@inbox.lv<br />
  2. 2. Protisti:AļģesVienšūņiGļotsēnes un aļģsēnes<br />
  3. 3. Aļģes<br />
  4. 4. Augu sistemātiskās (taksonomiskās) grupas pēc Vitakera<br />Augu valsts un sēņu valsts – nodalījums – klase – rinda – dzimta – ģints – suga Augu valsts – segsēkļu nodalījums– divdīgļlapju klase – asteru rinda – kurvjziežu dzimta – pieneņu ģints – ārstniecības pienene;<br />Protistu valsts un monēru valsts – tips – klase – kārta – dzimta – ģints – suga<br />protistu valsts – sarkodīņvicaiņu tips – vicaiņu klase –– eiglēnu ģints – zaļā eiglēna<br />
  5. 5. Zemākie un augstākie augi<br />Zemākajiem augiem nav atsevišķu pilnīgi izveidotu audu un orgānu (saknes, stumbrs, lapu). Tiem nav vadaudu – audu, kas spēj vadīt barības vielas un ūdeni<br />
  6. 6. Zemākie un augstākie augi<br />Augstāko augu organisms veidots no orgāniem, ir specializēti audi. Ir būtiskie vadaudi, kurus veido vaskulārie audi, tāpēc augstākos augus zinātniski sauc par vaskulārajiem augiem<br />
  7. 7. Aļģes<br />Bioloģisks jēdziens, tā pat kā augi.<br />Vienšūnas vai daudzšūnu (koloniju) organismi, kuri spēj veikt fotosintēzi (autotrofi). Ķermenis nav diferencēts (sadalīts) orgānos – laponis.<br />Galvenā funkcija dabā - organisko vielu un skābekļa producenti ūdenī, barība dzīvniekiem.<br />Aļģes iedalītas monēras valstī un protistu valstī<br />
  8. 8. Monēras valsts<br />Pieder baktērijas, prokariotiski organismi, zilaļģes jeb cianobaktērijas<br />
  9. 9. Zilaļģu nodalījums<br />Monēru valsts – zilaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas, koloniju, pavedienveida aļģes;<br />Šūnas zilganzaļas līdz violētām, dažreiz sarkanas vai zaļas, atkarīgs no pigmenta;<br />Visas zilaļģes satur hlorofilu.<br />
  10. 10. Zilaļģu nodalījums<br />Saista brīvo atmosfēras N;<br />Vairojas tikai bezdzimumiski, nav zināma dzimumvairošanās;<br />Izraisa “ūdens ziedēšanu”;<br />Sastopamas saldūdeņos un sālsūdeņos, kā arī uz sauszemes;<br />Karsto avotu aļģes – iztur pat 85,2º C. <br />
  11. 11.
  12. 12.
  13. 13.
  14. 14.
  15. 15. Protistu valsts<br />Pieder visas aļģes (izņemot zilaļģes): zaļaļģes, pirofītaļģes, mieturaļģes, eiglēnaļģes, zeltainās aļģes, dzeltenās aļģes, kramaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes u.c. <br />
  16. 16. Sārtaļģu nodalījums<br />Tās ir silto jūru aļģes ar augsti organizētu laponi sārtā krāsā;<br />Vienšūnas vai daudzšūnu; <br />Pavedienveida vai plātņveida;<br />Bezdzimumvairošanās: veģetatīvā un ar sporām;<br />Dzimumvairošanās (ar dzimumšūnām)<br />
  17. 17.
  18. 18. Brūnaļģu nodalījums<br />Visas brūnaļģes ir daudzšūnu. Morfoloģiski ļoti daudzveidīgas;<br />Vicas ir gametām (dzimumšūnām)<br />Šūnās ir jods;<br />Tās ir jūras aļģes, tikai dažas sugas aug saldūdeņos<br />Vairojas bezdzimumiski (veģetatīvi un ar zoosporām) un dzimumiski.<br />
  19. 19.
  20. 20. Kramaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas vai koloniju aļģes. Katra šūna ietverta krama vāciņos, kas sastāv no 2 daļām.<br />Dažām ir vica;<br />Vairojas bezdzimumiski (veģetatīvi) un dzimumiski (ar dzimumšūnām);<br />Sastopamas jūrās, saldūdeņos, uz ledājiem, apaugumos uz zemūdens priekšmetiem;<br />Ūdens piesārņojuma bioindikatori;<br />Nogulumiežu vecuma noteikšanai.<br />
  21. 21.
  22. 22. Zaļaļģes<br />Vienšūnas un daudzšūnu;<br />Ļoti daudzveidīgas pēc lapoņa uzbūves;<br />Kustīgām formām ir 2 vicas, bet var būt 4 vai vairāk; <br />Raksturīga stigma- acs pigments;<br />Sastopamas ūdenstilpēs, uz klintīm, akmeņiem, kokiem, augsnē, sniegiem un ledājiem<br />
  23. 23.
  24. 24. * <br />
  25. 25. * <br />
  26. 26. Termini<br />Laponis – ķermenis, kas nav diferencēts (sadalīts) orgānos;<br />Apaugļošanās – vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana;<br />Zigota – šūna, kas rodas, saplūstot divām pretēja dzimuma dzimumšūnām;<br />Spora – mikroskopisks veidojums, kas dod pirmsākumu jaunam organismam;<br />Zoospora – spora, kas aktīvi pārvietojas ūdenī, izmantojot vicu;<br />Bezdzimumvairošanās – jaunu indivīdu radīšana no vecāku organisma bez dzimumšūnu veidošanās;<br />Dzimumvairošanās - jaunu indivīdu radīšana no divām pretēja dzimuma dzimumšūnām<br />
  27. 27. Termini<br />Gameta – viena indivīda dzimumšūna;<br />Veģetatīvi – ar organisma daļu;<br />Pigments – dabiska krāsviela organismos, piemēram, acs pigments, kas piedod acu krāsu;<br />
  28. 28. Vienšūņi<br />
  29. 29. Kas ir protisti?<br />Šķidrā vidē dzīvojošie vienkāršie organismi – aļģes un vienšūņi.<br />
  30. 30. Kas ir vienšūņi?<br />Heterotrofi vienšūnas eikarioti<br />
  31. 31. Vienšūņu kopējās pazīmes<br />Sastāv no vienas šūnas, kurai ir kodols (eikariots), šī viena šūna ir diezgan komplicēts organisms;<br />Daudziem vienšūņiem dzīves ciklā piemīt divas formas – veģetatīvā forma un cista;<br />Vienšūņu apakšvalsts tipi:<br />Sarkodinvicaiņu tips;<br />Sporaiņu tips;<br />Skropstaiņu tips.<br />
  32. 32. Sarkodīnvicaiņu tips<br />Vieņšūņi, kuru kustību organoīdi ir māņkājiņas vai vicas vai abi kopā; ir parazītiskas un brīvi dzīvojošas formas<br />Sarkodīņvicaiņu klases;<br />Sarkodīņu jeb amēbu klase;<br />Vicaiņu klase.<br />
  33. 33. Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Raksturīgā kopīgā pazīme ir spēja veidot citoplazmas pagaidu izspīlējumus – māņkājiņas jeb pseidopodijas<br />
  34. 34. Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Brīvi dzīvojoši un arī daži parazītiski;<br />Barojas ar fagocitozi;<br />Vairojas daloties uz pusēm – binārā dalīšanās;<br />Barojas ar citiem vienšūņiem, barības sagremojas gremošanas vakuolā;<br />Liekais ūdens izsūknēts ar pulsējošās vakuolas palīdzību.<br />
  35. 35.
  36. 36. Radiolārijas<br />
  37. 37. <ul><li>Amēbas</li></li></ul><li>Cilvēka slimība – amebiāze!!<br />Izraisa dizentērijas amēba!<br />Slimība ir bīstama dzīvībai;<br />Pirmais simptoms – caureja;<br />Otrais simptoms – asiņaina caureja;<br />Trešais simptoms, ja cilvēks izdzīvo - bojātas aknas un bojātas plaušas, kā rezultātā asiņu klepus;<br />Ceturtais simptoms, ja cilvēks vēl izdzīvo – nāve, jo smadzenes tiek bojatas.<br />Obligāti mazgāt rokas, traukus un ēdienu!!!<br />
  38. 38.
  39. 39. Vicaiņu klase<br />Galvenā kopīgā pazīme ir viena vai dažas (retumis daudzas) vicas.<br /><ul><li>Plaši izplatīti saldūdeņos un jūrās;
  40. 40. Ķermeni klāj elestīgs apvalks - pellikula
  41. 41. Galvenokārt ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī parazītiskas sugas.</li></li></ul><li>Zaļā eiglēna<br />Barojas autotrofi + heterotrofi=miksotrofi (gan augs, gan dzīvnieks);<br />Tam ir gaismas jutīgs acs laukums – stigma.<br />Vairojas gareniski daloties uz pusēm;<br />Nelabvēlīgos apstākļos iecistējas. <br />
  42. 42. Trihomonas<br />Pilnīgi pieskaitāmi pie dzīvniekiem (heterotrofi);<br />No ķermeņa priekšgala līdz pakaļgalam iet elastīgs, blīvs pavediens – aksostils (balsta “orgāns”).<br />Liels kodols;<br />Vairojas gareniski daloties uz pusēm;<br />Cilvēkam sastopamās trihomonas:<br />Zarnu trihomona;<br />Mutes dobuma trihomona;<br />Maksts trihomona.<br />
  43. 43. Cilvēku slimība – trihomoniāze!!!<br />Izraisa urīnceļu un dzimumorgānu iekaisumu;<br />Saslimšana galvenokārt dzimumkontakta ceļā;<br />Lietot prezervatīvus un nelietot kopējos mazgāšanas sūkļus un dvieļus!!<br />
  44. 44. Lamblijas<br />Ir aksostils;<br />Ir 2 kodoli, 4 vicu pāri;<br />Ķermeņa priekšgalā diskveida iedobums – piesūceknis (piestiprinās zarna sienai).<br />
  45. 45. Cilvēka slimība - lamblioze<br />Simptomi:<br />Neregulāra zarnu darbība;<br />Normāla vēdera izeju nomaina caureja;<br />Izkārnījumi ir putrveida ar gļotu piejaukumu;<br />Var būt arī asas sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana;<br />Biežāk slimo bērni līdz 12 gadu vecumasm;<br />Saslimšana rodas norijot lambliju cistas;<br /> Jāievēro higiēna, jāmazgā rokas, jāmazgā augļi, dārzeņi, nedrīkst lietot nenovārītu ūdeni, ja nav zināms ūdens avots, un pārtika jāsargā no mušām!!<br />
  46. 46.
  47. 47. Sporaiņu tips<br />Ir parazītiski vienšūņi, kas veido sporas. Ar sporām invadējas saimnieks;<br />Tā kā tie ir parazīti, tiem nav vajadzīgi kustību organoīdi;<br />Nav gremošanas vakuolas;<br />
  48. 48. Kokcīdiju klase<br />Pieder plazmodiji un toksoplazma;<br />Toksoplazma:<br />Apelsīnu daiviņas forma;<br />Parazitē – pelēs, putnos, arī cilvēkā;<br />Cilvēkam izraisa slimību – toksoplazmozi;<br />Plazmodīji:<br />Dzīvo eritrocītos un barojas ar hemoglobīnu, izaugot pārplēš eritrocītus;<br />Dzīves cikls ir ļoti sarežģīts (komlicēts);<br />Cilvēka eritrocītos parazitē 4 plazmodiju sugas, kas ierosina malāriju;<br />Latvijā konstatēta viena suga – trīsdienu plazmodijs.<br />
  49. 49. Cilvēka slimība – toksoplazmoze!!<br />Var saslimt (invadēties) saskarē ar dzīvniekiem, piemēram, no mājas kaķa vai ēdot jēlu vai pusjēlu gaļu, dzerot nepasterizētu vai nevārītu pienu.<br />Slimība pieaugušajiem parasti nav bīstama un iespējama slimība mums nezinot.<br />Bīstama ir iedzimtā taksoplazmoze!<br />Neēst kaķa mēslus! <br />Pirms grūtniecības veikt taksoplasmozes testu!!!<br />
  50. 50.
  51. 51. Cilvēka slimība - Malārija<br />Izplatīta silto zemju zemēs – jo aukstajos reģionos plazmodiji iet bojā;<br />Simptomi:<br />Augsta ķermeņa temperatūra;<br />Svīšana;<br />Galvassāpes;<br />Drudža lēkmes.<br />Drudža lēkmes sākas tad, kad plīst pārpildītie eritrocīti;<br />
  52. 52.
  53. 53. Kā var pateikt vai jums kož malārijas ods?<br />Parastais ods<br />Malārijas ods<br />
  54. 54. Gregarīnu klase<br />Vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulniekos. To ķermenis var būt sadalīts vairākās daļās.<br />
  55. 55. Skropstaiņu tips<br />Vienšūņi, kuru ķermeni klāj daudzas sīkas skropstiņas;<br />Pazīme sarežģīts kodolaparāts;<br />Sastopami ūdenī, mitrā augsnē, dažas sugas ir dzīvnieku un cilvēku parazīti;<br />
  56. 56. Skropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī. Daudzas sugas ir parazīti<br />
  57. 57. Sūcējskropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kuru pieaugušajiem indivīdiem nav skropstiņu, bet ir sūcējtaustekļi. Tie kalpo barības ieguvei. Dzīvo, piestiprinājušies pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem.<br />
  58. 58. Tipisks piemērs ir Tupelīte<br />Patstāvīga ķermeņa forma;<br />Klāj 10-15 tūkstoši skropstiņu;<br />Ūdens tīrības indikators;<br />Padziļinājums – apmutes dobums, ir mute jeb citostoms, kas ved uz rīkli;<br />Rīkles galā gremošanas vakuola;<br />Diennaktī norij ~ 40 000;<br />Ir pulsējošā vakuola, kodolaparātu veido 2 atšķirīgi kodoli (lielais un mazais);<br />Vairojas galvenokārt bezdzimumiski daloties šķērseniski;<br />
  59. 59.
  60. 60.
  61. 61. Cilvēku slimība – Balantidiāze!<br />Izraisītājs – zarnu balantīdija;<br />Parazitē resnajā zarnā un izraisa tās bojājumus;<br />Cistas un veģetatīvās formas kopā ar fekālijām nonāk ārvidē;<br />Simptomi: caureja, sāpes vēderā, slikta dūša;<br />Invadēšanās no slimas cūkas vai cilvēka;<br />Jāmazgā rokas un pārtikas produkti, īpaši lauku cilvēkiem ar saimniecību!<br />
  62. 62.
  63. 63. Gļotsēnes un aļģsēnes<br />
  64. 64. Gļotsēnes un aļģsēnes<br />Līdzīgas sēnēm;<br />Dzīves ciklā vērojams kustīgums;<br />
  65. 65. Gļotsēnes<br />Līdzīgas sēnēm, bet veģetatīvajā stadijā ir kustīgas un amēbveida;<br />Pēc barošanās – heterotrofiskas;<br />Iedalās:<br />plazmodijveidagļotsēnēs (daudzkodolu masa)<br />Celulārās (šūnveida) gļotsēnes ir atsevišķas šūnas<br />
  66. 66. http://www.youtube.com/watch?v=i1QddysUEjU&feature=related<br />
  67. 67. Aļģsēnes<br />Dzīvo ūdenī - Parazitē uz zivīm, <br />Uz sauszemes – parazitē uz kukaiņiem un augiem;<br />Ir pavedienveida ķermenis;<br />No sēnēm atšķiras ar dzīves ciklu;<br />Tiem ir kustīgas sporas ar vicām;<br />Pieaugušie ir diploīdi;<br />Palielināti gali – oogoniji (veidojas olšūnas;<br />heterotrofiskas<br />
  68. 68. http://www.youtube.com/watch?v=mi0kUzpIhZ8<br />
  69. 69. Nākamā tēma:Sēnes<br />Pēc nedēļas Pārbaudes darbs!<br />

×