2. 1. NODAĻA
Zebulons, Jēkaba un Leas sestais dēls.
Izgudrotājs un filantrops. Ko viņš uzzināja
sazvērestībā pret Jāzepu.
1 Zebulona vārdu kopija, ko viņš pavēlēja
saviem dēliem pirms nāves simt
četrpadsmitajā dzīves gadā, divus gadus
pēc Jāzepa nāves.
2 Un viņš tiem sacīja: Klausieties mani,
Zebulona dēli, klausieties sava tēva vārdus.
3 Es, Zebulons, piedzimu kā laba dāvana
saviem vecākiem.
4 Jo, kad es piedzimu, mans tēvs ļoti
pieauga gan ganāmpulkos, gan
ganāmpulkos, kad viņš saņēma savu daļu
ar stieņiem.
5 Es neapzinos, ka esmu grēkojis visas
savas dienas, kā vien domās.
6 Es vēl neatceros, ka esmu darījis kādu
netaisnību, izņemot neziņas grēku, ko es
izdarīju pret Jāzepu; jo es noslēdzu ar
saviem brāļiem derību nestāstīt savam
tēvam, kas noticis.
7 Bet es daudzas dienas raudāju slepenībā
Jāzepa dēļ, jo baidījos no saviem brāļiem,
jo viņi visi bija vienojušies, ka, ja kāds
pasludinās noslēpumu, tas tiks nogalināts.
8 Bet, kad viņi gribēja viņu nogalināt, es ar
asarām viņus ļoti zvērēju, lai viņi nebūtu
vainīgi šajā grēkā.
9 Jo Simeons un Gads nāca pret Jāzepu, lai
viņu nogalinātu, un viņš tiem sacīja ar
asarām: apžēlojies par mani, mani brāļi,
apžēlojies par mūsu tēva Jēkaba vēderiem!
Nelieciet man savas rokas, lai izlietu
nevainīgas asinis, jo nav grēkojis pret tevi.
10 Un, ja es tiešām esmu grēkojis,
pārmāciet mani, mani brāļi, bet neuzlieciet
man savu roku mūsu tēva Jēkaba dēļ,
11 Un, kad viņš runāja šos vārdus,
vaimanādams, kā viņš to darīja, es
nevarēju izturēt viņa žēlabas un sāku
raudāt, un manas aknas tika izlietas, un
visa mana vēdera izeja bija vaļīga.
12 Un es raudāju kopā ar Jāzepu, un mana
sirds trīcēja, un mana ķermeņa locītavas
trīcēja, un es nevarēju stāvēt.
13 Un, kad Jāzeps redzēja mani raudam
kopā ar viņu un tos, kas nāk pret viņu, lai
viņu nogalinātu, viņš bēga man aiz
muguras, viņus lūdzot.
14 Bet pa to laiku Rūbens piecēlās un
sacīja: Nāciet, mani brāļi, nenogalināsim
viņu, bet iemetīsim viņu vienā no šīm
sausajām bedrēm, ko mūsu tēvi izraka un
ūdens neatrada.
15 Jo šī iemesla dēļ Tas Kungs aizliedza,
ka viņos celties ūdens, lai Jāzeps tiktu
pasargāts.
16 Un viņi to darīja, līdz pārdeva viņu
ismaeliešiem.
17 Jo viņa cenā man nebija nekādas daļas,
mani bērni.
18Bet Simeons, Gads un vēl seši mūsu
brāļi paņēma Jāzepa cenu un nopirka
sandales sev, savām sievām un bērniem,
sacīdami:
19 Mēs to neēdīsim, jo tā ir mūsu brāļa
asiņu cena, bet mēs noteikti samidīsim tās
zem kājām, jo viņš teica, ka viņš būs
ķēniņš pār mums, un tad redzēsim, kas
notiks ar viņa sapņiem.
20Tāpēc Mozus bauslībā ir rakstīts, ka
ikvienam, kas nevēlas savam brālim
pēcnācējus, ir jāatvelk kurpes un jāspļauj
viņam sejā.
21 Un Jāzepa brāļi nevēlējās, lai viņu
brālis paliktu dzīvs, un Tas Kungs atraisīja
viņiem sandales, kuras viņi valkāja pret
savu brāli Jāzepu.
22 Jo, kad viņi nonāca Ēģiptē, Jāzepa kalpi
viņus atraisīja aiz vārtiem, un viņi noliecās
Jāzepa priekšā pēc ķēniņa faraona parauga.
23 Un viņi ne tikai noliecās Viņa priekšā,
bet arī tika nospļauti, tūliņ nokrita viņa
priekšā, un tāpēc viņi tika kaunināti
iepriekš. ēģiptieši.
24 Jo pēc tam ēģiptieši dzirdēja visu
ļaunumu, ko viņi bija izdarījuši Jāzepam.

3. 25 Un pēc tam, kad viņš tika pārdots, mani
brāļi apsēdās ēst un dzert.
26 Bet es, apžēlojot Jāzepu, neēdu, bet
noskatījos bedrē, jo Jūda baidījās, ka
Simeons, Dans un Gads nesteidzas un
nenogalinās viņu.
27 Bet, redzēdami, ka es neēdu, viņi lika
man viņu pieskatīt, līdz viņš tiks pārdots
ismaeliešiem.
28 Un, kad Rūbens nāca un dzirdēja, ka
Jāzeps, būdams prom, ir pārdots, viņš
saplēsa savas drēbes un sērēdams sacīja:
29 Kā es izskatīšos sava tēva Jēkaba vaigā?
Un viņš paņēma naudu un skrēja pēc
tirgotājiem, bet, tā kā viņam neizdevās tos
atrast, viņš atgriezās noskumis.
30 Bet tirgotāji bija atstājuši plašo ceļu un
pa īsu ceļu devās cauri Troglodītiem.
31 Bet Rūbens bija noskumis un tajā dienā
neēda.
32 Tad Dans piegāja pie viņa un sacīja:
Neraudi un nebēdā! jo mēs esam atraduši,
ko varam teikt savam tēvam Jēkabam.
33 Nokausim kazlēnu un iemērksim tajā
Jāzepa mēteli; un nosūtīsim Jēkabam,
sacīdami: zini, vai tas ir tava dēla mētelis?
34 Un viņi tā arī darīja. Jo viņi novilka
Jāzepam viņa mēteli, kad to pārdeva, un
uzvilka viņam kalpa drēbes.
35 Un Simeons paņēma mēteli un
negribēja to atdot, jo viņš gribēja to
pārplēst ar zobenu, jo viņš bija dusmīgs, ka
Jāzeps ir dzīvs un ka viņš nebija viņu
nogalinājis.
36 Tad mēs visi cēlāmies un teicām viņam:
Ja tu neatdosi mēteli, mēs teiksim savam
tēvam, ka tu vienīgais izdarīji šo ļauno
Israēlā.
37 Un tā viņš viņiem to iedeva, un viņi
darīja, kā Dans bija sacījis.
2. NODAĻA
Viņš mudina cilvēcisku līdzjūtību un
sapratni pret līdzcilvēkiem.
1 Un tagad, bērni, es jūs, lai turētu Tā
Kunga pavēles un izrādītu žēlsirdību pret
saviem tuvākajiem un apžēlotos pret
visiem, ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret
zvēriem.
2 Šī visa dēļ Tas Kungs mani svētīja, un,
kad visi mani brāļi bija slimi, es izbēgu
bez slimībām, jo Tas Kungs zina katra
nodomus.
3 Tāpēc esiet līdzjūtīgs savās sirdīs, mani
bērni, jo, kā cilvēks dara savam tuvākajam,
tā arī Tas Kungs darīs viņam.
4 Jo manu brāļu dēli bija slimi un mira
Jāzepa dēļ, jo viņi savās sirdīs neizrādīja
žēlastību; bet mani dēli palika bez
slimībām, kā jūs zināt.
5 Kad es biju Kānaānas zemē jūras krastā,
es nozveju savam tēvam Jēkabam. un, kad
daudzi aizrijās jūrā, es turpināju neskarts.
6 Es biju pirmais, kas izgatavoja laivu, kas
kuģo pa jūru, jo Tas Kungs man tajā deva
izpratni un gudrību.
7 Un es nolaidu stūri aiz tās, un es izstiepu
buru uz cita vertikāla koka gabala vidū.
8 Un es kuģoju tur pa krastiem, ķerdams
zivis sava tēva namam, līdz mēs nonācām
Ēģiptē.
9 Un līdzjūtībā es dalījos savā nozvejā ar
katru svešinieku.
10 Un, ja kāds bija svešinieks vai slims,
vai vecs, es izvārīju zivis, labi sataisīju un
piedāvāju visiem cilvēkiem, kā katram bija
vajadzīgs, sērojot un apžēlojot tos.
11 Tāpēc arī Tas Kungs mani apmierināja
ar zivju pārpilnību, ķerot zivis; jo tas, kas
dalās ar savu tuvāko, saņem daudz vairāk
no Tā Kunga.
12 Piecus gadus es ķēru zivis un devu tās
ikvienam, ko redzēju, un pietika visai
mana tēva namam.
13 Un vasarā es ķēru zivis, un ziemā es
turēju aitas kopā ar saviem brāļiem.
14 Tagad es jums pastāstīšu, ko es darīju.
15 Ziemā es redzēju cilvēku bēdā no
kailuma, un man bija par viņu žēl, un es

4. nozagu no sava tēva mājas slepus drēbes
un iedevu to tam, kas bija grūtībās.
16 Tāpēc jūs, mani bērni, no tā, ko Dievs
jums dāvā, izrādiet līdzjūtību un žēlsirdību
bez vilcināšanās visiem cilvēkiem un
dodiet katram cilvēkam ar labu sirdi.
17 Un, ja jums nav, ko dot tam, kam tas ir
vajadzīgs, apžēlojies par viņu žēlastības
sirdī.
18 Es zinu, ka mana roka neatrada, ko dot
tam, kam tas bija vajadzīgs, un es staigāju
viņam līdzi, raudādams septiņas vagas, un
manas dvēseles ilgojās pēc viņa līdzjūtībā.
19 Tāpēc arī jūs, mani bērni, apžēlojieties
pret katru cilvēku, lai arī Tas Kungs apžēlo
un apžēlo jūs.
20 Jo arī pēdējās dienās Dievs sūtīs Savu
līdzjūtību virs zemes, un, kur vien Viņš
atrod žēlsirdības sirdi, Viņš viņā mājos.
21 Jo, cik lielā mērā cilvēks apžēlo savus
tuvākos, tādā pašā mērā Tas Kungs arī
apžēlo viņu.
22 Un, kad mēs devāmies uz Ēģipti, Jāzeps
nenesa ļaunu pret mums.
23 Uzmanot arī jūs, mani bērni, esiet bez
ļaunuma un mīliet cits citu; un nedomājiet
katrs ar ļaunu pret savu brāli.
24 Jo tas sagrauj vienotību un sašķeļ visas
ciltis, satrauc dvēseli un nogurdina vaigu.
25 Tāpēc vērojiet ūdeņus un ziniet, kad tie
plūst kopā, tie plūst pa akmeņiem, kokiem,
zemi un citām lietām.
26 Bet, ja tie sadalās daudzās straumēs,
zeme tos aprij, un tie pazūd.
27 Tā būs arī jūs, ja būsiet sašķelts. Tāpēc
nedalieties divās galvās par visu, ko Tas
Kungs ir radījis, kam ir tikai viena galva
un divi pleci, divas rokas, divas kājas un
visi pārējie locekļi.
28 Jo es esmu iemācījies no savu tēvu
rakstiem, ka jūs būsiet sašķelti Israēlā un
sekosit diviem ķēniņiem un darīsit visas
negantības.
29 Un jūsu ienaidnieki jūs vedīs gūstā, un
jūs tiksiet ļauni lūgti pagānu vidū ar
daudzām vājībām un bēdām.
30 Un pēc tam jums būs atcerēties To
Kungu un nožēlot grēkus, un Viņš
apžēlosies par jums, jo Viņš ir žēlsirdīgs
un līdzjūtīgs.
31 Un Viņš nedomā ļaunumu pret cilvēku
bērniem, jo viņi ir miesa un tiek maldināti
ar saviem ļaunajiem darbiem.
32 Un pēc šīm lietām pie jums celsies pats
Tas Kungs, taisnības gaisma, un jūs
atgriezīsities savā zemē.
33 Un jūs redzēsiet Viņu Jeruzalemē Viņa
vārda dēļ.
34 Un atkal ar savu darbu ļaunumu jūs
izraisīsit Viņu dusmās,
35 Un Viņš jūs atmetīs līdz piepildījuma
laikam.
36 Un tagad, mani bērni, neskumstiet par
to, ka es mirstu, un nebēdājiet, ka es
tuvojos savam galam.
37 Jo es augšāmcelšos jūsu vidū kā
valdnieks savu dēlu vidū; un es priecāšos
savas cilts vidū, kas turēs Tā Kunga
likumu un sava tēva Zebulona baušļus.
38 Bet pār bezdievīgajiem Tas Kungs
nesīs mūžīgo uguni un iznīcinās tos uz
visām paaudzēm.
39 Bet es tagad steidzos atpūsties, tāpat kā
mani tēvi.
40 Bet jūs bīstieties To Kungu, mūsu
Dievu, ar visu savu spēku visas savas
dzīves dienas!
41 Un, to sacījis, viņš aizmiga, būdams
labā vecumā.
42 Un viņa dēli viņu ielika koka zārkā. Un
pēc tam tie viņu aiznesa un apglabāja
Hebronā pie viņa tēviem.